Court convicts defendant of intentional serious bodily injury and imposes five-year prison sentence with probation.

Krimināllieta Nr.11261014219

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2019.gada 19.septembrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

piedaloties prokuroram Rihardam Plotkam

aizstāvei Inārai Freidenfeldei

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma

125.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. E/ tīši nodarīja smagus miesas bojājumus, un konkrēti:

/pers. E/, būdams alkohola ietekmē, 2019.gada 10.februārī ap plkst.01.09, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /adrese/, konflikta laikā ar

/pers. F/, dusmu vadīts, tīši vienu reizi ar nazi iedūra /pers. F/ muguras pusē kreisā pleca apvidū.

Ar šādām savām darbībām /pers. E/ tīši nodarīja /pers. F/ miesas bojājumus: durti – grieztu brūci krūšu kurvja kreisā pusē mugurējā virsmā

caurejoša uz krūšu kurvi ar mugurkaula krūšu 2.skriemeļa kreisās puses šķērsizauguma distāla gala lūzumu, kreisās plaušas augšdaivas durti grieztu

bojājumu, kas sarežģījās ar brīvu gaisa un asins ieplūšanu kreisā pleiras dobumā un brīva gaisa ieplūšanu kakla, krūšu kurvja kreisās puses mīkstajos

audos, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Krimināllikuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes.

Tiesas sēdē /pers. E/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas atzina daļēji, jo uzskata, ka /pers. F/

miesas bojājumus nodarījis aiz neuzmanības.

/pers. E/ liecināja, ka 2019.gada 9.februārī tēvs /pers. G/ un /pers. H/ aicinājuši dzīvoklī /adrese A/, palīdzēt pieslēgt televizoru. Lietojuši arī

alkoholu. Pazvanījis /pers.K/, kurš jau bija lietojis alkoholu, un aicinājis atbraukt Durbē uz dzīvokli. Pēc tam sazvanījis /pers. J/, lai viņš atved /pers. K/ uz

Durbi. /pers. J/ un /pers. K/ atbraukuši uz Durbi, kur dzīvoklī /adrese B/ runājušies un lietojuši alkoholu. Uzzinājis, ka /pers. J/ nav izmaksāta alga, tāpēc

visi braukuši uz Liepāju, lai satiktu /pers. F/. Liepājā degvielas uzpildes stacijā VIADA satikuši /pers. F/, kurš atdevis parādu un pēc tam visi – /pers. J/,

/pers. F/, /pers. K/ un /pers. H/ braukuši atpakaļ uz Durbi lietot alkoholu.

/pers. E/ liecina, ka /pers. J/ sēdējis automašīnā, kad dzīvokļa virtuvē, sēžot pie galda un griežot kēksu, sācies strīds ar /pers. K/. Abi piecēlušies

kājās, vienam ar otru bijusi skaļa vārdu apmaiņa, pagrūstījušies. Grūstoties no rokām izkritis nazis, ar kuru grieza kēksu.

Pēc brīža ar labo roku sniedzies pēc naža statīvā, virs virtuves darba virsmas. Aiz muguras izdzirdējis troksni, uz to noreaģējis un griezies uz kreiso

pusi skatīties. Tai brīdī aizskāris kādu, pat nepiefiksējis, kas tas ir, kas bija aiz muguras, pat nepievērsis tam uzmanību. Tas bijis /pers. F/, kurš sēdējis

atpūtas krēslā. Vienlaicīgi nazis izkritis no rokām. Viss noticis vienlaicīgi. Nebija neko sācis griezt.

Pēc dažām sekundēm /pers. F/ saķēris plecu un teicis – tu man laikam iedūri, asinis tek. Visi apstulbuši un nosprieduši, ka jāsauc medicīniskā

palīdzība. /pers. K/ teicis, nedrīkst šeit atrasties, jo ir policijas kontrole, ka esot jāiet prom un pirmais izgājis no dzīvokļa. Ejot ārā tēvs /pers. G/ vēl

noteicis, kā tā varēja sanākt, uz ko atbildējis, ka netīšām. Nevienam neko sliktu nodarīt nav gribējis, Durbē nekādu strīdu ar /pers. F/ nav bijis. Tas bijis

nelaimes gadījums. Nenoliedz, ka ar nazi iedūris /pers. F/ un tādējādi nodarījis smagus miesas bojājumus, bet noliedz apsūdzībā norādīto, ka konflikta

laikā ar /pers. F/ dusmu vadīts būtu iedūris. Notikuma vietā nav palicis, jo bija jābūt mājās sakarā ar policijas kontroli.

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas ir pierādīta pilnībā, un viņš par to sodāms.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva, ko veido četri obligāti

elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse – esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzēti

apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu. Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes

nosakāmas, vērtējot kriminālprocesā iegūtos pierādījumus kopumā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmo daļu, pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajai daļai to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem to kopumā un savstarpējā saistībā. Savukārt, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta

trešo daļu, nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Apsūdzētā /pers. E/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas ir pilnībā pierādīta ar cietušā un liecinieku

tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās, eksperta atzinumos, apskates protokolā fiksētām ziņām par faktiem.

No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas kārtībnieka /pers. N/ 2019.gada 10.februāra

sniegtām ziņām konstatējams, ka ap plkst.00.50 saņemta informācija par to, ka /adrese/, sadurta persona – /pers. F/ (lietas 5.lapa), pēc kā uzsākts

kriminālprocess Nr.11261014219 par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību (lietas 3.lapa).

No cietušā /pers. F/ tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka ar /pers. E/ satikušies 2019.gada 9.februāra vakarā ap plkst.20.30 degvielas

uzpildes stacijā Viada, Liepājā, Ganību ielā. Aprunājušies un atdevis /pers. E/ naudu, ko brālis iedevis priekš /pers. J/, jo bijis viņam parādā par /pers. J/

padarīto darbu autoservisā.

/pers. E/ piedāvājis aizbraukt uz Durbi. Durbē, /pers. H/ dzīvoklī kopā ar /pers. K/, /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ lietojuši alkoholu. /pers. J/

alkoholu nav lietojis un pēc kāda laika izgājis no dzīvokļa.

Tad izcēlies konflikts starp /pers. K/ un /pers. E/. /pers. K/ un /pers. E/ bija piedzērušies un it kā apvainojuši viens otru. Visi centušies viņus

nomierināt, lai neklaigā. Tad apsēdies un viss bijis mierīgi. Pēc tam cēlies no krēsla un sajutis asas sāpes muguras plecu daļā. Paskatījies un ieraudzījis

asinis, sākusi reibt galva. Dzirdējis, ka /pers. E/ teicis - kas noticis? Sāpes plecā laikam bijušas no naža, ko vēlāk redzējis uz grīdas. /pers. K/ teicis, ka

jāiet prom, jo /pers. E/ ir policijas uzraudzība. /pers. H/ palicis kopā ar viņu.

/pers. F/ liecina, ka visa vakara laikā /pers. E/ pret viņu nav izrādījis ne dusmas, ne naidīgumu, konflikts starp viņiem nav bijis. Apsūdzētā

atvainošanos ir pieņēmis, nav nekāda veida pretenziju pret /pers. E/. /pers. E/ tiesas sēdē sniegtās liecības apstiprina kā patiesas.

Tiesas izmeklēšanas gaitā cietušais sniedz arī šādas liecības, ka viņš iesaistījies skaļajā konfliktā pieceļoties kājās, mierinājis /pers. K/ un /pers. E/,

jo nepatīk, ka kompānijā notiek klaigāšana. Pēