Court convicted multiple defendants of forgery and fraud, ordering joint civil compensation and state-funded defense costs.

Lieta Nr. 11518013206

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 10.jūlijā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša,

piedaloties prokuroram A.Sorokam, J.Duberim,

aizstāvjiem J.Zēģelem, S.Bērziņai, D.Saulītei, R.Priedem,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 275.panta otrās daļas,

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta otrās daļas, 177.panta trešās

daļas, 275.panta otrās daļas, 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas,

/pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 177.panta trešās daļas, 275.panta otrās daļas,

/pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 275.panta otrās daļas,

/pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 275.panta otrās daļas,

/pers. M/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 275.panta otrās daļas,

/pers. I/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 15.panta ceturtās daļas un 177.panta otrās daļas,

275.panta otrās daļas, 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ [1; 2; 3; 4; 7; 8; 11], mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un

viltota dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm.

/pers. C/ [5; 11] mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības , viltošanu un viltota

dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm.

/pers. M/ [3; 4] mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības , viltošanu un viltota

dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm.

/pers. I/ [7; 8] mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības , viltošanu un viltota

dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm.

/pers. D/ [1] mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta

izmantošanu.

/pers.E/ [2] mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota

dokumenta izmantošanu.

/pers. B/ [9] mantkārīgā nolūkā izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu.

/pers. A/ [1; 2; 3; 4; 7; 8; 11] pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu

(krāpšana) lielā apmērā.

/pers. C/ [5] pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā un viens pats, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana)

lielā apmērā.

/pers. C/ [11] pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu(krāpšana).

/pers. M/ [3; 4] pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana).

/pers. I/ [7; 8] pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana).

/pers. D/ [1] pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana).

/pers.E/ [2] pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana).

/pers. B/ [9] izdarīja mēģinājumu iegūt svešu mantu ar viltu (krāpšanas mēģinājums).

Tā, 2006.gadā laika posmā no marta sākuma līdz 15.novembrim, izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotos datumos, /pers. A/ nolūkā ar viltu iegūt

svešu mantu lielā apmērā, proti, mantkārīgā nolūkā vienojās ar /pers. D/, /pers. E/, /pers. M/, /pers. C/, /pers. I/, un izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotām

personām, personu grupā viltot dokumentus, kas piešķir tiesības, un turpmāk, izmantojot viltotus dokumentus, izkrāpt naudu no kredītiestādēm, bet no

iestādēm, kuras sniedz telekomunikācijas pakalpojumus, izkrāpt mobilo telefonu aparātus ar pieslēgumu nolūkā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos,

izmantot mobilās telekomunikācijas pakalpojumus tos neapmaksājot.

Īstenojot panākto vienošanos par svešas mantas izkrāpšanu personu grupā, /pers. A/ kopā ar /pers. D/, /pers. E/, /pers. M/, /pers. C/, /pers. I/ un

izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotām personām, konkrētā noziedzīgā nodarījumā piedaloties atsevišķam grupas dalībniekam, viltoja svešu personu pases,

kas nokļuva viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotos apstākļos. /pers. A/ pieprasīja no attiecīga noziedzīga nodarījuma dalībnieka pasei derīgu

fotogrāfiju, kuru kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja svešā personas pasē, tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības.

Pēc kā /pers. A/ nodeva viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz trešās personas vārda, attiecīgam grupas dalībniekam, kurš, pēc /pers. A/

norādījuma, uzrādīja viltotu pasi un uz viltotā dokumenta pamata sastādīto iesniegumu (pieteikumu) naudas kredīta vai mobilā telefona aparāta ar

pieslēgumu saņemšanai, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu. Turpmāk attiecīgs grupas dalībnieks, viltoja (atdarināja) trešās personas (pases

īpašnieka) parakstu, parakstījās aizdevuma (klienta) līgumā un saņēma pieprasīto naudu vai mantu. Šādā veidā izkrāpto naudu un mantu /pers. A/ sadalīja

ar attiecīgiem grupas dalībniekiem un turpmāk izmantoja pēc saviem ieskatiem savām vajadzībām.

Un konkrēti:

]1[ 2006.gada marta mēneša sākumā, izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. D/ vienojās par svešas

pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no

kredītiestādes. Lai īstenotu minētu noziedzīgu nodarījumu, /pers. A/ pieprasīja /pers. D/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar

izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. D/ fotogrāfiju /pers. O/ pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu

dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. O/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. D/ fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. D/ kopā ar paša aizpildīto uz minētā

viltotā dokumenta pamata klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma) saņemšanai. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas

izkrāpšanu, 2006.gada 10.martā, Grēcinieku ielā l, Rīgā, AS

,,Latvijas pasts”, /pers. D/, pēc /pers. A/ norādījuma, AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. O/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt

naudas aizdevumu, kurā pirms tam viltoja /pers. O/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. D/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja

viltotu /pers. O/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.par 450 latu jeb 640.29 euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers.

D/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. O/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 450 latu jeb 640.29

euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumus nekonstatēja, Izkrāpto no cietušā AS ,,GE Money” naudu /pers. A/ un /pers. D/ sadalīja savā starpā un

turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem.

[2] Turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada maija mēneša sākumā, izmeklēšanas gaitā precīzi

nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. E/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā

veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto noziedzīgu nodarījumu /pers. A/ pieprasīja

/pers. E/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. E/ fotogrāfiju /pers. G/

pasē Nr./numurs/, tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltoto dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. G/ vārda, ar tajā ielīmēto

/pers. E/ fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. E/ kopā ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotās personas aizpildīto, uz minētā viltotā dokumenta pamata,

klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma) saņemšanai. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 6.maijā,

Grēcinieku ielā l, Rīgā, AS

,,Latvijas pasts”, /pers. E/, pēc /pers. A/ norādījuma, AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. G/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt

naudas aizdevumu, kurā pirms tam bija viltojis /pers. G/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. E/, kurš aizdevuma saņemšanai

izmantoja viltotu /pers. G/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. par 425 latu jeb 604.72 euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma

līgumā /pers. E/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. G/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 425 latu

jeb 604.72 euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumus nekonstatēja. Izkrāpto no cietuša AS ,,GE Money” naudu /pers. A/ un /pers. E/ sadalīja savā

starpā un turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem.

[3] Turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada jūnija mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi

nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. M/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā

veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ pieprasīja

/pers. M/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. M/ fotogrāfiju /pers. R/

pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. R/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. M/

fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. M/ kopā ar paša aizpildīto uz minētā viltotā dokumenta pamata klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma)

saņemšanai. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 10.jūnijā, Grēcinieku ielā l, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts”, /pers. M/,

pēc /pers. A/ norādījuma, AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. R/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kurā pirms

tam bija viltojis /pers. R/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. M/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. R/ pasi Nr.

tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF/numurs/ par 400 latu jeb 569.15 euro lielā aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. M/ izdarīja

ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. R/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 400 latu jeb 569.15 euro

apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumus nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā AS ,,GE Money” naudu /pers. A/ un /pers. M/ sadalīja savā starpā un

turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem.

2006.gada 13.jūnijā, turpinot krāpšanas izdarīšanai izmantot minēto viltoto dokumentu, /pers. A/ un /pers. M/, nolūkā turpināt ar viltu iegūt svešu

mantu, kopīgi ieradās Kr.Barona ielā 70, Rīgā, kur /pers. M/, pēc /pers. A/ norādījuma, SIA ,,Master Telecom” filiālē pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. R/

pasi un uz tās pamata noslēdza Publisko mobilo sakaru abonenta līgumu Nr.MTS-0373 par SIM kartes, ar pieslēgšanas numuru /numurs/, iegādi un

telefonu sakaru pakalpojumu izmantošanu. Minētā abonenta līgumā /pers. M/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. R/ (pases īsta īpašnieka)

parakstu, pēc kā arī saņēma SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā SIA ,,Master Telecom” mobilā telefona SIM

karti /pers. A/ un /pers. M/, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem, lietojot mobilās telekomunikācijas

pakalpojumus, par kuriem nemaksāja, tādā veidā nodarot cietušajam zaudējumus 117.48 latu jeb 167.16 euro apmērā. Viltojot minēto /pers. R/ pasi un

mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu dokumentu, /pers. A/ un /pers. M/ ar savām darbībām nodarīja ne vien ievērojamu mantisku zaudējumu cietušajiem

AS ,,GE Money” un SIA ,,Master Telecom” (kopumā 517.48 latus jeb 736.31 euro), bet apdraudēja arī citas intereses, proti, saimniecisko darbību

veicošo komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju izsniegtam personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā primāram personas

identifikācijas dokumentam, graujot uzticību Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajai personu identifikācijas kārtībai valstī, atbilstoši izsniegtām

personu pasēm, tādā veidā radot būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm.

[4] Turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada jūnija mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi

nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. M/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā

veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ pieprasīja

/pers. M/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. M/ fotogrāfiju /pers. T/

pasē Nr./numurs/, tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. T/ vārda, ar tajā ielīmēto

/pers. M/ fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. M/ kopā ar paša aizpildīto uz minētā viltotā dokumenta pamata klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas

(aizņēmuma) saņemšanai. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006. gada 19.jūnijā, Elizabetes ielā 41/43, Rīgā, /pers. M/,

pēc /pers. A/ norādījuma, AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. T/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kurā pirms

tam bija viltojis /pers. T/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. M/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. T/ pasi Nr.,

tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. par 500 latu jeb 711.44 euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. M/ izdarīja ierakstus un

parakstījās, viltojot /pers. T/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 500 latu jeb 711.44 euro apmērā, jo

aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja. Viltojot minēto /pers. T/ pasi un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu dokumentu, /pers. A/ un /pers. M/ ar

savām darbībām nodarīja ne vien ievērojamu mantisku zaudējumu cietušajam AS ,,GE Money”, bet apdraudēja arī citas intereses, proti, saimniecisko

darbību veicošo komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju izsniegtam personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā primāram personas

identifikācijas dokumentam, graujot uzticību Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajai personu identifikācijas kārtībai valstī atbilstoši izsniegtām

personu pasēm, tādā veidā radot būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm. Izkrāpto no cietušā AS ,,GE

Money” naudu /pers. A/ un /pers. M/ sadalīja savā starpā un turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskaitiem.

[5] 2006.gada septembra mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. C/ personu grupā ar personu, pret kuru kriminālprocess

izdalīts atsevišķā lietvedībā (/pers. J/, notiesātu ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2011.gada 10.oktobra spriedumu), vienojās par svešas pases,

kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes.

Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu, /pers. C/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotu personu ielīmēja /pers. C/ fotogrāfiju /pers. V/ pasē Nr.,

tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma) saņemšanai aizpildīja persona, pret kuru

kriminālprocess ir izdalīts atsevišķā lietvedībā (/pers. J/, notiesāts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2011.gada 10.oktobra spriedumu). Turpinot

īstenot nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 27.septembrī, Gaiļezera ielā 8, Rīgā, /pers. C/ AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu

/pers. V/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kurā pirms tam bija viltojis /pers. V/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE

Money” un /pers. C/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. V/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. par 500 latu jeb 711.44 euro

liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz

pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 500 latu jeb 711.44 euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā AS ,,GE

Money” naudu /pers. C/ un persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā (/pers. J/), sadalīja savā starpā un turpmāk izmantoja savām

vajadzībām pēc saviem ieskatiem.

Turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu 2006.gada 27.septembrī /pers. C/ ieradās:

SIA ,,BALTTELS” veikalā, Gaiļezera ielā 8, Rīgā, SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza TELE2

klientu līgumu Nr.E549502 par mobilā telefona SONY Ericsson K610i (IMEI Nr.351710012378302) 170.08 latu jeb 242 euro vērtībā iegādi uz

nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta īpašnieka)

parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,TELE2” veikalā, Deglava ielā 160a, Rīgā, /pers. C/ SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza

TELE2 klientu līgumu Nr.E549567 par mobilā telefona SONY Ericsson Z530i (IMEI Nr.359336008061769) 96.35 latu jeb 137.09 euro vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta

īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Saharova iela 21, Rīgā, /pers. C/ SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza

TELE2 klientu līgumu Nr.E549627 par mobilā telefona SONY Ericsson Z530i (IMEI Nr.359336008062684) 96.35 latu jeb 137.09 euro vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta

īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Saharova ielā 2, Rīgā, /pers. C/ SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza

TELE2 klientu līgumu Nr.E549662 par mobilā telefona SONY Ericsson K610i (IMEI Nr.351710012379920) 170.08 latu jeb 242 euro vērtībā iegādi

uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta īpašnieka)

parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Deglava ielā 110, Rīgā, /pers. C/ SIA ,,TELE2'” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza

TELE2 klientu līgumu Nr.E549679 par mobilā telefona SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148004791996) 110.59 latu jeb 157.35 euro vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta

īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Stirnu ielā 31, Rīgā, /pers. C/ SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza

TELE2 klientu līgumu Nr.E549695 par mobilā telefona SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148004795146) 110.59 latu jeb 157.35 euro vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta

īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,BALTTELS” veikalā, Pulkveža Brieža ielā 33a, Rīgā, /pers. C/ SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata

noslēdza TELE2 klientu līgumu Nr.E549713 par mobilā telefona SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148004791061) 110.59 latu jeb 157.35 euro

vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers.V/ (pases

īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar ŠIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

Turpinot savas noziedzīgas darbības, 2006.gada 28.septembrī /pers. C/, nolūkā ar viltu izkrāpt mobilās telekomunikācijas pakalpojumus

sniedzošās iestādes SIA ,,BITE Latvija” mantu, ieradās Rencēnu ielā l, Rīgā, SIA ,,BITLAIN” veikalā, /pers. C/ SIA ,,BITE Latvija” pārstāvim uzrādīja

viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza Publisko mobilo sakaru abonenta līgumu Nr.GSCD/8976/2006 par mobilā telefona NOKIA 6230i

(IMEI Nr.359740006042079) 49 latu jeb 69.72 euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un abonenta līgumā /pers. C/

izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo

pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

Ar viltu izkrāptus no cietušajiem AS ,,GE Money”, SIA ,,TELE2” un SIA ,,BITE Latvija” naudu, mobilos telefonus ar SIM kartēm un

pieslēgumiem /pers. C/, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem, lietojot mobilās telekomunikācijas

pakalpojumus, par kuriem nemaksāja, tādā veidā nodarot cietušajiem zaudējumus 11859.67 latu jeb 16874.79 euro apmērā, kas atbilst lieliem

apmēriem; tai skaitā SIA ,,TELE2” – 11810.67 latu jeb 16805.07 euro apmērā un SIA ,,BITE Latvija” - 49 latu jeb 69.72 euro apmērā. Viltojot

minēto /pers. V/ pasi un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu dokumentu, /pers. C/ ar savām darbībām radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai

un ar likumu aizsargātām personas interesēm, jo nodarīja cietušajiem SIA ,,TELE2” un SIA ,,Bite Latvija” mantisku zaudējumu lielā apmērā (kopumā

11859,67 latus jeb 16874.79 euro), tādejādi ievērojami apdraudot ar likumu aizsargātās personu intereses, tas ir, saimniecisko darbību veicošo

komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju izsniegtam personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā primāram personas identifikācijas

dokumentam, graujot personu uzticību Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajai fizisko personu identifikācijas kārtībai valstī atbilstoši personām

izsniegtām pasēm.

[7] 2006.gada oktobra mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. I/ personu grupā ar /pers. A/ vienojās par svešas pases,

kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes.

Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/ pieprasīja/pers.I/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā

nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. I/ fotogrāfiju /pers. L/ pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas

bija izsniegta uz /pers. L/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. I/ fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. I/ kopā ar klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas

(aizņēmuma) saņemšanai, kuru aizpildīja izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā persona. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu,

2006.gada 26.oktobrī, Satiksmes ielā 2, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts”, /pers. I/, pēc /pers. A/ norādījuma AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers.

L/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kurā pirms tam bija viltojis /pers. L/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un

/pers. I/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. L/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061026109A par 450 latu jeb 640.29

euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. I/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. L/ (pases īsta īpašnieka) parakstu,

uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 450 latu jeb 640.39 euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā AS

,,GE Money” naudu /pers. A/ un /pers. I/ sadalīja savā starpā un turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem.

Tai pašā dienā, 2006.gada 26.oktobrī, /pers. I/ un /pers. A/, personu grupā turpinot krāpšanas izdarīšanai izmantot minēto viltoto dokumentu,

nolūkā ar viltu izkrāpt mantu no mobilās telekomunikācijas pakalpojumus sniedzošās iestādes SIA ,,BITE Latvija”, ieradās Rīgas ielā l l Jelgavā,

a , SIA

,,Apium” veikalā, kur /pers. I/, pēc /pers. A/ norādījuma, SIA ,,BITE Latvija” dīlerim uzrādīja viltotu /pers. L/ pasi un uz tās pamata noslēdza Publisko

mobilo sakaru abonenta līgumu Nr.32 par mobilā tālruņa SONY E Z550 (IMEI Nr.352124012997179) iegādi ar SIM karti, pieslēgumu un kredīta

limitu 25 lati jeb 35.57 euro. Iesniegtajos dokumentos un abonenta līgumā /pers. I/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. L/ (pases īsta

īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilo telefonu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā SIA

,,BITE Latvija” mobilo telefonu ar SIM karti un pieslēgumu /pers. A/ un /pers. I/ izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem, lietojot mobilās

telekomunikācijas pakalpojumus, par kuriem nemaksāja. Viltojot minēto /pers. L/ pasi un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu dokumentu, /pers. A/ un

/pers. I/ ar savām darbībām nodarīja ne vien ievērojamu mantisku zaudējumu cietušajiem AS ,,GE Money” un SIA ,,BITE Latvija” (kopumā 475 latus

jeb 675.86 euro), bet apdraudēja arī citas intereses, proti, saimniecisko darbību veicošo komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju

izsniegtam personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā primāram personas identifikācijas dokumentam, graujot uzticību Latvijas Republikas

likumdošanā noteiktajai personu identifikācijas kārtībai valstī atbilstoši personām izsniegtām pasēm, tādā veidā radot būtisku kaitējumu valsts pārvaldes

kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm.

[8] Turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada oktobra mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi

nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. I/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā

veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/

pieprasīja /pers.I/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. I/ fotogrāfiju

/pers. K/ pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. K/ vārda, ar tajā ielīmēto

/pers. I/ fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. I/ kopā ar klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma) saņemšanai. Turpinot īstenot kopīgu nodomu

par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 27.oktobrī, Elizabetes ielā 41/43, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts”, /pers. I/, pēc /pers. A/ norādījuma AS ,,GE

Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. K/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kuru pirms tam pats bija aizpildījis un viltojis tajā

/pers. K/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. I/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. K/ pasi Nr., tika noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.MF061027193A par 475 latu jeb 675.86 euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. I/ izdarīja ierakstus

un parakstījās, viltojot /pers. K/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 475 latu jeb 675.86 euro apmērā, jo

aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā AS ,,GE Money" naudu /pers. A/ un /pers. I/ sadalīja savā starpā un turpmāk izmantoja

savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem.

Turpinot krāpšanas izdarīšanai izmantot minēto viltoto dokumentu, nolūkā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, izkrāpt mantu no

kredītiestādēm un mobilās telekomunikācijas pakalpojumus sniedzošām iestādēm, 2006.gada 28.oktobrī, /pers. A/ un /pers. I/, ieradās:

SIA ,,TELE 2” veikalā, Pulkveža Brieža ielā 7, Rīgā, kur /pers. I/, pēc /pers. A/ norādījuma, AS ,,Lateko līzings” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers.

K/ pasi Nr. un uz tās pamata noslēdza Patērētāju kreditēšanas līgumu Nr.320407 par mobilā telefona SAMSUNG D820 (IMEI

Nr.358225009157430) 261.00 latu jeb 371.37 euro iegādi kredītā. Kreditēšanas līgumā un pases kopijā /pers. I/ izdarīja ierakstus un parakstījās,

viltojot /pers. K/ (pases īsta īpašnieka) parakstus, pēc kā arī saņēma kredītā minēto mobilo telefonu, jo kredīta devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto

no cietušā AS ,,Lateko līzings” mobilo telefonu /pers. A/ un /pers. I/ izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem, lietojot to mobilo

telekomunikācijas pakalpojumu saņemšanai, bet kredīta saistības nepildīja;

SIA ,,LMT” veikalā, A.Saharova ielā 20a, Rīgā, kur /pers. I/, pēc /pers. A/ norādījuma, SIA ,,LMT” dīlerim uzrādīja viltotu /pers. K/ pasi Nr. un

uz tās pamata noslēdza LMT pakalpojumu līgumu Nr. ar pielikumu - Līgumu par mazcenas mobilā telefona pirkumu. Minētos līgumos un pases kopijā

/pers. I/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. K/ (pases īsta īpašnieka) parakstus, pēc kā arī saņēma mobilo telefonu SONY Ericsson Z530i SL

15 latu jeb 21.34 euro vērtībā, jo pakalpojuma sniedzējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā SIA ,,LMT” mobilo telefonu /pers. A/ un /pers. I/

izmantoja pēc saviem ieskatiem savām vajadzībām, lietojot mobilo telekomunikāciju pakalpojumus, par kuriem nemaksāja, tādā veidā nodarot SIA

,,LMT” zaudējumus 132,21 latu jeb 188.12 euro apmērā;

AS ,,Lateko banka”, Nīcgales ielā 53, Rīgā, kur /pers. I/, pēc /pers. A/ norādījuma, AS ,,Lateko banka” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. K/ pasi

Nr., uz tās pamata sastādīja pieteikumu un noslēdza Līgumu Nr.VKl0017683 par VIVA norēķina kartes izsniegšanu un lietošanu. Pieteikumā un līgumā

/pers. I/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. K/ (pases īsta īpašnieka) parakstus, pēc kā arī saņēma VIVA Maestro norēķinu karti ar kredītu

200 latu jeb 284.57 euro apmērā, jo kredīta devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā AS ,,Lateko banka” naudu /pers. A/ un /pers. I/ sadalīja

sava starpā un izmantoja savam vajadzībām pēc saviem ieskatiem. Viltojot minēto /pers. K/ pasi un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu dokumentu

/pers. A/ un /pers. I/ ar savām darbībām nodarīja ne vien ievērojamu mantisku zaudējumu cietušajiem AS ,,GE Money”, AS ,,Lateko līzings”, SIA

,,LMT” un AS ,,Lateko banka" (kopumā 1083,21 latus jeb 1541.27 euro), bet apdraudēja arī citas intereses, proti, saimniecisko darbību veicošo

komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju izsniegtam personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā primāram personas identifikācijas

dokumentam, graujot uzticību Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajai personu identifikācijas kārtībai valstī atbilstoši personām izsniegtām pasēm,

tādā veidā radot būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm.

[9] 2006.gada oktobra mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. B/ viltoja svešu pasi, kas bija nokļuvusi viņa rīcībā

izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, ielīmējot savu fotogrāfiju /pers. N/ pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības, ar nolūku

izkrāpt naudu no kredītiestādes. Ar viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. N/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. B/ fotogrāfiju, /pers. B/

2006.gada 28.oktobrī ieradās Nīcgales ielā 53, Rīgā, AS ,,Lateko banka”, AS ,,Lateko banka” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. N/ pasi Nr./numurs/ un

uz tās pamata sastādīja pieteikumu VIVA norēķinu kartes ar 200 latu jeb 284.57 euro liela kredīta saņemšanai. Pieteikumā /pers. B/ viltoja /pers. N/

(pases īsta īpašnieka) parakstu. Savu noziedzīgu nodomu par naudas 200 latu jeb 284.57 euro apmērā izkrāpšanu no AS ,,Lateko banka” /pers. B/

neizdevās īstenot līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo saņēma bankas atteikumu.

[11] Turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada novembra mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi

nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. C/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā

veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/ pieprasīja

/pers. C/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. C/ fotogrāfiju /pers. P/

pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. P/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. C/

fotogrāfiju, /pers. A/ nodeva /pers. C/ kopā ar paša aizpildīto klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma) saņemšanai. Turpinot īstenot kopīgu

nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 15.novembrī, /pers. A/ un /pers. C/ ieradās Valdeķu ielā 52, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts”, kur /pers. C/,

pēc /pers. A/ norādījumiem, uzrādīja AS ,,GE Money” pārstāvim viltotu /pers. P/ pasi kopā ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kurā

pirms tam bija viltojis /pers. P/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. C/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. P/ pasi

Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF06115084A par 475 latu jeb 675.86 euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. C/

izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. P/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 475 latu jeb 675.86

euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja.

Turpinot krāpšanas izdarīšanai izmantot minēto viltoto dokumentu nolūkā ar viltu izkrāpt naudu no kredītiestādes, vēlāk, tai pašā dienā, 2006.gada

15.novembrī, /pers. A/ un /pers. C/ ieradās Valdeķu ielā 56. Rīgā, AS ,,Lateko banka”, kur /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, uzrādīja AS ,.Lateko

banka” pārstāvim viltotu /pers. P/ pasi Nr.un uz tās pamata sastādīja pieteikumu VIVA norēķinu kartes ar 200 latu jeb 284.57 euro liela kredīta

saņemšanai. Pieteikumā /pers. C/ viltoja /pers. P/ (pases īsta īpašnieka) parakstu.. Savu noziedzīgu nodomu par naudas 200 latu jeb 284.57 euro

apmērā izkrāpšanu no AS ,,Lateko banka” /pers. A/ un /pers. C/ neizdevās īstenot līdz galam no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo notikuma vietā

/pers. C/ aizturēja policijas darbinieki. Arī izkrāpto no cietušā AS ,,GE Money” naudu /pers. C/ nepaspēja sadalīt ar /pers. A/, lai turpmāk izmantotu

savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem, jo viņu aizturēja policijas darbinieki. Viltojot minēto /pers. P/ pasi un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu

dokumentu, /pers. A/ un /pers. C/ ar savām darbībām nodarīja ne vien ievērojamu mantisku zaudējumu cietušajam AS ,,GE Money” 475 latu jeb 675.86

euro apmērā, bet apdraudēja arī citas intereses, proti, saimniecisko darbību veicošo komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju izsniegtam

personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā primāram personas identifikācijas dokumentam, graujot uzticību Latvijas Republikas likumdošanā

noteiktajai personu identifikācijas kārtībai valstī atbilstoši personām izsniegtām pasēm, tādā veidā radot būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar

likumu aizsargātām personas interesēm.

Kopumā /pers. A/ ar viltu ieguva un mēģināja iegūt cietušo mantu 3993,48 latu jeb 5682,19 euro vērtībā (AS ,,GE Money” - 3175 latu jeb

4517,61 euro; SIA ,,Master Telecom” - 117.48 latu jeb 167.16 euro; SIA ,,BITE Latvija” - 25 latu jeb 35,57 euro; SIA ,,Lateko līzings” - 261 lata

jeb 371.37 euro; SIA ,,LMT” -15 latu jeb 21,34 euro; AS ,,Lateko banka” - 400 latu jeb 569,14 euro vērtībā), kas atbilst lieliem apmēriem.

Ar savām darbībām apsūdzētie /pers. A/, /pers. M/, /pers. B/, /pers. I/, /pers. E/, /pers. C/, /pers. D/ izdarīja sekojošus noziedzīgus nodarījumus:

/pers. A/ ar savām darbībām izdarīja 7 (septiņus) atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [1; 2; 3;

4; 7; 8; 11] un 1 (vienu) turpinātu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā [1; 2; 3; 4; 7; 8; 11].

/pers. M/ ar savām darbībām izdarīja 2 (divus) atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [3; 4] un 2

(divus) atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [3; 4].

/pers. B/ ar savām darbībām izdarīja 1 (vienu) noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [9] un 1 (vienu)

noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta otrajā daļā [9].

/pers. I/ ar savām darbībām izdarīja 2 (divus) atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [7; 8] un 2

(divus) atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [7; 8].

/pers. E/ ar savām darbībām izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [2] un noziedzīgu nodarījumu,

kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [2].

/pers. C/ ar savām darbībām izdarīja 2 (divus) atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [5; 11], 1

(vienu) noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā [5], 1 (vienu) noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

177.panta otrajā daļā [11].

/pers. D/ ar savām darbībām izdarīja noziedzīgu nodarījumu kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [1] un noziedzīgu nodarījumu, kas

paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [1].

[5] Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. A/ celta apsūdzība par to, ka viņš mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja

dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu

aizsargātām personu interesēm, vienlaikus personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos

un ar viltu (krāpšana) lielā apmērā.

/pers. B/ celta apsūdzība par to, ka viņš atbalstīja personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā izdarītu viltota dokumenta

izmantošanu, kas radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm, vienlaikus personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana) lielā apmērā.

Apsūdzībā norādīts, ka turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada septembra mēnesī, izmeklēšanas

gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. C/ un personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā (/pers. J/,

notiesātu ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2011.gada 10.oktobra spriedumu), vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā

izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto

noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/ pieprasīja /pers. C/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto

personu ielīmēja /pers. C/ fotogrāfiju /pers. V/ pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta

uz /pers. V/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. C/ fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. C/ kopā ar klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma)

saņemšanai. Minēto iesniegumu aizpildīja persona, pret kuru kriminālprocess ir izdalīts atsevišķā lietvedībā. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas

mantas izkrāpšanu, 2006.gada 27.septembrī, Gaiļezera ielā 8, Rīgā, /pers. C/ pēc /pers. A/ norādījuma, AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu

/pers. V/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kurā pirms tam bija viltojis /pers. V/ parakstu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE

Money” un /pers. C/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. V/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF060927203A par 500 latu

jeb 711.44 euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta īpašnieka)

parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 500 latu jeb 711.44 euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no

cietušā AS ,,GE Money” naudu /pers. A/, /pers. C/ un persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā (/pers. J/), sadalīja savā starpā un

turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem.

Turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu 2006.gada 27.septembrī /pers. A/ vienojās personu grupā ar /pers.

B/ un /pers. C/ kopīgi, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, izkrāpt mantu no mobilās telekomunikācijas pakalpojumus sniedzošām iestādēm,

krāpšanas izdarīšanas nolūkā izmantojot viltoto dokumentu - /pers. V/ personas pasi Nr.. Īstenojot panākto vienošanos, minētā datumā /pers. B/, /pers.

A/ un /pers. C/ ieradās:

SIA ,,BALTTELS” veikalā, Gaiļezera ielā 8, Rīgā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma

izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās

pamata noslēdza “TELE2” klientu līgumu Nr.E549502 par mobilā telefona SONY Ericsson K610i (IMEI Nr.351710012378302) 170.08 latu jeb 242

euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/

(pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,TELE2” veikalā, Deglava ielā 160a, Rīgā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma

izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās

pamata noslēdza TELE2 klientu līgumu Nr.E549567 par mobilā telefona SONY Ericsson Z530i (IMEI Nr.359336008061769) 96.35 latu jeb 137.09

euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/

(pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikala, Saharova iela 21, Rīgā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers.B/ no piedāvājuma

izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās

pamata noslēdza TELE2 klientu līgumu Nr.E549627 par mobilā telefona SONY Ericsson Z530i (IMEI Nr.359336008062684) 96.35 latu jeb 137.09

euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/

(pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Saharova ielā 2, Rīgā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma

izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās

pamata noslēdza TELE2 klientu līgumu Nr.E549662 par mobilā telefona SONY Ericsson K610i (IMEI Nr.351710012379920) 170.08 latu jeb 242

euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/

(pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Deglava ielā 110, Rīgā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma

izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA ,,TELE2'” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās

pamata noslēdza TELE2 klientu līgumu Nr.E549679 par mobilā telefona SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148004791996) 110.59 latu jeb 157.35

euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/

(pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Stirnu ielā 31, Rīgā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma

izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās

pamata noslēdza TELE2 klientu līgumu Nr.E549695 par mobilā telefona SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148004795146) 110.59 latu jeb 157.35

euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/

(pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

SIA ,,BALTTELS” veikalā, Pulkveža Brieža ielā 33a, Rīgā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no

piedāvājuma izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA ,,TELE2” pārstāvim uzrādīja viltotu

RJirgensona pasi un uz tās pamata noslēdza TELE2 klientu līgumu Nr.E549713 par mobilā telefona SONY Ericsson K510i (IMEI

Nr.359148004791061) 110.59 latu jeb 157.35 euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un klienta līgumā /pers. C/

izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot RJirgensona (pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar ŠIM karti, jo

pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

Turpinot savas noziedzīgas darbības, 2006.gada 28.septembrī /pers. A/, /pers. C/ un /pers. B/, personu grupā, nolūkā ar viltu izkrāpt mobilās

telekomunikācijas pakalpojumus sniedzošās iestādes SIA ,,BITE Latvija” mantu, ieradās Rencēnu ielā l, Rīgā, SIA ,,BITLAIN” veikalā, kur pēc /pers.

A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/

norādījumiem, SIA ,,BITE Latvija” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza Publisko mobilo sakaru abonenta līgumu

Nr.GSCD/8976/2006 par mobilā telefona NOKIA 6230i (IMEI Nr.359740006042079) 49 latu jeb 69.72 euro vērtībā iegādi uz nomaksu ar

pieslēgumu. Iesniegtajos dokumentos un abonenta līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. V/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, pēc

kā arī saņēma minēto mobilā telefona aparātu ar SIM karti, jo pakalpojuma devējs viltojumu nekonstatēja.

Norādītā veidā darbojoties kopīgi, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, saskaņā ar lomu sadali, papildinot vienam otra noziedzīgās

darbības, kas vērstas uz personu grupā īstenota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, /pers. B/ apzināti veicināja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - atbalstīja

viltota dokumenta izmantošanu.

Ar viltu izkrāptus no cietušajiem AS ,,GE Money”, SIA ,,TELE2” un SIA ,,BITE Latvija” naudu, mobilos telefonus ar SIM kartēm un

pieslēgumiem /pers. A/, /pers. C/ un /pers. B/, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskatiem, lietojot mobilās

telekomunikācijas pakalpojumus, par kuriem nemaksāja, tādā veidā nodarot cietušajiem zaudējumus 11859.67 latu jeb 16874.79 euro apmērā, kas

atbilst lieliem apmēriem; tai skaitā SIA ,,TELE2” – 11810.67 latu jeb 16805.07 euro apmērā un SIA ,,BITE Latvija” - 49 latu jeb 69.72 euro apmērā.

Viltojot minēto /pers. V/ pasi un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu dokumentu /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/ ar savām darbībām radīja būtisku

kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm, jo nodarīja cietušajiem SIA ,,TELE2” un SIA ,,Bite Latvija” mantisku

zaudējumu lielā apmērā (kopumā 11859,67 latus jeb 16874.79 euro), tādejādi ievērojami apdraudot ar likumu aizsargātās personu intereses, tas ir,

saimniecisko darbību veicošo komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju izsniegtam personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā

primāram personas identifikācijas dokumentam, graujot personu uzticību Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajai fizisko personu identifikācijas

kārtībai valstī atbilstoši personām izsniegtām pasēm.

Šādas /pers. A/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 177.panta trešās daļas.

Šādas /pers. B/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas, 177.panta

trešās daļas.

[6] Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. A/ celta apsūdzība par to, ka viņš mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja

dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu

aizsargātām personu interesēm, vienlaikus personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos

un ar viltu (krāpšana) lielā apmērā.

Apsūdzībā norādīts, ka turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada oktobra mēnesī, izmeklēšanas

gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. C/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā

nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu,

/pers. A/ pieprasīja /pers. C/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. C/

fotogrāfiju /pers. S/ pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. S/ vārda, ar tajā

ielīmēto /pers. C/ fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. C/ kopā ar klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma) saņemšanai, kuru aizpildīja

izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā persona. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 18.oktobrī, Brīvības ielā 152,

Rīgā, AS ,,Latvijas pasts”, /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījuma AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. S/ pasi ar iesniegumu (pieteikumu)

izsniegt naudas aizdevumu, kurā pirms tam bija viltots /pers. S/ paraksts. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. C/, kurš aizdevuma

saņemšanai izmantoja viltotu /pers. S/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061018154A par 450 latu jeb 640.29 euro liela aizdevuma

izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. S/ (pases īsta īpašnieka) parakstu, uzreiz pēc kā arī

saņēma pieprasīto aizdevumu 450 latu jeb 640.29 euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja. Izkrāpto no cietušā AS ,,GE Money”

naudu /pers. A/ un /pers. C/ sadalīja savā starpā un turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem ieskaitiem.

Šādas /pers. A/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 177.panta trešās daļas.

[9] Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. A/ celta apsūdzība par to, ka viņš mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja

dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu

aizsargātām personu interesēm, vienlaikus personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos

un ar viltu (krāpšana) lielā apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. I/ celta apsūdzība par to, ka viņš personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā izdarīja dokumenta,

kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī viltota dokumenta izmantošanu, vienlaikus personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas

iegūšanas mēģinājumu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana).

Apsūdzībā norādīts, ka turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada oktobra mēnesī, izmeklēšanas

gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. I/ un /pers. B/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā

izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto

noziedzīgo nodarījumu, /pers. I/ pieprasīja /pers. B/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers. A/ un /pers. I/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā

nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. B/ fotogrāfiju /pers. N/ pasē Nr., tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas

bija izsniegta uz /pers. N/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. B/ fotogrāfiju /pers. I/ nodeva /pers. B/ kopā ar aizņēmēja personu datiem. Turpinot īstenot

kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 28.oktobrī, Nīcgales ielā 53, Rīgā, AS ,,Lateko banka”, /pers. B/, pēc /pers. A/ un /pers. I/

norādījumiem, AS ,,Lateko banka” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. N/ pasi Nr./numurs/ un uz tās pamata sastādīja pieteikumu VIVA norēķinu kartes ar

200 latu jeb 284.57 euro liela kredīta saņemšanai. Pieteikumā /pers. B/ viltoja /pers. N/ (pases īsta īpašnieka) parakstu. Savu noziedzīgu nodomu par

naudas 200 latu jeb 284.57 euro apmērā izkrāpšanu no AS ,,Lateko banka” /pers. A/, /pers. I/ un /pers. B/ neizdevās īstenot līdz galam no viņu gribas

neatkarīgu iemeslu dēļ, jo /pers. B/ saņēma bankas atteikumu.

Šādas /pers. A/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 177.panta trešās daļas.

Šādas /pers. I/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, 15.panta ceturtās daļas un 177.panta otrās

daļas.

[10] Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. A/ celta apsūdzība par to, ka viņš mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja

dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu

aizsargātām personu interesēm, vienlaikus personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos

un ar viltu (krāpšana) lielā apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. I/ celta apsūdzība par to, ka viņš atbalstīja personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā izdarītu

viltota dokumenta izmantošanu, kas radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm, vienlaikus personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanas mēģinājumu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana).

Apsūdzībā norādīts, ka turpinot īstenot savu nodomu par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā ar viltu, 2006.gada novembra mēnesī, izmeklēšanas

gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. A/ personu grupā ar /pers. I/ un izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu vienojās par svešas pases, kas bija

nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai

īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/ pieprasīja izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotai personai iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc kā /pers.

A/ kopīgi ar citu izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja pirmās izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotās personas fotogrāfiju /pers. U/ pasē Nr.,

tādā veidā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. U/ vārda, ar tajā ielīmēto izmeklēšanas gaitā

nenoskaidrotās personas fotogrāfiju /pers. A/ nodeva /pers. I/. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu, 2006.gada 14.novembrī,

Zeiferta ielā 13a, Olainē, AS ,,Latvijas pasts”, pēc /pers. A/ norādījumiem, /pers. I/, nodeva viltoto /pers. U/ pasi izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotai

personai. Izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā persona, kuras fotogrāfija tika ielīmēta /pers. U/ pasē, pēc /pers. A/ un /pers. I/ norādījumiem, aizpildīja

iesniegumu (pieteikumu) piešķirt naudas aizdevumu un viltoja iesniegumā /pers. U/ parakstu. Pēc kā, AS ,,GE Money” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers.

U/ pasi kopā ar minēto iesniegumu (pieteikumu) piešķirt naudas aizdevumu 500 latu jeb 711.44 euro apmērā. Ar norādītām darbībām /pers. I/ apzināti

veicināja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - atbalstot viltota dokumenta izmantošanu. Cietušais AS ,,GE Money” atteica piešķirt aizdevumu, tādejādi

/pers. A/, /pers. I/ un izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotai personai no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ neizdevās līdz galam īstenot savu noziedzīgu

nodomu par naudas 500 latu jeb 711.44 euro apmērā izkrāpšanu no AS ,,GE Money”.

Šādas /pers. A/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 177.panta trešās daļas.

Šādas /pers. I/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas, 15.panta

ceturtās daļas un 177.panta otrās daļas.

[11] Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. I/ celta apsūdzība par to, ka viņš atbalstīja personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā

izdarītu viltota dokumenta izmantošanu, kas radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm, vienlaikus

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. A/ un /pers. C/ izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu

(krāpšana).

Apsūdzībā norādīts, ka 2006.gada novembra mēnesī, izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. I/ personu grupā ar /pers. A/ un

/pers. C/ vienojās par svešas pases, kas bija nokļuvusi viņu rīcībā izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā veidā, viltošanu un viltotā dokumenta izmantošanu

nolūkā izkrāpt naudu no kredītiestādes. Lai īstenotu minēto noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/ pieprasīja /pers. C/ iedot savu pasei derīgu fotogrāfiju. Pēc

kā /pers. A/ kopīgi ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidroto personu ielīmēja /pers. C/ fotogrāfiju /pers. P/ pasē Nr./numurs/, tādā veidā viltojot dokumentu,

kas piešķir tiesības. Viltotu dokumentu - pasi, kas bija izsniegta uz /pers. P/ vārda, ar tajā ielīmēto /pers. C/ fotogrāfiju, /pers. A/ nodeva /pers. C/ kopā

ar paša aizpildīto klienta iesniegumu (pieteikumu) naudas (aizņēmuma) saņemšanai. Turpinot īstenot kopīgu nodomu par svešas mantas izkrāpšanu,

2006.gada 15.novembrī, /pers. A/, /pers. I/ un /pers. C/ ieradās Valdeķu ielā 52, Rīgā, AS ,, Latvijas pasts”, kur /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem,

uzrādīja AS ,,GE Money” pārstāvim viltotu /pers. P/ pasi kopā ar iesniegumu (pieteikumu) izsniegt naudas aizdevumu, kurā pirms tam bija viltojis /pers.

P/ parakstu. Vienlaikus /pers. I/ pēc /pers. A/ norādījumiem, novēroja apkārtējo situāciju, lai brīdinātu /pers. C/ par iespējamajiem šķēršļiem noziedzīga

nodarījuma izdarīšanai, šādi apzināti veicinot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - atbalstot viltota dokumenta izmantošanu. Tajā pašā dienā starp AS ,,GE

Money” un /pers. C/, kurš aizdevuma saņemšanai izmantoja viltotu /pers. P/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF06115084A par 475 latu

jeb 675.86 euro liela aizdevuma izsniegšanu. Minētā Aizdevuma līgumā /pers. C/ izdarīja ierakstus un parakstījās, viltojot /pers. P/ (pases īsta īpašnieka)

parakstu, uzreiz pēc kā arī saņēma pieprasīto aizdevumu 475 latu jeb 675.86 euro apmērā, jo aizdevuma devējs viltojumu nekonstatēja.

Turpinot krāpšanas izdarīšanai izmantot minēto viltoto dokumentu nolūkā ar viltu izkrāpt naudu no kredītiestādes, vēlāk, tai pašā dienā, 2006.gada

15.novembrī, /pers. A/, /pers. I/ un /pers. C/ ieradās Valdeķu ielā 56. Rīgā, AS ,,Lateko banka”, kur /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, uzrādīja AS

,.Lateko banka” pārstāvim viltotu /pers. P/ pasi Nr. un uz tās pamata sastādīja pieteikumu VIVA norēķinu kartes ar 200 latu jeb 284.57 euro liela

kredīta saņemšanai. Pieteikumā /pers. C/ viltoja /pers. P/ (pases īsta īpašnieka) parakstu. Vienlaikus /pers. I/, pēc /pers. A/ norādījumiem, novēroja

apkārtējo situāciju, lai brīdinātu /pers. C/ par iespējamajiem šķēršļiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, šādi apzināti veicinot noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu - atbalstot viltota dokumenta izmantošanu. Savu noziedzīgu nodomu par naudas 200 latu jeb 284.57 euro apmērā izkrāpšanu no AS ,,Lateko

banka” /pers. A/, /pers. I/ un /pers. C/ neizdevās īstenot līdz galam no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo notikuma vietā /pers. I/ un /pers. C/ aizturēja

policijas darbinieki. Arī izkrāpto no cietušā AS ,,GE Money” naudu /pers. C/ nepaspēja sadalīt ar /pers. A/ un /pers. I/, lai turpmāk izmantotu savām

vajadzībām pēc saviem ieskatiem, jo viņu un /pers. I/ aizturēja policijas darbinieki. Viltojot minēto /pers. P/ pasi un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu

dokumentu, /pers. A/, /pers. C/ un /pers. I/ ar savām darbībām nodarīja ne vien ievērojamu mantisku zaudējumu cietušajam AS ,,GE Money” 475 latu

jeb 675.86 euro apmērā, bet apdraudēja arī citas intereses, proti, saimniecisko darbību veicošo komersantu uzticību Latvijas valsts pārvaldes institūciju

izsniegtam personas apliecinošam dokumentam - pasei, kā primāram personas identifikācijas dokumentam, graujot uzticību Latvijas Republikas

likumdošanā noteiktajai personu identifikācijas kārtībai valstī atbilstoši personām izsniegtām pasēm, tādā veidā radot būtisku kaitējumu valsts pārvaldes

kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Šādas /pers. I/ darbības pirmstiesas izmeklēšanā kvalificētas pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas, 15.panta

ceturtās daļas un 177.panta otrās daļas.

Motīvu daļa

[1]

Apsūdzēto /pers. A/ un /pers. D/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā, kas norādīta ar [1] pierādīta pilnībā ar pašu apsūdzēto liecībām, liecinieces /pers.

Z/ liecībām un rakstveida pierādījumiem lietā.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.gada martā viņš ieradās pie /pers. D/, piedāvāja viņam, ka uztaisīs viltotu pasi, teicis, ka

tur nekas nebūs, domāja paņemt aizdevumu un /pers.D/ piekrita. /pers. O/ pasi nopirka Rīgas Centrāltirgū. Pasē ielīmēja /pers.D/ bildi un paņēma

kredītu, neatceras, kurš sarakstīja līgumu, laikam pats. Sarakstīja iesniegumu, teica, lai /pers.D/ patrenējas pases saimnieka parakstu, /pers.D/aizgāja uz

pastu iesniegt iesniegumu, vēlāk uz mobilo telefonu atnāca apstiprinoša īsziņa, ka ir apstiprināts aizdevums. Telefons ir ar jaunu SIM karti. /pers.D/

samaksāja 50 latus par to, pārējo naudu pats paņēma. Pasi izmeta ārā, vienu aizdevumu ņēma ar šo pasi. Pats viltoja pasi, plēvi pacēla uz augšu, ielika

fotogrāfiju. Pasi pārtaisīja Rīgā tajā pašā dienā, kad ņēma kredītu, abi stacijā vai autoostā iegāja ātrajā fotosalonā, /pers.D/ uztaisīja fotogrāfijas,

viņš /pers.D/ foto ielīmēja pasē. Pieteikumu aizpildīja, kredītu ņēma “GE Money” 450 latus, 400 paturēja sev, 50 latus iedevu /pers.D/.

Apsūdzētais/pers. D/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.gada 6.marta epizodi atzīst pilnībā. /pers. A/ viņam piedāvāja nopelnīt, viņš piekrita.

Laikam samaksāja 50 latus. Nezina, kā notika pases pārlīmēšana, viņam nebija fotogrāfijas. Viņš nofotografējās. Aizdevumu ņēma Rīgas pastā,

pieteikuma veidlapa bija aizpildīta. Aizpildītu pieteikumu iedeva /pers. A/. /pers. A/ piedāvāja paņemt uz citas personas vārda kredītu „GE Money”.

Pastā iedeva svešas personas pasi ar viņa fotogrāfiju, viņam vajadzēja parakstīties, kad izsniedza naudu. Pieteikumā arī vajadzēja parakstīties,

parakstījās kā/pers.O/. Kredītu izsniedza 450 lati, viņam tika 50 lati, pārējā nauda palika /pers. A/.

Lieciniece/pers. Z/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pazīst /pers. A/ un apsūdzētos, kuri dzīvo Jaunjelgavā. /pers. D/ ir viņas civilvīrs. /pers. A/ viņai

lūdza, lai aizdod naudu. Pateica, ka nav naudas, tad aizbrauca uz Rīgu un viņa ar savu pasi paņēma kredītu. /pers.A/ teica, ka naudu atdos. Paņēma 200

latus. Iesniegumu aizdevumam pati aizpildīja, datus aizpildīja, izmantojot savu pasi. Kredītu ņēma uz sava vārda. Šo naudu aizdeva /pers. A/. LMT

ņēma divus mobilos telefonus, tos lietoja pati. Kredītu nemaksāja, jo /pers. A/ teica, ka atdos, šo naudu no viņas nepiedzina. Telefoni bija uz nomaksu,

par tiem maksāja. Kredītus vairs nav ņēmusi. Nezina, ko /pers.D/ dara viņai aiz muguras.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. Z/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (1.sēj.lietas

148.-149.lapa) par to, ka tieši /pers.A/ aizpildīja iesniegumu aizdevuma saņemšanai, norādot nepareizus datus par viņas dzīvesvietu, darba vietu un

telefonu. Uz sava vārda paņēma pēc /pers.A/ lūguma divus Ericson firmas telefonus, kurus arī atdeva /pers.A/

Lieciniece /pers. Z/ šīs nolasītās liecības neapstiprināja, norādīja, ka ir tā kā tagad saka. Pati aizpildīja veidlapu. Telefoni ir pie viņas, pati maksā

par telefoniem. Reāli lieto vienu telefonu. Neatceras par braucienu uz Rīgu. Viņai nebija pašai mobilais telefons uz to brīdi, kad ņēma telefonu. Uz/pers.A/

telefona numuru atnāca SMS, ka ir saņemts kredīts.

Tiesa liecinieces /pers. Z/ tiesas izmeklēšanā sniegtās liecības neuzskata par pretrunīgām vai melīgām, jo ņem vērā ilgo laika posmu gandrīz desmit

gadus, kāds pagājis pēc notikušā un pieļauj, ka lieciniece var aizmirst notikumu būtību. Tiesa secina, ka pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecinieces

liecībām piedodama lielāka ticamība.

AS „GE MONEY” pārstāvja 2007.gada 29.maija iesniegumā fiksēts, ka 2006.gada 10.martā AS „Latvijas Pasts” Rīgas 47.nodaļa starp AS „GE

MONEY” un /pers. O/ noslēdza Aizdevuma līgumu MF 060310194A par aizdevuma piešķiršanu Ls 450 apmērā. Pārbaudot klienta iesniegumu tika

konstatēts, ka /pers. O/ pase ir zagta, tādejādi sveša persona ar /pers. O/ pases datiem sniedz nepatiesu informāciju aizdevuma saņemšanai (1.sēj.lietas

134.lapa).

No Klienta (aizņēmēja) iesnieguma AS „GE MONEY” aizdevuma saņemšanai Ls 450 apmērā 2006.gada 10.martā, Aizdevuma līguma

Nr.MF060310194A, Aizdevuma līguma papildus noteikumiem redzams, ka tie aizpildīti uz /pers. O/ vārda un klients tos parakstījis (1.sēj.lietas 139.-

141.lapa), pievienota pases kopija, fotoattēlā redzams /pers. D/ (1.sēj.lietas 142.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 12.septembra eksperta atzinumu Nr. secināts, ka AS „GE MONEY” 2006.gada 10.marta Aizdevuma

līguma Nr.MF060310194A, Aizdevuma līguma papildus noteikumos ierakstus izdarījis /pers. D/. /pers. O/ vārdā izdarītos parakstus nav veicis /pers. O/,

bet cita persona, paraksti ir atdarināti. Noteikt vai tos izpildījis /pers. D/ nav iespējams (1.sēj.lietas 143.-145.lapa).

Salīdzinot /pers. O/ pases kopijā redzamo fotogrāfiju un /pers. O/ Formas Nr.1 kserokopijā redzamo fotogrāfiju, redzams, ka tās ir dažādu cilvēku

fotogrāfijas (1.sēj.lietas 142., 149.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2008.gada 26.februāra eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 10.marta

iesniegumā /pers. O/ vārdā, izņemot sadaļu, ko aizpilda pasta darbinieks, iespējams ir aizpildījis /pers. A/ (3.sēj.lietas 57.-59.lapa).

/pers. D/ protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām atpazina /pers. A/ kā personu, kurš 2006.gada 10.martā piedāvāja viņam paņemt

naudu Ls 450 ar svešu pasi, aizveda uz Rīgu, kur AS „GE MONEY” aizpildīja pieteikumu, iedeva /pers. D/ svešo pasi ar ielīmētu /pers. D/ fotogrāfiju.

Pēc kā /pers. D/ /pers. A/ iedeva Ls 50 (1.sēj.lietas 160.-161.lapa).

Kaut arī eksperta atzinumos norādīts, ka 2006.gada 10.marta iesniegumu /pers. O/ vārdā ir iespējams izpildījis /pers. A/, aizdevuma līgumos

ierakstus ir iespējams izdarījis /pers. D/, apsūdzētais /pers. A/ un /pers. D/ šo faktu nenoliedza, bet detalizēti liecināja par apstākļiem pie kādiem izdarīja

apsūdzībā minētos noziedzīgos nodarījumus.

Tiesa atzīst, ka ar augstāk tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem pilnībā pierādīta /pers. A/ un /pers. D/ vaina viņiem celtajā

apsūdzībā par dokumenta, kas piešķir tiesības - /pers. O/ pases viltošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un viltota

dokumenta izmantošanā, kas radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldei, kā arī /pers. D/ vaina viņam celtajā apsūdzībā par to, ka viņš personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana) un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu

pastāv notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[2]

Apsūdzēto /pers. A/ un /pers. E/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā, kas norādīta ar [2] pierādīta pilnībā ar pašu apsūdzēto liecībām, liecinieka /pers.

G/ liecībām un rakstveida pierādījumiem lietā.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. G/ pasi nopirka Rīgas Centrāltirgū par 10-20 latiem, pārlīmēja foto, iepriekš bija

iebraucis pie /pers. E/, viņš tad lietoja alkoholu, viņam bija slikts materiālais stāvoklis. Viņam solījis samaksāt, ja paņems naudu uz svešas pases. /pers.E/

bija foto, viņš to iedeva, pārlīmēja to pasē. Aizbrauca uz Rīgu, pasta nodaļā iesniedza iesniegumu, to pats aizpildīja, “GE Money” paņēma kredītu 425

lati. /pers. E/ iedeva laikam 50 latus, pārējo sev paturēja. Pieteikumu pats aizpildīja. Kredītu ņēma Ķengaragā, Doles pasta nodaļā. Pasi viltoja mašīnā.

/pers. E/ dzīvoja Jaunjelgavā. Viņš dzīvoja Rīgā, katru dienu brauca uz Jaunjelgavu pie mātes. /pers. E/ viņam bija parādā par auto, nebija atdevis naudu,

no paņemtā kredīta nedaudz naudu iedeva viņam, lai var nopirkt sev ēst. /pers.E/piekrita jo viņš bija parādā par mašīnu.

Apsūdzētais/pers. E/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, ka

2006.gada 6.maijā /pers. A/ viņam piedāvāja nopelnīt, paņēma viņa foto un paskaidroja, ka svešā pasē tiks ielīmēta viņa fotogrāfija, apgalvojot, ka nav

nekāda riska, jo vēlāk viltotā pase tiks iznīcināta. Pēc pases sagatavošanas, /pers. A/ iedeva viņam jau aizpildītu iesniegumu kredīta saņemšanai, uz kura

vajadzēja parakstīties. Pēc kā viņš gāja uz pastu un iesniedza dokumentus kredīta saņemšanai. Pēc stundas atnāca īsziņa, ka piešķirts kredīts, viņš

aizgāja un saņēma naudu, kuru visu atdeva /pers. A/. /pers. A/ par to viņam iedeva 100 latus. Aptuveni 2006.gada 16.maijā /pers. A/ vēlreiz piedāvāja

viņam paņemt mobilos telefonus, teica, ka pase nebūs jāvilto, jo atradis līdzīgu pasi. Kā pirmo iemaksu par telefoniem /pers. A/ viņam iedeva 25-40

latus, izkrāptos telefonus viņš atdeva /pers. A/ un saņēma no /pers. A/ 10 latus par katru (1.sēj.lietas 197.; 198.-200.; 202.-203.; 204., 205.lapa,

4.sēj.lietas 2.-3.lapa).

Liecinieks/pers. G/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņam pazuda no mājām pase, tas bija ļoti sen. Pasi turēja virtuvē, pazuda viņa un draudzenes

pase. Neatceras, kurā gadā tas notika. Tad, kad atnesa draudzenes pasi, uzrakstīja iesniegumu par savu pazudušo pasi. Pēc tam atjaunoja pasi. Viņš

netika ņēmis nekādus aizdevumus. Viņam parādīja kaut kādus papīrus, iespējams, ka līgumu, ņēma rokraksta paraugus. Uz līguma nebija viņa paraksts.

Tika uzrādīta viņa pase, kurā nebija viņa bilde. Pase tika nozagta 2006.gadā. Uz to brīdi dzīvoja Jēkabpils rajonā, Viesītē, Meža ielā. Iesniegumu

uzrakstīja pēc krietna laika. 2006.gadā saņēma jaunu pasi. Policijā parādīja viņa pases kopiju, tur bija sveša cilvēka bilde. Rādīja līgumu, kuru viņš nebija

parakstījis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības (1.sēj.lietas 195.lapa) /pers. G/

apstiprināja un papildināja, ka pasi nozaga Viesītē. Uzrādīja pases kserokopiju, tur bija viņa vārds, uzvārds, dati, bet nebija viņa bilde. Uzrādītajā pases

kopijā neatpazina bildē esošo personu.

AS „GE MONEY” 2006.gada 30.novembra iesniegumā fiksēts, ka 2006.gada 6.maijā AS „Latvijas Pasts” Rīgas 8.nodaļa starp AS „GE

MONEY” un /pers. G/ noslēdza Aizdevuma līgumu MF 060506075A par aizdevuma piešķiršanu Ls 425 apmērā. Tika konstatēts, ka svešas personas,

izmantojot /pers. G/ pasi sniedza nepatiesu informāciju aizdevuma saņemšanai un nelikumīgi ieguva naudu, nodarot zaudējumus Ls 515,93 AS „Ge

Money”, kas sastāv no aizdevuma summas un procentiem par aizdevuma izmantošanu (1.sēj.lietas 185.lapa).

No Klienta (aizņēmēja) iesnieguma AS „Ge Money” aizdevuma saņemšanai Ls 425 apmērā 2006.gada 6.maijā, Aizdevuma līguma Nr. MF

060506075A, Aizdevuma līguma papildus noteikumiem redzams, ka tie aizpildīti uz /pers. G/ vārda un klients tos parakstījis (1.sēj.lietas 186.-

188.lapa), pievienota pases kopija (1.sēj.lietas 189.lapa), dokumentu apskates protokols (1.sēj.lietas 190.lapa). /pers. G/ pases kopijā redzama

fotogrāfija, kurā atpazīstams apsūdzētais /pers. E/ (1.sēj.lietas 189.lapa).

No SIA „Creditreform Latvija” 03.12.2008. paziņojuma redzams, ka SIA ir pilnvarots veikt piedziņu no /pers. G/ (1.sēj.lietas 191.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 22.maija eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 6.maija

Aizdevuma līguma Nr. MF 060506075A, Aizdevuma līguma papildus noteikumos ierakstus izdarījis iespējams /pers. E/. /pers. G/ vārdā izdarītos

parakstus nav veicis /pers. G/, bet cita persona, paraksti ir atdarināti (1.sēj.lietas 192.-194.lapa).

Tiesas izmeklēšanā pārbaudītie rakstveida pierādījumi pilnībā sakrīt ar apsūdzēto /pers. A/ un /pers. E/ liecībām par apstākļiem pie kādiem tika

viltota pase un pie kādiem viltotā pase tika izmantota aizdevuma saņemšanai. Tiesa atzīst, ka ar augstāk tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem un novērtētiem

pierādījumiem pilnībā pierādīta /pers. A/ un /pers. E/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā par dokumenta, kas piešķir tiesības - /pers. G/ pases viltošanu

mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un viltota dokumenta izmantošanā, kas nodara būtisku kaitējumu valsts pārvaldei, kā arī

/pers. E/, ka viņš personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana) un saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 520.pantu pastāv notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[3]

Apsūdzēto /pers. A/ un /pers. M/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā, kas norādīta ar [3] pierādīta pilnībā ar pašu apsūdzēto liecībām, cietušā /pers. R/

liecībām un rakstveida pierādījumiem lietā.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. M/ bija sasitis viņa /TL marka/ mašīnu, viņam nebija naudas, lai atlīdzinātu, tāpēc

piedāvāja /pers.M/ paņemt kredītu uz cita cilvēka pasi, ka tad būs norēķinājušies. Tas varēja būt 2006.gada vasarā jūnija mēnesī. /pers. R/ pasi dabūja

tirgū, nopirka no spirta tirgotājiem. Sarakstīja aizņēmuma papīrus, laikam Elizabetes ielā bija pastu nodaļa, kur paņēma 450 vai 500 latus, varbūt, ka

ņēma 400 latus Grēcinieku ielā. Viņam bija jauns telefons ar jaunu “Zelta zivtiņas” SIM karti, uz to atnāca īsziņa, ka kredīts ir piešķirts. /pers.M/ pats

atbrauca uz Rīgu. “Master Telecom” uz tās pašas pases paņēma sarkanā krāsā SIM kartes. Uz /pers.R/ pases paņēma SIM kartes. Pieteikums tur nebija

jāraksta, varētu būt, ka summa bija 117.48 lati. /pers. M/ fotografējās autoostā, viņš atbrauca pats no Jaunjelgavas, viņu sagaidīja, teica, lai iet

nofotografējās, tad paņēma fotogrāfijas un aizgāja uz mašīnu, /pers.M/ tikmēr pasēdēja kafejnīcā, viņš uztaisīja pasi, aizpildīja pieteikumu AS “GE

Money”. /pers.M/ patrenējās parakstu, viņš parakstījās pieteikumā. Par mašīnu bija remonts ap 1000 latiem, tāpēc visu naudu paņēma sev, no paņemtās

naudas /pers.M/ neko nedeva, viņu aizveda uz mājām. SIA “Master Telecom” SIM kartes bija piecas vai vairāk./pers.R/vietā ņēma /pers. M/. Ar pasi

darbojās viņš, /pers. M/ nemācēja neko līmēt, viņš tikai iegāja pastā un paņēma kredītu, iedeva pasi ar visu līgumu, lika patrenēties parakstu un palūdza

viņu ieiet pastā. Pa radio vai TV redzēja reklāmu, ka tirgo SIM kartes, pie viņiem aizbrauca pirms tam, jautāja, kas un kā, kam dod, kam nedod,

uzzināja, ka jābūt pasei un tīrai kredītvēsturei. /pers.M/ noslēdza līgumu ar SIA “Master Telecom”. Nezina, kā šī summa 117,48 lati ir radušies, tās

laikam ir kaut kāda abonēšanas izmaksa. Šo SIM karti pats lietoja.

Apsūdzētais/pers. M/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.gadā ņēma aizdevumu AS “GE MONEY”, bet neko konkrēti neatceras. Naudu dabūja

450-500 lati, to summu atdeva /pers. A/. Viņš lika pasēdēt kafejnīcā netālu no Rīgas stacijas, jauni puikas atnesa pasi uz /pers. R/ vārda. Nezina, kā viņa

fotogrāfija nonāca pasē, pats pasē nelīmēja savu foto. Dabūt kredītu tādā veidā ieteica /pers.A/. Viņam iedeva 50 latus par to, ka dabūja kredītu.

Neatceras, kurā vietā dabūja naudu, neatceras, ka būtu slēdzis līgumu ar SIA “Master Telecom” par telefona iegādi. /pers. A/ piedāvāja iespēju tādā

veidā nopelnīt, jo uz to brīdi bija grūtības ar naudu. Vajadzēja nofotografēties, fotogrāfijas paņēma puikas, viņi teica, lai pasēž un pagaida. Pase izskatījās

kā pase, vienkārši ielīmēta viņa fotogrāfija cita pasē. Nevarēja saprast, ka būtu viltota pase, izskatījās reāli. Neatceras, kas izvelējās kur iet, jaunie puiši

parādīja kur iet. Naudu viņam iedeva puiši, naudu atdeva /pers. A/. Ar /pers. R/ pasi rīkojās vienu reizi AS “GE MONEY”. Viņam vajadzēja patrenēties

parakstīties. Iesniegumu atnesa puikas, tur viss bija sarakstīts, vajadzēja tikai parakstīties. Tad AS “GE MONEY” iesniedza papīrus. Puikas bija līdzi,

viņi iekšā nenāca. Pēc laiciņa uz telefonu atnāca īsziņa, ka kredīts ir piešķirts, pēc tam saņēma piešķirto kredīta summu. /pers. A/ nebija klāt, /pers. A/

atbrauca un saņēma naudu. /pers.A/ viņam iedeva 50 latus par to. Viņš pats dokumentus neviltoja, tikai tos izmantoja. Nezina, vai fotografēšanās un

fotogrāfiju nodošana ir uzskatāma kā dalība dokumentu viltošanā. Fotografēšanās un fotogrāfijas ielīmēšana sveša pasē nav likumīgas darbības, viņam

teica, ka par to nekas nebūs. Par SIM kartes ņemšanu neatceras. Bija kaut kas par telefoniem, nezina uz kādas pases tie tika ņemti. Viņam ir spriedums

Rīgas tiesā par telefoniem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas apsūdzētā /pers. M/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības (2.sēj.lietas 35.-36.lapa), par to, ka viņam 2006.gada jūnijā nebija naudas un /pers. A/ piedāvāja nopelnīt. Viņš aizbrauca uz Rīgu, kur satika

/pers. A/, kas lika viņam nofotografēties. Fotogrāfijas viņš atdeva /pers. A/ un pats aizgāja iedzert kafiju centrāltirgū. Pēc kāda laika /pers.A/ atgriezās,

iedeva pasi uz /pers.R/ vārda ar viņa foto un aizpildītas blankas un viņš ar šo pasi un dokumentiem aizgāja uz pasta nodaļu Grēcinieku ielā, kur tos

iesniedza aizdevuma saņemšanai AS „Ge Money”. Viņš bija patrenējies svešo parakstu un uz dokumentiem parakstījās, tad izgāja ārā gaidīt īsziņu

telefonā, kur bija ielicis priekšapmaksas karti, ko iedeva /pers.A/ Kad atnāca īsziņa, saņēma aizdevumu 500 latus. /pers.A/ par to viņam iedeva 50 latus,

bet pārējo paturēja sev. Ņemot kredītu /pers.R/ vārdā apzinājās, ka veic noziegumu, taču /pers.A/ apgalvoja, ka nekādas sekas nebūs.

Papildus nopratināšanas protokolā /pers. M/ norādījis, (2.sēj.lietas 37.lapa), ka neko nevar pateikt, kā ar viņa fotogrāfiju/pers.R/ pasē varēja

paņemt arī mobilo telefonu un SIM karti SIA „Master Telecom”. Viņam par to nekas nav zināms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas cietušā /pers. R/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (1.sēj.lietas

33.lapa) par to, ka viņš 13.06.2006. nav slēdzis līgumu ar SIA „Master Telekom”. Līgumā norādīts viņa vārds, uzvārds, personas kods un kādreizējā

dzīvesvietas adrese. Iespējams, ka vecajā pasē bija atzīme, kurā bija norādīta dzīvesvietas adrese. Šo līgumu viņš nav parakstījis. Pie līguma pievienota

viņa vecās pases kopija, kurā fotogrāfijā redzams cits cilvēks, ko viņš nepazīst. Ar veco pasi tika slēgts arī līgums „Bite Latvija” apmēram tajā pašā laikā,

kad tika slēgti uz viņa vārda līgumi ar AS „Ge Money” un SIA „Master Telekom”. Viņam ar šo darījumu nav nekāda sakara.

AS „GE MONEY” 2006.gada 24.oktobra iesniegumā un papildus sniegtajās ziņās fiksēts, ka 2006.gada 10.jūnijā AS „Latvijas Pasts” Rīgas

47.nodaļa starp AS „GE MONEY” un /pers. R/ noslēdza Aizdevuma līgumu Nr. MF 060610085A par aizdevuma piešķiršanu Ls 400 apmērā. Tika

konstatēts, ka svešas personas, izmantojot /pers. R/ pasi sniedza nepatiesu informāciju aizdevuma saņemšanai un nelikumīgi ieguva naudu, nodarot

zaudējumus Ls 660,85 AS „GE MONEY”, kas sastāv no aizdevuma summas un procentiem par aizdevuma izmantošanu (2.sēj.lietas 2.; 5.-6.lapa).

N o /pers. R/ iesnieguma AS „GE MONEY” redzams, ka 2006.gada 10.jūnijā, atrodoties Rīgas Centrāltirgū, viņam no kabatas laikā no

plkst.12.00 līdz 13.00 tika nozagta pase par ko paziņoja policijai. Uz līguma nav viņa paraksts, pases kopijā redzama cita cilvēka fotogrāfija (2.sēj.lietas

3.-4.lapa).

No Klienta (aizņēmēja) iesnieguma AS „GE MONEY” aizdevuma saņemšanai Ls 500 apmērā 2006.gada 10.jūnijā, Aizdevuma līguma Nr. MF

060610085A, Aizdevuma līguma papildus noteikumiem redzams, ka tie aizpildīti uz /pers. R/ vārda un klients tos parakstījis (2.sēj.lietas 7.-9.lapa),

pievienota pases kopija, uz fotogrāfijas redzams /pers. M/ (2.sēj.lietas 10.lapa).

Salīdzinot /pers. R/ pases kopijā redzamo fotogrāfiju un AS „GE MONEY” pases kopijā redzamo fotogrāfiju, redzams, ka tās ir dažādu cilvēku

fotogrāfijas (2.sēj.lietas 4.;10.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 14.septembra eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 10.jūnija

Aizdevuma līgumā Nr. MF 060610085A, Aizdevuma līguma papildus noteikumos ierakstus nav /pers. R/, bet vai tos izdarījis /pers. M/, nav iespējams

noteikt (2.sēj.lietas 11.-13.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2008.gada 26.februāra eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 10.jūnija

iesniegumā /pers. R/ vārdā, izņemot sadaļu, ko aizpilda pasta darbinieks, iespējams ir aizpildījis /pers. A/ (3.sēj.lietas 57.-59.lapa).

No 31.08.2006. SIA „Master Telecom” sastādītā rēķina Nr.09-2006/7435T redzams, ka saskaņā ar uz /pers. R/ vārda noslēgto klienta līgumu

Nr.MTS-0373 par pakalpojumu sniegšanu ir izveidojies paradās 117,48 Ls, kas sastāv no parāda par iepriekšējo periodu 85,93 Ls (pakalpojumi 43

Ls, līgumsods 0,94 Ls, PVN 7,74 Ls), pakalpojumiem 23,83 Ls, līgumsods 3,43 Ls un PVN 4,29 Ls (2.sēj.lietas 22.-23.lapa). Apsūdzībā norādīts, ka

/pers. A/ un /pers. M/, lietojot mobilās telekomunikācijas pakalpojumus, nodarīja cietušajam SIA „Master Telecom” zaudējumus 117,48 Ls jeb 167,16

EUR.

Tiesas izmeklēšanā pārbaudītie rakstveida pierādījumi pilnībā sakrīt ar apsūdzēto /pers. A/ un /pers. M/ liecībām, ko papildina cietušā /pers. R/

liecības par pases pazušanas faktu. /pers. A/ konkrēti norāda, ka /pers. M/ ar /pers. R/ pasi tika ņēmis aizdevumu S „Ge Money”, pieteikumu aizpildījis

/pers. A/, bet līgumu parakstījis /pers. M/, kurš patrenējies /pers. R/ parakstu. Pēc tam SIA “Master Telecom” uz tās pašas pases /pers. M/ paņēma

sarkanā krāsā SIM kartes. Pieteikums tur nebija jāraksta, summa bija 117,48 lati. No pases kopijas redzams, ka pasē bija ielīmēta /pers. M/ fotogrāfija.

Kaut gan tiesas izmeklēšanā /pers. M/ liecināja, ka neatceras faktu, ka būtu ņēmis mobilo telefonu SIA „Master telecom”, tiesa piedod ticamību /pers. A/

liecībām, kuras sasaucas ar rakstveida pierādījumiem lietā. Tiesa atzīst, ka ar augstāk tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem

pilnībā pierādīta /pers. A/ un /pers. M/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā par dokumenta, kas piešķir tiesības-/pers. R/ pases viltošanu mantkārīgā nolūkā

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un viltota dokumenta izmantošanā, kas radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldei, kā arī /pers. M/, ka viņš

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana) un saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 520.pantu pastāv notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[4]

Apsūdzēto /pers. A/ un /pers. M/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā, kas norādīta ar [4] pierādīta pilnībā ar pašu apsūdzēto liecībām, liecinieka /pers.

T/ liecībām un rakstveida pierādījumiem lietā.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers.T/ pasi nopirka Rīgas Centrāltirgū, uzaicināja /pers. M/, lai viņš izņem kredītu Elizabetes

ielā, kredītu ņēma 500 latus AS “GE Money”, pasi apstrādāja viņš, bilde viņam bija, ielīmēja pasē /pers.M/ foto, mašīnā visu izdarīja. Pieteikumu arī viņš

aizpildīja. /pers.M/ viltoja tikai parakstu. Iespējams, ka /pers.M/ iedeva 50 latus. /pers.M/pats atbrauca un aizbrauca no pilsētas.

Apsūdzētais/pers. M/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka uz /pers. T/ vārda tika ņemts aizdevums, tas nenotika vienā un tajā pašā dienā, kad tika ņemts

aizdevums uz /pers. R/ vārda, bet pēc kāda laika. Laikam no iepriekšējās reizes bija fotogrāfija palikusi, neatceras, ka būtu vēlreiz fotografējies. /pers. A/

piedāvāja braukt uz Rīgu, liekas, ka tā bija cita vieta, kur tika ņemts aizdevums. Fotogrāfija bija no iepriekšējās reizes. Šoreiz nebija darīšanas ar

jauniešiem. Nezina, kas ielīmēja fotogrāfiju pasē. Sēdēja mašīnā un gaidīja /pers. A/, kurš atnesa pasi. /pers. A/ norādīja vietu, kur jāiet. Tā bija /pers. T/

pase, vajadzēja patrenēties viņa parakstu pēc paraksta pasē. Ar /pers. T/ pasi tika ņemts aizdevums 450-500 latu apmērā. Naudu saņēma, aizķeršanās

nenotika. Naudu nodeva /pers. A/, 50 latus viņš iedeva viņam. Nožēlo izdarīto, liecību var uzskatīt par vaļsirdīgu atzīšanos. Toreiz bija parādā /pers. A/

par sasisto mašīnu, ko bija iedevis paziņam /pers. I/, bet viņš iebrauca krūmos, grāvī un norāva mašīnas apakšu. Gadījums ar mašīnu bija apmēram

2007.-2008.gadā. Tajā brīdī neapzinājās, ka tas ir noziedzīgs nodarījums, tagad apzinās to. /pers. J/ ir redzējis. Nezina, vai viņš būtu piedāvājis izkrāpt

naudu, izmantojot svešas personas pasi. /pers. J/ dzīvesvieta Rumbulas ielā, Rīgā. Nezina, vai ir bijis pie viņa ciemos, domā, ka nav. /pers. C/ 2006.gadā

pazina. Varbūt vienreiz ir bijis pie /pers.C/ciemos Rīgā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas apsūdzētā /pers. M/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības (2.sēj.lietas 65., 67.-68.lapa), par to, ka 2006.gada 19.jūnijā no Jaunjelgavas aizbrauca uz Rīgu, kur satikās ar /pers. A/, kurš piedāvāja

nopelnīt naudu. /pers.A/viņam iedeva /pers.T/ pasi ar jau ielīmētu viņa fotogrāfiju, ko iepriekš bija iedevis /pers.A/un abi aizgāja uz pasta nodaļu Rīgas

centrā./pers.A/ iedeva jau aizpildītu veidlapu AS „Ge Money” aizdevuma saņemšanai, ko viņš iesniedza pastā. Naudu saņēma 500 latus, ko atdeva /pers.

A/. /pers.A/viņam iedeva par to 50 latus. Apzinās, ka izdarīja likumpārkāpumu.

Liecinieks/pers. T/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2005. vai 2006.gadā viņam nozaga pasi no dzīvokļa /adrese /. Kriminālprocess ilga četrus

gadus. Bija kredītu reformā, kriminālpolicijā, stāvēja melnajā sarakstā, tāpēc, ka uz viņa uzvārda bija paņemtas lielas summas - 1500 latu apmērā. Ar

veco pasi bija paņemts naudas kredīts AS „GE Money” 500 latu apmērā un seši vai septiņi dārgi telefoni kompānijā „Tele2”. Un viens telefons bija

kompānijā „Bite”. Pēc četriem gadiem no viņa bija noņemtas visas apsūdzības. Vecās pases kopiju izņēma pasu daļā Daugavpilī un veda uz

kriminālpoliciju Rīgas pilsētā. Toreiz īrēja istabu trīs istabu dzīvoklī pārnakšņošanai. Strādāja firmā – “Fida” pēc grafika, astoņas dienas strādāja un

četras dienas brīvas, brīvdienās brauca uz Daugavpili. Pase visu laiku bija pie viņa, bet vasarā pasi atstāja savā istabiņā, kur dzīvoja, žaketes kabatā un

aizbrauca mājās. Pēc pāris dienām atbrauca uz Rīgu un pamanīja, ka pase pazudusi, kabatā bija mazas kartiņas un apvalciņš no pases. Aizgāja uz

policijas nodaļu un paziņoja, ka ir nozagta pase. Uzrakstīja iesniegumu. Nedēļas laikā saņēma jaunu pasi Daugavpils pasu daļā. Pēc trīs, četriem

mēnešiem saņēma naudas prasības no „GE Money” kompānijas un no „Tele 2”. Pēc tam izrādījās, ka ir uzsākts kriminālprocess. Domā, ka pasi nozaga

dzīvokļa saimnieces /pers. BC/ mazdēls. /pers. BC/ gadus sešus septiņus atpakaļ nomira. Istaba nebija slēdzama. Paziņojumus par kredītiem sūtīja uz

adresi /adrese /, tur kur īrēja istabu. Gāja uz „GE Money”, uzzināja, ka uz viņa uzvārda ir paņemts liels kredīts 500 lati, plus vēl pieauguši lieli procenti –

soda nauda. Pasē nebija informācija, ka īrē istabiņu Dzelzavas ielā, deklarējies bija Daugavpilī. Uz viņa vārda bija paņemti seši vai septiņi telefoni „Tele

2”. Viņam parādīja pases fotokopiju, visi dati bija viņa, pieteikumā darba vieta bija norādīta cita, ka strādā uz autokrāna. Viņš strādāja pavisam citā

darba vietā, nekad nav strādājis uz autokrāna.

AS „GE MONEY” 2006.gada 29.septembra iesniegumā un papildus sniegtajās ziņās fiksēts, ka 2006.gada 19.jūnijā AS „Latvijas Pasts” Rīgas

10.nodaļa starp AS „GE MONEY” un /pers. T/ noslēdza Aizdevuma līgumu Nr. MF 060619320A par aizdevuma piešķiršanu Ls 500 apmērā. Tika

konstatēts, ka svešas personas, izmantojot /pers. T/ pasi sniedza nepatiesu informāciju aizdevuma saņemšanai un nelikumīgi ieguva naudu, nodarot

zaudējumus Ls 660,85 AS „GE MONEY”, kas sastāv no aizdevuma summas un procentiem par aizdevuma izmantošanu (2.sēj.lietas 45.;47.-48.lapa).

No /pers. T/ iesnieguma AS „GE MONEY” redzams, ka 2006.gada 19.jūnijā konstatējis, ka viņam no žaketes kabatas, kura atradās istabā

/adrese/ tika nozagta pase par ko paziņoja policijai. Viņš aizdevumu nav ņēmis (2.sēj.lietas 46.lapa).

No Klienta (aizņēmēja) iesnieguma AS „GE MONEY” aizdevuma saņemšanai Ls 500 apmērā 2006.gada 19.jūnijā, Aizdevuma līguma Nr. MF

060619320A Aizdevuma līguma papildus noteikumiem redzams, ka tie aizpildīti uz /pers. T/ vārda un klients tos parakstījis (2.sēj.lietas 49.-51.lapa),

pievienota pases kopija, uz fotogrāfijas redzams /pers. M/ (2.sēj.lietas 52.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 12.septembra eksperta atzinumu Nr.07-1218 secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada

19.jūnija Aizdevuma līgumā Nr. MF 060619320A, Aizdevuma līguma papildus noteikumos ierakstus izdarījis /pers. M/, /pers. T/ tos nav aizpildījis

(2.sēj.lietas 53.-56.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2008.gada 26.februāra eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 19.jūnija

iesniegumā /pers. T/ vārdā, izņemot sadaļu, ko aizpilda pasta darbinieks, iespējams ir aizpildījis /pers. A/ (3.sēj.liets 57.-59.lapa).

„Creditinform Latvija” SIA /pers. T/ 17.03.2008.sūtījusi brīdinājumu, lai nomaksātu „Bite Latvija” esošo parādu (2.sēj.lietas 60.lapa), savukārt

25.04.2008. „Bite Latvija” atteikusies lietā būt par cietušo (2.sēj.lietas 61.lapa). „Bite Latvija” 03.11.2006. izziņā norādījusi, ka telefona nr. reģistrēts

uz /pers. BE/ vārda (2.sēj.lietas 62.lapa).

Tiesas izmeklēšanā pārbaudītie rakstveida pierādījumi pilnībā sakrīt ar apsūdzēto /pers. A/ un /pers. M/ liecībām par /pers. T/ pases viltošanu un

viltotas pases izmantošanu, lai iegūtu kredītu, liecinieka /pers. T/ liecībām par pases pazušanas faktu, eksperta atzinumiem, ka pieteikumu kredītiestādei

iespējams aizpildījis /pers. A/, ko viņš pats nenoliedz, bet ierakstus līgumā un parakstu izpildījis /pers. M/. Tiesa atzīst, ka ar augstāk tiesas izmeklēšanā

pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem pilnībā pierādīta /pers. A/ un /pers. M/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā par dokumenta, kas piešķir

tiesības-/pers. T/ pases viltošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un viltota dokumenta izmantošanā, kas radīja būtisku

kaitējumu valsts pārvaldei, kā arī /pers. M/, ka viņš personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva

svešu mantu (krāpšana) un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu pastāv notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[5]

Apsūdzētā /pers. C/ vaina viņam celtajā apsūdzībā, kas norādīta ar [5] pierādīta pilnībā ar paša un apsūdzēto /pers. A/, /pers. B/ liecībām, cietušā

/pers. V/ un SIA „TELE2” pārstāvja liecībām, liecinieka /pers. J/ liecībām un rakstveida pierādījumiem lietā. Savukārt /pers. A/ un /pers. B/ vaina šajā

apsūdzības daļā nav pierādīta un /pers. A/, /pers. B/ apsūdzībā, kas norādīta ar [5] attaisnojami.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka par /pers.V/ pasi neko nezina, šo pasi nav ne taisījis, ne pieteikumu aizpildījis. 2006.gada

27.septembrī uz /pers.V/ pases paņemts aizdevums 500 lati AS “GE Money”, tajā pašā dienā ar to pašu pasi /pers. C/ ir bijis „Tele2” un paņēmis

mobilo telefonu, nākamajā dienā „Bitē” telefonus paņēmis, viņam ar /pers. C/ nav epizodes, neko nav darījis ar viņu kopā. /pers. C/ nezināja, zināja viņu

kā /pers. J/ radinieku. /pers. C/ kaut ko rakstījās ar meiteni ar kuru viņš tajā laikā bija attiecībās. Viņam ar /pers. C/ nekas nav bijis, vienīgi viņu ir

aizvedis uz Ziepniekkalnu. Par mobilajiem telefoniem neko nezina, tur nav viņa taisītā pase, ne rokraksts. Viņš darbojas ar sev pazīstamiem cilvēkiem.

/pers. J/ pazina, jo ar viņa sievas māsu satikās. /pers.J/ pats taisīja savas lietas. /pers. B/ ir draugs, ir kopā taisījuši sēņu un ogu biznesu. 27.septembrī nav

bijis ciemos ar /pers. B/ pie /pers. J/ dzīvoklī Rumbulas ielā. AS “GE Money” pieteikumos viņš nevienā savā iesniegumā nav noradījis e-pastu, jo tāda

nav, bet šajos iesniegumos ir norādīta e-pasta adrese /elektroniskā pasta adrese/, otrkārt, tas nav viņa rokraksts.

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņam nav nekāda sakara ar darbībām 27.septembrī, šajā datumā inkriminētās darbības

neatzīst. Nav ņēmis telefonus uz /pers. V/ pases. /pers. A/ pazīst no deviņdesmitajiem gadiem, bija kopīgs sēņu, ogu bizness. /pers. C/ ir redzējis pie

/pers.J/. /pers. J/ ne visai labi pazīst. Ar /pers.J/ kopīga biznesa nav bijis, attiecību nav. Ar /pers. J/ iepazinās 2004.gadā. Esot ciemos pie /pers. J/,

uzzinājis, ka /pers. C/ ir /pers.J/ radinieks. Pie /pers.J/ ir ciemojies dažas reizes. 2006.gada rudenī strādāja gadījuma darbus, kādu brīdi strādāja SIA

“Fedak”, vasarā strādāja celtniecībā. Par 2006.gada 27., 28.septembri neko nevar pateikt, nav bijis nekur kopā ar /pers. A/ un /pers. C/, nav viņam ar

to nekāda sakara. Pēc /pers.C/ liecībām figurē, ka ir devis viņam kaut kādu lapiņu ar adresi un telefona numuru, tāda liecība viņam parādījās pēc gada.

Tādu lapiņu nav devis. Paskatoties visus “Tele 2” līgumus, visur figurē viena adrese, vienā no līgumiem parādās /pers. J/ mājas telefona numurs, pie kura

tajā laikā dzīvoja /pers. C/. Pārējie telefona numuri ir samaisīta ciparu kombinācija. AS “GE MONEY” iesniegums, ar ekspertīzes atzinumu ir pateikts,

ka tas ir ar /pers. J/ roku rakstīts, tā krāpšana izdarīta Mežciemā. Interesanti, ka tajā pašā adresē ir iegādāts viens no SIA “Tele 2” mobilajiem

telefoniem. Izmeklēšanā nav veikta ar /pers. C/ konfrontēšana. /pers. C/ ir viņu pilnībā apmelojis savās liecībās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības (4.sēj.lietas 42.lapa), ka viņš 2006.gada 27.-28.septembrī nav kopā ar /pers. C/, /pers. I/ un /pers. A/ piedalījies mobilo telefonu un naudas

izkrāpšanā.

Apsūdzētais/pers. C/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt, taču pasakot, ka šajos notikumos /pers. B/ vispār nepiedalījās, nekādu lapiņu

viņam nedeva, to visu izdarīja kopā ar /pers. J/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas apsūdzētā /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības, ka /pers. V/ viltoto pasi ar tajā ielīmēto viņa fotogrāfiju, viņam iedeva /pers.A/, lika patrenēties parakstu. Fotogrāfijas /pers. A/ netika devis, tās

varbūt iedeva /pers. J/ pie kura viņš toreiz dzīvoja. /pers. A/ paskaidroja, kas viņam jādara, ka jāieiet pastā, lai saņemtu kredītu, dokumentos bija

jāparakstās /pers. V/ vārdā, jāatceras viņa personas dati. Uz pastu brauca ar /pers. A/ automašīnu, vēl līdzi bija vīrietis ar iesauku /iesauka/ vai vīrietis

vārdā /vārds/. /pers. A/ viņam iedeva aizpildītu iesniegumu uz /pers. V/ vārda. Naudu, ko viņš saņēma, visu atdeva /pers. A/. Pēc /pers. A/ piedāvājuma,

viņš veica šīs krāpšanas. Atzīst, ka uz noslēgtā līguma ir parakstījies /pers. V/ vārdā. Parakstu mēģināja atdarināt no /pers. V/ pases. Pēc /pers. A/

norādījuma viņš noslēdza līgumu ar SIA “TELE 2”. /pers. A/ viņam iedeva naudu pirmajai iemaksai un paskaidroja, kas būs jādara. Pēc tam /vārds/ar

iesauku/iesauka/ gāja uz veikalu, apskatījās, kādus telefonus vajag ņemt un cik liela ir pirmā iemaksa. Tad viņš iegāja veikalā, nopirka telefonus un atdeva

/pers. A/. /pers. A/ par telefoniem un kredītu AS „Ge Money” viņam samaksāja 40 latus. Tādā pat veidā noslēdza līgumu arī ar SIA „Bite”. Lapiņu ar

datiem viņam iedeva /vārds/ (2.sēj.lietas 135.-142.; 165.-166.;168.lapa).

Cietušais/pers. V/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka notikuma apstākļus ir piemirsis. Bija Cēsis, atpūtās, konstatēja, ka ir pazudusi jaka un pase.

Policija viņam paziņoja, ka ir atrasta pase, tika konstatēts, ka pasē ir ielīmēta cita fotogrāfija. Pēc laika uzzināja, ka uz viņa vārda ir paņemti dažādi

kredīti un telefoni. Zvanīja no kredīta piedziņas, lai visu atmaksājot. Viņš rakstīja ziņojumu policijai, ka neko tādu nav darījis.

Policijā uzrādīja pasi, kurā bija citas personas fotogrāfija. Policija ņēma rokraksta paraugus. Policijā pateica, ka nav ņēmis nekādus kredītus. Uz

viņa vārda bija ņemts kredīts, telefoni. Līgumos bija norādīta cita darba vieta, viņš tādās vietās nestrādā, kādas bija norādītas līgumā. Nozaga ādas jaku,

tajā bija iekšā pase, jaku neatrada. No sākuma kredīta piedzinēji prasīja kredītus atmaksāt, bet viņš teicis, ka nemaksās. Viņam nav nodarīts materiālais

kaitējums. Notikuma laiku neatceras, varēja būt, ka tas notika, tad kad draugam /vārds/ bija vārda diena septembrī. Svinības bija piektdienas vai

sestdienas vakarā Cēsīs, klubā “Aronija”. Kad gribēja iet uz citu vietu, saprata, ka nav jakas, nav arī pases, jo jakā bija pase. Pēc zināma laika uzzināja

par paņemtajiem kredītiem. Nākamajā dienā rakstīja, ka ir pazaudējis pasi, viņam teica, kā tā ir jāraksta, ka pase pazudusi nevis nozagta, jo tad ātrāk

varēs dabūt jaunu pasi, neiedomājies, ka tiks izmantota pase tādiem nolūkiem. Saņēma jaunu pasi. Pēc zināma laika viņam zvanīja, ka ir atrasta pase,

aizbrauca uz Rīgu. Uz to brīdi bija jauna pase. Pazaudētajā pasē, ko uzrādīja, nebija viņa fotogrāfija, personu fotogrāfijā neatpazina, šī persona bija

sveša. Policijā uzrādīja pases oriģinālu, teica, ka tā nav viņa fotogrāfija. Viņa bildes vietā bija cita bilde, varēja redzēt, ka tas ir viltojums. Pēc zināma

laika uzzināja, ka uz viņa vārda ir telekomunikāciju parādi Tele 2, bija ņemti kaut kādi līzingi, kredīti, tika ņemti telefoni un norunātas lielas summas. No

kompānijām sāka zvanīties apmēram pēc pāris mēnešiem, apmēram pēc pusgada, kad pazuda pase.

Liecinieks/pers. J/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. C/ palūdza aizpildīt AS “GE Money” anketu, ko viņš aizpildīja, pasi neredzēja. Anketu

aizpildīja par naudas aizdevumu, naudu saņēma persona uz kuras vārda tika rakstīts iesniegums. Kad /pers. C/ dzīvoja pie viņa 2006.gadā, viņš Maximā

par apsargu strādāja. /pers.C/ nebija kur dzīvot. Nezina ar ko /pers. A/ nodarbojās, /pers. A/ pazīst ilgi, /pers. C/ ir viņa māsas dēls. Ar Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru tika izdalīta lieta pret viņu no šīs lietas, viņš tika notiesāts un izcieta sodu. Nav /pers. M/ piedāvājis

izkrāpt naudu no pasta nodaļām no firmas AS “GE Money”. Pazīst /pers. B/, viņš ir bijis ciemos pie viņa mājās vairākas reizes. Nezina, kurš iedeva

/pers. V/ pasi, lai norakstītu datus, domā, ka /pers. C/ viņam prasīja aizpildīt anketu aizdevumam. /pers. C/ fotogrāfiju nav izmantojis, domā, ka mājās

nav viņa fotogrāfijas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. J/ sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā (2.sēj.lietas

149.lapa, 3.sēj.lietas 80.lapa) par to, ka iesniegumu AS „Ge Money” /pers. V/ vārdā aizdevumam rakstīja viņš no /pers. V/ pases, kurā bija ielīmēta

/pers. C/ fotogrāfija, bet parakstīja /pers. C/. Pasi visdrīzāk iedeva /pers.C/. Zināja, ka uz /pers. V/ vārda tiks ņemts aizdevums, kur, to nezināja, jo līdzi

negāja. Nezina, kurš saņēma īsziņu par aizdevumu no AS „Ge Money” un vai aizdevums vispār tika piešķirts. Nekādu atlīdzību no /pers. A/ nav saņēmis.

Nezināja, ka izmantojot /pers. V/ pasi, ir slēgti līgumi ar SIA „TELE 2”un SIA „Bite”. /pers. A/ nekad nav devis /pers. C/ fotogrāfijas. Uzrādītajā

dienasgrāmatā ierakstus ir pildījis viņš.

Liecinieks /pers. J/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības uzturēja.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 10.oktobra sprieduma ar kuru notiesāts /pers. J/ zināms, ka /pers. V/ pasi tika viltojis

/pers. J/ kopā ar divām personām pret kurām izdalīts kriminālprocess atsevišķā tiesvedībā (13.sēj.lietas 43.-48.lapa).

AS „GE MONEY” 2006.gada 22.novembra iesniegumā fiksēts, ka 2006.gada 27.septembrī AS „Latvijas Pasts” Rīgas 79.nodaļa starp AS „GE

MONEY” un /pers. V/ noslēdza Aizdevuma līgumu Nr. MF 060927203A par aizdevuma piešķiršanu Ls 500 apmērā. Tika konstatēts, ka svešas

personas, izmantojot /pers. V/ pasi sniedza nepatiesu informāciju aizdevuma saņemšanai un nelikumīgi ieguva naudu, nodarot zaudējumus Ls 660,85 AS

„GE MONEY”, kas sastāv no aizdevuma summas un procentiem par aizdevuma izmantošanu (2.sēj.lietas 79.lapa).

No Klienta(aizņēmēja)iesnieguma AS „GE MONEY” aizdevuma saņemšanai Ls 500 apmērā 2006.gada 27.septembrī, Aizdevuma līguma Nr. MF

060927203A Aizdevuma līguma papildus noteikumiem redzams, ka tie aizpildīti uz /pers. V/ vārda un klients tos parakstījis (2.sēj.lietas 80.-82.lapa),

pievienota pases kopija (2.sēj.lietas 83.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 14.aprīļa eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 27.septembra

Aizdevuma līgumā Nr. MF 060927203A, Aizdevuma līguma papildus noteikumos ierakstus izdarījis /pers. C/, /pers. V/ tos nav aizpildījis (2.sēj.lietas

86.-88.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 18.septembra eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada

27.septembra iesniegumā un ekspertīzei iesniegtajos paraugos, iespējams izpildījusi viena un tā pati persona (2.sēj.liets 89.-90.lapa).

Cietušā SIA „TELE 2” pārstāvis J.Miķelsons tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.gada 27.septembrī tika noslēgti septiņi līgumi uz /pers. V/

vārda, šo līgumu noslēgšanā tika izmantota Latvijas Republikas pilsoņa pase, uz līguma slēgšanas dienu tā bija derīga, par to pārliecinājās Nederīgo

dokumentu reģistrā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas informācijas centrā. No 2008.gada janvāra šī minētā pase ir reģistrēta, kā nelietojams

dokuments. Par līguma slēgšanas apstākļiem, uz to brīdi SIA “Tele 2” nebija informācija, ka pase bija viltota. /pers. V/ neskaitījās un nesastāvēja

parādnieka sarakstos, nekādi šķēršļi līguma noslēgšanai nebija. Tika noslēgti septiņi līgumi. Visi līgumi ir nosūtīti un pievienoti pie lietas materiāliem un

paskaidrojumi par zaudējuma apmēru. Zaudējums skaitījās uz /pers. V/ konta kā parāds līdz 2010.gada 11.augustam. Šī kriminālprocesa ietvaros tika

noskaidrots, ka /pers. V/ pats nav slēdzis šos līgumus, bet ir izmantota viņa pase, kurā ir pārlīmēta fotogrāfija. Ar aktu šie zaudējumi tika norakstīti kā

parāds un no 2010.gada 11.augusta /pers. V/ neskaitās kā parādnieks. 2013.gada 4.jūnijā Aizkraukles rajona tiesai tika nosūtīti dokumenti, tai skaitā

tika pievienoti līgumi, uz kuriem visu laiku norāda /pers. A/. Zaudējumi tika iesniegti 2013.gada 4.jūnija vēstulē. Summa 11810,67 lati, ir neveiktie

maksājumi par mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem 10942,36 lati un no neapmaksātās komisijas naudas dīleriem 148,68 lati, kā arī par mobilo

telefonu aparātu izkrāpšanu: Sony Ericsson K610i vērtība 170,08 lati, Sony Ericsson Z530i vērtība 96,35 lati, Sony Ericsson Z530i vērtība 96,35 lati,

Sony Ericsson K610i vērtība 170,08 lati, Sony Ericsson K510i vērtība 110,59 lati, Sony Ericsson K510i vērtība 110,59 lati, Sony Ericsson K510i

vērtība 110,59 lati. Sakarā ar to, ka uz līguma slēgšanas brīdi tika veikta apmaksa par mobilo telefonu apmēriem Sony Ericsson K610i 50 lati, Sony

Ericsson Z530i 26 lati, Sony Ericsson K510i 69 lati, tad kopējais zaudējums par telefoniem ir 719,63 lati. Tās iemaksātās summas netiek ierēķinātas

zaudējumos. Tiesai tika nosūtīti visi rēķini par pakalpojumu izmantošanu un no rēķiniem var redzēt, ka lielos apmēros ir izmantoti paaugstinātas maksas

pakalpojumi. Jāņem vērā, ka Elektronisko sakaru likums nosaka, ka saglabājamie dati ir jāglabā 18 mēnešus. Kā redzams no lietas materiāliem,

kriminālprocess tika uzsākts 2009.gadā, līdz ar to līdz uzsākšanas brīdim noslodzes dati vairs nebija pieejami. Bet ņemot vērā, ka rēķini netika samaksāti,

tad saskaņā ar Grāmatvedības likumu, šie maksājuma dokumenti līdz kaut kādam atrisinājumam tiek glabāti. Rēķinos ir redzamas summas, kuras sastāda

zaudējumu. Kredīta limits nenosaka paaugstināta pakalpojuma izmantošanu, bet gan telekomunikāciju pakalpojumus, respektīvi, sarunas limitu. Un ir

būtiska nianse, ka kredīta limits nenozīmē, ka sarunas nekavējoties tiek pārtrauktas, kad kredīta limits tiek sasniegts, bet saskaņā ar līguma nosacījumiem

“Tele 2” ir tiesības ierobežot klienta sarunas nepieciešamības gadījumā, bet ne pienākums. Kredīta limits, kas ir noteikts līgumā, tas ir sakaru

pakalpojums sarunām un īsziņām, kā arī kredīta limits, ja zvana uz ārzemēm. Zvaniem, bet ne maksas pakalpojumiem. Kredīta limits sniedz uzņēmumam

tiesības ierobežot pakalpojumu, bet neuzliek pienākumu pakalpojumus ierobežot. Ir tiesības ierobežot un kontrolēt, mūsdienās tas notiek automātiski, bet

2006.gadā sistēmas nebija tik attīstītas, lai pietiekami īsā laikā varētu nokontrolēt, cik šie pakalpojumi tiek izmantoti. “Tele 2” nodrošina norēķinus starp

pakalpojuma sniedzējiem. Maksas pakalpojumus var atvērt jebkurš komersants, viņi nodrošina pakalpojumu, pēc tam no pakalpojuma sniedzēja saņem

informāciju par šiem zvaniem, un “Tele 2” tādā veidā ir tikai uzņēmums, kurš nodrošina šo iespēju un tālāk samaksā pakalpojuma sniedzējam pieprasīto

rēķinu. “Tele 2” rēķinu atmaksā no pakalpojuma saņēmējiem. Masveidīgā, īsā laikā izmantoti paaugstinātas maksas pakalpojumi, tie varēja būt ziedojumu

tālruņi, deviņsimtie numuri. 18 mēnešus šie dati glabājas, tagad ir tikai rēķini. Apsūdzētie telefonus izmantoja, tajā skaitā SIM kartes, pēc saviem

ieskatiem. No telefona numura /numurs/ netika zvanīts uz paaugstinātas maksas pakalpojumu, no pārējiem telefona numuriem tika zvanīts. Rēķinā nav

tikai telefona maksa norādīta, bet arī pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. Saglabājamie dati saglabājas 18 mēnešus, ar likumu viņi ir jādzēš. Redzams,

ka pie izsaucamā numura ir /numurs/, tas ir tehniskais numurs caur kuru tiek nodrošināti maksas pakalpojumi, kādi tie bija tajā gadā, to diemžēl nevar

konstatēt. Kriminālprocess tika uzsākts 2009.gadā, šie 18 mēneši bija pagājuši. Kā redzams, tad visi šie līgumi tika noslēgti vienā dienā un līgumi netika

slēgti pa tiešo “Tele 2”, bet gan pie dīleriem, dažādās vietās. Tātad šī informācija nebija tiešsaistes sistēmā, jeb onlainā, kā tas notiek mūsdienās. Toreiz

tiešsaistes sistēma nebija, tāpēc tāda situācija bija iespējama. No otras puses nav nekādu ierobežojumu vienai personai noslēgt kaut vai desmit līgumus.

Līgumu skaits personai nav ierobežots, var paņemt vairākus telefonus. Mūsdienās ir ieviesta pārbaude, kredīta limits uz iekārtām. Tajā laikā nebija

noteikts kredīta limits uz iekārtām. Piemēram, ja persona šodien var paņemt iekārtas 1500 euro apmērā, neskatoties uz cik personām šo summu sadala.

Ir iespējams paņemt 5 telefonus par 300 euro. Zaudējumi sastāv no pakalpojumiem un telefoniem, kuri tika noslēgti uz /pers.V/ vārda, par šo apmēru

liecina izrakstītie rēķini, parāda noraksti 2010.gada 11.augustā par pilno summu, kura tika norakstīta no /pers. V/ konta, kas tajā laikā skaitījās kā

parādnieks. Apzinīgi neviens nekļūdījās, tiesai ir jāizvērtē šī summa. Rēķins izveidojās no diviem numuriem. /pers.V/ bija vienīgā persona uz šiem visiem

numuriem, līdz ar to rēķins tika sūtīts uz viņa norādīto adresi. Rēķinu sūta vienreiz mēnesī, viņam tika sūtīta uz adresi /adrese C/. Rēķins netiek sūtīts

ierakstītā vēstulē, bet gan vienkāršā vēstulē pa pastu. Rakstiska dokumenta šodien par vēstules izsūtīšanu nav. Rēķinus izsūta IT, tos var pieprasīt.

Kompensācijas summas pozīcijas ir septiņi mobilo telefonu aparāti, atlīdzība dīleriem, rēķinos norādīto pakalpojumu summas. Pakalpojumi ir pieejami no

dienas, kad ir izsniegta SIM karte, tātad no 2006.gada 27.septembra pakalpojumi uzreiz ir pieejami. “Tele 2” ir noslēgusi vairākus līgumus ar parāda

piedzinējiem un ne tikai par lielām, bet arī par mazām summām. Gadījumos, kad ir kriminālprocess, šīs lietas par parāda piedziņu nesniedz. Parāds par

2000 latiem izveidojās par telefona numuru /numurs/ par paaugstinātas maksas īsziņām, tas ir uz 2006.gada 30.septembri, tas ir trīs dienas pēc līguma

noslēgšanas. Izmeklēšanas laikā līgumi ar dīleriem netika izprasīti, dīleris ir uzņēmums, kurš uz līguma pamata sniedz pakalpojumu, respektīvi, līguma

noslēgšana par SIA “Tele 2” sniegtajiem pakalpojumiem, SIM kartes un numura izsniegšanu un telefona izsniegšanu klientam, kā arī šī līguma

noformēšanu. SIA „Tele 2” saņem informāciju no dīlera par to, kādi līgumi ir noslēgti, viens līguma eksemplārs paliek dīlerim, otrs SIA „Tele 2”, tiek

aktivizēts pakalpojums, sniegts pakalpojums, izrakstīts rēķins. Šie konkrētie dīleri kādus piecus gadus vairs nav SIA „Tele 2” sadarbības partneri. Par

noslēgto līgumu SIA “Tele 2” dīlerim maksā komisijas naudu, savukārt klients izmanto pakalpojumus un SIA “Tele 2” sagatavo rēķinus par izmantotajiem

pakalpojumiem. Var izteikt savu pieņēmumu, ja lietā ir pāri pa 20 epizožu, kredīti ir izsniegti bankās un citos mobilo sakaru operatoros, tad uzskata, ka

pases viltojums, pārlīmējot fotogrāfiju, ir bijis diezgan labā kvalitātē. Pasi nav redzējis, tādēļ grūti pateikt, cik veiksmīgi ir ielīmēta fotogrāfija. Noslēdzot

līgumu, tiek noteikts limits, kuru var izmantot gan sarunām, gan īsziņām. Un šis limits neuzliek par pienākumu pakalpojumu sniedzējam pakalpojumus

ierobežot. Rēķins netika atmaksāts. Glabāti tiek rēķini, kā pierādījumi tam, ka ir sniegts pakalpojums, savukārt, saglabājamie dati ir noteikti ar

Elektronisko sakaru pakalpojumu likumu, ka tos nedrīkst glabāt ilgāk par 18 mēnešiem. Šis kriminālprocess iesākās 2009.gadā, ja būtu uzsākts ātrāk,

šos datus būtu iesnieguši, tas būtu šo atļauto 18 mēnešu laikā. Laika posms par kuru izveidojās parāds ir 2006.gada 27.septembris līdz 2006.gada

16.oktobim. Protams, tas šķiet aizdomīgi, ka viena fiziska persona notērē nepilna mēneša laikā vairākus tūkstošus latu par mobilo telefonu

pakalpojumiem, ja šāda situācija būtu šodien, tad tā būtu risināta citādāk. Grūti komentēt, kāpēc kompensācija par šo tika iesniegta tikai 2009.gadā,

nevis 2006.gadā, jebkādā citā procesa veidā. Uz parāda piedziņām sniedz rēķinus, ja tiek apšaubīts rēķins, tad izsniedz šos datus. Tajā laika periodā,

kamēr dati bija pieejami, neviens to rēķinu neapstrīdēja. Tikai no policijas uzzināja, ka attiecīgā persona nav līgumslēdzējs. SIA “Tele 2” ir tiesības

ierobežot pakalpojumus, bet nav pienākums tos ierobežot. Ja netiek apmaksāts rēķins, tad nemaksāšanas lietas tiek nodotas piedziņas kompānijām, kad

un kāda veidā, tas jau ir komercnoslēpums. Konkrētā gadījumā/pers.V/ parāds tika norakstīts. SIA „Tele 2” neuzsāka procesu. Kriminālprocesa laikā

tika prasīta informācija un šo summu pieteica kā zaudējumu. Šādu kārtību piekopj pie visiem krāpnieciskiem līgumiem. Ja apsūdzība tiek celta pēc

Krimināllikuma 177.panta, piesaka zaudējumus. 2006.gadā bija pases, kurās fotogrāfija tika ielīmēta, tad bija līmētas pases, ar plēvīti pāri fotogrāfijai.

Nevar atzīt, ka SIA “Tele 2” pārstāvjiem ir profesionāla nolaidība. Pases bija ar ielīmētu fotogrāfiju, par fotogrāfijas ielīmēšanas procesu var vairāk

pastāstīt apsūdzētie. Metodiku pases pārbaudei, ir redzējis tikai izceļojot ārpus Šengenas valstīm, ar iespēju nolasīt pases joslu. Cilvēks, kas slēdz līgumu

ar klientu, pārbauda vizuālo līdzību ar pases fotogrāfiju, pārbauda pases derīguma termiņu pēc pases numura, ievadot to, pieprasot informāciju uz

Nederīgo dokumentu reģistru. Konkrētajā gadījumā /pers. V/ bija jāinformē valsts iestādes par to, ka viņa dokuments ir nozagts vai pazaudēts. Līgums

tika noslēgts 2006.gada 27.septembrī, divas dienas pēc līguma noslēgšanas parādījās summa par pirmajiem tūkstošiem. Oktobra sākumā tiek ģenerēts

rēķins, kurš ir jāsamaksā līdz 19.oktobrim. Un šīs lielās summas ir augušas līdz 2006.gada 16.oktobrim, kad numurs tika atslēgts, tas ir viena mēneša

ietvaros. Uz šodienu nevar pateikt, kam tika zvanīts, var pateikt, ka tas ir bijis paaugstinātas maksas pakalpojums, var redzēt tikai tehnisko numuru. No

lietā pievienotajiem telefonu izrakstiem var redzēt numuru no kura ir zvanīts, bet ne numuru uz kuru zvana, izdrukā var redzēt arī tehnisko numuru.

Paaugstināti maksas pakalpojumi tika organizēti caur pāradresāciju, no tehniskā numura bija pāradresācijā uz kaut kādu deviņsimto numuru. Zvanīts ir no

izkrāptā telefona numura, to fiksēt var, tas ir redzams izdrukās. Rēķins jāatmaksā līdz nākamā mēneša 19.datumam, šajā konkrētajā gadījumā līdz

2006.gada 19.oktobrim. Līdz 2006.gada 16.oktobrim summa ir 10000 lati. Nebija toreiz tādas sistēmas, kuras varēja ātrāk nokonstatēt. Darbinieka

pienākums, slēdzot līgumu, ir apskatīt dokumentu, salīdzināt fotogrāfiju un veikt elektronisko pārbaudi uz Nederīgo dokumentu reģistru.

No SIA „TELE 2” iesnieguma redzams, ka 2006.gada 27.septembrī tika veikti septiņi pieslēgumi Tele 2 tīklam, pieņemot kā personas apliecinošu

dokumentu /pers. V/ pasi (2.sēj.lietas 95.lapa) un proti:

No SIA “TELE 2” klientu līguma Nr.E549502 par mobilā tālruņa SONY Ericsson K610i (IMEI Nr.351710012378302) 170.08 latu vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu redzams, ka tas noslēgts SIA ,,BALTTELS” veikalā, Gaiļezera iela 8, Rīgā, uz /pers. V/ vārda, uzrādot viltotu /pers. V/

pasi, kuras kopija pievienota līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 99.-100.lapa).

No SIA “TELE 2” klientu līguma Nr.E549567 par mobilā tālruņa SONY Ericsson Z530J (IMEI Nr.359336008061769) 96.35 latu vērtībā iegādi

uz nomaksu ar pieslēgumu redzams, ka tas noslēgts SIA ,,TELE 2” veikalā, Deglava ielā 160a, Rīgā uz /pers. V/ vārda, uzrādot viltotu /pers. V/ pasi,

kuras kopija pievienota līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 101.-102.lapa).

No SIA ,,TELE 2” klientu līguma Nr.E549627 par mobilā tālruņa SONY Ericsson Z530i (IMEI Nr.359336008062684) 96.35 latu vērtībā iegādi

uz nomaksu ar pieslēgumu redzams, ka tas noslēgts SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Saharova ielā 21, Rīgā uz /pers. V/ vārda, uzrādot viltotu /pers. V/

pasi, kuras kopija pievienota līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 103.-104.lapa).

No SIA ,,TELE 2” klientu līguma Nr.E549662 par mobilā tālruņa SONY Ericsson K610i (IMEI Nr.351710012379920) 170.08 latu vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu, kas noslēgts SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Saharova ielā 2, Rīgā, uzrādot viltotu /pers. V/ pasi, kuras kopija pievienota

līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 105.-106.lapa).

No SIA “TELE 2” klientu līguma Nr.E549679 par mobilā tālruņa SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148004791996) 110.59 latu vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu, kas noslēgts SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Deglava ielā 110, Rīgā, uzrādot viltotu /pers. V/ pasi, kuras kopija

pievienota līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 107.-108.lapa).

No SIA “TELE 2” klientu līguma Nr.E549695 par mobilā tālruņa SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148Q04795146) 110.59 latu vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu, kas noslēgts SIA ,,LINK-BALT” veikalā, Stirnu ielā 31, Rīgā, uzrādot viltotu /pers. V/ pasi, kuras kopija pievienota

līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 109.-110.lapa).

No SIA “TELE 2” klientu līguma Nr.E549713 par mobilā tālruņa SONY Ericsson K510i (IMEI Nr.359148004791061) 110.59 latu vērtībā

iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu, kas noslēgts SIA “BALTTELS” veikalā, Pulkveža Brieža ielā 33a, Rīgā, uzrādot viltotu /pers. V/ pasi, kuras kopija

pievienota līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 111.-112.lapa).

Noslēgtie SIA “TELE 2” līgumi tika izņemti un veikta to apskate (2.sēj.lietas 97.-98.;113.-114.lapa).

SIA „TELE 2” lietā sniedzis skaidrojumu, ka sakarā ar noslēgtajiem līgumiem SIA „TELE 2” ir radušies materiāli zaudējumi 11810,67 Ls apmērā,

ko sastāda neveiktie maksājumi par mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem 10942,36 Ls apmērā, no apmaksātās komisijas naudas dīleriem 148,68

Ls, kā arī mobilo telefonu aparātu faktiskās vērtības kopā 719,63 Ls. Pievienoti izrakstītie rēķini uz /pers. V/ vārda un sarunu izdrukas pieslēgumu

numuriem /numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/ par laika periodu no 27.09.2006.-27.12.2006. (7.sēj.lietas 216.-272.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 11.decembra eksperta atzinumu Nr. secināts, ka SIA “TELE 2” 2006.gada 27.septembra klientu

līgumos Nr.E349713; E549662; E54902; E549695; E549679; E549627; E549667; ierakstus /pers.V/, „Pases kopija noņemta manā klātbūtnē un

pareiza. 28.09.06.”, „piekrītu piedāvājumam” ir izpildījis /pers. C/ (2.sēj.lietas 115.-117.lapa).

No Publisko mobilo sakaru abonenta līguma Nr.GSCD/8976/2006 par mobilā tālruņa NOKIA 6230i (IMEI Nr.359740006042079) 49 latu

vērtībā iegādi uz nomaksu ar pieslēgumu, kas noslēgts SIA ,,BITE Latvija”, Rencēnu ielā l, Rīgā, SIA ,,BITLAIN” veikalā, uzrādot viltotu /pers. V/ pasi,

kuras kopija pievienota līgumam, fotogrāfijā redzams /pers. C/ (2.sēj.lietas 93.-94.lapa).

Minētais līgums izņemts un apskatīts, fiksējot ziņas apskates protokolā (2.sēj.lietas 92.; 94.lapa).

Lietas materiāliem pievienota /pers. V/ pases kserokopija, izdota 10.10.2006. (2.sēj.lietas 123.lapa).

Viltotā pase uz /pers. V/ vārda, izdota 05.04.2001., izņemta 28.06.2007. Cēsu pasu daļā, par ko sastādīts izņemšanas protokols (2.sēj.lietas

126.-127.lapa).

Ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2008.gada 22.janvāra eksperta atzinumu Nr.0718110/0718163 secināts, ka LR pilsoņa pasē Nr.,

izdota 05.04.2001. uz /pers. V/ vārda fotokartiņa ir pārlīmēta (3.sēj.lietas 77.-79.lapa).

Ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2007.gada 31.oktora eksperta atzinumu Nr.0718111/0718159 secināts, ka LR pilsoņa pasē

Nr./numurs/, izdota 05.04.2001. uz /pers. V/ vārda jauna vecuma vīrietis un LR pasē Nr., izdota 05.01.1999. uz /pers. P/ vārda, ir redzama viena un tā

pati persona (3.sēj.lietas 67.-76.lapa) (uz foto attēla redzams /pers. C/).

Tiesa, novērtējot tiesas izmeklēšanā gūtos pierādījumus, atzīst, ka konkrētā noziedzīgā nodarījumā pilnībā pierādīts, ka 2006.gada

27.,28.septembrī noziedzīgos nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā ir izdarījis apsūdzētais /pers. C/ -

AS „Ge Money” personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. J/, kurš par šo noziedzīgo nodarījumu jau ir notiesāts, bet SIA „Tele2” viens pats.

Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (2002.gada 24.oktobra redakcijā) 23.panta pirmā daļa noteic,

ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ar kuru nodarīts būtisks kaitējums iestājas, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ne vien

nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

23.panta otrā daļa noteic, ka par ievērojamu mantisko zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai

laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. 20.pants noteic, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts

lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā

minimālo mēnešalgu kopsummu. 2006.gada 25.oktobrī Ministru kabinets Latvijas Republikā no 2006.gada 1.janvāra bija noteicis minimālo mēnešalgu

90 Ls.

Tiesa atzīst, ka pilnībā gūti pierādījumi, ka /pers. C/ SIA „Ge Money” un SIA „TELE 2„ SIA „BITE LATVIJA” tika nodarījis 2006.gada 27.,

28.septembrī būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm, kā arī pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā,

kā arī viens pats, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu ieguva svešu mantu lielā apmērā.

Tiesa nevar pievienoties aizstāvības viedoklim, ka krāpšanas priekšmetu nesastāda radītie zaudējumi cietušajam SIA „TELE2”, jo kā redzams no

lietā esošajiem līgumiem, tie bija noslēgti gan par mobilā telefona iegādi, gan par pieslēgumu, kā rezultātā arī radies mantiskais kaitējums lielā apmērā.

Tāpat tiesa nepievienojas aizstāvības viedoklim, ka lietā nav noskaidrots, kas lietoja konkrētos pieslēgumus un kādiem klientiem tika zvanīts, jo iegūstot

izkrāpto mantu savā rīcībā, apsūdzētais jau rīkojas ar to kā ar savu un pēc saviem ieskatiem. Tādejādi šis mantiskais zaudējums ir radies tieši no

apsūdzētā noziedzīgās rīcības. Tāpat tiesa nepievienojas ieskatam, ka cietušais pats varēja novērst vai samazināt radušos zaudējumus, ja būtu savlaicīgi

konkrētais pieslēgums atslēgts, jo kredītlimits tika noteikts 35 Ls un SIA “TELE 2” bija tiesības lauzt līgumu parāda gadījumā, kas konkrētajā gadījumā

netika ievērots. Tiesa piedod ticamību cietušā pārstāvja liecībām, ka 2006.gadā nebija šādas iespējas kontrolēt pieslēgumu, lai netiktu pārsniegti limiti,

tādejādi pakalpojuma apmērs tika konstatēts tikai izrakstot rēķinu un vienlaicīgi pārtraucot pieslēgumu.

Pirmstiesas izmeklēšanā ir celta apsūdzība /pers. B/ un /pers. A/, ka /pers. B/ 2006.gada 27.septembrī vienojās personu grupā ar /pers. A/ un

/pers. C/, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, izkrāpt mantu no mobilās telekomunikācijas pakalpojumus sniedzošām iestādēm, krāpšanas

izdarīšanas nolūkā, izmantojot viltoto dokumentu - /pers. V/ pasi un 2006.gada 27., 28.septembrī saskaņā ar lomu sadali pēc /pers. A/ norādījuma /pers.

B/ no veikalu piedāvājuma izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu, tādejādi apzināti veicināja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu-atbalstīja viltota

dokumenta izmantošanu un mantkārīgā nolūkā izmantojot viltotu dokumentu /pers. V/ pasi ar savām darbībām radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes

kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm, bet /pers. A/ mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta,

kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu

interesēm un abi pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ieguva svešu mantu (krāpšana) lielā apmērā.

Tiesa atzīst, ka no /pers. B/ un /pers. A/ apsūdzības minētās darbības izslēdzamas kā nepierādītas.

Apsūdzētais /pers. A/ un /pers. B/ nekad nav atzinuši savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 27., 28.septembrī. Lietā tika

noskaidrots, ka /pers. V/ pases viltošanu veicis /pers. J/, kurš notiesāts par šo nodarījumu ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2011.gada

10.oktobra spriedumu un šo faktu apstiprināja tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks. /pers. J/ norādīja, ka tieši /pers. C/ viņu palūdza aizpildīt iesniegumu

kredītiestādei. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izņemtajā dienasgrāmatā, kas pieder /pers. J/, parakstus izmēģinājis viltot tieši viņš. Ar ekspertu atzinumiem

pierādīts, ka visus līgumus parakstījis un ierakstus tajos veicis /pers. C/. /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā tika norādījis uz /pers. A/ un /pers. B/ kā

līdzdalībniekiem šajā noziedzīgā nodarījumā. /pers. C/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt, taču pateica, ka /pers. B/ nepiedalījās, bet visu

paveica kopā ar /pers. J/. Pirmstiesas izmeklēšanā starp apsūdzētajiem nav veikta konfrontācija, /pers. A/ un /pers. B/ netika dota iespēja uzdot

jautājumus /pers. C/ vispār ne pirmstiesas izmeklēšanā, ne tiesā. Ar ekspertu atzinumiem nav konstatēts, ka iesniegumus vai līgumus būtu izpildījis /pers.

A/ vai /pers. B/. Netika gūts neviens pierādījums apsūdzībā norādītajām /pers. A/ darbībām, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās /pers. A/

pieprasīja /pers. C/ viņa fotogrāfiju, ka turpmāk personu grupā ar /pers. C/ un /pers. J/ viltoja /pers. V/ pasi, ko tālāk nodeva /pers. C/ rīcībā un pēc viņa

norādījuma lika /pers. C/ uzrādīt AS „Ge Money”, kā arī citos veikalos- SIA „Tele2” dīleriem, SIA „BITE Latvija”, lai iegūtu kredītu un mobilos

telefonus ar pieslēgumu. Tāpat netika gūti pierādījumi, ka /pers. B/ jebkādā veidā atbalstīja viltota dokumenta izmantošanu un piedalījās krāpšanas

izdarīšanā. Netika iegūti arī pierādījumi, ka AS „Ge Money” izkrāpto naudu /pers. A/, /pers. C/ un /pers. J/ sadalīja savā starpā, bet izkrāpto SIA

„TELE 2” un SIA ,,BITE Latvija” mantu /pers. A/, /pers. C/ un /pers. B/ sadalīja savā starpā, un turpmāk izmantoja savām vajadzībām pēc saviem

ieskatiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 19.panta nosacījumiem par dalību (līdzizdarīšanu) uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu

nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīgā nodarījuma dalībnieks

(līdzizdarītājs).

Atbalstītājs Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē ir persona, kura apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu dodot padomus,

norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kura iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai

līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus, vai arī iepriekš

apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus.

Krimināltiesību teorijā tiek atzīts, ka dalība ir tādos gadījumos, kad divas vai vairākas personas kopīgi tieši piedalās tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā. Katra no šīm personām piedalās tās darbības izdarīšanā, ar kuru tiek realizēts konkrētā nodarījuma sastāvs un visi viņi ir līdzizdarītāji, tāpēc

viņu kopīgi veiktais nodarījums jākvalificē tikai pēc Krimināllikuma Sevišķās daļas panta vai panta daļas (punkta), kurā ietverts atbilstošais nodarījuma

sastāvs – noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā. Visi grupas pēc iepriekšējas vienošanās dalībnieki atrodas kopīgi veicamā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas vietā un laikā, un viņi kopīgi realizē darbības, kas veido iecerēto konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Savukārt atšķirībā no dalības, kurā visas personas, kas kopīgi izdara noziedzīgu nodarījumu, ir noziedzīga nodarījuma izdarītāji, līdzdalībā veiktā

nodarījumā bez tiešā izdarītāja piedalās arī tādas personas, kuras neņem tiešu dalību noziedzīgā rezultāta sasniegšanā, bet kurām ir noteikti citi uzdevumi,

kurus veicot, kopīgi tiek panākta iecerētā mērķa sasniegšana, tas ir, ar viņu kopīgām pūlēm tiek realizēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Ja noziedzīga

nodarījuma atbalstītājs pats arī piedalās tieši nodarījuma izdarīšanā, viņš kļūst par tā līdzizdarītāju un tad viņa iepriekšējā loma nodarījuma kvalifikācijā

netiek atspoguļota (U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Vispārīgā daļa. 1.grāmata. Rīga 2007,

81.-83.,87.-89.)

Tiesas izmeklēšanas gaitā netika gūti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu ar kādām konkrētām darbībām /pers. B/ būtu atbalstījis viltota dokumenta

izmantošanu konkrētajā noziedzīgajā nodarījumā un kādā veidā izpaudās viņa dalība mantas izkrāpšanā.

Lietā neviena persona neliecināja, ka 2006.gada 27.septembrī /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/ ieradās apsūdzībā norādītajos veikalos, kur pēc

/pers. A/ norādījumiem, saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu, tad /pers. C/, pēc /pers.

A/ norādījumiem, SIA ,,TELE 2” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza TELE2 klientu līgumus par mobilo telefonu iegādi uz

nomaksu ar pieslēgumu.

Lietā neviena persona neliecināja, ka 2006.gada 28.septembrī /pers. A/, /pers. C/ un /pers. B/, personu grupā, nolūkā ar viltu izkrāpt mobilās

telekomunikācijas pakalpojumus sniedzošās iestādes SIA ,,BITE Latvija” mantu, ieradās SIA ,,BITLAIN” veikalā, kur pēc /pers. A/ norādījumiem,

saskaņā ar lomu sadali, vispirms /pers. B/ no piedāvājuma izvēlējās konkrētu mobilā telefona aparātu. Tad /pers. C/, pēc /pers. A/ norādījumiem, SIA

,,BITE Latvija” pārstāvim uzrādīja viltotu /pers. V/ pasi un uz tās pamata noslēdza Publisko mobilo sakaru abonenta līgumu par mobilā telefona iegādi uz

nomaksu ar pieslēgumu.

Tiesa, pārbaudījusi visus lietā esošos pierādījumus, novērtējusi tos kopumā un savstarpējā sakarībā, atzīst, ka lietā nav pietiekoši drošu,

pārliecinošu un neapstrīdamu pierādījumu, kas būtu par pamatu notiesājoša sprieduma taisīšanai, jo /pers. A/ un /pers. B/ celtā apsūdzība tiesas ieskatā

balstās vienīgi uz pieņēmumiem. Lietā nav konstatēts neviens notikuma liecinieks, kā arī rakstveida pierādījumi, tai skaitā ekspertu atzinumi, neliecina par

/pers. A/ un /pers. B/ līdzdalību nozieguma izdarīšanā. Apsūdzība ir konstruēta pēc apsūdzētā /pers. C/ sākotnējās liecības pirmstiesas izmeklēšanā, ko

viņš tiesas izmeklēšanā neapstiprināja, jo izmantoja tiesības neliecināt.

To, ka apsūdzība /pers. A/ un /pers. B/ celta uz pieņēmumu pamata, apliecina arī kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanā procesa virzītāja veiktās

darbības. Kriminālprocesā nav pieņemti lēmumi par /pers. B/ un /pers. A/ kā aizdomās turētām personām par šo konkrēto noziedzīgo nodarījumu, viņi

nav arī pratināti kā aizdomās turētie un nav varējuši izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Kriminālprocess uzsākts 2006.gada 1.decembrī un kā aizdomās

turētie ir atzīti /pers. C/ (2007.gada 27.jūnijā) un /pers. J/ (2007.gada 24.oktobrī). Ierosinājumā kriminālvajāšanas uzsākšanai 2009.gada 31.martā

norādīts, ka iegūtie pierādījumi norāda, ka krāpšanu, izmantojot /pers. V/ pasi 2006.gada 27., 28.septembrī izdarīja /pers. C/. Turpmāk nekādas

pirmstiesas izmeklēšanas darbības netika veiktas, taču 2009.gada 9.aprīļa lēmumā(pēc deviņām dienām) par personas saukšanu pie kriminālatbildības

prokurore norāda, ka 2006.gada 27., 28.septembrī minētās noziedzīgās darbības veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās- /pers. A/, /pers. B/

un /pers. C/, kā arī detalizēti norāda, kādas kurš darbības konkrēti veicis nozieguma realizēšanā. /pers. B/ par šo noziedzīgo nodarījumu pratināts tikai

2009.gada 20.maijā kā apsūdzētais un pratināšanas protokolā savu vainu noliedzis. /pers. A/ kā apsūdzētais pratināts 2009.gada 18.maijā un izmantojis

savas tiesības nesniegt liecību.

Tiesa atzīst, ka tiesas izmeklēšanā apstiprinājās pilnībā fakts, ka no SIA „Tele2” un SIA „BITE Latvija” mobilos telefonus ar pieslēgumu tika

izkrāpis viens pats /pers. C/, bet kredītu no SIA „Ge Money” /pers. C/ personu grupā ar /pers. J/, kurš par šo noziedzīgo nodarījumu jau notiesāts.

Neviens cits pierādījums, izņemot /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, neapstiprina /pers. C/ versiju par vienošanos izdarīt noziedzīgos

nodarījumus personu grupā ar /pers. A/ un /pers. B/. Tiesa atzīst, ka gadījumā, kad šādas apsūdzētā liecības ir lietā, tās jāvērtē kopsakarā ar citiem

iegūtiem pierādījumiem un /pers. C/ liecība, kuru viņš sniedzis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nebūdams brīdināts par nepatiesu liecību došanu,

nav atzīstama par neapgāžamu pierādījumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības

pamatošana, izmantojot pierādījumus (Kriminālprocesa likuma 123.pants). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.pantu pierādījumi kriminālprocesā ir

arī apsūdzēto liecības. Tiesa secina, ka neapgāžami pierādījumi par apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vainu viņiem celtajā šajā apsūdzības daļā tiesas

izmeklēšanā netika iegūti.

Konstatējot virkni pretrunu lietas faktiskajos apstākļos, tiesas ieskatā, apsūdzētajiem /pers. A/, /pers. B/ izvirzītā apsūdzība par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 27., 28.septembrī neapstiprinājās.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 19. panta nosacījumus, tiesa atzīst, ka nav iespējams izdarīt nešaubīgus secinājumus par apsūdzēto /pers. A/,

/pers. B/ vainīgumu, jo ar ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem lietā nav apstiprinājušās apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/

inkriminētās darbības. Bez tam tiesa secina, ja pat /pers. B/ būtu iegājis veikalos apskatīt mobilo telefonu cenas un tās pateiktu citai personai, šādas

darbības nav atzīstamas par krimināli sodāmām un neliecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Padoms

telefona izvēlē pats par sevi neko neliecina par dalības formu. Apsūdzība nav mēģinājusi noskaidrot, vai šāda vienošanās vispār bijusi, kādā veidā tā

notikusi (mutiski, rakstiski, ar mīmikas vai ķermeņa kustību palīdzību, veicot savstarpēji saskaņotas (konkludentas darbības) un starp kādām personām

notikusi. Apsūdzībā nav inkriminēti faktiskie apstākļi, kas norādītu uz /pers. B/ rīcības subjektīvo pusi.

Krimināllikuma 511.panta otrā daļa noteic, ka spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Savukārt Kriminālprocesa likuma 512.pants noteic, kas

saprotams ar sprieduma tiesiskumu un pamatotību. Ņemot vērā augstāk norādītos apsvērumus, tiesa atzīst, ka norādīto faktu kopums minētajā apsūdzībā

vērtējams kā saprātīgas šaubas par apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vainu, kuras nav iespējams novērst. Tiesa akcentē, ka lietā nav neviena tieša, ticama,

pieļaujama un attiecināma pierādījuma tam, ka apsūdzētie būtu izdarījuši viņiem inkriminētos noziedzīgos nodarījumus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka apsūdzība

ir balstīta uz valsts apsūdzības uzturētāja pieņēmumiem un nevar būt par pamatu, lai tiesa taisītu notiesājošu spriedumu.

Kriminālprocesa likuma 19. pants noteic, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā netiek

konstatēta likumā noteiktajā kārtībā, un ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz

aizstāvību. Tiesa atzīst, ka lietā ir radušās saprātīgās šaubas par /pers. A/ un /pers. B/ celto apsūdzību šajā daļā, šīs šaubas nebija iespējams novērst

tiesas izmeklēšanā, apsūdzība nav pierādīta un pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta

trešās daļas, 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 27.un 28.sepetmbrī ir atzīstams par nevainīgu un attaisnojams. /pers.

B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

2006.gada 27., 28.septembrī atzīstams par nevainīgu un attaisnojams. Savukārt /pers. C/ vaina viņam celtajā apsūdzībā, kas paredzēta Krimināllikuma

275.panta otrajā daļā un 177.panta trešajā daļā pierādīta pilnībā un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.panta notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[6.]

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.gada oktobrī uz /pers.S/ pases ar /pers. C/ nav ņēmis nekādus kredītus. /pers. S/ pasi

nav viltojis, nav ņēmis kredītu 400 lati apmērā AS “GE Money” /pers. C/ nepazīst, viņam neuzticas. Neatzīst šo epizodi.

Apsūdzētais /pers. C/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības, kurās viņš liecinājis, ka neatceras krāpšanas gadījumu ar /pers. S/ pasi, bet atzīst, ka /pers. S/ pasē ielīmēta viņa

fotogrāfija, kuru varēja izmantot /pers. J/, pie kura viņš tajā laikā dzīvoja un tur atradās arī viņa fotogrāfijas, jo bija nofotografējies apsarga apliecībai

darba nepieciešamībai. Pēc eksperta atzinuma uzrādīšanas, atzina, ka līgumu AS „Ge Money” uz /pers. S/ vārda ir aizpildījis viņš, bet tā kā tajā gadā ar

AS „Ge Money” ir slēdzis septiņus, astoņus līgumus, šādu gadījumu neatceras. Dažas reizes aizdevumu atteica iedot. Uz pasta nodaļām pēc aizdevumiem

gāja tikai kopā ar /pers. A/. Savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto (2.sēj.1ietas 165.-166.; 168. lapa, 4.sēj.lietas 50.; 52.lapa).

Liecinieks/pers. S/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka nepazīst nevienu no apsūdzētajiem. Viņam bija izdarīta zādzība no dzīvokļa Rīgā, tas notika

2006.gada septembrī, viena no lietām, ko nozagta, bija pase. Par zādzību ziņoja policijai un tai skaitā, ka nozagta pase. Pēc pāris mēnešiem nāca draudu

vēstules no SIA “Latvijas Mobila telefona”, SIA”Tele2”, “Bite”, AS “GE Money”, gāja uz šīm kompānijām taisnoties, ka nav ņēmis nekādus

aizdevumus. AS “GE Money” kompānijā redzēja savu pases kopiju, kurā bija svešas personas fotogrāfija. Pārējās kompānijās neko nerādīja, tikai

uzrakstīja iesniegumus. No kompānijām pieprasītās summas tagad nevar pateikt. Kompānijā AS “GE Money” bija nokopēta viņam nozagtā pase, pasē

bija citas personas fotogrāfija. Personu fotogrāfijā neatpazīst, neatceras fotogrāfijā esošo personu, personai bija lokaini mati. Sakarā ar zādzību viņam

izsniedza jaunu pasi. Kompānijas no viņa nekādas summa nepiedzina, visi ļoti atvainojās, izņemot SIA “Tele 2”. Nezin pēc cik gadiem viņi atsūtīja

paziņojumu, ka no viņa pieprasa summu. Nācās attaisnoties, viņi atvainojās, teica, kamēr nav pabeigta krimināllieta, var nākt paziņojumi par to, ka ir

parādā. Zādzība notika no dzīvokļa Nr. /numurs/, /adrese/. 2006.gda septembrī pasi nozaga, pasi nenēsāja līdzi, nozagtās manats neatguva. Nozagtā

pase bija Latvijas Republikas pilsoņa pase ar zilo vāciņu, kur fotogrāfija tika ielīmēta. Nozagto pasi neatguva.

No AS „GE MONEY” 18.01.2007. iesnieguma redzams, ka 2006.gada 28.oktobrī Brīvības ielā 152, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts” Rīgas 12 nodaļā

starp AS ,,GE Money” un /pers. S/ aizdevuma saņemšanai tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061018154A par 450 latu liela aizdevuma izsniegšanu.

Radušies zaudējumi 546,28 Ls, ko sastāda aizdevuma summa un procenti par aizdevuma lietošanu (2.sēj.lietas 152.lapa).

No /pers. S/ iesnieguma AS “GE MONEY” , ka 2006.gada 27.septembrī viņam tika nozagta pase, par ko paziņoja policijai. 16.01.2007. saņēmis

brīdinājumu, ka esot noformējis aizdevumu AS “GE MONEY”. Līgumā redzamais paraksts nav viņa, bet ir viltots, pases kopijā uz viņa pases redzama

svešas personas fotogrāfija (2.sēj.lietas 153.lapa).

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 7.policijas iecirkņa 02.10.2006. izziņa apliecina, ka 27.09.2006.uzsākts kriminālprocess par /pers. S/

pases zādzības faktu no dzīvokļa /adrese / (2.sēj.lietas 154.lapa).

Lietas materiālos pievienota /pers. S/ pases Nr./pases numurs/, izdotas 14.03.1997. kserokopija (2.sēj.lietas 164.lapa).

No /pers. S/ iesnieguma(pieteikuma) izsniegt naudas aizdevumu AS ,,GE Money” 2006.gada 18.oktobrī, kas iesniegts Brīvības ielā 152, Rīgā, AS

,,Latvijas pasts”, redzams, ka tajā pašā dienā starp AS ,,GE Money” un /pers. S/, aizdevuma saņemšanai izmantojot viltotu /pers. S/ pasi Nr., tika

noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061018154A par 450 latu liela aizdevuma izsniegšanu un aizdevums tika izsniegts, pievienojot viltoto pases kopiju (uz

pases kopijas redzama /pers. C/ fotogrāfija) (2.sēj.lietas 155.-158.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 1.jūnija eksperta atzinumu Nr. secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 18.oktobra

iesniegumā, aizdevuma līgumā Nr.MF061018154A nav izpildījis /pers. S/, bet cita persona, iespējams, ka nav izpildījis arī /pers. C/, bet izpildījusi viena

un tā pati persona. Izlemt jautājumu kategoriskā formā nebija iespējams „Pētījuma” daļas 1.b) punktā; 2.a); 2.b) minēto iemeslu dēļ. Parakstus /pers.S/

vārdā 18.10.2006. klienta (aizņēmēja) iesniegumā AS „Ge Money” rindā paraksts iespējams nav izpildījis ne /pers. S/, ne /pers. C/ (2.sēj.lietas 159.-

162.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmo daļu pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. Savukārt atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas noteikumiem, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 2015. gada 17. septembra lēmumā lietā Nr. SKK –473/2015 norādījis, ka pierādījumu

ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības noteiktas minētajā pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē,

kas izspriež lietu pēc būtības. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība apsūdzētā vainīgumam, kuru izvērtēšana arī ir

tās tiesas kompetencē, kura izskata lietu pēc būtības.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ un /pers. C/ vainīgums noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pierādīts. /pers. A/ pilnībā noliedz savu vainu, bet /pers. C/

norāda, ka šādu epizodi neatceras, nenoliedz, ka pases kopijā redzama viņa fotogrāfija, taču norāda uz /pers. J/ kā iespējamo personu, kura varēja

izmantot /pers.S/ pasi svešas mantas izkrāpšanā, jo tajā laikā dzīvoja pie /pers. J/.

No eksperta atzinuma izriet, ka ierakstus un parakstu AS „GE MONEY” 2006.gada 18.oktobra iesniegumā un arī aizdevuma līgumā nav izpildījis

/pers. S/, bet cita persona, iespējams, ka nav izpildījis arī /pers. C/, bet izpildījusi viena un tā pati persona. Kā redzams no ekspertu atzinumiem citā

apsūdzības daļā, eksperta atzinumā [5] viennozīmīgi norādīts, ka iesniegumus un līgumus ir izpildījis un parakstījis /pers. C/, bet šajā gadījumā secināms,

ka patiešām gan iesniegumu, gan līgumu ir izpildījusi cita persona, kura tiesas izmeklēšanas laikā netika noskaidrota. Pretēji pierādījumi tiesas izmeklēšanā

nav iegūti.

Jautājums par pierādīšanu un pierādījumu izvērtēšanu ir reglamentēts Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā, tostarp Kriminālprocesa likuma 128.,

129., 130.pantā ir reglamentēts jautājums par pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību, savukārt pierādījumu pietiekamība un saprātīgu šaubu

izslēgšana pierādīšanas procesā ir noteikta Kriminālprocesa likuma 19.pantā un 124.panta piektajā daļā. Pierādījumu ticamības un to pietiekamības

konstatēšana ir nepārprotami saistīta ar pierādījumu izvērtējumu, ko atbilstoši likumam veic tikai tā tiesa, kas izskata lietu pēc būtības.

Tiesa atzīst, ka netika tiesas izmeklēšanā gūti pietiekoši un pārliecinoši pierādījumi /pers. A/ un /pers. C/ vainīgumam viņiem celtajā apsūdzībā.

Krimināllikuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Tiesa atzīst, ka lietā ir radušās saprātīgās šaubas par /pers. A/ un /pers. C/ celto apsūdzību šajā daļā, šīs šaubas nebija iespējams novērst tiesas

izmeklēšanā, apsūdzība nav pierādīta un pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās

daļas, 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 18.oktobrī ir atzīstams par nevainīgu un attaisnojams. /pers. C/ apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas un 275.panta otrās daļas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 18.oktobrī atzīstams par nevainīgu

un attaisnojams.

[7]

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. I/ sasita viņam /TL marka/ mašīnu sarkanā krāsā, viņi kopā ar /pers. E/ brauca. /pers.

M/ bija devis citu mašīnu. Mašīna nebija lietojama, /pers.I/ par to bija parādā 1500 latus. Nopirka/pers.L/ pasi. /pers.I/ teica, ka vajag atdot naudu,

piedāvāja viņam variantu, ka jāizdara pakalpojums, teicis, ka noskaitīs no parāda./pers.I/ paņēma naudu “GE Money”, pieteikumu aizpildīja pats nevis

/pers.I/. Šķiet, ka /pers.I/ bilde nebija, nofotografējās kaut kur uz vietas, ielīmēja bildi /pers. L/ pasē, parakstu iesniegumā viltoja /pers. I/. /pers. I/ iedeva

kādu naudu, visu naudu sev nepaturēja. LMT viņš paņēma telefonu, aizgāja arī uz Biti, kur /pers. I/ paņēma telefonu. Olaines pilsētā LMT veikalā

paņēma telefonu Samsumg. Varbūt, ka Jelgavā mobilo telefonu veikalā “Bite” paņēma Sony mobilo telefonu, kredīta limits 25 lati. Pieteikumu īsti aizpildīt

nevajadzēja, tur tikai bija jāieiet ofisā un jārunā, to visu darīja pēc viņa lūguma /pers. I/. Pasē bija ierakstīta adrese, šo adresi ierakstīja pieteikumā par

telefonu iegādi. Telefonu ar SIM karti paņēma pats, SIM karti izmeta, ielika savu SIM karti. Paņēma sev jaunu telefonu. /pers. I/ samaksāja nopērkot

cigarešu paciņu un šņabi. Naudu viņam nedeva.

Apsūdzētais/pers. I/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt. Arī pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. I/ liecības nesniedza

(2.sēj.lietas 186.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. L/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (2.sēj.lietas

183.lapa) par to, ka 2006.gada oktobrī vilcienā Rīga-Jūrmala tika nozagta viņa pase. Par to paziņoja policijai, bet iesniegumu nerakstīja. 2007.gada

9.janvārī izņēma jaunu pasi. 2006.gada decembrī uz mājām atnāca no SIA „Bite” rēķins. Saprata, ka kāds ar viņa pasi slēdzis līgumu. Arī ar AS „Ge

Money” nekādu līgumu un citus līzingus nav slēdzis.

No /pers. L/ iesnieguma Rīgas pilsētas policijas ekonomikas birojam 31.05.2007. redzams, ka viņš lūdz izsniegt ierosināto lietu pa viņa pases

zādzību (2.sēj.lietas 175.lapa).

No AS „GE MONEY 18.01.2007. iesnieguma redzams, ka 2006.gada 26.oktobrī AS ,,Latvijas pasts” Rīgas 4 nodaļā starp AS ,,GE Money” un

/pers. L/ aizdevuma saņemšanai tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061026109A par 450 latu liela aizdevuma izsniegšanu. Radušies zaudējumi

546,28 Ls, ko sastāda aizdevuma summa un procenti par aizdevuma lietošanu (2.sēj.lietas 170.lapa).

2006.gada 26.oktobrī Satiksmes ielā 2, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts” Rīgas 4 nodaļā, starp AS ,,GE Money” un /pers. L/, izmantojot viltotu pasi Nr.,

tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061026109A par 450 latu liela aizdevuma izsniegšanu, pēc kā aizdevums tika izsniegts, pievienota viltotā /pers.

L/ pases kopija(uz pases kopijas redzama /pers. I/ fotogrāfija) (2.sēj.lietas 171.-174.lapa).

2006.gada 26.oktobrī ar viltotu /pers. L/ pasi SIA ,,BITE Latvija” Rīgas ielā 11a, Jelgavā, SIA ,,Apium” veikalā, tika noslēgts Publisko mobilo

sakaru abonenta līgums Nr.32 par mobilā tālruņa SONY E Z550 (IMEI Nr.352124012997179) iegādi ar SIM karti, pieslēgumu un kredīta limitu 25

lati, pēc kā mobilais telefons ar SIM karti tika saņemts, pievienota /pers. L/ pases kopija (2.sēj.lietas 178.-179.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 22.augusta eksperta atzinumu Nr.secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 26.oktobra

iesniegumā, aizdevuma līgumā Nr.MF061026109A, SIA „Bite Latvija” 2006.gada 16.oktobra publisko mobilo sakaru abonenta līgumā Nr.32 nav

izpildījis /pers. L/, bet cita persona, kuru nav iespējams noteikt (2.sēj.lietas 180.-182.lapa).

Apsūdzētie /pers. A/ un /pers. I/ pilnībā atzina savu vainu viņiem celtajā apsūdzībā, nenoliedza faktiskos apstākļus pie kādiem izdarīts noziedzīgais

nodarījums, tā ir pierādīta pilnībā ar liecinieka /pers. L/ liecībām par pases pazušanu, eksperta atzinumu, pārējiem rakstveida pierādījumiem, kas nav

pretrunīgi, bet papildina viens otru. Novērtējot iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas izmeklēšanā vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus, attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu,

noskaidrojusi apsūdzēto darbības, nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētie ir noziedzīgo nodarījumu subjekti, tiesa atzīst, ka nepastāv saprātīgas šaubas par

apsūdzēto vainīgumu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un

275.panta otrās daļas ir pilnībā pierādīta, apsūdzētā /pers. I/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas un 275.panta otrās

daļas ir pilnībā pierādīta, kvalifikācija noteikta pareizi un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[8]

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka uz /pers.K/ pases paņēma aizdevumu 470 lati apmērā, pieteikumu aizpildīja, pasi sataisīja –

pārlīmēja bildi, bilde bija saglabājusies no iepriekšējās fotografēšanās. Pasi nopirka Centrāltirgū. /pers. I/ teicis, ka vēl nedaudz ir palicis parāds par

mašīnu, kredītu paņēma 475 lati AS „Ge Money”. Ar /pers. I/ nav gājis uz “Lateko Banku”, telefonu Samsung paņēma, mobilo telefonu Sony Ericson

paņēma. Par VIVA norēķina karti nav nekādas saistības, neko ņēmis nav. 28.oktobrī /pers. I/ iesūtīja iekšā, varbūt iedos VIVA norēķinu karti, teicis,

ka varbūt tur ir nauda. Pieteikumā viņam bija norādījis darba vietu, telefona numurs bija paša, karti neiedeva, tas bija mēģinājums. Neatceras, ka būtu

saņēmuši 200 latus. Naudu paņēma sev, /pers.I/ neko nedeva, jo viņš ir dzērājs. /pers. B/ ar viņiem nekad nav bijis nekur kopā.

Apsūdzētais/pers. I/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt, arī pirmstiesas izmeklēšanā viņš liecības nesniedza (2.sēj.lietas 202.lapa).

Liecinieks/pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņam tika nozagta pase, ar nozagto pasi tika paņemti aizdevumi. Pasi nozaga no automašīnas,

mašīnai bija izsists logs, paņēma somu, somā bija viņa un sievas pase, bērna dzimšanas apliecība, citi dokumenti. Tas notika 2006.gada oktobrī vai

novembra sākumā. Novembrī bija jauna pase. Viņam paziņoja no “Lateko līzinga”, ka jāparaksta kaut kādi dokumenti, nesaprata par ko ir runa. Teica,

ka ir noformēts līzings vai karte, viņš atbildējis, ka neko nav noformējis. Saprata, ka tas bija Drošības dienests, viņi salīdzināja pases fotogrāfiju ar viņu,

teica, ka tas ir cits cilvēks. Pēc kāda laika par līzingiem zvanīja AS “Ge Money”, SIA “Bite”, laikam arī SIA “Tele 2”. Pases kopiju uzrādīja, pase bija

viņa, ielīmēta cita cilvēka fotogrāfija. Neatceras bildi, to cilvēku pirmo reizi redzēja. Paraksts bija cits. Viņam bija jāaizpilda veidlapa, viss tika salīdzināts.

Netika atrasti cilvēki, kuri apzaga auto, šķiet, ka atnāca vēstule ar ziņojumu, ka nav atrasta persona. Viņš neņēma šos aizdevumus, viņam nebija

jāatmaksā nauda. Pirms šī notikuma bija AS “Lateko Līzinga” klients, viņiem datu bāzē bija saglabājies telefona numurs, jo bija ņēmis aizdevumu. Nezina

kādu telefona numuru viņi norādīja līgumā, otrreiz neņēma aizdevumu. AS “Lateko līzinga“ drošības dienestā uzrādīja pases kopiju. Pase bija nozagta,

policijā bija iesniegums, kurā norādīja, ka no automašīnas tika nozagta viņa un sievas pase, un citi svarīgi dokumenti. Uz AS “Lateko līzings” ejot, līdzi

bija policijā rakstītais iesniegums. Laikam AS “Lateko līzings” nepārbaudīja pases derīgumu. Policijā laikam uzrādīja tos pašus dokumentus, ko AS

“Lateko līzingā”. Par zādzību ziņoja uzreiz, kad bija piegājis pie mašīnas un redzēja, ka bija izsists logs. Mašīnā bija soma, kurā bija visi dokumenti,

pases, uzņēmuma dokumenti, bērna dzimšanas apliecība. Mašīna stāvēja pie mājas /adrese/. No rīta ieraudzīja, ka mašīnai ir izsists logs. Iepriekšējā

vakarā viss bija labi. Uzskata, ka pa nakti notika loga izsišana un mantu nozagšana. Neatceras, kādus dokumentus uzrādīja policija. Izsauca sievu, jo bija

aizturēts cilvēks ar viņas pasi. Sieva paziņoja, ka arī viņa pase ir nozagta. Kopā ar sievu bija policijā. Fotogrāfijas rādīja atpazīšanai, lūdza atpazīt

personas, nevienu uzrādīto personu neatpazina. Pases kopiju redzēja jau drošības dienestā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. CO/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (2.sēj.lietas

198.-199.lapa) par to, ka viņa strādāja AS „Latvijas Pasts” Rīgas 10.pasta nodaļā Rīgā, Elizabetes ielā 41/43 par operatori. Papildus apkalpoja

klientus, kuri vēlējās saņemt aizdevumu kompānijā AS „GE MONEY”. Par izmeklēšanas laikā uzrādīto klienta /pers. K/ 27.10.2006.iesniegumu AS

„GE MONEY” var liecināt, ka to pieņēma, parakstīja un apzīmogoja ar Latvijas Pasta kalendāro zīmogu. Neatceras vai klients iesniegumu aizpildīja

pastā, jo tie ir brīvi pieejami ārpus pasta telpām. Neatceras vai klients bija viens vai ar kādu kopā. Līgums tika sastādīts un viņas klātbūtnē parakstīts.

Noņemta pases kopija. Salīdzināja klientu ar fotogrāfiju pasē. Izdara ierakstu uz pases kopijas, ka ar oriģinālu salīdzināts. Pases kopijā redzamo vīrieti

neatceras. Pēc dokumentiem klientam tika izsniegts aizdevums 470 Ls, 5 Ls pasts iekasē komisijas naudu par pakalpojumu. Par naudas saņemšanu

klients parakstījās. Vienmēr vizuāli salīdzina klienta parakstu pasē ar parakstu uz līguma. Paraksts bija vizuāli līdzīgs un aizdomas neradīja.

Lieciniece/pers. CR/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka strādāja SIA “Euron” no 2006.-2008 gadam. Viņas darba pienākumos bija pārdot mobilos

telefonus. Telefonus pārdeva gan līzingā, gan pa tiešo. Lai noformētu līzingu bija nepieciešama pase. Vai bija vajadzīga, vai nav vajadzīga pirmā iemaksa,

tas atkarīgs no telefona vērtības. Ja telefonu ņēma līzingā, tad aizdevumu deva AS “Lateko Līzings”. Vairs neko neatceras par to, kā tika formēts

aizdevums uz /pers. K/ vārda. Atpazīšanas procesu atceras, uzrādīto personu neatpazina, to peronu neatceras. Dokumentu noformēšana no klienta

ienākšanas līdz iziešanai apmēram aizņem desmit minūtes. Laiks, cikos tiek noformēti dokumenti netiek fiksēts. Čeks personai tika izsniegts, čeks tika

izdrukāts no kases aparāta. Uz čeka ir jābūt uzrādītam iegādes laikam. Piedāvāja klientiem telefonus ņemt patērētājam kreditējoties, vai arī noslēgt līgumu

ar pieslēgumu pie konkrēta operatora. Šie abi veidi gandrīz ar neko neatšķiras. Uz AS “Lateko Līzingu” sūta pieprasījumu drošības dienestam par to, vai

piešķirt līzingu vai nē, arī, kad slēdz pieslēgumu, sūta pieprasījumu. Noformējamie dokumentu veidi un līgumi atšķiras, visiem vajadzīga pase. Tagad

neatceras, kādus tieši dokumentus bija jānoformē. Kad noslēdz pieslēguma līgumu, tad arī tiek izsists čeks.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas un pārtulkotas latviešu valodā /pers. CR/ liecības, sniegtas

pirmstiesas izmeklēšanā (2.sēj.lietas 218.-219.lapa) par to, ka viņa strādāja SIA „EURON” par operatori, kur pārdeva mobilos telefonus. 28.10.2006.

ieradās klients, kurš uzrādīja /pers. K/ pasi. Viņa fotogrāfiju salīdzināja ar vīrieti, nokopēja pases kopiju, ierakstīja pieteikuma blankā no pases datus.

Darba vietu, dzīves vietu , telefona numuru ierakstīja pēc vīrieša norādītā. Vīrietis pieteikumu parakstīja. pēc tam viņa pieteikumu ievadīja datorā „Lateko

bankai” drošības dienestam pārbaudei. Atnāca atbilde, ka preci var klientam dot. Saņēma līgumu Nr.L320407, ko parakstīja klients un viņa. Par telefonu

Samsung D820 IMEI 35822500 klients samaksāja Ls 50 kā pirmo iemaksu, atlikušā daļa Ls 210,89 bija kā aizdevums. telefona vērtība Ls 261. Pašu

klientu slikti atceras, jo klientu ir daudz.

Lieciniece /pers. CR/ pilnībā uzturēja šīs liecības.

No AS “GE MONEY” 30.11.2006.iesnieguma redzams, ka 2006.gada 27.oktobrī, Elizabetes ielā 41/43, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts” Rīgas

10 nodaļā, starp AS ,,GE Money” un /pers. K/ tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061027193A par 475 latu liela aizdevuma izsniegšanu. Radušies

zaudējumi 576,63 Ls apmērā, ko sastāda aizdevuma summa un aprēķinātie procenti (2.sēj.lietas 188.lapa).

No klienta(aizņēmēja) iesnieguma AS „Ge Money” 2006.gada 27.oktobrī, kas iesniegts Elizabetes ielā 41/43, Rīgā, AS ,,Latvijas pasts”, redzams,

ka starp AS ,,GE Money” un /pers. K/, iesniedzot /pers. K/ pasi Nr., tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.MF061027193A par 475 latu liela aizdevuma

izsniegšanu. Pievienota /pers. K/ pases kopija (2.sēj.lietas 189.-192.lapa). Dokumenti apskatīti, sastādīts apskates protokols (2.sēj.lietas 193.-

194.lapa).

Dokumentu salīdzināšanai lietā pievienota /pers. K/ Formas Nr.1 kserokopija (2.sēj.lietas 28.lapa).

No Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 5.policijas iecirkņa 10.11.2006.izziņas redzams, ka sakarā ar /pers. K/ nolaupītajām personīgajām

mantām Rīgā S.Eizenšteina ielā 55 no viņam piederošās automašīnas, izsitot priekšējo durvju stiklu pasažieru pusē, tai skaitā nolaupīto LR pilsoņa pasi uz

viņa vārda laikā no 24.10.2006. plkst.16.00 līdz 25.10.2006. plkst.9.00, ir ierosināts kriminālprocess (3.sēj.lietas 29.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 29.augusta eksperta atzinumu Nr.07-1129 secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada

27.oktobra iesniegumā, aizdevuma līgumā Nr.MF061027193A, nav izpildījis /pers. K/, bet cita persona, kuru nav iespējams noteikt (2.sēj.lietas 195.-

197.lapa).

No 16.11.2006. AS „Lateko Līzings” iesnieguma redzams, ka izmantojot /pers. K/ pasi /pases numurs/ un uz tās pamata noslēgts Patērētāju

kreditēšanas līgums starp AS „Lateko līzings” un /pers. K/ Nr.320407 par mobilā telefona SAMSUNG D820 (IMEI Nr.358225009157430) 261 latu

vērtībā iegādi kredītā. Prece tika saņemta, radušies zaudējumi 261 Ls apmērā (2.sēj.lietas 208.lapa).

No aizdevuma pieteikuma redzams, ka SIA ,,TELE 2” veikalā, Pulkveža Brieža ielā 7, Rīgā, AS ,,Lateko līzings” uz /pers. K/ pases Nr./pases

numurs/ pamata noslēgts Patērētāju kreditēšanas līgums Nr.320407 par mobilā telefona SAMSUNG D820 (IMEI Nr.358225009157430) 261 latu

iegādi kredītā. Pievienota /pers. K/ pases kopija, kurā uz fotogrāfijas redzams /pers. I/ (2.sēj.lietas 211.-213.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 29.augusta eksperta atzinumu Nr.07-1130 secināts, ka ierakstus AS „Lateko līzings” 2006.gada

28.oktobra iesniegumā, Patērētāju kreditēšanas līgumā Nr.320407 nav izpildījis /pers. K/, bet cita persona, kuru nav iespējams noteikt (2.sēj.lietas

215.-217.lapa).

No 11.01.2007. SIA „LMT” iesnieguma redzams, ka izmantojot /pers. K/ pasi Nr./pases numurs/ un uz tās pamata 2006.gada 28.oktobrī

noslēgts LMT Pakalpojumu līgums /numurs/ ar pielikumu - Līgumu par mazcenas mobilā telefona pirkumu 15 Ls vērtībā, prece saņemta, radušies

zaudējumi 132,21 Ls apmērā (3.sēj.lietas 35.lapa).

No LMT pakalpojuma līguma /numurs/ ar pielikumu - Līgumu par mazcenas mobilā telefona pirkumu redzams, ka tas noslēgts 2006.gada

28.oktobrī SIA ,,LMT” veikalā, A.Saharova ielā 20a, Rīgā, pēc kā saņemts mobilais telefons SONY Ericsson Z530i SL 15 latu vērtībā ( 3.sēj.lietas

36.lapa).

No AS ,,Lateko banka” 14.11.2006. iesnieguma redzams, ka 2006.gada 28.oktobrī starp AS ,,Lateko banka” un /pers. K/, izmantojot viņa pasi,

noslēgts Līgums Nr.VKl 0017683 par VIVA norēķina kartes izsniegšanu un lietošanu 200 Ls apmērā (3.sēj.lietas 3.lapa).

No 2006.gada 28.oktobra pieteikuma VIVA norēķinu kartes saņemšanai un līguma Nr.VK10017683 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu redzams, ka tas noslēgts starp AS ,,Lateko banka” un /pers. K/, izmantojot viņa pasi, pēc kā saņemta VIVA Maestro norēķinu karte ar

kredītu 200 latu apmērā, pievienota /pers. K/ pases kopija, fotogrāfijā redzams /pers. I/ (3.sēj.lietas 8.-10.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 13.aprīļa eksperta atzinumu Nr.375 secināts, ka ierakstus AS „Lateko banka” 2006.gada 28.oktobra

iesniegumā, līguma Nr.VK10017683 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu nav izpildījis /pers. K/, bet cita persona, kuru nav iespējams

noteikt (3.sēj.lietas 15.-17.lapa).

Lieciniece/pers. CV/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006. gadā viņa strādāja par kases operatori “Lateko bankā”. Neatceras, kādas veidlapas

bija jāaizpilda, lai noformētu aizdevumu. Neatceras, vai ir devusi Drošības dienestam pārbaudīt sniegto informāciju un vai norādītie personas dati sakrīt ar

pases datiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības (3.sēj.lietas 20.-21.;

23.lapa) /pers. CV/ apstiprināja un liecināja, ka viņai bija personas jāatpazīst pēc fotogrāfijas un klātienē. No uzrādītajām personām atpazina kādu

personu, kā /pers.K/, gan /pers.N/, bet tas bija pirms desmit gadiem, tagad to neatceras. Pases izskatījās, kā normālas pases. Nekādas pārlīmētas

fotogrāfijas pasē nebija redzamas. Drošības dienestam sniedz pases kopiju. Pirms kopē pasi, pārliecinājās par to, ka pase nav viltota. Pase bija kā pase,

nevarēja pateikt, ka ir viltota. Neatceras, kādēļ pasē nebija redzama personas koda otrā daļa. Fotogrāfija pasē bija normāla. Klientus apkalpoja pa

vienam, pirmais liekas, bija /pers. K/. Vai otrā persona bija tuvumā, neatceras. Domā, ka /pers. K/ kopā bija atnācis ar /pers. N/. Varbūt viņi vienkārši

reizē atnāca, nevis kopā atnāca. Klientus apkalpoja pa vienam. Cik ātri drošības dienests sniedz atbildi, nevar pateikt, jo tas ir atkarīgs no dienesta. Vai

atbilde atnāca tajā pašā dienā, neatceras. Jau astoņi gadi tur nestrādā. Personas atpazina pēc fotogrāfijas, neatceras pēc kādām pazīmēm personas

atpazina. Dienā apkalpoja apmēram trīs cilvēkus, kuri formēja kredītus, bet vispār dienā viens cilvēks varēja apkalpot vismaz piecdesmit cilvēkus, pārējie

cilvēki norēķinājās par komunālajiem pakalpojumiem. Tad, kad notika personas atpazīšana uzreiz uz “karstām pēdām”, seju varēja atcerēties. Parādīja

līdzīgu, taču viņa konkrēti neteica, ka tas ir konkrētais cilvēks, bet, ka ir līdzīgs. Skatījās uz seju, pēc sejas norādīja, kurš ir līdzīgs. No sākuma lika

atpazīt konkrētu personu “dzīvajā”. Pie atpazīšanas “dzīvajā” bija uzrādītas vairākas personas. Atcerējās par divām personām, jo kredītu viņi nāca ņemt

kopā. Par otru personu /pers. N/ liecināja 6. decembrī, jo pazvanīja no bankas.

No 06.12.2006. protokola par uzrādīšanu atpazīšanai lieciniece /pers. CV/, atpazinusi /pers. I/ kā personu, kura 28.10.2006. ieradās AS „Lateko

banka” Nīcgales ielā 53, Rīgā, uzrādīja pasi uz /pers. K/ vārda un aizpildīja pieteikumu un saņēma 196 Ls. Personu atpazina pēc sejas vaibstiem,

auguma, kopējā tēla (3.sēj.lietas 22.lapa).

Apsūdzētie /pers. A/ un /pers. I/ pilnībā atzina savu vainu viņiem celtajā apsūdzībā, nenoliedza faktiskos apstākļus pie kādiem izdarīts noziedzīgais

nodarījums, tā ir pierādīta pilnībā ar liecinieka /pers. K/, /pers. CV/, /pers. CR/, /pers. CO/ liecībām, eksperta atzinumiem, pārējiem rakstveida

pierādījumiem. Novērtējot iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas izmeklēšanā vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus, attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, noskaidrojusi apsūdzēto

darbības, nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētie ir noziedzīgo nodarījumu subjekti, tiesa atzīst, ka nepastāv saprātīgas šaubas par apsūdzēto vainīgumu

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un 275.panta otrās daļas

ir pilnībā pierādīta, apsūdzētā /pers. I/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas un 275.panta otrās daļas ir pilnībā

pierādīta, kvalifikācija noteikta pareizi un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[9]

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka par /pers.N/ pasi neko nezina, /pers.N/ pasi nav viltojis, nav neko ņēmis.

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.gada oktobra epizodi atzīst, bet tas notikums patiesībā bija savādāk, kā ir rakstīts. Kad

rakstīja protokolu, viņam bija diezgan lielas paģiras. Atrada /pers.N/ pasi Rīgas tunelī Vecrīgā, ejot uz autoostu. Bija redzējis reklāmu par VIVA karti

„Lateko bankā”. Gribēja pamēģināt paņemt kredītu, jo bija finansiālas grūtības. Bija bilde, jo „Fedakā” bija caurlaide, bildi laikam noņēma no caurlaides.

Neko nepārlīmēja pasē. Ar košļeni pielīmēja savu bildi pasē esošās personas bildei priekšā. Bankā nedarbojās kopētājs, bija jāiesniedz pases kopija.

Aizgāja uz turpat blakus esošo veikalu, palūdza lai nokopē pasi, viņi nokopēja. Bija viens pats, nebija ne /pers. A/, ne /pers. I/, varbūt viņi bija pirms

viņa. Bankas darbiniece teica, ka nestrādā kopētājs, tāpēc pats taisīja pases kopiju, pasē ar košļājamo gumiju pielīmēja savu foto bildi. Kredītu prasīja

„Lateko bankā”, var būt, ka Nīcgales ielā. Kredītu nedabūja, pieteikumu pieņēma, kredītu neiedeva, vienkārši pateica, ka nevar iedot naudu. Varbūt

starp viņa un /pers. A/ ar /pers. I/ ierašanos bija pagājis ļoti īss laiks, nezina kāpēc lieciniece /pers. CV/ teica, ka viņš bija ar kādu personu kopā.

Lieciniece teica, ka pieteikumi uz kredītu bija dienā trīs vai četri, varbūt viņai tie sajuka kopā. Bankā nebija atsevišķā kabīne, bija lete. Ar /pers. I/

nekāda darīšana ar viltotiem dokumentiem nav bijusi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta 4.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības (3.sēj.lietas 51.-52.lapa) par to, ka viņam 2006.gada 28.oktobrī /pers. I/ piedāvāja ar svešu pasi paņemt aizdevumu AS „Lateko banka”. Viņš

nofotografējās, iedeva fotogrāfijas /pers. I/. Pēc 2-3 stundām /pers. I/ viņam iedeva pasi uz /pers.N/ vārda ar viņa ielīmētu foto un lapiņu ar darba vietas

un amata nosaukumiem, kas jāieraksta pieteikumā. Abi ar /pers. I/ iegāja AS „Lateko banka”, kur katrs atsevišķi aizpildīja pieteikumus. Uz pieteikuma

viņš atdarināja /pers.N/ parakstu un ierakstīja datus kādi bija uz lapiņas. Bankas darbiniece noņēma pases kopiju. Bankas darbiniece pateica, ka

aizdevumu nepiešķirs, viņš atdeva pasi atpakaļ /pers. I/ un aizbrauca prom. Ar kādu pasi /pers. I/ ņēma aizdevumu, nezina, bet ne jau ar savu. Pēc

nedēļas satika /pers.I/, kurš pateica, ka viņam aizdevums tika piešķirts.

Nolasītās liecības apsūdzētais /pers. B/ neuzturēja, norādīja, ka viņam pratināšanā bija lielas paģiras un gribējās ātrāk tikt prom no policijas, tādēļ

liecinājis tā, kā policijas darbinieki likuši.

Apsūdzētais/pers. I/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt, arī pirmstiesas izmeklēšanā viņš nav sniedzis liecību (2.sēj.lietas 203.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. N/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (3.sēj.lietas

30.-31.lapa) par to, ka 2006.gadā ap NATO samita laiku sācis meklēt savu pasi, sapratis, ka to ir pazaudējis. Par uzrādīto pieteikumu AS „Lateko

Bankas” Viva norēķinu kartei var paskaidrot, ka to nav aizpildījis. Pieteikumā ir norādīti viņa personas dati. Pasē bija atzīme par viņa dzīvesvietu. Taču

norādītais mobilais telefons nav viņa. Tāpat nezina norādīto darba vietu SIA „Saxistals”. Parakstu nav aizpildījis viņš, jo viņam ir divi paraksti, īsais un

garais. Oficiālos dokumentos viņš parakstās ar garo parakstu. Pases fotogrāfijā redzams cits cilvēks nevis viņš. Fotogrāfijā esošo personu nepazīst.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta 4.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas /pers. E/, pratināta kā liecinieka pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības (3.sēj.lietas 34.lapa) par to, ka uzrādītajā pases kopijā uz /pers. N/ vārda fotogrāfijā redzamais vīrietis ir /pers.B/, apmēram 35-40

vecs, augumā ap 1,80m. Ir viņu tikai redzējis kopā ar /pers. I/ un /pers. A/ gan Rīgā, gan Jaunjelgavā, bet personīgi nepazīst. Zina, ka /pers. I/ Rīgā pasta

nodaļās ir izkrāpis ar viltotu pasi firmā „Ge Money” naudu 420 Ls. To viņam pateica /pers. I/ vai /pers. A/. Domā, ka /pers. I/ naudu izkrāpa kopā ar

/pers. A/.

Lieciniece /pers. CV/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka toreiz strādāja Lateko bankā. Vīrietis ar /pers.N/ pasi vēlējās saņemt aizdevumu, nekādas

pārlīmētas fotogrāfijas pasē nebija redzamas. Klientus apkalpoja pa vienam, pirmais liekas, bija /pers. K/. Domā, ka /pers. K/ kopā bija atnācis ar /pers.

N/. Varbūt viņi vienkārši reizē atnāca, nevis kopā atnāca. Personu atpazina pēc fotogrāfijas, neatceras pēc kādām pazīmēm. Tad, kad notika personas

atpazīšana uzreiz uz “karstām pēdām”, seju varēja atcerēties. Parādīja līdzīgu, taču viņa konkrēti neteica, ka tas ir konkrētais cilvēks, bet, ka ir līdzīgs.

No AS ,,Lateko banka” 14.11.2006. iesnieguma redzams, ka 2006.gada 28.oktobrī AS ,,Lateko banka” ieradās persona, kas uzdevās par

/pers. N/, izmantojot viņa pasi, un vēlējās saņemt VIVA norēķina karti, uzrakstot iesniegumu, taču iesniegums tika atteikts (3.sēj.lietas 11.lapa).

No 2006.gada 28.oktobra pieteikuma VIVA norēķinu kartes saņemšanai redzams, ka tas rakstīts /pers. N/ vārdā, izmantojot viņa viltotu pasi,

pievienota /pers. N/ pases kopija, uz fotogrāfijas redzams /pers. B/ (3.sēj.lietas 11.-12.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 11.maija eksperta atzinumu Nr.09-497 secināts, ka ierakstus AS „Lateko banka” 2006.gada

28.oktobra iesniegumā par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu nav izpildījis /pers. N/, bet cita persona, to atdarinot; noteikt, kas-/pers. B/ vai kāda cita

persona ir izpildījusi parakstu /pers. N/ vārdā, nav iespējams noteikt „Pētījumu” daļa II daļas b)punktā norādīto iemeslu dēļ (3.sēj.lietas 18.-19.lapa).

N o 29.08.2007.protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām lieciniece /pers. CV/, atpazinusi /pers. B/ kā līdzīgu personai, kura

28.10.2006. ieradās AS „Lateko banka” Nīcgales ielā 53, Rīgā, uzrādīja pasi uz /pers. N/ vārda un aizpildīja pieteikumu kredīta saņemšanai. Personu

atpazina pēc kopējā tēla (3.sēj.lietas 24.-25.lapa).

Lietā pievienota /pers. N/ pases forma Nr.1 (3.sēj.lietas 32.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas nosacījumiem tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē un

rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma

125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir

saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, un to izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kura izskata lietu pēc būtības

(2015.gada 27.aprīļa Augstākās tiesas lēmumu lietā Nr. SKK-0174-15).

Tiesas izmeklēšanā netika iegūts neviens pierādījums, kas apliecinātu /pers. A/ vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta

trešās daļas un 275.panta otrās daļas, /pers. I/ vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta otrās daļas

un 275.panta otrās daļas. Tiesa visus pierādījumus lietā ir izvērtējusi no to ticamības, attiecināmības, pieļaujamības un pietiekamības. Kriminālprocesa

likuma 124.panta otrajā daļā noteikts, ka kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un

Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulēšanā. No minētā jāsecina, ka

pierādīšanas priekšmets kriminālprocesā ir visi tie apstākļi, kādi norādīti apsūdzībā. Savukārt Kriminālprocesa likuma 123.pants noteic, ka pierādīšana ir

kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot

pierādījumus. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to

esamību vai neesamību.

Tiesa uzskata, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 126.panta otrajai daļai pierādīšanas pienākums tiesā ir apsūdzības uzturētājam, taču

apsūdzības uzturētājs tiesas izmeklēšanā nekādus citus pierādījumus nav iesniedzis vai lūdzis pārbaudīt, kas liecinātu par apsūdzēto /pers. A/ un /pers. I/

piedalīšanos noziedzīgā nodarījumā. Tiesas pienākums ir vērtēt, vai ar tiem pierādījumiem, ko sniedzis prokurors, konkrēto personu var atzīt par vainīgu.

Tiesa atzīst, ka notiesājoša sprieduma pamatā jābūt likumā noteiktajā kārtībā konstatētiem pierādījumiem, nevis pieņēmumiem.

Apsūdzētais /pers. B/ tiesas izmeklēšanā ticami paskaidroja, kāpēc pirmstiesas izmeklēšanā tika sniedzis citas liecības, norādot, ka bija stiprā

paģiru stāvoklī, ātrāk gribēja tikt mājās un tādēļ parakstīja policista uzrakstītu protokolu. /pers. B/ liecināja, ka /pers.N/ pasi viltoja viens pats un

mēģināja aizdevumu izkrāpt viens pats. /pers. A/ noliedz, ka būtu izdarījis šo noziedzīgo nodarījumu. Ne /pers. A/, ne /pers. I/ tiesas izmeklēšanā

neapstiprināja apsūdzībā izvirzīto versiju, ka /pers. B/ izdarīja noziedzīgos nodarījumus personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar viņiem.

Apsūdzības uzturētājs norādīja, ka darbošanos personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās /pers. B/ ar /pers. I/ liecina fakts, ka vienlaicīgi abi bijuši

ieradušies AS „Lateko bankā”, lai paņemtu aizdevumus. Tiesa atzīst, ka tiesas izmeklēšanas laikā netika iegūti neapstrīdami pierādījumi, ka /pers. B/

kopīgi ar /pers. I/ ieradās bankā vienlaicīgi, to neapstiprināja arī lieciniece /pers. CV/, kura norādīja, ka tikai pieļauj, ka personas, kuras uzdevās

par /pers.K/ un /pers.N/ atnāca kopā, nevis vienā dienā. Netika iegūti pierādījumi, ka abas personas darbības bija kopīgas un saskaņotas. Pie šādiem

apstākļiem tiesa atzīst, ka nav pierādīta personu grupa, bet atzīstams, ka katra persona rīkojusies patstāvīgi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ ar tiem pierādījumiem, ko sniedzis prokurors un, kas pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

177.panta trešās daļas, 275.panta otrās daļas, nav atzīstams par vainīgu, ko tiesa atzīst, ka ar ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem

lietā nav apstiprinājušās apsūdzētajam /pers. A/ inkriminētās darbības. Tāpat /pers. I/ vainīgums ar tiem pierādījumiem, ko sniedzis prokurors un, kas

pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta otrās daļas, 275.panta otrās daļas, nav atzīstams par

vainīgu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, ir jāvērtē par labu

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, savukārt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums. Nevainīguma prezumpcija

nostiprināta Satversmes 92. pantā kā viena no cilvēka pamattiesībām un Kriminālprocesa likuma 19.pantā kā kriminālprocesa pamatprincips.

Lai personu sauktu pie kriminālatbildības, ir jābūt stingri reglamentētam juridiskam pamatam, kas nodrošina stabilu likumību, garantē fizisko un

juridisko personu tiesības, valsts interešu nodrošināšanu un ļauj realizēt taisnīgumu krimināllietu iztiesāšanā.

Tātad tiesa secina, ka pie kriminālatbildības ir saucama tikai tāda persona, kas ir izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu. Lai atzītu, ka

kāda persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, viņas rīcībā jākonstatē visas obligātās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes – subjekts, subjektīvā puse,

objekts, objektīvā puse. Iztrūkstot kaut vienai no minētajām pazīmēm, nevar atzīt, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23.pantu krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību

pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un

personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā. No Kriminālprocesa likuma

23.panta izriet, ka tiesa izlemj pret konkrētu personu atbilstoši Kriminālprocesa likumam celto apsūdzību un neizvērtē visas iedomātās vai izdomājamās

iespējas par notikuma gaitu. Kriminālprocesa likuma 519.panta 2.punktā norādīts, ka tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja apsūdzētā piedalīšanās

noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta un tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ un /pers. I/ piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā 2006.gada 28.oktobrī nav

pierādīta, tādēļ /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 275.panta otrās daļas, /pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta

ceturtās daļas un 177.panta otrās daļas, 275.panta otrās daļas ir attaisnojami.

Savukārt, atzīstot, ka noziedzīgos nodarījumus 2006.gada 28.oktobrī izdarījis /pers. B/ viens pats, viņa darbības pārkvalificējamas kā noziedzīgi

nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un 275.panta pirmajā daļā un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā noteiktais

notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

[10]

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.novembrī ar /pers. U/ pasi, viņš ar /pers.I/ bija Olainē veikalā “LMT”, kur ņēma

telefonu, bet kredītu neņēma. Kredītu neiedeva. Pasi izmeta, jo pase bija netīra, neiedeva kredītu, cilvēkam bija slikta kredītvēsture, kredītu atteica

piešķirt. Pasi nopirka Centrāltirgū, pasi viltoja viens pats.

Apsūdzētais/pers. I/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt, arī pirmstiesas izmeklēšanā viņš nav liecinājis (2.sēj.lietas 204.lapa).

Liecinieks/pers. U/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.gada rudenī bija vēlā vakarā Rīgā darba darīšanās, bija jāsagaida mašīna. Iegāja

kafejnīcā, paņēma kafiju un šņabi. Piesēdās kompānija, divi vīrieši un meitene, parunājās, tad nosprieda, nav ko sēdēt kafejnīcā, jāiet nopirkt šņabis. Pēc

divām glāzītēm atslēdzās, viņam nozaga telefonu, dokumentus. Atjēdzās pēc kādām divām stundām, vietu neatceras, ar taksometru aizbrauca uz darba

vietu, sagaidīja mašīnu, no rīta brauca atpakaļ uz Liepāju.

Par zādzību iesniegumu rakstīja nākamajā dienā Liepājā. Tajā dienā gāja uz “Bite” centru iegādāties uz nomaksu jaunu telefonu, jo viņa telefons bija

nozagts, Meitene sāka formēt dokumentus un teica, ka šobrīd ar viņa pasi tiek pirkti divi telefoni Ogrē. Gāja uz policiju, izstāstīja par notiekošo. Pēc

kādām divām nedēļām paziņoja, ka ir aizturēts cilvēks ar viņa pasi. Viņam nesauca personas, kuras izmantoja pasi. Uzrādīja pasi ar pārlīmētu bildi.

Personu nepazina bildē. Pasi nozaga Rīgā, vietu nepateiks. Atjēdzās 3 no rīta, uz 4-5 bija sarunāta mašīna, bija apdullis. Bija jānokārto darba darīšanas.

Uzskata, ka kaut kas tika pieliets klāt šņabim. Pa miglu redzēja, ka no kabatas izņēma pasi, pārskata maku, bet izdarīt neko nevarējis. Acīmredzami

varēja redzēt, ka pasē ir pārlīmēta fotogrāfija, to varēja redzēt. Tie telefoni Ogrē tika noformēti, teicis meitenei, lai viņa zvana uz turieni un nenoformē, bet

telefoni tika nopirkti.

No AS „Ge Money” 27.12.2006. iesnieguma redzams, ka 2006.gada 14.novembrī, AS ,,Latvijas pasts” Olaines 2114 nodaļā uz /pers. U/ vārda

tika mēģināts noslēgt Aizdevuma līgumu par aizdevuma piešķiršanu 500 Ls apmērā (1.sēj.lietas 38.lapa).

No klienta(aizņēmēja) iesnieguma AS „Ge Money” redzams, ka 2006.gada 14.novembrī AS ,,Latvijas pasts” Olaines 2114 nodaļā uz /pers. U/

vārda aizpildīts klienta (aizņēmēja) iesniegums AS „Ge Money” aizdevuma saņemšanai, pievienota /pers. U/ pases kopija, fotogrāfijā persona nav

atpazīstama (1.sēj.lietas 39.-40.lapa).

No Nederīgo personas dokumenta reģistra paziņojuma par notikumu ar dokumentu redzams, ka /pers. U/ 14.11.2006 paziņojis par dokumenta

pazušanu (1.sēj.lietas 42.lapa).

No Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2007.gada 31.janvāra eksperta atzinuma Nr.0700267/0700268 secināts, ka /pers. U/ pasē ir

izmainīts sākotnējais saturs, numuram izkasīti atsevišķi elementi. Sākotnējais pases Nr. bijis /pases numurs/, iesniegtajā pasē ir pārlīmēta fotokartiņa,

atdalot laminātu un ielīmējot jaunu fotokartiņu (3.sēj.lietas 60.-66.lapa).

2006.gada 15.novembrī, kad tika aizturēts /pers. I/, pie viņa tika atrastas vairākas pases, tai skaitā uz /pers. U/ vārda, ko apliecina lietā personas

kratīšanas protokolos un izņemto mantu apskates protokolā fiksētais (1.sēj.lietas 99.-101.lapa).

Novērtējot iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ savas vainas atzīšana ir jāvērtē kopsakarā ar citiem iegūtiem pierādījumiem un

apsūdzētā savas vainas atzīšana vien, nav atzīstama par neapgāžamu pierādījumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. /pers. A/ liecināja, ka Olainē „LMT”

veikalā iegādājās mobilos telefonus, bet kredītus neņēma. Par kredītu ņemšanu AS „Latvijas pasts” /pers. A/ neliecināja neko. Savukārt apsūdzība par

mobilo telefonu iegādi nav celta.

/pers. I/ izmantoja tiesības neliecināt.

Pirmstiesas izmeklēšanā netika noskaidrota ne persona, ar kuru it kā /pers. A/ un /pers. I/ būtu vienojušies par pases viltošanu, netika noskaidrota

persona, kuras fotogrāfija ielīmēta /pers. U/ pasē, netika noskaidrota persona, kura devusies uz kredītiestādi, izpildījusi iesniegumu un līgumu

kredītiestādē. Tiesas izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, tieši kādā veidā, ar kādām darbībām /pers. I/ atbalstījis nenoskaidrotu personu viltota

dokumenta izmantošanā un nozieguma mēģinājuma izdarīšanā.

No klienta iesnieguma AS „Ge Money” redzams, ka 2006.gada 14.novembrī u z /pers. U/ vārda aizpildīts klienta iesniegums aizdevuma

saņemšanai, pievienota /pers. U/ pases kopija, kurā fotogrāfijā redzamā persona nav atpazīstama ne kā /pers. I/, ne kā /pers. A/. Lietā nav veikta

ekspertīze, lai noskaidrotu vai /pers. A/, vai /pers. I/ izpildījis iesniegumu un līgumu. Apsūdzības uzturētājs kā pierādījumu norādīja faktu, ka /pers. U/

pase, aizturot /pers. I/, kopā ar citām pasēm tika atrasta pie /pers. I/, kurš paskaidroja, ka pases viņam iedeva /pers. A/. Taču šie paskaidrojumi neko

neliecina par apsūdzībā norādītām /pers. A/ un /pers. I/ konkrētajām darbībām, kādas norādītas apsūdzībā.

Novērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa secina, ka apsūdzība nav pierādīta.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013.gada 8.janvāra spriedumā Baltiņš pret Latviju (iesnieguma nr.25282/07) 2.punkta a) apakšpunktā norādījusi, ka

„pierādījumu izvērtēšana atrodas nacionālo tiesu kompetencē. Tiesai ir jāpārliecinās vai tiesvedība kopumā, tai skaitā veids kādā tikuši iegūti pierādījumi,

bijusi taisnīga”.

Pierādījumu ticamību tiesa izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem, kas netieši vai tieši apstiprina

kriminālprocesa pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa secina, ka neapgāžami pierādījumi, kas izslēgtu

jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 275.panta otrās daļas par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 14.novembrī un par apsūdzētā /pers. I/ vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās

daļas un 177.panta trešās daļas, 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 14.novembrī tiesas

izmeklēšanā netika iegūti. LR Augstākās tiesas 2007.gada „Tiesu prakse krimināllietās: notiesājoši spriedumi – atceltu attaisnojošu spriedumu vietā,

attaisnojoši spriedumi – atceltu notiesājošu vietā” norādīts, ka „notiesājošu spriedumu var pamatot ar apsūdzētā vainas atzīšanu tikai tad, ja to apstiprina

citu lietā savākto pierādījumu kopums.”

Tādejādi tiesa atzīst, ka Kriminālprocesa likums nosaka, ka apsūdzētā atzīšanās tikai tad var būt uzskatāma par ticamu, ja tā saskan ar visiem lietas

apstākļiem, ir apstiprināta ar citiem pierādījumiem, taču citi pierādījumi /pers. A/ un /pers. I/ vainīgumam apsūdzībā norādītajos noziedzīgajos

nodarījumos tiesas izmeklēšanā nav iegūti, apsūdzētā /pers. A/ liecība nesakrīt ar apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, un apsūdzētajiem nav jāpierāda savs

nevainīgums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmās daļas nosacījumiem, katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā

izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu

aizstāvības pozīciju.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 275.panta otrās daļas un

apsūdzētā /pers. I/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas, 20.panta ceturtās daļas un

275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 14.novembrī nav pierādīta. Vērtējot visas saprātīgās šaubas par labu

apsūdzētajiem, tiesa atzīst, ka apsūdzētie ir attaisnojami.

[11]

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka a r /pers. C/ nav ņēmis nekādus kredītus. /pers.C/ AS „GE Money” nav iesniegumus

aizpildījis, pasi nav pārlīmējis. /pers. P/ pasi neko nezina. 15.novembrī Valdeķu ielā aizdevumu „Lateko bankā” „Vivus” karti nav ņēmis. Tajā dienā bija

pie /pers. J/, jo viņa sieva nebija atdevusi visu naudu par iegādāto mašīnu. Vajadzēja auto uz to dienu,/pers.J/ nekur nevarēja aizbraukt, jo gāja uz

poliklīniku. Vajadzēja pa ceļam aizvest viņa radinieku /pers. C/ uz Ziepniekkalnu. Viņu aizveda, izlaida un pagaidīja pie veikala „Valdeķu centra”. /pers.

I/ bija atbraucis kopā ar viņu. /pers.I/arī sēdēja mašīnā, tad aizgāja uz veikalu. Uz AS „GE Money” un „Lateko banku” ne viņš, ne /pers.I/ negāja.

Apsūdzētais/pers. I/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas apsūdzētā /pers. I/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības (1.sēj.lietas 84.-86.lapa), ka 2006.gada 15.novembrī no Jaunjelgavas aizbrauca uz Rīgu, kur autoostā satika savu paziņu /pers.A/. Ar viņa

mašīnu AUDI gaiši zilā krāsā aizbrauca uz Pļavniekiem,/pers.A/ aizgāja pie /pers.J/daudzstāvu mājā, bet viņš palika mašīnā. Pēc 15 minūtēm viņš iznāca

ar vīrieti, kuram bija iesauka /iesauka/ un visi aizbrauca uz Rīgas centru. Pa ceļam apstājās pie mazgātavas „Sapņu fabrika” Lāčplēša un Valmieras ielas

krustojumā, /pers.A/ kaut kur aizgāja, viņš un /iesauka/palika mašīnā. Pēc 15-20 minūtēm /pers.A/ atnāca un brauca uz Ziepniekkalnu, Valdeķu ielu

52/7. Pie veikala Nelda izlaida /iesauka/, /pers.A/viņam iedeva pasi uz /pers.P/vārda un pateica, lai viņš aiziet uz pasta nodaļu noformēt kredītu AS „Ge

Money”. Pēc brīža /iesauka/ atgriezās un pateica, ka dokumentus ir iesniedzis. Pēc tam /iesauka/aizgāja uz „Lateko banka” Neldas tirdzniecības centrā,

lai noformētu VIVA karti uz /pers.P/ vārda ar /pers.P/ pasi. Vai /iesauka/ dabūja kredītu, nezina. Pēc tam /pers.A/ pateica, lai/iesauka/ iet uz pasta

nodaļu saņemt naudu. tad /pers.A/ viņam iedeva 5-6 pases un pateica, lai iet skatīties vai /iesauka/ paņem naudu, lai ar to neaizskrietu prom. Viņš piegāja

pie pasta nodaļas, kur viņu aizturēja policijas darbinieki.

Apsūdzētais/pers. C/ tiesas izmeklēšanā izmantoja tiesības neliecināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas apsūdzētā /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības, ka /pers. A/ piedāvāja nopelnīt, ar svešu pasi uz /pers. P/ vārda saņemt naudu, sakarā ar ko viņam lika aiziet nofotografēties.

Fotokartiņas viņš atdeva /pers. A/, kurš svešā /pers. P/ pasē ielīmēja /pers. C/ foto. Nākošajā dienā kopā ar /pers. A/ un vīrieti vārdā /vārds/ ar svešo

pasi, kuru iedeva /pers. A/ un kurā bija ielīmēts viņa foto, kā arī iedeva piezīmju lapiņu ar SIA „Jaunozols” nosaukumu, ar ko viņam bija jāiet uz ,,Lateko

banku” saņemt VIVA karti. Viņš aizpildīja anketu un atgriezās automašīnā. /pers. A/ bija AS ,,GE Money” veidlapa, kuru /pers. A/ mašīnā aizpildīja, bet

viņš patrenējās parakstu un parakstījās kā /pers.P/un kopā ar pasi to iedeva pasta darbiniecei. Kad atnāca īsziņa par piešķirto kredītu, viņš iegāja pastā,

iedeva /pers. P/ pasi, no /pers.P/ vārda aizpildīja un parakstīja

līgumu, saņēma naudu 470 Ls apmērā. Pēc kā kopā ar saņemto naudu viņu aizturēja policijas

darbinieki (1.sēj.lietas 44., 45., 46.-48., 50., 53.-54., 57., 58.-59.lapa).

Lieciniece/pers. DF/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņas dēls ir jūrnieks, viņš aizbrauca uz ofisu saņemt savus dokumentus. Pa ceļam uz mājām

iegāja kafejnīcā ar koferi, kurā bija visi dokumenti un personīgās mantas. Dēlam tika nozagts koferis ar visām mantām, uzrakstīja iesniegumu policijā,

ielika sludinājumu radio. Pēc pāris dienām paziņoja, ka ir atrasts plastmasas maisiņš ar dokumentiem. Dēls aizbrauca, satikās ar to cilvēku. Jūrnieka

dokumenti, pase nebija, viņš ātri nokārtoja pasi, lai dotos jūrā. Atnāca paziņojums, lai ierastos pie izmeklētāja. Dēls nevarēja ierasties, aizbrauca viņa,

bija aizturēts cilvēks ar 5-7 pasēm un viena no pasēm piederēja dēlam. Pasē bija ielīmēta sveša fotokartiņa, no pases bija izrautas visas vīzas. Pasi dēlam

izņēma, kad viņam bija 16 gadi, bet pasē bija ielīmēta paveca cilvēka bilde. Pasi redzēja, tā tika atrasta. Uz pases pamata tika ņemta kaut kāda manta

“Ge Money”. Pasē labi varēja redzēt, ka ir pārlīmēta fotogrāfija. Dēlam pasē bija daudz vīzas, tās visas tika izplēstas. Pases numuriņš bija izlabots pasē.

Izmeklētājs paradīja, ka ir labots pases numurs, tad to ieraudzīja, no sākuma neredzēja. AS “Ge Money” nekādus dokumentus nerādīja. Pašā pirmajā

reizē dēls pats bija policijā. Dēlu sauc /pers. P/. Viņai zvanīja sieviete, nezina, kāpēc prasīja dēla tēva vārdu. Domā, ka tas bija cilvēks, kas kaut ko

kārtoja un, ka ar pasi nebija kaut kas kārtībā. Nezina no kurienes ņēma viņas telefona numuru. Policijā uzrādīja telefona numuru, no kura zvanīja sieviete.

Dēls pats ziņoja, ka ir nozagts koferis, tas varēja būt 2007.gads, nezina mēnesi. Nedēļa pagāja un dēls devās jūrā. Nozagtajā koferī bija visi dokumenti,

tai skaitā pilsoņa pase. Pa radio bija paziņojums, ka ir pazudis koferis, paši to sludinājumu ielika. Maisiņā bija visi jūrnieka dokumenti, viss pārējais bija

pazudis. Pie nozagtajām mantām bija arī dēla telefons, telefonā bija ierakstīts viņas telefona numurs. Telefonu nedabūja atpakaļ.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. DG/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (1.sēj.lietas

33.lapa) par to, ka strādāja AS „Ge Money” vecākā administratora amatā. AS „Ge Money” veic aizdevumu izsniegšanu AS

„Latvijas Pasts” nodaļās. Pieteikumu var izdrukāt no interneta mājas lapas, aizpildīt un iesniegt AS „Latvijas Pasts”. Pieteikumu ar pases kopiju

nosūta AS „Ge Money” pārbaudei, tad AS “Ge Money” nosūta pastam lēmumu un aizpildītu Aizdevuma līguma formu, pasta darbinieks izsniedz naudu.

Par uzrādīto 15.11.2006.līgumu Nr.MF061115 var liecināt, ka līguma forma AS „Ge Money” ir elektroniskā veidā, ko viņš aizpildīja un nosūtīja pasta

nodaļai. Viņa paraksts tiek izpildīts elektroniski. Visi dokumenti tika nosūtīti no pasta nodaļas, bet atpakaļ tos AS „Ge Money” nosūta pa faksu. Līgumā

ar roku redzamos parakstus ir izpildījis klients un pasta darbinieks.

Lieciniece/pers. DH/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka strādāja “Latvijas pasts”. Atnāca jaunietis, uzrakstīja iesniegumu kredīta saņemšanai, banku

neatceras, kurā tika ņemts kredīts, viņš uzrādīja pasi, laikam pase bija uz /pers. P/ vārda. Pieņēma pieteikumu, persona aizgāja. Viņu pasauca pasta

nodaļas vadītāja, teica, ka pase esot zagta, viņai bija jāizsniedz kredīts. Persona atnāca, viņa izsniedza kredītu 500 lati, izejot no pasta, policija personu

apcietināja. Lai noformētu aizdevumu, bija nepieciešama pase, bija jāaizpilda pieteikums. Ņēma pases kopiju, caur faksu sūtīja iesniegumu uz to iestādi,

gaidīja atbildi, ja bija pozitīva atbilde, tad izsniedza kredītu. Kredīta izsniegšanas līgumu saņēma un pēc ordera izsniedza aizdevumu. Neatceras, vai

pieteikums bija aizpildīts, vai aizpildīja uz vietas. Pasi iesniedz persona, viņa salīdzina, vai persona atbilst pases fotogrāfijai. Pasē bija tās personas

fotogrāfija, kura stāvēja pretī. Pases kopiju aizsūtīja uz kompāniju, droši vien viņi paši pārbauda, viņa pasi pārbauda tikai vizuāli. Droši vien iestāde

saprata, ka pase ir zagta, viņi sazinājās ar pasu nodaļas vadītāju un paziņoja, ka pase ir zagta. Nauda tika izsniegta tajā pašā dienā, pēc kāda laika,

pagāja apmēram pāris stundas, tas nebija uzreiz. Viņai pateica, lai personai izsniedz naudu. Uzvedās mierīgi, izsniedza naudu, persona izgāja no pasta

nodaļas, policija viņu izejot aizturēja. Neskatījās vai fotogrāfija ir pārlīmēta, nezina vai kaut kas pasē bija labots. Pasta nodaļā viņš bija viens, neredzēja,

ka viņš būtu kopā ar kādu citu personu, pēc naudas nāca pakaļ arī viens.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasītās liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (1.sēj.lietas 34.lapa) /pers. DH/

apstiprināja un papildus paskaidroja, ka klienta vārdu varēja piemirst. Par to, ka pase ir nozagta viņa liecināja arī pirmstiesas izmeklēšanā, taču

nepievērsa tam uzmanību, ka tas nav piefiksēts protokolā. Norādīja, ka minētā persona atrodas tiesas zālē (norāda uz apsūdzēto /pers. C/).

No AS „Ge Money” 15.11.2006. iesnieguma redzams, ka starp AS ,,GE Money” un /pers. P/, izmantojot viltotu /pers. P/ pasi Nr., tika noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.MF06115084A par 475 latu saņemšanu (1.sēj.lietas 9.lapa).

No klienta (aizņēmēja) iesnieguma AS „Ge Money” redzams, ka 15.11.2006. /pers. P/ vārdā aizpildīts iesniegums, noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.MF06115084A par 475 latu saņemšanu, pievienota /pers. P/ viltotas pases kopija, uz fotogrāfijas redzams /pers. C/ (1.sēj.lietas 13.-17.lapa).

Dokumenti izņemti un apskatīti, sastādīts apskates protokols (1.sēj.lietas 12.; 18.-19.lapa).

No Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 28.marta eksperta atzinuma Nr.269 secinājumiem izriet, ka parakstu /pers. P/ vārdā pieteikumā,

Aizdevuma līgumā Nr.MF06115084A ir izpildījis /pers. C/ (1.sēj.lietas 26.-28.lapa).

No Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2008.gada 26.februāra eksperta atzinuma Nr.08-183 secinājumiem izriet, ka ierakstus /pers. P/ vārdā

pieteikumā, ir izpildījis /pers. A/ (3.sēj.lietas 57.-59.lapa).

Lieciniece/pers. DL//pers. DL/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2006.-2007.gadā strādāja Lateko vai Norvik bankā, neatceras īsti, tad kaut kad

mainījās bankas nosaukums. Atceras, ka kāds no apsūdzētajiem atnāca uz banku ņemt “Viva kredītu”. Paņēma pases kopiju, aizsūtīja to uz bankas

drošības dienestu, atbilde, bija “Atteikts”. Pēc laiciņa bankas drošības dienests paziņoja, ka pase bija viltota, viņu izsauca uz kriminālpoliciju. Viņa

nepamanīja, ka pase bija viltota, paskatījās pasi pirms kopēja, bet nepamanīja, ka pase ir viltota. Neatceras personu, kura ņēma kredītu. Noslēdzot

līgumu visi dokumenti tika aizpildīti, kuri bija nepieciešami. No drošības dienesta saņēma atbildi “Atteikts”. Banka var neskaidrot, kāpēc ir atteikts. Viņai

arī nepateica, kāpēc ir atteikts. Neatceras vai zvanīja klientam, ka ir atteikts kredīts. Bildē esošo personu ar klientu salīdzināja, viltojumu neredzēja. Pasē

bija viltots pases numurs, neatceras vai fotogrāfija bija viltota. Kredīta apmēru neatceras. Klients uz vietas aizpilda pieteikumu par kredīta piešķiršanu.

Neatceras vai salīdzināja parakstus, paraksts sakrita ar pasē esošo parakstu. Veidlapā tiek norādīts telefona numurs, dzīvesvieta. Neatceras vai paziņoja

klientam par atteikumu. Klients bija vīrietis. Bankā bija strādājusi nepilnus divus gadus. Kopš notikuma ir pagājis laiks, neatceras vairs apstākļus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. DL/ (toreiz /uzvārds/) liecības, sniegtas pirmstiesas

izmeklēšanā (1.sēj.lietas 36.-37.lapa) par to, ka kredīts tika pieteikts uz /pers. P/ pases vārda. Pēc kredīta atteikuma mēģinājusi sazināties ar klientu pa

telefonu, taču telefons bija atslēgts un klients bankas telpās neatradās. Lieciniece uzturēja iepriekš sniegtās liecības.

No AS „Lateko Banka” 23.11.2006. iesnieguma redzams, ka 2006.gada 15.novembrī AS „Lateko Banka” norēķinu grupā Valdeķu ielā 54, tika

saņemts pieteikums VIVA norēķinu kartes saņemšanai uz /pers. P/ vārda (1.sēj.lietas 20.lapa).

No AS „Lateko Banka” 2006.gada 15.novembrī uz /pers. P/ vārda aizpildītā pieteikuma VIVA norēķinu kartes saņemšanai redzams, ka naudas

aizdevums atteikts, pieteikumam pievienota viltotās /pers. P/ pases kopija. Dokumenti izņemti, apskatīti apskates protokolā (1.sēj.lietas 22.-25.lapa).

No Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 28.marta eksperta atzinuma Nr.269 secinājumiem izriet, ka ierakstus un parakstu /pers. P/ vārdā

pieteikumā VIVA norēķinu kartes saņemšanai ir izpildījis /pers. C/ (1.sēj.lietas 26.-28.lapa).

Ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2008.gada 26.februāra eksperta atzinumu Nr.08-183 secināts, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada

15.novembra iesniegumā /pers. P/ vārdā, izņemot sadaļu, ko aizpilda pasta darbinieks, iespējams ir aizpildījis /pers. A/ (3.sēj.lietas 57.-59.lapa).

Lietas materiālos pievienota /pers. P/ pases forma Nr.1 (1.sēj.lietas 31.lapa).

No atteikuma ierosināt kriminālprocesu redzams, ka /pers. P/ 04.11.2006. griezies ar iesniegumu Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 1.policijas

iecirknī ar iesniegumu par to, ka 03.11.2006. ap plkst.11.10 Rīgā, Merķeļa ielā 2 konstatējis, ka nozaudējis maku ar dokumentiem (1.sēj.lietas

32.lapa).

Aizturot /pers. C/ 2006.gada 15.novembrī, policija pie apsūdzētā tika atradusi pasi uz /pers. P/ vārda, naudu 470 Ls, ko apliecina lietā personas

kratīšanas protokolā un mantu, dokumentu apskates protokolā fiksētais (1.sēj.lietas 64.-66.lapa).

Lieciniece/pers. DO/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka nepazīst nevienu no apsūdzētajiem. Viņa pārdeva sievietei vārdā /vārds/ dzīvokli /adrese /.

Pirms pārdeva dzīvokli, satikās ar sievieti, ar viņu kopā bija vīrietis vārdā /vārds/, uzvārdu nezina. Brauca uz Valmieru pie notāra noslēgt pirkšanas-

pārdošanas līgumu, saņēma naudu. Nopirktajā dzīvoklī dzīvoja pati /vārds/ ar meitu un zīdaini. Mamma dzīvo tajā pašā mājā dzīvoklī Nr. /numurs/, ejot

pie mammas, redzēja, ka pie /vārds/ daudz dažādi cilvēki apgrozās, tie cilvēki bija sveši.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. DP/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (3.sēj.lietas

82.-83.lapa) par to, ka

/pers. A/ ir viņas vīrs, bet kopā nedzīvo. Ir dēls. Pēdējo reizi /pers.A/ redzējusi 2006.gada novembrī. Vīrs ir pāris reizes viņai piezvanījis no

dažādiem telefona numuriem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. DR/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā (3.sēj.lietas

84.-85.lapa) par to, ka viņa dzīvoja kopā ar /pers. J/. Pie viņiem dzīvoja arī/pers.J/ māsas dēls /pers. C/. Pēc /pers. C/ aizturēšanas dzīvoklī tika veikta

kratīšana un izņemta dienasgrāmata. 3.aprīļa lapā viņa ir vairākas reizes parakstījusies, bet 17.februāra lapā parakstus mēģinājis izdarīt /pers. J/.

2006.gada novembra sākumā nolēma iegādāties jaunu mašīnu. Ap 10.novembri viņa, /pers. J/ un /pers.A/ aizbrauca uz Limbažiem, kur iegādājās

automašīnu /TL marka/ v.nr. /reģistrācijas numurs/zilganzaļā krāsā. Par automašīnu samaksāja /pers.A/. /pers.A/ bija atbraucis ar automašīnu /TL

marka/. /pers.A/ ir viņas māsas /vārds/kādreizējais draugs. Vārdu un uzvārdu nezina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. DS/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā 2007.gada

19.oktobrī (3.sēj.lietas 86.lapa) par to, ka /pers. A/ ir viņas dēla /pers. DT/ tēvs. 2006.gada 12.vai 14.novembrī kopā ar /pers. A/ aizbrauca uz Valku,

lai nopirktu dzīvokli. Kādu nedēļu īrēja dzīvokli, braukāja uz Valmieru, Igauniju. 18.novembrī Valkā atzīmēja draugam Vitaļikam vārda dienu.

Liecinieces /pers. DS/ liecības, ka /pers. A/ no 12. vai 14.novembra nedēļu atradās Valkā nevis Rīgā, tiesa vērtē kā nepatiesas, jo vispārzināms

fakts, ko apliecina ieraksts kalendārā, ka Vitālija vārda diena ir 23.augustā un maz ticams, ka to varētu svinēt pēc trīs mēnešiem 18.novembrī. Tās ir

pretrunā arī ar liecinieku /pers. DO/, /pers. DR/ un /pers. DP/ liecībām, ka 2006.gada novembrī /pers. A/ atradies Rīgā.

Apsūdzētais /pers. C/ tika aizturēts tūlīt pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, pie viņa tika atrasta viltotā pase un 470 Ls, ko bija ieguvis

krāpšanas rezultātā. /pers. C/ zināja, ka izmanto viltotu pasi aizdevuma izkrāpšanā, kurā ir ielīmēta viņa fotogrāfija. Viņš arī iepriekš patrenējās atdarināt

/pers. P/ parakstu. Tādejādi viņa vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīta pilnībā. /pers. A/ liecības, ka viņš ar /pers. I/ sēdējis mašīnā un gaidījis

/pers. C/ neko nezinot par krāpšanu, tiesa vērtē kā nepatiesas, jo tās ir pretrunā ar /pers. C/ un /pers. I/ liecībām pirmstiesas izmeklēšanā par to, ka tieši

/pers. A/ piedāvāja /pers. C/ izmantot viltoto pasi un norādīja, kur jāiet paņemt aizdevums. Šo faktu apliecina rakstveida pierādījumi-ekspertu atzinumos

norādītais. No Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 28.marta eksperta atzinuma Nr.269 secinājumiem izriet, ka parakstu /pers. P/ vārdā pieteikumā,

Aizdevuma līgumā Nr.MF06115084A ir izpildījis /pers. C/. No Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2008.gada 26.februāra eksperta atzinuma Nr.08-183

secinājumiem izriet, ka ierakstus AS „GE MONEY” 2006.gada 15.novembra pieteikumā /pers. P/ vārdā, ir izpildījis /pers. A/.

Liecinieki /pers. DF/, /pers. DH/, /pers. DL/ liecināja, ka tieši /pers. C/ iesniedza pieteikumus aizdevuma un VIVA norēķinu kartes saņemšanai.

/pers. DH/ /pers. C/ kā personu, kurš ņēma aizdevumu, atpazina tiesas zālē.

/pers. I/ celta apsūdzība, ka viņš atbalstīja personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā izdarītu viltota dokumenta izmantošanu,

kas radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, izdarīja

svešas mantas iegūšanu(krāpšanu).

Apsūdzībā nav norādīti faktiskie apstākļi, kādā veidā tieši izpaudās /pers. I/ viltota dokumenta izmantošanas atbalstīšana. Vai tā ir sēdēšana vienā

automašīnā ar /pers. A/ un /pers. C/, kā liecināja /pers. A/, vai atrašanās uz ielas netālu no AS „Lateko bankas”, kur /pers. I/ tika aizturēts. Tiesā netika

iegūti nekādi pierādījumi, lai konstatētu objektīvo pusi viltota dokumenta izmantošanas atbalstīšanai un krāpšanas izdarīšanai. Netika pierādīta subjektīvā

puse-nodoms izdarīt inkriminēto noziegumu. Tiesas ieskatā fakts, ka /pers. I/ atradies šajā vietā un laikā, vēl neliecina par viltota dokumenta izmantošanas

atbalstīšanu un krāpšanas izdarīšanu.

Pēc apsūdzētā /pers. A/ lūguma tika nopratinātas liecinieces /pers. E0/, /pers. EA/, /pers. EB/, kuras par apsūdzības apstākļiem neliecināja

neko, tādēļ tās neanalizējot, tikai spriedumā norādītas.

Lieciniece/pers. EO/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pazīst apsūdzētos /pers. M/, /pers. I/, /pers. E/, /pers. D/. Vairāk nevienu nepazīst. /pers. C/

nepazīst. Ar viņu internetā nav sarakstījusies. Dobeles rajonā dzīvoja kopā ar /vārds/ 2002.gadā, tur dzīvoja 2-3 mēnešus, tad aizbrauca prom.

Lieciniece/pers. EA/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka neatceras, kad tas notika, 5-7 gadus atpakaļ bija pie /pers. EB/ viņai palīdzēt. Pie /pers. EB/

mājas sētas bija pienācis /pers. I/ un teica, ja/pers.A/ liks samaksāt par sasisto mašīnu, tad viņš viņu iesēdinās, vai citādā veidā atriebsies. /pers. A/ ir

viņas meitas bērna tēvs. /pers. I/ pazīst. Mašīna bija sasista, stāvēja mājas pagalmā. /pers. I/ pats teica, ka esot sasitis mašīnu.

Lieciniece/pers. EB/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņas dēls ir /pers. A/. /pers.I/atnāca, teica, ka nemaksās dēlam par mašīnu, vairs neatceras

kādas markas mašīna dēlam bija, mašīna bija sasista. /pers.I/ sasita to mašīnu. Tas bija daudzus gadus atpakaļ. Saruna /pers. I/ ar dēlu notika pie viņas

mājas Jaunjelgavā.

Tiesa spriež tiesu, izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību. Pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam, bet

tiesā – apsūdzības uzturētājam, kā tas noteikts Kriminālprocesa likuma 126.panta otrajā daļā. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu

esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, un to izvērtēšana tiesas kompetencē, kura izskata lietu pēc būtības.

Kriminālprocesa likuma 128.pants noteic, ka pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, un

nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem. Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā ceļama

apsūdzība nav pamatojama ar pieņēmumiem un atsevišķu liecinošo personu paustiem subjektīviem vērtējumiem.

Pie šādiem apstākļiem, novērtējot iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pilnībā pierādīta /pers. A/ un /pers. C/ vaina viņiem celtajā apsūdzībā un ir

izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas, kas būtu vērtējamas par labu apsūdzētajiem, noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija noteikta pareizi un pastāv visi

Kriminālprocesa likuma 520.pantā noteiktie priekšnoteikumi notiesājoša sprieduma taisīšanai, savukārt attiecībā par /pers. I/ celto apsūdzību-tā nav

pierādīta un /pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275,panta otrās daļas, 175.panta otrās daļas atzīstams par nevainīgu un ir

attaisnojams.

Ja vainīgās personas nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas darbības vai bezdarbības akti, kas vērsti uz kopēju mērķi –

ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu iegūt svešu mantu (krāpšana) lielā apmērā, ko aptver vainīgās personas vienots nodoms, nodarījums,

saskaņā ar Krimināllikuma 23.panta trešajā daļā norādīto, atzīstams par atsevišķu (vienotu) turpinātu noziedzīgu nodarījumu. Tiesa piekrita apsūdzībā

izteiktajām viedoklim, ka /pers. A/ Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts ar vienotu nodomu.

Tāpat, kopumā vērtējot /pers. A/ darbības no 2006.gada marta sākuma līdz 2016.gada 15.novembrim, tiesa secina, ka visas darbības un

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas paņēmieni ir vienveidīgi, kas norāda uz apsūdzētā vienotu nodomu, izdarot noziedzīgus nodarījumus. Krimināllikuma

177.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar materiālu sastāvu. Tas nozīmē, ka ar noziedzīgo nodarījumu tiek nodarīts reāls kaitējums,

šajā gadījumā tas izpaudās mantiskā zaudējumā.

Izvērtējot visus iepriekš spriedumā izklāstītos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus un saistot tos kopumā un savstarpējā sakarībā ar

visiem krimināllietas materiāliem, izvērtējot pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūto un pārbaudīto pierādījumu ticamību, attiecināmību un

pieļaujamību, tiesa atzīst, ka ir konstatētas visas noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes, pierādīta apsūdzēto vaina un atbilstoši Kriminālprocesa likuma

520.pantam ir pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai, atzīstot, ka:

/pers. A/ ar savām darbībām izdarīja 7 atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [1; 2; 3; 4; 7; 8;

11] un turpinātu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā [1; 2; 3; 4; 7; 8; 11].

/pers. M/ ar savām darbībām izdarīja 2 atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [3; 4] un 2

atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [3; 4].

/pers. B/ ar savām darbībām izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā [9], noziedzīga nodarījuma

mēģinājumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā [9].

/pers. I/ ar savām darbībām izdarīja 2 atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [7; 8], 2 atsevišķus

noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [7; 8].

/pers. E/ ar savām darbībām izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [2] un noziedzīgu nodarījumu, kas

paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [2].

/pers. C/ ar savām darbībām izdarīja 2 atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [5;11] un 1

noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā [5], 1 noziedzīgu nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta

otrajā daļā [11].

/pers. D/ ar savām darbībām izdarīja noziedzīgu nodarījumu kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā [1] un noziedzīgu nodarījumu, kas

paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā [1].

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas pamats. Lai pareizi kvalificētu noziedzīgu nodarījumu, ir jākonstatē pilnīga

atbilstība starp noziedzīgā nodarījuma faktiskajām pazīmēm, kuras tiek atspoguļotas apsūdzībā, un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva pazīmēm. Tikai tādā gadījumā, kad noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva

pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un to pareizi kvalificēt. Ja kaut vai pēc vienas pazīmes šādu

sakritību nav iespējams konstatēt, jāatzīst, ka personas darbībā vai bezdarbībā nav konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva (LR Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta 2016. gada 7.novembra lēmums lietā Nr. 11380013405 SKK-J-689/2016).

Saskaņā ar Krimināllikuma 5.panta pirmo daļu nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bija spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā.

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un reizē arī

pietiekams, lai personas kādu darbību vai bezdarbību varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu. Noziedzīga nodarījuma sastāva teorētiskai

analīzei krimināltiesībās tiek izdalīti četri nodarījuma elementi – noziedzīga nodarījuma objekts; objektīvā puse; subjekts un subjektīvā puse. Noziedzīga

nodarījuma sastāva pamatpazīmju juridiskā nozīme izpaužas tādējādi, ka tām obligāti jābūt jebkura konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvā. Ja

nodarījumā trūkst kaut viena no noziedzīgā nodarījuma sastāva pamatpazīmēm, nav pamata konstatēt personas darbībā vai bezdarbībā konkrēta

noziedzīga nodarījuma sastāvu (sk. U.Krastinš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināltiesības. Rīga, 1999.).

Atbilstoši Krimināllikuma 9. pantam noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi

nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos (netiešs nodoms).

Saskaņā ar tiesību teorijā paustajām atziņām, vainīgā subjektīvā attieksme pret krāpšanu izpaužas tieša nodoma veidā – viņš apzinās savu darbību

kaitīgumu, paredz zaudējumu nodarīšanu cietušajam un vēlas iedzīvoties no prettiesiski iegūtā mantiskā labuma (sk. U.Krastinš, V.Liholaja, A.Niedre.

Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 3.Sevišķā daļa. Rīga, 2007., 28.lpp.).

Nodoma intelektuālo momentu likumdevējs raksturo ar seku paredzēšanu, tas nozīmē, ka vainīgais zina vai domā par kaut kādas parādības

iestāšanās iespēju. Turklāt tam, ko viņš zina, jāpamatojas uz objektīvi pastāvošām likumsakarībām, tas ir, vainīgajam jāapzinās, kādas sekas iestāsies, ar

kādiem apstākļiem tās būs determinētas un kas viņam jādara, lai šīs sekas iestātos. Nodoma intelektuālā momenta otra svarīga pazīme ir cēloņsakarības

attīstības apzināšanās.

Lai kvalificētu svešas mantas izkrāpšanu atbilstoši Krimināllikuma 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes.

Krāpšanas objekts ir cietušā mantiskās intereses.

Krāpšana kā noziedzīga nodarījuma objektīvā puse paredz konstatēt četras pazīmes:

1. viltu vai uzticības ļaunprātīgu izmantošanu;

2. cietušā maldību;

3. cietušā rīcību pretēji viņa paša interesēm;

4. mantisku zaudējumu.

Turklāt starp visām minētajām pazīmēm jākonstatē savstarpēja cēloņsakarība – viltus vai uzticības ļaunprātīga izmantošana rada maldību,

maldības ietekmē cietušais, pašam neapzinoties, veic darbības pretēji savām interesēm, kā rezultātā, cietušajam neapzinoties, tiek radīts mantisks

zaudējums.

Krimināllikuma 177. pantā paredzēta atbildība par krāpšanu - svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot

uzticēšanos vai ar viltu. Apsūdzība celta par svešas mantas iegūšanu ļaunprātīgi izmantojot cietušā uzticēšanos un ar viltu.

Starp pazīmēm, kas raksturo krāpšanas kā noziedzīga nodarījuma subjektu un subjektīvo pusi, norādāms, ka nodoms prettiesiski iegūt svešu

mantu savā valdījumā vainīgajai personai rodas pirms tam, kad manta nonākusi pie šīs personas, vai mantas saņemšanas brīdī, un viltus,

uzticēšanās, tiek izmantots kā mantas prettiesiskas iegūšanas veids. Krāpšanas gadījumā svešas mantas saņemšanas brīdī vainīgā persona jau zina,

ka saņemto mantu neatgriezīs cietušajam, un tādā veidā izpaužas uzticības ļaunprātīga izmantošana.

Viltus kā krāpšanas veids ir raksturīgs ar to, ka persona vai nu paziņo nepatiesas ziņas, vai ari noslēpj faktus, kurus viņai vajadzējis paziņot

mantas ieguvējam. Ļaunprātīga uzticības izmantošana izpaužas tādejādi, ka persona nolūkā iegūt svešu mantu izmanto līgumiskas vai citādas

tiesiskas attiecības, kas pamatotas uz savstarpēju uzticēšanos, un tā rezultātā vainīgais cietušā uzticību izmanto pretēji viņa interesēm

(sk.U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināl tiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009,

392.-393.lpp.).

Ievērojot iepriekš minētās tiesību doktrīnā un judikatūrā nostiprinātās atziņas par krāpšanas subjektīvās un objektīvas puses konstatēšanu,

tiesa secina, ka ar lietā pārbaudītajiem pierādījumiem to kopumā, apsūdzēto, cietušo un liecinieku sniegtajām liecībām visu apsūdzēto rīcībā

apstiprinās ļaunprātīga cietušā uzticēšanās izmantošana pretēji cietušā interesēm.

No objektīvās puses mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas arī tādejādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas

manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai arī tiesības uz mantu atdod labprātīgi, uzskatot, ka tā viņam pienākas.

Augtākās tiesas apkopojumā „Tiesu prakse lietā par krāpšanu” (2008./2009. gads, 63. lpp.), norobežojot krāpšanu no piesavināšanās,

norādīts, ka salīdzinājumā ar krāpšanu nodoms piesavināties svešu mantu personai veidojas brīdī, kad manta jau faktiski atrodas viņas rīcībā.

Tiesa, nošķirot krāpšanas un piesavināšanas sastāvus, ņem vērā arī judikatūrā izteiktās atziņas: Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta 2006. gada 28. decembra lēmums lietā Nr.SKK-750/2006, 2008. gada 4. novembra lēmums lietā SKK-

405/2008, 2011. gada 29. septembra lēmums lietā Nr.SKK-504/2011.

Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot

uzticēšanos un ar viltu. Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā paredzēta krāpšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, bet

trešajā daļā-krāpšana, ja tā izdarīta lielā apmērā. Vienas personas izdarīta krāpšana neatkarīgi no to skaita un citi mantiska rakstura noziedzīgi

nodarījumi jākvalificē atbilstoši noziedzīgu nodarījumu reālās kopības noteikumiem.

Vērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītās cietušo, liecinieku liecības, tiesa tās atzīst par ticamām, pieļaujamām un attiecināmām. Izvērtējot

apsūdzēto liecības, tiesa konstatē, ka apsūdzēto liecības, kuri to sniedza, principā nav pretrunā ar pārējām liecībām, kā arī ar lietā esošajiem

rakstveida pierādījumiem un dokumentiem. Bet tās liecības, kuras nesakrīt vai kuras ir pretrunā viena ar otru un pārējiem pierādījumiem,

spriedumā analizētas, sniedzot katra konkrētā noziedzīgā nodarījuma pierādījumu novērtējumu.

Izvērtējot cietušo un liecinieku liecības, tiesa secina, ka faktiski katra liecība sniegta tikai par katrai konkrētai personai zināmajiem apstākļiem

un kopumā šīs liecības apstiprina apsūdzībā norādīto. Liecinieku liecības pierāda noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, kādas darbības apsūdzētie

veikuši, subjektīvo pusi-apsūdzēto darbības pierāda, ka apsūdzētie jau sākotnēji plānojuši iegūt svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un

ar viltu.

Novērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, izvērtējusi tos kopsakarā ar visiem krimināllietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzēto

vainīgums viņiem celtajā apsūdzībā par krāpšanas izdarīšanu ir pilnīgā pierādīts un pareizi kvalificēts /pers. A/ pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas

[1; 2; 3; 4; 7; 8; 11], /pers. B/ pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas [9], /pers. C/ pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas [11], 177.panta

trešās daļas [5], /pers. D/ pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas [1], /pers. E/ pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas [2], /pers. M/ pēc

Krimināllikuma 177.panta otrās daļas [3; 4], /pers. I/ pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas [7; 8].

Krāpšanas subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas līdz nozieguma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

Pie šādiem apstākļiem nav šaubu, ka apsūdzētie ir subjekti. Lietā gūti pierādījumi, ka apsūdzētajiem nodoms prettiesiski iegūt svešu mantu savā valdījumā

radās pirms tam, kad manta nonāca pie apsūdzētajiem, bet cietušo uzticēšanās tika izmantota kā mantas prettiesiskas iegūšanas veids, zinot, ka šo mantu

apsūdzētie cietušajam nekad neatgriezīs, tādejādi ir pilnībā pierādīta cietušo uzticības ļaunprātīga izmantošana. Noziegums ir pabeigts ar mantas iegūšanas

brīdi.

Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pants noteic, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par

piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. 2006.gadā no 1.janvāra saskaņā ar Ministru kabineta 25.10.2005.

noteikumiem Nr.790 minimālā mēnešalga bija noteikta 90 lati.

Apsūdzētajiem celta apsūdzība arī par to, ka viņi mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā izdarīja dokumenta, kas piešķir

tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, ar ko radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personu interesēm.

„Būtiska kaitējuma kritēriji, kas attiecināmi uz lielāko noziedzīgu nodarījumu daļu, norādīti likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtība” 23.panta pirmajā daļā, kur noteikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks

kaitējums, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu

aizsargātas intereses un tiesības vai šāds apdraudējums ir ievērojams.

No citētā izriet divi būtiska kaitējuma veidošanās varianti:

1) noziedzīga rezultātā nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, kas saskaņā ar Īpašā likuma 23.panta otro daļu nodarījuma izdarīšanas

brīdī pārsniedz piecu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses un

tiesības;

2) apdraudētas tikai citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības, taču šāds apdraudējums ir ievērojams. Kā pamatoti atzīmē U.Krastiņš,

„pirmajā variantā netiek prasīts, lai šis cits ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējums būtu ievērojams, tāpēc vērā ņemams ikkatrs cits

kaitējums neatkarīgi no tā apmēra, savukārt otrais variants attiecināms uz gadījumiem, kad radīto kaitējumu nav pieņemts vērtēt naudas izteiksmē” (skat.

Hamkova D., Liholaja V. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista Vārds, 10.01.2012., Nr.2, 8.lpp.).

Ja būtisks kaitējums ir ietverts kā noziedzīga nodarījuma pamatpazīme un kriminālatbildības nosacījums, tad, lai veidotu kvalificētu sastāvu,

atbilstoši noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas pamatnostādnēm vispirms ir jākonstatē visas pamatsastāva pazīmes, tostarp arī būtiska kaitējuma esamība,

jo pamatsastāvs izsaka konkrēta noziedzīga nodarījuma būtību.

Apsūdzēto rīcība, kas izpaužas tādu viltotu dokumentu izgatavošanā (pases viltošana), kas piešķir tiesības un tā izmantošana ar nolūku izdarīt

krāpšanu, ir pastāvīgs noziedzīgs nodarījums un pareizi kvalificējams pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas kā dokumenta viltošana un izmantošana,

un tā kvalificējama kopībā ar Krimināllikuma 177.panta attiecīgo daļu. Uz šādu nostāju norādīts Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces 2009.gada

22.maija lēmumā „Par tiesu praksi lietās par krāpšanu” (Par tiesu praksi lietās par krāpšanu, Jurista vārds, 02.06.2009.Nr.22, 29.lpp.).

Krimināllikuma 275.pantā paredzētā nozieguma objekts ir pārvaldības kārtība dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un aprites sfērā. Nozieguma

priekšmets konkrētajā gadījumā ir dokuments-pase, kas piešķir tiesības. Dokumenta juridiskā spēka likuma 1.panta pirmajā daļā dots skaidrojums, ka

dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts vai fiziskā persona. Krimināllikuma 275.pantā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma viens no priekšmetiem ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, nevis jebkurš dokuments, kas

atbilst Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām (skat. Augstākās

tiesas Krimināllietu departamenta 2007.gada 15.novembra lēmumu lietā Nr.SKK-600/2007).

Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu (arī līdz jaunā likuma pieņemšanai 15.02.2012.) pase ir personu un personas tiesisko statusu

apliecinošs un ceļošanas dokuments. Pase ir personu apliecinošs dokuments, kuru uzrādot, persona var realizēt tiesības un pienākumus privāto un

publisko tiesību jomā, līdz ar to tā atzīstama par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.

No objektīvās puses noziegums raksturojas ar aktīvām darbībām, kas izpaužas dokumenta-pases, kas piešķir tiesības, izmantošanā. Ar dokumenta

viltošanu konkrētajā gadījumā saprotama īsta dokumenta-pases falsifikācija, pārlīmējot pasē svešas personas fotogrāfiju, labojot pases numuru, tādejādi

radot dokumenta izkropļojumu. Šāds dokumentu viltošanas skaidrojums izriet arī no LR Augstākās tiesas 2012.gada tiesu prakses apkopojuma „Tiesu

prakse krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu”.

Ar dokumenta viltošanu jāsaprot: 1) neīsta dokumenta izgatavošana vai 2) īsta dokumenta falsifikācija. Ar neīsta dokumenta izgatavošanu jāsaprot

tāda dokumenta izgatavošana, kam nav juridiskā spēka. Ar īsta dokumenta falsifikāciju jāsaprot jebkādas darbības, kas radījušas dokumenta satura

izkropļojumu – labojumu veikšana tekstā, izkodinot, dzēšot tekstu, pierakstot jaunu tekstu u.tml. (skat., U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova.

Krimināllikuma komentāri, Trešā daļa, Tiesu namu aģentūra, 2016, 449.lpp.)

Par Krimināllikuma 275.pantā paredzēto dokumentu viltošanu persona saucama pie atbildības neatkarīgi no tā vai viņa pati iegūst tiesības, ko

piešķir viltotais dokuments vai arī kāda cita persona. Dokumenta viltošana ir pabeigta ar viltota dokumenta falsifikācijas brīdi neatkarīgi no tā vai persona

viltoto dokumentu ir izmantojusi vai nē(formāls sastāvs). Noziegums ir izdarīts ar mantkārīgu nolūku-ar mērķi nelikumīgi panākt savas vai citas personas

materiālā stāvokļa uzlabošanu.

Apsūdzībā norādīts, ka noziedzīgie nodarījumi izdarīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (kas pierādīts ar lietā gūtiem pierādījumiem) un

radījis būtisku kaitējumu valsts pārvaldes kārtībā un ar likumu aizsargātām personas interesēm. Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” 23.pants uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi noteica, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar

kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar

likumu aizsargātas intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Par ievērojamu mantisko zaudējumu atzīstams mantisks zaudējums, kas

nodarījuma brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. 2006.gadā no 1.janvāra saskaņā ar Ministru

kabineta 25.10.2005. noteikumiem Nr.790 minimālā mēnešalga bija noteikta 90 lati.

LR Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 1.septembra lēmumā lietā Nr.SKK-351/2008. norādījis, ka Latvijas Republikas Satversmē garantēto

tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē. Savukārt pases falsificēšana tiesas vērtējumā atzīstama par būtiska kaitējuma radīšanu valsts pārvaldes kartībai.

Daļā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts pārvaldes kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm,

noziegumam ir materiāls sastāvs. Šāda būtiska kaitējuma nodarīšana valsts pārvaldei radījusi nepieciešamību uzlabot pasi tā, lai būtu pēc iespējas mazāka

tās viltošanas iespēja un, lai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu cietušajiem, iegūstot krāpšanas ceļā svešu mantu.

Kopīga noziedzīgā nodarījuma izdarīšana nozīmē divu vai vairāku personu izdarīto darbību savstarpēju saistību un nosacītību. Turklāt vairāku

personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā obligāts subjektīvais nosacījums ir nodoma esamība.

Subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, jo apsūdzētie apzinājās, ka izdara noziedzīgas darbības un tās vēlējās izdarīt mantkārīgā nolūkā, nelikumīgi

iegūt svešu mantu.

Saskaņā ar Augstākās tiesas 2008.gada 30.septembrī lietā Nr.PAK-124/2008 pausto atziņu– par darbībām, kas izdarītas mantkārīgā nolūkā,

atzīstamas darbības, kas izdarītas nolūkā gūt jebkādu materiālu labumu.

Atbilstoši Krimināllikuma 8. pantam par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīstama persona, kas to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz

neuzmanības. Nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma

objektīvajam pazīmēm.

Tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka psihiskās attieksmes noskaidrošanā ietilpst arī nodarījuma motīvi un mērķis. Vaina ir noziedzīga

nodarījuma subjektīvās puses pamatpazīme, bet pilnīgi to neatklāj, jo vaina neaptver tos personas iekšējos dzinuļus, kas mudinājuši viņu izdarīt

nodarījumu, kā arī nepietiekami atklāj to, ko vainīgais gribējis sasniegt, izdarot konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Šo vainīgā psihiskās attieksmes pusi

atklāj nodarījuma motīvs un mērķis (Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs.1.grāmata.Vispārīgā daļa. U.Krastiņš, V.Liholaja,

A.Niedre. - Rīga, Firma „AFS”, 2007, 41.lpp.).

Krimināllikuma 275.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, pie tam, piemēram, izdarot dokumentu

viltošanu, vainīgais apzinās, ka viņš vilto tieši tādu dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem (skat., U.Krastiņš, V.Liholaja,

A.Niedre. Krimināltiesības. Sevišķā daļa, trešais papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2009, 676.lpp.).

Par nozieguma subjektiem nav šaubu, jo apsūdzētie ir pieskaitāmas, rīcībspējīgas personas, kuras sasniegušas kriminālatbildības vecumu.

Tiesa atzīst, ka tiesas izmeklēšanā ir izslēgtas jebkuras saprātīgās šaubas par apsūdzēto vainīgumu viņiem celtajā apsūdzībā, kuru tiesa atzinusi par

pilnībā pierādītu un augstāk spriedumā analizējusi pierādījumus. Savukārt apsūdzībā, kurā šādas saprātīgas šaubas tika konstatētas un nav bijis iespējams

tās novērst tiesas izmeklēšanas gaitā, tika vērtētas par labu apsūdzētajiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt lietā nopratināto cietušo un liecinieku liecības, jo tās apstiprinās ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem. Tiesā

netika konstatēti apstākļi, kuru dēļ cietušajiem un lieciniekiem būtu pamats aprunāt apsūdzētos. Tiesā tika noskaidrots, ka apsūdzētos ne cietušie, ne

liecinieki vispār nav pazinuši. Tiesa uzskata, ka apsūdzēto /pers. A/, /pers. C/, /pers. M/, /pers. I/, /pers. E/, /pers. D/ vaina noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā, bet /pers. B/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

275.panta pirmajā daļā, atbilstoši tiesas izmeklēšanas gaitā konstatētajam, ir pierādīta pilnībā ar visiem lietā esošiem pierādījumiem, kas ir ticami, nav

savstarpēji pretrunīgi, bet gan papildina viens otru un apsūdzēto darbības ir kvalificētas pareizi.

Apsūdzētais/pers. D/ miris /miršanas datums/, par ko Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļā miršanas reģistrā 2017.gada 4.janvārī izdarīts

ieraksts Nr. 00371M2017, ko apliecina miršanas apliecība /numurs/ (13.sēj.lietas 83.lapa).

Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu, ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā

likuma 377.panta 3.-10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu uzsāktais

kriminālprocess jāizbeidz, kad persona, kas saukta pie kriminālatbildības ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process ir nepieciešams, lai mirušo reabilitētu.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 23.pantā ietverto kriminālprocesa principu kopumā ar 377.panta 5.punktu, Senāta krimināllietu departamenta

2011.gada 28.janvāra lēmumā SKK-22/11 izteiktās atziņas, pirmās instances tiesas pienākumos ietilpst izlemt vai mirusī apsūdzētā persona ir vai nav

izdarījusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Izvērtējot kriminālprocesā esošos pierādījumus par apsūdzētās personas iespējamo vainu, tiesa konstatējusi, ka /pers. D/ vaina viņam celtajā

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas un 275.panta otrās daļas ir pierādīta pilnībā un tiesai nav šaubu, ka apsūdzībā norādītajā vietā, laikā

un apjomā apsūdzētais ir izdarījis apsūdzībā norādītās noziedzīgās darbības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 380.pantu persona netiek reabilitēta, ja kriminālprocesu izbeidz, tai skaitā ar Kriminālprocesa likuma

377.panta 5.punktā paredzēto lēmumu.

Tā kā apsūdzētais /pers. D/ ir miris un nav konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai, pamatojoties uz reabilitējošiem

pamatiem, tiesa atzīst, ka ir pamats izbeigt kriminālprocesu pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta 5. punktu, proti, sakarā ar apsūdzētā

nāvi.

Kriminālprocesa likuma 481. panta trešā daļa nosaka, ka lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu tiesa izlemj par piemēroto drošības līdzekli,

kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī par

lietiskajiem pierādījumiem.

Apsūdzētajam /pers. D/ nav piemērots drošības līdzeklis, nav uzlikts arests mantai kaitējuma atlīdzināšanai un iespējamās mantas konfiskācijas

nodrošināšanai, lietā nav lietiskie pierādījumi, kuri būtu atgriežami viņa rīcībā.

Krimināllikuma 46 panta pirmajā daļā (redakcijā līdz 31.03.2013.) noteikts, ka tiesa piespriež sodu tādā apmērā, kādu nosaka šā likuma sevišķās

daļas pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. Minētā panta otrā daļā noteikts,

ka, nosakot sodu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Nosakot sodu apsūdzētajiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. E/, /pers. M/, /pers. I/, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu

un radīto kaitējumu, vainīgo personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/, /pers. C/, /pers. E/, /pers. M/, /pers. I/ pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas ir

izdarījuši mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus, /pers. E/, /pers. M/, /pers. I/, /pers. C/ pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas ir izdarījuši smagus

noziedzīgus nodarījumus, /pers. A/, /pers. C/ pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas ir izdarījuši sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, /pers. B/

pēc Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas ir izdarījis kriminālpārkāpumu, grozījumu redakcijā, kas izdarīti ar 2004.gada 12.februāra likumu un mazāk

smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta pirmajā daļā grozījumu redakcijā, kas

izdarīti ar 2004.gada 12.februāra likumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, 48.pantu /pers. B/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47., 48.pantu /pers. C/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu /pers. E/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Lēmumā par nodošanu tiesai norādīts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu apsūdzētā /pers. E/ atbildību pastiprina

apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Tiesa šādu atbildību pastiprinošu apstākli /pers. E/ neatzīst, jo uz noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas brīdi /pers. E/ sodāmība pēc Aizkraukles rajona tiesas 2000.gada 23.februāra sprieduma bija dzēsta. Pie šādiem apstākļiem tiesa

atzīst, ka /pers. E/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, 48.pantu /pers. M/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu /pers. I/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Lēmumā par nodošanu tiesai norādīts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. I/ atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Tiesa šādu atbildību pastiprinošu apstākli /pers. I/ neatzīst, jo uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas

brīdi viņam sodāmība pēc Aizkraukles rajona tiesas 1999.gada 26.februāra sprieduma bija dzēsta. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka /pers. I/

atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa konstatē, ka viņš līdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai bija sodīts piecas reizes, pēdējo reizi

20.07.2005.Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 6 mēnešiem, sods nav

izciests, sodāmība nebija dzēsta (4.sēj.lietas 34.lapa), psihoneiroloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē, narkoloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē nesastāv

(4.sēj.lietas 32.lapa), strādāja SIA „Setan”, apgādībā personas neatrodas. No Rīgas Centrālcietuma 22.12.2015. raksturojās apmierinoši, mācās

Jelgavas tehnikumā par lokmetinātāju, pret inventāru izturas saudzīgi, ievēro higiēnu un seko savai ārienei, apmeklē cietuma psihologu un kapelānu.

Savstarpējās attiecības ar citiem apcietinātajiem ir apmierinošas, saskarsmē ar cietuma administrāciju ir pieklājīgs, ievēro uzvedības normas,

konfliktsituācijas neizraisa un tajās nepiedalās. Pēc rakstura nosvērts, savaldīgs, pieklājīgs, spējīgs risināt problēmas pārrunu ceļā (11.sēj.lietas 2.lapa).

No Rīgas Centrālcietuma 12.01.2017. raksturojas apmierinoši, no 12.10.2016. izcieš sodu Daugavgrīvas cietumā, disciplinārā kārtā nav sodīts,

02.08.2016. ir pamudināts. 01.09.2016. uzņemts Jelgavas tehnikumā profesionālās tālākizglītības [programmā autotransports ar iegūstamo kvalifikāciju

autoatslēdznieks, taču 23.09.2016. tika atskaitīts no tehnikuma. Pret inventāru izturas saudzīgi, ievēro personīgo higiēnu, seko savai ārienei. Apmeklēja

cietuma kapelānu un psihologu. labiekārtošanas, uzkopšanas darbos nepiedalās. Uztur saikni ar ģimeni. Savstarpējās attiecības ar citiem apcietinātajiem ir

apmierinošas, saskarsmē ar administrāciju pieklājīgs, ievēro uzvedības normas. pēc rakstura nosvērts, savaldīgs, pieklājīgs, draudzīgs, konfliktos

neiesaistās (13.sēj.lietas 112.lapa). 16.08.2013. Jēkabpils rajona tiesā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, sods izciests,

24.03.2014. Madonas rajona tiesā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 6 mēnešiem, sods izciests, ar Jelgavas tiesas 2016.gada 14.jūnija

spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, pašreiz izcieš sodu. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 25.janvāra spriedumu

notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem 9 mēnešiem, spriedums nav stājies likumīgā spēkā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Jelgavas

tiesas tiesvedībā atrodas krimināllietas, kurās /pers. A/ apsūdzēts vairāku analoģisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. B/ personību, tiesa konstatē, ka viņš agrāk nav sodīts, (4.sēj.lietas 48.lapa), psihoneiroloģiskā aprūpes reģistra

uzskaitē, narkoloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē nesastāv (4.sēj.lietas 46.lapa), strādā SIA „Hagbergs”, apgādībā personas neatrodas.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. C/ personību, tiesa konstatē, ka viņš agrāk līdz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai nebija sodīts, (4.sēj.lietas

57.lapa), psihoneiroloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē, narkoloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē nesastāv (4.sēj.lietas 54.-55.lapa), strādā VSIA „Paula

Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā” neiroķirurģiskās klīnikas 22.neirovaskulārā un neiroonkoloģijas nodaļā par sanitāru (13.sēj.lietas 49.,

203.lapa), apgādībā atrodas divi bērni. No darba vietas VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas” raksturots pozitīvi, darba pienākumus

veic godprātīgi un atbilstoši kompetencei, pieredzei. ievēro darba režīmu, iesaka ierosinājumus, kurus realizēja nodaļā. prot organizēt savu darbu, piemīt

liela atbildība, ir sabiedrisks, komunikabls, draudzīgs, ar augstu atbildības sajūtu. Pieļautās kļūdas labo, kritiku uztver pareizi (13.sēj.lietas 204.lapa). Ar

Talsu rajona tiesas 2016.gada 2.augusta spriedumu notiesāts ar piespiedu darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu,

pamatsods izciests, papildsods nav izciests.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. E/ personību, tiesa konstatē, ka viņš līdz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai agrāk ir piecas reizes sodīts,

(4.sēj.lietas 7.lapa) sods izciests, sodāmība dzēsta, psihoneiroloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē, narkoloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē nesastāv

(4.sēj.lietas 4.-5.lapa), no dzīvesvietas Jaunjelgavas novada domes negatīvi raksturojošu datu nav (4.sēj.lietas 111.lapa), nestrādā, apgādībā personas

neatrodas. Uz lietas izskatīšanas laiku /pers. E/ ir sodīts vēl divas reizes-Aizkraukles rajona tiesā 2008.gada 20.martā ar piespiedu darbu uz 250

stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem un Aizkraukles rajona tiesā 2008.gada 21.oktobrī ar piespiedu darbu uz 110 stundām,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu 5 mēnešiem 24 dienām, sods izciests. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada

25.janvāra spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 8 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 2 gadiem, spriedums nav stājies likumīgā spēkā.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. M/ personību, tiesa konstatē, ka viņš agrāk nav sodīts (4.sēj.lietas 20.lapa), psihoneiroloģiskā aprūpes reģistra

uzskaitē, narkoloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē nesastāv (4.sēj.lietas 17.-18.lapa), no iepriekšējās darba vietas SIA „Aizkraukles slimnīca” raksturots

pozitīvi (4.sēj.lietas 113.lapa; 6.sēj.lietas 217.lapa), no dzīves vietas Jaunjelgavas novada domes raksturots pozitīvi, veicot darbu Eiropas Sociālā

fonda projektā “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemānu iegūšanai un uzturēšanai” darba disciplīnas pārkāpumi nav

konstatēti (6.sēj.lietas 216.lapa), bezdarbnieks, strādā pašvaldībā sabiedriskos darbus, apgādībā personas neatrodas. Jaunjelgavas novada sociālais

dienests laikā no 01.10.2016. līdz 31.12.2016. bija piešķīris trūcīgas personas statusu (13.sēj.lietas 50.lapa), laikā no 01.04.2017. - 30.06.2017.

piešķirts trūcīgas personas statusu (14.sēj.lietas 16.lapa), nestrādā, mācās BUTS datorzinības. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada

25.janvāra spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 8 mēnešiem, spriedums nav stājies likumīgā spēkā.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. I/ personību, tiesa konstatē, ka viņš agrāk līdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai bija trīs reizes sodīts, sods

izciests, sodāmība dzēsta (4.sēj.lietas 65.lapa), psihoneiroloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē, narkoloģiskā aprūpes reģistra uzskaitē nesastāv (4.sēj.lietas

62.-63.lapa). No Jaunjelgavas novada sociālā dienesta raksturots pozitīvi, regulāri piedalās nodarbinātības veicinošos pasākumos, uzticētos darba

pienākumus veic apzinīgi un rūpīgi, labi iekļaujas kolektīvā, ir sabiedrisks un komunikabls. labprātīgi pieteicās ārstēties Straupes narkoloģiskajā slimnīcā

no alkohola atkarības, izgāja ārstēšanos Minesotas programmā. Piedalās Anonīmo Alkoholiķu atbalsta grupā Jaunjelgavas Sociālajā dienestā, vada

atbalsta grupu (12.sēj.lietas 23.lapa). No bijušās darba vietas SIA „MV TARA” raksturots apmierinoši. Sadarbība nebija ilgstoša, darbaspējas bija

labas, problēmas radīja alkohola lietošana. Kopš 2016.gada ir bijušā SIA darbinieka /pers. ER/ palīgs saimniecības darbos. Veic invalīda mājas

apkopšanas darbus, palīdz sadzīves darbos, veic pārtikas un medikamentu iegādi. Ir pārtraucis lietot alkoholu, cenšas sakārtot savu dzīvi (13.sēj.lietas

150.lapa). 2016.gada 18.jūlijā Aizkraukles profesionālajā vidusskolā ieguvis galdnieka kvalifikāciju (13.sēj.lietas 51.lapa), apgādībā personas

neatrodas. Jaunjelgavas novada sociālais dienests laikā no 01.09.2016. līdz 28.02.2017. ir piešķīris trūcīgas personas statusu (13.sēj.lietas 52.-

53.lapa). 2017.gada 30.janvārī ar SIA „Buts” noslēdzis līgumu par apmācībām „B kategorijas autovadītājs (13.sēj.lietas 151.lapa). Ar Jaunjelgavas

nodaļas sociālā dienesta 06.03.2017. lēmumu noteikts trūcīgas personas statuss (13.sēj.lietas 205.lapa). /pers. I/ aprūpē invalīdus /pers. ES/ un /pers.

ER/, kuri raksturojuši viņu kā strādīgu, palīdz saimniecībā, piegādā pārtiku, zāles. ir izpalīdzīgs, atsaucīgs un strādīgs (13.sēj.lietas 206.-209.lapa). Ar

Aizkraukles rajona tiesas 2007.gada 28.septembra spriedumu bija notiesāts un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1

gadu. Ar Zemgales apgabaltiesas 2008.gada 26.marta spriedumu bija notiesāts un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 1 mēnesi un policijas kontroli

uz 2 gadiem. Ar Jēkabpils rajona tiesas 2012.gada 19.janvāra spriedumu bija notiesāts un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem. Ar Madonas

rajona tiesas 2014.gada 24.marta spriedumu bija notiesāts un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 3 mēnešiem, minētie sodi ir izciesti.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai (likuma grozījumi, kas izdarīti ar 2005.gada 28.septembra likumu) soda mērķis ir sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Soda bardzības izvēlē tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008. gada tiesu prakses apkopojumā „Apgabaltiesu kā pirmās

instances tiesas un Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse” izteikto viedokli, ka

kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu). Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai

persona apzināti atteiktos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpat kriminālsodus nedrīkst izmantot, lai iebiedētu sabiedrību (sk. apkopojuma

17.-21.lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 5.pantu nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas brīdī.

2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī Pārejas noteikumu 1.punkts noteic, ka personas,

kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām likuma normām, kuras bija spēkā

šā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas

Krimināllikumā par to netiek paredzēta kriminālatbildība.

2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punkts noteic, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu

izdarījušas līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām likuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā,

ka maksimālais soda apmērs nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts

pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Savukārt Pārejas noteikumu 6.punkts noteic, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā

likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6.punkts ir imperatīva tiesību norma un tiesai tā obligāti jāpiemēro ikreiz, kad par attiecīgo

noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža (Senāta

Krimināllietu departamenta 2013.gada 13.septembra lēmums lietā SKK-0413/2013.)

Noziedzīgie nodarījumi izdarīti 2006.gadā. Uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas sankcija paredzēja

sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām (uz

lietas izskatīšanas brīdi sods paredzēts brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar

naudas sodu).

Krimināllikuma 177.panta otrās daļas sankcija paredzēja sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar mantas konfiskāciju, vai ar

naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām (uz lietas izskatīšanas brīdi sods paredzēts brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības

atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas).

Krimināllikuma 177.panta trešā daļa uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laiku paredzēja sodu brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz

trīspadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas

kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās (uz lietas izskatīšanas brīdi sods paredzēts brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot

mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās).

Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas sankcija uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laiku paredzēja sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem

gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām (uz lietas izskatīšanas brīdi sods paredzēts

brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods).

Krimināllikuma 275.panta otrās daļas sankcija uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laiku paredzēja sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem

gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām (uz lietas izskatīšanas brīdi sods paredzēts brīvības

atņemšana līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods).

Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmā daļa paredz ikvienam tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas

novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā

iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem iemesliem.

Atbilstoši Krimināllikuma 49. 1pantam, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var

šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt; noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

paredzēta likumā; noteikt citu vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā.

Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā kā viens no kriminālprocesa pamatprincipiem izvērtējams kopsakarā ar citu

pamatprincipu ievērošanu. „Arī Venēcijas komisija savā ziņojumā, atsaucoties uz Beļģijas tiesību ekspertu F. Tulkensu, ir norādījusi, ka jebkura procesa

termiņa saprātīguma vērtēšana nevar notikt mehāniski un tā neizbēgami ir atkarīga no konkrētas lietas apstākļiem un šai vērtēšanai ir jāatspoguļo rūpes

par līdzsvara nodrošināšanu starp dažādām garantijām, kādas ir ietvertas Konvencijas 6. pantā

No Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmās daļas satura saprotams, ka nosacījums kriminālprocesa pabeigšanai saprātīgā termiņā ir

kriminālprocesa pabeigšana bez neattaisnotas novilcināšanas. Tātad nepieciešams noskaidrot, vai notikusi kriminālprocesa neattaisnota novilcināšana

tiesā. No lietas materiāliem redzams, ka uz tiesas sēdēm neieradās- 2010.gada 14.aprīlī apsūdzētie /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, 2010.gada 7.jūnijā

apsūdzētie /pers. A/ /pers. B/, /pers. C/, 2010.gada 6.septembrī apsūdzētie /pers. A/ /pers. B/, /pers. I/, 2010.gada 28.oktobrī apsūdzētie /pers. B/,

/pers. C/, 2010.gada 21.decembrī apsūdzētais /pers. B/, 2011.gada 15.februārī sēde noņemta no izskatīšanas sakarā ar prokurora paziņojumu,

2011.gada 30.martā lieta apturēta sakarā ar apsūdzētā /pers. B/ izsludināšanu meklēšanā, 2012.gada 15.oktobrī tiesvedība atjaunota, bet 2012.gada

13.novembrī tiesvedība atkal apturēta sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ izsludināšanu meklēšanā. 2012.gada 6.decembrī tiesvedība atjaunota. 2013.gada

4.martā tiesas sēde atlikta, jo uz tiesas sēdi neieradās apsūdzētie /pers. B/ un /pers. I/. 2013.gada 3.jūnijā un 2013.gada 3.septembrī sakarā ar

prokurora paziņojumiem grozīts iztiesāšanas laiks, 2013.gada 25.septembrī atlikta tiesas sēde, jo apsūdzētais /pers. I/ ieradās stiprā alkohola reibuma

stāvoklī, 2013.gada 21.novembrī atlikta sakarā ar apsūdzētā /pers. B/ atkārtotu izsludināšanu meklēšanā. 2014.gada 28.janvārī tiesas sēde atlikta, jo

neieradās apsūdzētie /pers. C/, /pers. I/, 2014.gada 1.aprīlī prokurors iesniedza apsūdzības grozījumus un apsūdzētie pieteica lūgumu dot laiku

sagatavoties, 2014.gada 4.jūnijā uz tiesas sēdi neieradās apsūdzētie /pers. B/, /pers. M/, /pers. D/, 2014.gada 9.septembrī tiesas sēde tika atlikta, jo

apsūdzētais /pers. A/ atteicās no aizstāves P.Janules un pieprasīja valsts nodrošinātu aizstāvi. 2014.gada 5.novembrī tiesas sēde tika atlikta, jo neieradās

apsūdzētie /pers. E/, /pers. M/, /pers. D/. 2015.gada 27.janvārī uz tiesas sēdi neieradās apsūdzētie /pers. A/, /pers. C/, 2015.gada 16.aprīlī uz tiesas sēdi

neieradās apsūdzētie /pers. A/, /pers. B/. 2015.gada 19.augustā uz tiesas sēdi neieradās apsūdzētie /pers. B/, /pers. C/., 2015.gada 9.decembrī uz tiesas

sēdi neieradās vairāki cietušie, liecinieki. 2016.gada 22.martā tiesas sēde tika atlikta, jo nomira apsūdzētā /pers. B/ aizstāvis zvērināts advokāts

A.Andersons un nebija iespējams nodrošināt citu valsts nodrošinātu aizstāvi. 2016.gada 9.maijā, 2016.gada 30.maijā, 2016.gada 18.oktobrī, 2016.gada

7.novembrī uz tiesas sēdi neieradās vairāki cietušie un liecinieki, 2016.gada 23.novembrī uz tiesas sēdi neieradās apsūdzētais /pers. C/, 2016.gada

27.decembrī tiesas sēde tika atlikta sakarā ar darba dienas beigām. 2017.gada 17.janvārī tiesas sēde tika atlikta sakarā ar apsūdzētā /pers. C/ aizstāvja

J. Zēģeles neierašanos uz tiesas sēdi. 2017.gada 2.martā tiesas sēde tika atlikta, jo apsūdzētais /pers. E/ bija ieradies stiprā alkohola reibumā.2017.gada

12.maijā tiesas sēde tika atlikta, jo prokurors iesniedza apsūdzības grozījumus un apsūdzētie pieteica lūgumu dot laiku sagatavoties, 2017.gada 16.jūnijā

tiesas sēde atlikta sakarā ar darba dienas beigām, 2017.gada 6.jūlijā tiesas sēde tika atlikta uz 2017.gada 10.jūliju sprieduma pasludināšanai.

Tādejādi astoņpadsmit reizes lietas izskatīšana tika atlikta tādēļ, ka uz tiesas sēdēm neieradās apsūdzētie, divas reizes lietas izskatīšana tika atlikta

tādēļ, ka apsūdzētie /pers. I/ un /pers. E/ atradās stiprā alkohola reibuma stāvoklī, trīs reizes lietas izskatīšana tika atlikta sakarā ar valsts aizstāvības

nodrošināšanu apsūdzētajiem. Divas reizes lietas izskatīšana tika atlikta sakarā ar prokurora iesniegtiem apsūdzības grozījumiem. Bez tam, vairākas reizes

tiesas sēdes tika atliktas cietušo un liecinieku procesuālo pienākumu neievērošanas dēļ.

Esot šādiem apstākļiem, tiesa secina, ka aizstāvības puse pati nemaz nav vēlējusies kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, līdz ar to arī

valstij šādos gadījumos nebūtu jāuzņemas atbildība par pārmērīgi ilgu procesa norisi. Līdzīgs viedoklis izteikts arī juridiskā literatūrā (sk. Rozenbergs, J.

Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā Jurista Vārds, Nr. 27 (674), 2011, 5. jūl.).

Tomēr, ņemot vērā, ka no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un kriminālprocesa ierosināšanas brīža ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi, bet no lietas

nodošanas tiesai pagājuši vairāk nekā 8 gadi, Aizkraukles rajona tiesas tiesvedībā kriminālprocess izskatīšanai saņemts 2010.gada 4.martā, tātad

pagājuši vairāk nekā 7 gadi un vērtējot minētos termiņus attiecībā pret lietas apjomu, juridisko sarežģītību un citiem apstākļiem, kas norādīti augstāk

spriedumā, tiesa uzskata, ka šādi lietas izskatīšanas termiņi, neskatoties uz apsūdzēto pašu pretdarbību krimināltiesisko attiecību ātram un taisnīgam

noregulējumam, nevar tikt atzītiem par saprātīgiem un aizskar apsūdzēto tiesības uz procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka, nosakot sodu, visiem apsūdzētajiem piemērojami Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas nosacījumi un sods

ir mīkstināms.

Tiesa, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, ņem vērā, ka viņš savu vainu atzīst daļēji, agrāk bija piecas reizes sodīts, jaunu noziedzīgu

nodarījumu izdarījis nosacītas notiesāšanas noteiktajā pārbaudes laikā, pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas notiesāts vēl trīs reizes - 16.08.2013.

Jēkabpils rajona tiesā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, sods izciests, 24.03.2014. Madonas rajona tiesā notiesāts ar brīvības

atņemšanu uz 2 gadiem 6 mēnešiem, sods izciests, ar Jelgavas tiesas 2016.gada 14.jūnija spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem,

pašreiz izcieš sodu. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 25.janvāra spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem 9 mēnešiem,

spriedums nav stājies likumīgā spēkā. Vēl divās tiesās atrodas kriminālprocesi, kuros /pers. A/ apsūdzēts vairāku līdzīgu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā. /pers. A/ izdarījis 7 mazāk smagus noziegumus, vienu sevišķi smagu turpinātu noziegumu atbildību pastiprinošos apstākļos.

Apsūdzētajam konstatētais atbildību pastiprinošais apstāklis nepieļauj noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo brīvības atņemšanas soda termiņu.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumu lietā SKK 01-74/06, kas sniedz skaidrojumu par

atbildību pastiprinošu apstākļu ietekmi uz nosakāmo sodu, pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi nedod

iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu.

Ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu, motīvus, faktiskos lietas apstākļus un soda mērķi ne tikai vainīgos sodīt, bet arī panākt, lai notiesātie

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ piemērojams likumā paredzētais brīvības

atņemšanas sods, jo viņš nevēlas dzīvot likumpakalusīgu dzīvi, turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, uz labošanās ceļa nav nostājies. Ņemot

vērā, ka /pers. A/ izdarījis 8 atsevišķus pastāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tad galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmās daļas noteikumiem. Tiesa ar šo spriedumu piespriestos sodus saskaita, izmantojot daļējas sodu saskaitīšanas principu, kas apsūdzētajam ir

labvēlīgs. Šim spriedumam nav pieskaitāms piespriestais sods pēc 2016.gada 14.jūnija Jelgavas tiesas sprieduma, kas bija noteikts brīvības atņemšana

uz 4 gadiem, jo šis sods jau pieskaitīts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 25.janvāra spriedumā, kas nav stājies spēkā. Brīvības atņemšanas

sods /pers. A/ būs taisnīgs, atbilstošs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, taisnīguma atjaunojošs un saprotams cietušajiem.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā mantisko stāvokli, to, ka apsūdzētajam lietā mantai nav uzlikts

arests, Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētais papildsods mantas konfiskācija, kas nav noteikts panta sankcijā kā obligāts, nav piemērojams.

Tāpat tiesa atzīst, ka nav piemērojams papildsods policijas kontrole (tagad probācijas uzraudzība).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitāma /pers. A/ atrašanās apcietinājumā šajā lietā no 2007.gada

12.septembra līdz 2008.gada 28.janvārim, no 2010.gada 22.septembra līdz 2011.gada 28.janvārim, no 2012.gada 28.novembra līdz 2013.gada

4.martam.

Tiesas izmeklēšanā netika iegūti pārliecinoši pierādījumi /pers. A/ vainīgumam apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 27.un 28.sepetmbrī [5], 2006.gada 18.oktobrī [6], 2006.gada 28.oktobrī [9], 2006.gada 14.novembrī [10];

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada septembrī [5], 2006.gada oktobrī [6], 2006.gada

oktobrī [9], 2006.gada novembrī [10], tiesa atzīst, ka /pers. A/ nepierādītajā apsūdzībā atzīstams par nevainīgu un attaisnojams.

Apsūdzētais /pers. B/ savu vainu atzīst, nožēlo izdarīto, izdarījis 1 kriminālpārkāpumu un 1 mazāk smaga nozieguma mēģinājumu, agrāk nav sodīts,

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti. /pers. B/ tika izvairījies no tiesas, atradās meklēšanā un tāpēc atradies kādu laiku

apcietinājumā. Pašlaik strādā algotu darbu, no tiesas neizvairās, jaunus likumpārkāpumus turpmāk nav izdarījis. Tiesa atzīst, ka /pers. B/ ar savu uzvedību

ir pierādījis, ka vēlas dzīvot likumpaklausīgu dzīvi un ir labojies.

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ piemērojams sods Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177. panta pirmās

daļas, 275.panta pirmās daļas sankcijas ietvaros brīvības atņemšanas soda veidā, vienlaicīgi atrod par iespējamu apsūdzētajam piemērot Krimināllikuma

55. panta nosacījumus, proti, brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku. Tiesa, ievērojot apsūdzētā personību, guva pārliecību, ka

turpmāk apsūdzētais likumpārkāpumus neizdarīs. Tiesa atzīst par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā gadījumā apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku,

nevis izolēt viņu no sabiedrības. Pēc tiesas ieskata, ņemot vērā nosacītas notiesāšanas būtību, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta desmito daļu, ja

nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli, konkrētajā

gadījumā pārbaudes laika noteikšana apsūdzētajam būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, jo tas stimulēs apsūdzēto atturēties no

jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas pārbaudes laikā un izdarīt attiecīgus secinājumus. Nosacīti notiesāto uzraudzība tiek veikta Valsts probācijas

dienesta struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu nosacīti notiesātā /pers. B/ uzraudzība

uzdodama pēc viņa dzīves vietas Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālajai struktūrvienībai. Ņemot vērā, ka /pers. B/ izdarījis 1

kriminālpārkāpumu un 1 noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, tad sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem.

Tiesa ar šo spriedumu piespriestos sodus saskaita, izmantojot daļējas sodu saskaitīšanas principu, kas apsūdzētajam ir labvēlīgs. Šāds sods /pers. B/ būs

audzinošs, humāns, taisnīgs un taisnīguma atjaunojošs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. B/ soda izciešanā ieskaitāma atrašanās apcietinājumā n o 2009.gada 12.marta līdz

2009.gada 13.martam un no aizturēšanas Apvienotā Karalistē 2012.gada 25.septembra (7.sēj.lietas 52.lapa) līdz 2012.gada 13.novembrim, no

2013.gada 23.decembra līdz 2014.gada 1.aprīlim.

Tiesas izmeklēšanā netika iegūti pārliecinoši pierādījumi /pers. B/ vainīgumam apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 20.panta

ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 27.un 28.sepetmbrī [5], tiesa atzīst, ka /pers. B/ nepierādītajā

apsūdzībā atzīstams par nevainīgu un attaisnojams.

Apsūdzētais /pers. C/ savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, izdarījis 2 mazāk smagus noziegumus, 1 sevišķi smagu noziegumu un 1 smagu noziegumu,

savu vainu atzīst, nožēlo izdarīto, pēc viņa paskaidrojumiem noziegumus izdarījis smagu ģimenes apstākļu dēļ, jo viņa apgādībā bija divi mazgadīgi bērni

invalīdi, sieva pirmās grupas invalīde (kura lietas izskatīšanas laikā nomira) un kuriem bija nepieciešami medikamenti un īpaša aprūpe. Līdz noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanai nebija sodīts, viņam šobrīd ir pastāvīga darba vieta, strādā SIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā” neiroķirurģiskās

klīnikas 22.neirovaskulārā un neiroonkoloģijas nodaļā par sanitāru, no darba vietas raksturots vienīgi pozitīvi, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi

netika konstatēti. Ar Talsu rajona tiesas 2016.gada 2.augusta spriedumu tika notiesāts par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, sods noteikts piespiedu darbs uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu. Spriedums

stājies likumīgā spēkā 2016.gada 20.augustā. No Tiesu informācijas sistēmā ievadītajiem datiem redzams, ka /pers. C/ piespiedu darbu ir izcietis. Uz

tiesas dienu neizciestā papildsoda daļa transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana sastāda 1 mēnesis 10 dienas. Tiesa guvusi pārliecību, ka turpmāk

apsūdzētais likumpārkāpumus neizdarīs. Tiesa atzīst par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā gadījumā apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku, nevis

izolēt viņus no sabiedrības.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumā izteiktas

rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā. Rekomendāciju 1.punktā noteikts, ka tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs,

kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesām jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma

atjaunošanu (1); noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu (2); aizsargās sabiedrisko drošību (3); atturēs citu personu no noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas (4); sekmēs notiesāto personu resocializāciju (5). No rekomendāciju 22. un 23.punkta secināms, ka, lemjot par nosacītas notiesāšanas

piemērošanu, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu. Ja tiesa atzīst par iespējamu

piemērot nosacītu sodu personai, kura izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, pieņemtais lēmums īpaši jāmotivē, tostarp pievēršot uzmanību

vispārējās prevencijas mērķa sasniegšanai. Šādu norādi satur arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 27.oktobra lēmums lietā

Nr.SKK-567/2009, Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 8.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-24/2011, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta

2014.gada 30.septembra lēmums lietā Nr.SKK-306/2014, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2015. gada 21. decembra lēmums lietā Nr.

SKK –743/2015.

Pēc tiesas ieskata, ņemot vērā nosacītas notiesāšanas būtību, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta desmito daļu, ja nosacīti notiesātais

pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli, konkrētajā gadījumā pārbaudes laika

noteikšana apsūdzētajam /pers. C/ būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, jo tas stimulēs apsūdzēto atturēties no jaunu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas pārbaudes laikā un izdarīt attiecīgus secinājumus. Tiesa uzskata, ka šāds sods ir ne vien taisnīgs un apsūdzētā /pers. C/

nodarījumam adekvāts, bet arī atbilstošs apsūdzētā personībai un soda preventīvo mērķu sasniegšanai. Šāds sods prasa no notiesātā sabiedrisko normu

ievērošanu un atturēšanos no jauniem likumpārkāpumiem. Nosacīta notiesāšana ir tiesas uzticēšanās likumpārkāpējam, ka persona arī bez reāla soda

izpildes pārdomās pastrādāto un nākotnē nenonāks līdz jauniem noziegumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, nosakot galīgo sodu, vērā ņemams ar Talsu rajona tiesas 2016.gada 2.augusta spriedumu

piespriestais sods, kas pievienojams pilnībā. Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces

2008.gada 1.jūlija lēmumu apstiprinātajā tiesu prakses apkopojumā „Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas sodu piemērošanas prakse” par pareizu

atzīta tiesu prakse, ka „(..) tiesai ir pienākums pievienot neizciesto papildsodu un to nevar pievienot daļēji, jo tas nozīmētu papildsoda izciešanas laika

samazināšanu” (apkopojuma 106.lpp.). Ņemot vērā, ka /pers. C/ izdarījis 4 atsevišķus pastāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tad sods viņam nosakāms

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem. Tiesa ar šo spriedumu piespriestos sodus saskaita, izmantojot daļējas sodu saskaitīšanas

principu, kas apsūdzētajam ir labvēlīgs. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu nosacīti notiesātā /pers. C/ uzraudzība uzdodama pēc

viņa dzīves vietas Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. C/ soda izciešanā ieskaitāma atrašanās apcietinājumā no 2006.gada 15.novembra līdz

2006.gada 17.novembrim un no 2010.gada 19.augusta līdz 2010.gada 6.septembrim, kā arī izciestais sods pēc Talsu rajona tiesas 2016.gada 2.augusta

sprieduma-piespiedu darbs 120 stundas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana no 2016.gada 20.augusta līdz 2017.gada 10.jūlijam.

Šāds sods /pers. C/ būs taisnīgs, audzinošs un taisnīguma atjaunojošs.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā mantisko stāvokli, to, ka apsūdzētajam lietā mantai nav uzlikts

arests, Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētais papildsods mantas konfiskācija, kas nav noteikts panta sankcijā kā obligāts, nav piemērojams,

tāpat nav piemērojama policijas kontrole (tagad probācijas uzraudzība).

Tiesas izmeklēšanā netika iegūti pārliecinoši pierādījumi /pers. C/ vainīgumam apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 275.panta

otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 18.oktobrī [6], tiesa atzīst, ka /pers. C/ nepierādītajā apsūdzībā atzīstams par nevainīgu un

attaisnojams.

Apsūdzētais /pers. E/ savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, izdarījis 1 mazāk smagu noziegumu un 1 smagu noziegumu, savu vainu atzīst, agrāk ir

vairākas reizes sodīts, sods izciests, sodāmība uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu bija dzēsta un viņš skaitījās nesodīts, pēc tam sodīts vēl divas reizes,

taču kopš 2008.gada jaunus likumpārkāpumus nav izdarījis, kas dod pamatu tiesai noticēt, ka jaunus noziedzīgus nodarījumus apsūdzētais neizdarīs arī

turpmāk. Ņemot vērā, ka /pers. E/ izdarījis 2 atsevišķus pastāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tad sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta pirmās daļas noteikumiem. Tiesa ar šo spriedumu piespriestos sodus saskaita, izmantojot daļējas sodu saskaitīšanas principu, kas apsūdzētajam

ir labvēlīgs. Tiesas ieskatā apsūdzētajam /pers. E/ ir nosakāms brīvības atņemšanas sods, taču tiesa atrod par iespējamu brīvības atņemšanas sodu

noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku, jo tas dos iespēju apsūdzētajam arī turpmāk uzturēties sabiedrībā, izdarīt attiecīgus secinājumus par savu uzvedību un

tās sekām un pierādīt, ka viņš spēj būt likumpaklausīgs un ir labojies. Tiesa atzīst, ka šāds sods apsūdzētajam konkrētajā gadījumā ir atbilstošs

nodarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, apsūdzētā personībai, ar to radītajiem zaudējumiem un taisnīguma atjaunojošs. Saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 528.panta otro daļu nosacīti notiesātā /pers. E/ uzraudzība uzdodama pēc viņa dzīves vietas Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālajai

struktūrvienībai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. E/ soda izciešanā ieskaitāma atrašanās apcietinājumā no 2007.gada 21.marta līdz

2007.gada 23.martam.

Šāds sods /pers. E/ būs taisnīgs, humāns, lietderīgāks un audzinošāks par reālu brīvības atņemšanas sodu.

Apsūdzētais /pers. M/ savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, izdarījis 2 mazāk smagus noziegumus un 2 smagus noziegumus, agrāk nav sodīts. Ar

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 25.janvāra spriedumu par analoģiskiem noziedzīgiem nodarījumiem notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 8

mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 8 mēnešiem, spriedums nav stājies likumīgā spēkā. Kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas viņš nav izdarījis

jaunus likumpārkāpumus. Tiesa viņa darbībās nesaskata atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus. Tiesa, izvērtējot piemērojamo soda veidu un

mēru, ievērojot apsūdzētā personību, iestājušās sekas, lietas faktiskos apstākļus, nodarīto kaitējumu, apsūdzētā attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu,

tiesas izmeklēšanas gaitā guva pārliecību, ka turpmāk apsūdzētais likumpārkāpumus neizdarīs. Tiesa atzīst par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā

gadījumā apsūdzēto notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku. Pēc tiesas ieskata, ņemot vērā nosacītas notiesāšanas būtību, konkrētajā gadījumā

pārbaudes laika noteikšana apsūdzētajam būs audzinošs sods. Tiesa uzskata, ka šāds sods ir ne vien taisnīgs un apsūdzētā /pers. M/ nodarījumam

adekvāts, bet arī atbilstošs apsūdzētā personībai un soda preventīvo mērķu sasniegšanai. Šāds sods prasa no notiesātā sabiedrisko normu ievērošanu un

atturēšanos no jauniem likumpārkāpumiem. Nosacīta notiesāšana ir tiesas uzticēšanās likumpārkāpējam, ka persona arī bez reāla soda izpildes pārdomās

pastrādāto un nākotnē nenonāks līdz jauniem noziegumiem.

Tā kā apsūdzētais izdarījis četrus pastāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tad galīgais sods apsūdzētajam nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības Krimināllikuma 50. panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā. Tiesa, ņemot vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, smagumu un sekas, atzīst

par nepieciešamu piemērot daļējas sodu saskaitīšanas principu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitāma apsūdzētā /pers. M/ atrašanās apcietinājumā 2007.gada 29.maija līdz

2007.gada 31.maijam. Nosacīti notiesātā /pers. M/ pārraudzība uzdodama Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālajai struktūrvienībai pēc

apsūdzētā dzīves vietas.

Šāds sods /pers. M/ būs taisnīgs, humāns, efektīvs, samērīgs un atbilstošs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 25.janvāra spriedumu piespriestais sods /pers. M/ nav pieskaitāms šajā spriedumā, jo nav

stājies likumīgā spēkā.

Apsūdzētais /pers. I/ savu vainu atzīst, nožēlo izdarīto, izdarījis 2 mazāk smagus noziegumus, 2 smagus noziegumus, uz noziedzīgo nodarījumu brīdi

sodāmība bija dzēsta un viņš skaitījās juridiski nesodīts. Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. /pers.I/ līdz noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanai bija sodīts trīs reizes, pēc tam sodīts vēl četras reizes, pēdējo reizi ar Madonas rajona tiesas 2014.gada 24.marta spriedumu par analoģisku

noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā bija notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 3 mēnešiem, sods ir izciests. Strādā

sabiedriskos darbus un veic sociālo aprūpi diviem gados veciem cilvēkiem. Šajā laikā 2016.gada 18.jūlijā Aizkraukles profesionālajā vidusskolā ieguvis

galdnieka kvalifikāciju, kas liecina par viņa vēlmi uzlabot savu finansiālo stāvokli, sadzīves apstākļus. Bez tam, tiesa pozitīvi vērtē lietā esošās ziņas, ka

/pers. I/ ir pārtraucis lietot alkoholiskos dzērienus, labprātīgi ārstējoties no alkoholisma. Tiesas ieskatā iegūtās raksturojošās ziņas liecina par to, ka /pers.

I/ ir labojies un pastāvīga nodarbinātība, legālu iztikas līdzekļu gūšana ir svarīgs priekšnoteikums likumpaklausīgai funkcionēšanai sabiedrībā.

Ņemot vērā, ka /pers. I/ izdarījis 4 atsevišķus pastāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tad sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmās daļas noteikumiem. Tiesa ar šo spriedumu piespriestos sodus saskaita, izmantojot daļējas sodu saskaitīšanas principu, kas apsūdzētajam ir

labvēlīgs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, nosakot galīgo sodu /pers. I/ vērā ņemams piespriestais un pilnībā izciestais sods pēc Madonas

rajona tiesas 2014.gada 24.marta sprieduma, kas bija noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 3 mēnešiem.

Tiesa atzīst, ka šāds sods būs taisnīgs un adekvāts izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitam, respektējot to klasifikāciju un raksturu kā atsevišķi, tā

kopumā, kā arī atbilstošu /pers. I/ personībai soda mērķa sasniegšanas nolūkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitāma atrašanās apcietinājumā šajā lietā no 2006.gada 15.novembra līdz

2006.gada 17.novembrim un 2006.gada 5.decembra līdz 2006.gada 11.decembrim, kā arī izciestais sods pēc Madonas rajona tiesas 2014.gada

24.marta sprieduma no 2011.gada 29.jūnija līdz 2012.gada 29.februārim, no 2010.gada 21.janvāra līdz 2010.gada 29.martam, no 2010.gada

2.novembra līdz 2010.gada 4.novembrim, no 2014.gada 7.janvāra līdz 2014.gada 25.maijam.

Tiesas izmeklēšanā netika iegūti pārliecinoši pierādījumi /pers. I/ vainīgumam apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta

otrās daļas par noziedzīga nodarījuma mēģinājuma izdarīšanu 2006.gada 18.oktobrī [6], 2006.gada 14.novembrī [10], apsūdzībā pēc Krimināllikuma

177.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 15.novembrī [11], apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 18.oktobrī [6], pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu 2006.gada novembrī [10;11], tiesa atzīst, ka /pers. I/ nepierādītajā apsūdzībā atzīstams par nevainīgu un attaisnojams.

Lietā cietušie pieteikuši prasības par mantisko kompensāciju:

SIA „GE Money” par Ls 647,75 jeb 921,67 EUR (1.sēj. lietas 135.lapa).; 515,93 Ls jeb 734,10 EUR (1.sēj.lietas 185.lapa), 660,85 Ls jeb

940,30 EUR (2.sēj. lietas 2.lapa).; 660,85 Ls jeb 940,30 EUR (2.sēj.lietas 45.lapa); 660,85 Ls jeb 940,30 EUR (2.sēj.lietas 79.lapa); 546,28 Ls

jeb 777,29 EUR (2.sēj.lietas 152.lapa); 546,28 Ls jeb 777,29 EUR (2.sēj.lietas 170.lapa); 576,63 Ls jeb 820,47 EUR (2.sēj.lietas 188.lapa). SIA

„Ge Money” tiesības un saistības 2015.gada 9.decembrī pārņēmusi SIA „Aizdevums.lv” (10.sēj.lietas 198.lapa), uz pilnvaras pamata tās intereses

pārstāv SIA „Gelvora” (10.sēj.lietas 198.lapa), kas pieteiktās mantiskās kaitējuma kompensācijas uztur pilnā apmērā un lūdz piedzīt no apsūdzētajiem.

SIA,,TELE-2" kompensācijas pieteikumu par summu 11810,67 Ls jeb 16805,07 EUR (2.sēj.lietas 95.lapa), ko tiesas sēdē cietušās pārstāvis

uzturēja pilnā apmērā, sīki motivējot kaitējuma summas veidošanos. SIA „TELE 2” lietā sniedzis skaidrojumu, ka sakarā ar noslēgtajiem līgumiem SIA

„TELE 2” ir radušies materiāli zaudējumi 11810,67 Ls apmērā, ko sastāda neveiktie maksājumi par mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem 10942,36

Ls apmērā, no apmaksātās komisijas naudas dīleriem 148,68 Ls, kā arī mobilo telefonu aparātu faktiskās vērtības kopā 719,63 Ls. Pievienoti izrakstītie

rēķini uz /pers. V/ vārda un sarunu izdrukas pieslēgumu numuriem /numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/ par laika periodu no

27.09.2006. - 27.12.2006. (7.sēj.lietas 216.-272.lapa).

AS ,,Lateko līzings" kompensācijas pieteikumu par summu 261,00 Ls jeb 371,37 EUR (2.sēj.lietas 208.lapa), ko rakstveida iesniegumā cietusī

uztur pilnā apmērā (13.sēj.lietas 94.lapa).

AS ,,Norvik banka” (bijusī AS ,,Lateko Banka”) kompensācijas pieteikumu par summu 206,42 Ls jeb 293,71 EUR (4.sēj.lietas 134.-136.lapa),

ko rakstveida iesniegumā cietusī uztur pilnā apmērā.

SIA „Master Telecom” kompensācijas pieteikumu par 117,48 Ls jeb 167,16 EUR (2.sēj.lietas 21.lapa). SIA „Master Telecom”, pēc

nosaukuma maiņas SIA „Telefonie” administrators G.Gailis rakstveida iesniegumā norādījis, ka MSIA „Telefonie” uztur mantiskā kaitējuma

kompensāciju 167,16 EUR apmērā (13.sēj.lietas 86.lapa).

SIA „LMT” mantiskā kaitējuma kompensāciju neuztur, jo zaudējuma summa samaksāta labprātīgi (13.sēj.lietas 89.lapa).

Cietušie /pers. R/, /pers. V/ mantiskā kaitējuma kompensācijas nav pieteikuši.

Sakarā ar euro ieviešanu kā Latvijas Republikas nacionālo valūtu no 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu,

konvertējot latu uz euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā

panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata. Minētās tiesību normas izpratnē cietušie pieteikuši mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Savukārt

saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tādu stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis.

Turklāt norādāms, ka jāatlīdzina tikai tāds zaudējums, kuram var noskaidrot nodarītāju. Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu

darbību, un kā priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzināšanai konstatējami 1) nodarītāja prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars

(K.Torgāns. Saistību tiesības. Mācību grāmata. Rīga.2014. 207.-217.lpp.).

Nav šaubu, ka personas, kuras ar tiesas spriedumu atzītas par vainīgiem zaudējumu nodarīšanā cietušajiem, ir atbildīgas par šo zaudējumu

atlīdzināšanu, jo tieši apsūdzēto prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajiem arī tika radīts zaudējums. Apsūdzēto vainīgums noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā, kuru rezultātā cietušajiem radies kaitējums, ir pilnībā pierādīts.

Cietušie lietā iesnieguši kompensācijas apmēru pierādošus dokumentus. Tos izvērtējot, tiesa atzīst, ka cietušo mantiskā kaitējuma pieteikumi ir

apmierināmi daļēji, daļā par līgumsoda un procentu piedziņu pieteikumi nav apmierināmi kriminālprocesā, jo šādas piedziņas prasījuma tiesības

cietušajiem izriet no līgumiskajām attiecībām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kas atreferēti augstāk spriedumā. Tāpat nav piedzenamas mantiskās

kaitējuma kompensācijas nepierādītajā apsūdzības daļā.

Kriminālprocesa ietvaros tiesa nevērtē tiesiskās attiecības starp līgumslēdzējiem, tādejādi nekonstatē arī to, vai apsūdzētais nav izpildījis ar

konkrēto līgumu uzņemtās saistības, kas būtu pamats maksāt pielīgtās naudas summas. Apsūdzēto rīcības rezultātā radušies zaudējumi cietušajiem nav

kvalificējami kā mantisks kaitējums krimināltiesiskā izpratnē, kas izriet arī no Kriminālprocesa likuma 352. panta trešās daļas, kas noteic, ka tiešos

zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir

tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā kriminālprocesā saņemto kompensāciju. Līdz ar to nenosakot mantiskā

kaitējuma kompensāciju cietušo visā prasītajā daļā, netiek pārkāptas cietušo tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1675.pantu vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to

nodarīts.

Cietušo pieteiktās mantiskā kaitējuma kompensācijas, ko sastāda radītais tiešais un reālais zaudējums kriminālprocesā, ir apmierināmas un saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu piedzenamas no apsūdzētajiem sekojošā apmērā:

par labu SIA „AIZDEVUMS.LV” no apsūdzētā /pers. A/ 640,29 EUR [1]; solidāri no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. E/ 604,72 EUR [2];

solidāri no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. M/ 1280,59 EUR [3], [4]; no apsūdzētā /pers. C/ 711,44 EUR [5]; solidāri no apsūdzētajiem /pers. A/ un

/pers. I/ 1316,15 EUR [7], [8];

par labu SIA „TELE 2” no /pers. C/ 16805,07 EUR [5];

par labu AS „Lateko Līzings” solidāri no /pers. A/ un /pers. I/ 371,37 EUR [8];

par labu AS „Norvik banka” solidāri no /pers. A/ un /pers. I/ 284,57 EUR [8];

par labu MSIA „Telefonie” solidāri no /pers. A/ un /pers. M/ 167,16 EUR [3].

Saskaņā ar Civillikuma 1675.pantu mantiskais kaitējums piedzenams no apsūdzētajiem solidāri tāpēc, ka cietušajiem attiecīgais kaitējums nodarīts

apsūdzēto kopīgu noziedzīgu darbību rezultātā.

tiesa atzīst, ka nav nosakāma mantiskā kaitējuma kompensācija SIA „AIZDEVUMS.LV” daļā [6], kurā apsūdzētie attaisnoti un, ko sastāda

cietušā aprēķinātie procenti un līgumsodi [1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8] kopsummā 2298,53 EUR.

Tāpat nav nosakāma mantiskā kaitējuma kompensācija, ko sastāda cietušā aprēķinātie procenti un līgumsodi- AS „Norvik banka” par 9,14 EUR

piedziņu, MSIA „Telefonie” par 6,22 EUR piedziņu.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 1.un 4.punktu lietā radušies

procesuālie izdevumi par aizstāvju veikto darbu pēc norīkojuma:

Zv.advokātei I.Narbutei 60,26 EUR (5.sēj.lietas 45.lapa) un zv.advokātam J.Zēģelem 1638,60 EUR (5.sēj.lietas 239.lapa; 6.sēj.lietas 77.,

232.lapa; 7.sēj.lietas 84., 169.lapa; 8.sēj.lietas 125., 216.lapa; 9.sēj.lietas 109., 162., 196.lapa; 10.sēj.lietas 25., 69., 99., 219.lapa; 11.sēj.lietas

102., 152.lapa; 12.sēj.lietas 28., 112., 180., 232.lapa; 13.sēj.lietas 55., 154.; 212.lapa, 14.sēj.lietas 29., 62.,101.lapa) par juridiskās palīdzības

sniegšanu apsūdzētajam /pers. C/.

Zv.advokatam H.Narbutam 49,80 EUR (5.sēj.lietas 46.lapa) un zv.advokātei S.Bērziņai 1378,23 EUR (6.sēj.lietas 76., 233.lapa; 8.sēj.lietas

124.lapa; 10.sēj.lietas 24., 101, 144.lapa, 10.sēj.lietas 220.lapa; 11.sēj.lietas 160., lapa; 12.sēj.lietas 29., 233.lapa, 13.sēj.lietas 56., 102., 156.,

213.lapa, 14.sēj.lietas 28., 64., 103.lapa) par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers. I/.

Zv.advokātam R.Zeseram 605,16 EUR (10.sēj.lietas 61., 100., 145., 218.lapa; 13.sēj.lietas 104., 157., 216.lapa; 14.sēj.lietas 25., 67.lapa)

par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers. A/.

Zv.advokātei D.Saulītei 1153,57 EUR (11.sēj.lietas 162.lapa; 12.sēj.lietas 31., 115., 182., 235.lapa; 13.sēj.lietas 57., 103., 158., 215.lapa;

14.sēj.lietas 26., 66., 105.lapa) par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers. M/.

Zv.advokātam R.Priedem 1182,88 EUR (10.sēj.lietas 221.lapa; 11.sēj.lietas 68., 161.lapa; 12.sēj.lietas 30., 114., 181., 234.lapa;

13.sēj.lietas 54., 105., 159., 214.lapa; 14.sēj.lietas 27., 65., 104.lapa) par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers. B/.

Zv.advokātei I.Jankevičai 14,23 EUR (5.sēj.lietas 47.lapa) par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers. D/. Tā kā apsūdzētais /pers.

D/ ir miris /miršanas datums/, tad šie procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.

Rīgas Centrālcietums 15.03.2017. apliecinājis, ka /pers. A/, atrodoties ieslodzījumā, algotu darbu nestrādā un darba algu vai tai pielīdzināmus

maksājumus nesaņem (13.sēj.lietas 210.lapa). No lietā esošās informācijas secināms, ka /pers. A/ ir darba spējīga persona, līdz apcietinājumam

strādājusi algotu darbu. /pers. A/ vairākkārtīgi pieteicis lūgumu atbrīvot viņu no procesuālo izdevumu segšanas par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Jaunjelgavas novada sociālais dienests ar 06.03.2017. lēmumu nr.3-7/128 atzinis apsūdzēto /pers. I/ par trūcīgu personu laikā no 01.03.2017. -

31.05.2017. (13.sēj.lietas 205.lapa). Arī iepriekš /pers. I/ bija piešķirts trūcīgas personas statuss laikā no 01.09.2016.-30.11.2016 (13.sēj.lietas

52.lapa), no 01.12.2016. - 28.02.2017. (13.sēj.lietas 53.lapa). Aizstāve pieteikusi lūgumu atbrīvot viņu no procesuālo izdevumu segšanas par

juridiskās palīdzības sniegšanu.

Apsūdzētais /pers. M/ ar Jaunjelgavas novada sociālā dienesta 03.10.2016. lēmumu nr.3-7/900 bija atzīts par trūcīgu personu laikā no

01.10.2016.-31.12.2016. (13.sēj.lietas 50.lapa), ar Jaunjelgavas novada sociālā dienesta 03.04.2017. lēmumu nr.3-7/192 ir atzīts par trūcīgu personu

laikā no 01.04.2017. - 30.06.2017. (14.sēj.lietas 16.lapa). Aizstāve pieteikusi lūgumu /pers. M/ atbrīvot no procesuālo izdevumu segšanas.

/pers. B/ ir darba spējīga persona un strādā algotu darbu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem. Atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 368.panta trešās daļas nosacījumiem procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem, ja ar tiesas spriedumu persona

attaisnota. Saskaņā ar šī panta ceturto daļu tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji, ja ir maznodrošināta vai arī

citos gadījumos.

Aizstāve D.Saulīte pieteica lūgumu apsūdzēto /pers. M/ atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas, ievērojot viņa mantisko stāvokli.

Apsūdzētajam ilgstoši noteikts trūcīgas personas statuss. Tiesa atzīst, ka tas ir par pamatu pilnīgai /pers. M/ atbrīvošanai no procesuālo izdevumu

segšanas valsts labā un tie sedzami no valsts līdzekļiem.

Apsūdzētais /pers. A/ šobrīd algotu darbu nestrādā, jo izcieš brīvības atņemšanas sodu, tomēr šis apstāklis neliecina par to, ka /pers. A/ būtu darba

nespējīga persona, ir trūcīga vai maznodrošināta persona. /pers. C/ strādā algotu darbu kā sanitārs VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes

slimnīcā”, taču lietas izskatīšanas laikā vairākkārtīgi bija atzīts par trūcīgu personu, saņem minimālo darba algu (9.sēj.lietas 103.lapa), viņa apgādībā

atrodas divi bērni, aizstāvis J.Zēģele pieteica lūgumu atbrīvot /pers. C/ no procesuālo izdevumu samaksas par juridiskās palīdzības sniegšanu. /pers. B/

strādā algotu darbu. /pers. I/ strādā gadījumu darbus, laikā no 01.09.2016. līdz 28.02.2017. ar Jaunjelgavas novada sociālā dienesta lēmumu viņam bija

piešķirts trūcīgas personas statuss. Aizstāve S.Bērziņa pieteica lūgumu atbrīvot /pers. I/ no procesuālo izdevumu samaksas par juridiskās palīdzības

sniegšanu.

Tiesa nesaskatīja tādus iemeslus, kas būtu par pamatu apsūdzēto /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. I/ pilnīgai atbrīvošanai no procesuālo

izdevumu piedziņas. Procesuālie izdevumi par aizstāvju veikto darbu piedzenami daļēji attiecīgi no apsūdzētajiem, kuriem sniegta juridiskā palīdzība,

ņemot vērā gan viņu mantisko stāvokli, gan ilgo lietas izskatīšanas laiku, kas krietni sadārdzināja aizstāvju veiktā darba apmaksu, kā arī ņem vērā, ka

apsūdzība daļēji netika pierādīta, apsūdzētie kādā apsūdzības daļā ir atzīti par nevainīgiem un attaisnoti. /pers. M/ no procesuālo izdevumu samaksas

atbrīvojams pilnībā, jo ir trūcīga persona.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 1., 2.punktu lietā radušies procesuālie izdevumi, kas saistīti ar ceļa izdevumiem

lieciniecei /pers. DH/ Ls 12,30 jeb 17,50 EUR (5.sēj.lietas 193., 195.lapa; 6.sēj.lietas 228.lapa) lieciniecei /pers. DF/ 20,58 EUR (11.sēj.lietas

224.lapa) un izmaksātā darba alga lieciniekam /pers. K/ EUR 15,54 (12.sēj.lietas 70.lapa). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu

procesuālie izdevumi valsts labā piedzenami solidāri no notiesātajiem, ņemot vērā gan viņu mantisko stāvokli, noziedzīgo nodarījumu raksturu, gan

atbildības pakāpi, sekojoši: no /pers. A/, /pers. C/ 38,08 EUR, no /pers. A/ un /pers. I/ 15,54 EUR.

Spriedumā apsūdzētajiem nosakāms termiņš labprātīgai procesuālo izdevumu segšanai 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu spriedumā tiesa norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem. Tiesa atzīst, ka lietiskie

pierādījumi- dokumenti saskaņā ar dokumentu sarakstu (4.sēj.lietas 142.-144.lapa) glabājami kopā ar krimināllietu, nauda Ls 470 apmērā, kas glabājas

SIA „Ge Money”, atstājama viņu rīcībā.

Apsūdzētajiem ir piemēroti sekojoši drošības līdzekļi- /pers. B/ - nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts. /pers. I/ -

nodošana policijas uzraudzībā. Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis-nodošana policijas uzraudzībā atceļams, jo tā piemērošana turpmāk nav nepieciešama.

/pers. B/ atstājams drošības līdzeklis-aizliegums izbraukt no valsts. /pers. C/ - uzturēšanās noteiktā vietā. Tiesa atzīst, ka līdz spriedums stāsies spēkā,

piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts. Apsūdzētajiem /pers. E/, /pers. M/ drošības līdzekļi nav izraudzīti. Tiesa atzīst, ka nav pamata viņiem

turpmāk piemērot drošības līdzekli, jo tiesai nav radušās šaubas, ka viņi varētu izvairīties no sprieduma izpildes. Apsūdzētajam /pers. A/ drošības līdzeklis

nav izraudzīts, jo viņš izcieš brīvības atņemšanas sodu pēc Jelgavas tiesas 2016.gada 14.jūnija sprieduma. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ šajā krimināllietā

drošības līdzeklis nav piemērojams.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 529.panta 3.1punkta noteikumus, tiesas ieskatā pārsūdzības termiņš kriminālprocesa sarežģītības un apjoma dēļ

ir pagarināms par 10 dienām un nosakāms 20 dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5. punktu, 481. panta pirmās daļas 1.punktu, 511., 512., 519., 520., 523.-530. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā 2006.gada martā [1], kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā, 275.panta

otrajā daļā un kriminālprocesu izbeigt.

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 27.un 28.sepetmbrī [5],

2006.gada 18.oktobrī [6], 2006.gada 28.oktobrī [9], 2006.gada 14.novembrī [10] atzīt par nevainīgu un attaisnot.

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada septembrī [5] atzīt par nevainīgu

un attaisnot.

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada oktobrī [6] atzīt par nevainīgu un

attaisnot.

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada oktobrī [9] atzīt par nevainīgu un

attaisnot.

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada novembrī [10] atzīt par nevainīgu

un attaisnot.

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 27.un 28.sepetmbrī [5],

2006.gada 18.oktobrī [6], 2006.gada 28.oktobrī [9], 2006.gada 14.novembrī [10] atzīt par nevainīgu un attaisnot.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada marta sākumā [1] un

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada maija sākumā [2] un

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada jūnija sākumā [3] un

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada jūnijā [4] un piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada oktobrī [7] un piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada oktobrī [8] un piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada novembrī [11] un

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu /pers. A/

noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem.

Soda izciešanu skaitīt no sprieduma stāšanās spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2007.gada 12.septembra līdz 2008.gada

28.janvārim, no 2010.gada 22.septembra līdz 2011.gada 28.janvārim, no 2012.gada 28.novembra līdz 2013.gada 4.martam.

Drošības līdzekli /pers. A/ līdz spriedums stāsies spēkā neizraudzīt.

/pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 27., 28.septembrī [5] atzīt par

nevainīgu un attaisnot.

/pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2006.gada

septembrī [5] atzīt par nevainīgu un attaisnot.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

2006.gada 28.oktobrī [9] un piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada oktobrī [9] un piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu /pers. B/

noteikt brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitīt /pers. B/ atrašanos apcietinājumā no 2009.gada 12.marta līdz 2009.gada

13.martam un no 2012.gada 25.septembra līdz 2012.gada 13.novembrim, no 2013.gada 23.decembra līdz 2014.gada 1.aprīlim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. B/ notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Nosacīti notiesātā /pers. B/ pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālajai struktūrvienībai.

Drošības līdzekli aizliegumu izbraukt no valsts /pers. B/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā. Drošības līdzekli- nodošana policijas

uzraudzībā - atcelt nekavējoties.

/pers. C/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 18.oktobrī [6] atzīt par nevainīgu

un attaisnot.

/pers. C/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada oktobrī [6] atzīt par nevainīgu un

attaisnot.

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 27.un 28.septembrī [5]

un, piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 15.novembrī [11] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada septembrī [5] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada novembrī [11] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, sodu /pers. C/ noteikt

brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pilnībā pieskaitot piespriesto sodu pēc Talsu rajona tiesas 2016.gada 2.augusta sprieduma, galīgo

sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2006.gada 15.novembra līdz 2006.gada

17.novembrim un no 2010.gada 19.augusta līdz 2010.gada 6.septembrim, un pēc Talsu rajona tiesas 2016.gada 2.augusta sprieduma izciesto piespiedu

darbu 120 (viens simts divdesmit) stundas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu no 2016.gada 20.augusta līdz 2017.gada 10.jūlijam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. C/ notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem.

Nosacīti notiesātā /pers. C/ pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Tukuma teritoriālajai struktūrvienībai.

Drošības līdzekli /pers. C/ līdz spriedums stāsies spēkā atstāt negrozītu uzturēšanās noteiktā vietā.

/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 6.maijā [2] un, piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada maija sākumā [2] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu /pers. E/

noteikt brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2007.gada 21.marta līdz 2007.gada

23.martam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. E/ notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 10 (desmit) mēnešiem.

Nosacīti notiesātā /pers. E/ pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālajai struktūrvienībai.

Drošības līdzekli /pers. E/ līdz spriedums stāsies spēkā neizraudzīt.

/pers. M/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 10.un 13.jūnijā [3] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

/pers. M/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 19.jūnijā [4] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

/pers. M/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada jūnijā [3] un, piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. M/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada jūnijā [4] un, piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu /pers. M/

noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2007.gada 29.maija līdz 2007.gada

31.maijam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. M/ notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu 4 (četriem) mēnešiem.

Nosacīti notiesātā /pers. M/ pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālajai struktūrvienībai.

Drošības līdzekli /pers. M/ līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā neizraudzīt.

/pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177. panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada

28.oktobrī [9] atzīt par nevainīgu un attaisnot.

/pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177. panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada

14.novembrī [10] atzīt par nevainīgu un attaisnot.

/pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada 15.novembrī [11] atzīt par

nevainīgu un attaisnot.

/pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2006.gada oktobrī [9] atzīt par nevainīgu un

attaisnot.

/pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275. panta otrās daļas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2006.gada

novembrī [10] atzīt par nevainīgu un attaisnot.

/pers. I/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275. panta otrās daļas par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2006.gada

novembrī [11] atzīt par nevainīgu un attaisnot.

/pers. I/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 26.oktobrī [7] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

/pers. I/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada 27. un 28.oktobrī [8] un,

piemērojot Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

/pers. I/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada oktobrī [7] un, piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. I/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2006.gada oktobrī [8] un, piemērojot

Krimināllikuma 49. 1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, sodu /pers. I/ noteikt

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta ceturto daļu, daļēji pieskaitot piespriesto sodu pēc Madonas rajona tiesas 2014.gada 23.marta sprieduma,

galīgo sodu /pers. I/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā šajā lietā no 2006.gada 15.novembra līdz

2006.gada 17.novembrim, no 2006.gada 5.decembra līdz 2006.gada 11.decembrim un pilnībā izciesto sodu pēc Madonas rajona tiesas 2014.gada

23.marta sprieduma no 2011.gada 29.jūnija līdz 2012.gada 29.februārim, no 2010.gada 21.janvāra līdz 2010.gada 29.martam, no 2010.gada

2.novembra līdz 2010.gada 4.novembrim, no 2014.gada 7.janvāra līdz 2014.gada 25.maijam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. I/ notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Nosacīti notiesātā /pers. I/ pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālajai struktūrvienībai.

Drošības līdzekli nodošana policijas uzraudzībā /pers. I/ atcelt nekavējoties.

Piedzīt par labu SIA „AIZDEVUMS. LV” mantisko kaitējuma kompensāciju: no /pers. A/ 640,29 EUR (seši simti četrdesmit euro un 29 centus),

solidāri no /pers. A/ un /pers. E/ 604,72 EUR (seši simti četrus euro un 72 centus), solidāri no /pers. A/ un /pers. M/ 1280,59 EUR (viens tūkstotis divi

simti astoņdesmit euro un 59 centus), no /pers. C/ 711,44 EUR (septiņi simti vienpadsmit euro un 44 centus), solidāri no /pers. A/ un /pers. I/ 1316,15

EUR (viens tūkstotis trīs simti sešpadsmit euro un 15 centus) .

Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „TELE 2” mantisko kaitējuma kompensāciju 16805,07 EUR (sešpadsmit tūkstoši astoņi simti piecus euro un 07

centus).

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. I/ par labu AS „Lateko Līzings” mantisko kaitējuma kompensāciju 371,37 EUR (trīs simti septiņdesmit vienu

euro un 37 centus).

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. I/ par labu AS „Norvik banka” mantiskās kaitējuma kompensāciju 284,57 EUR (divi simti astoņdesmit četrus

euro un 57 centus).

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. M/ par labu MSIA „Telefonie” mantiskā kaitējuma kompensāciju 167,16 EUR (viens simts sešdesmit

septiņus euro un 16 centus) .

Nenoteikt mantiskā kaitējuma kompensāciju SIA „AIZDEVUMS.LV” par 2298,53 EUR (divi tūkstoši divi simti deviņdesmit astoņu euro un 53

centu), AS „Norvik banka” par 9,14 EUR (deviņu euro un 14 centu), MSIA „Telefonie” par 6,22 EUR (sešu euro un 22 centu) piedziņu.

Procesuālos izdevumus 14,23 EUR (četrpadsmit euro un 23 centus) par aizstāvja veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā pēc norīkojuma

/pers. D/ segt no valsts līdzekļiem.

/pers. M/ atbrīvot pilnībā, bet /pers. C/, /pers. I/, /pers. A/, /pers. B/ daļēji no procesuālo izdevumu segšanas valsts labā par aizstāvju veikto darbu

juridiskās palīdzības sniegšanā pēc norīkojuma un kopsummā 3738,50 EUR (trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit astoņus euro un 50 centus) segt no

valsts līdzekļiem.

Piedzīt valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvju veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā pēc norīkojuma no /pers. C/ 870 EUR (astoņi

simti septiņdesmit euro), no /pers. I/ 740 EUR (septiņi simti četrdesmit euro), no /pers. A/ 300 EUR (trīs simti euro), no /pers. B/ 600 EUR (seši simti

euro).

Piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. A/, valsts labā procesuālos izdevumus 38,08 EUR (trīsdesmit astoņus euro un 08 centus), kas saistīti ar ceļa

izdevumus lieciniekiem.

Piedzīt solidāri no /pers. I/ un /pers. A/, valsts labā procesuālos izdevumus 15,54 EUR (trīsdesmit astoņus euro un 08 centus), kas saistīti ar darba

algas izmaksu lieciniekam.

Noteikt termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu segšanai 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietiskie pierādījumi- dokumenti saskaņā ar dokumentu sarakstu glabājami kopā ar lietu; nauda Ls 470 (četri simti septiņdesmit latu) apmērā, kas

glabājas SIA „Ge Money”, atstājama viņu rīcībā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma pieejamības

2017.gada 1.augustā, sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese J. Bebriša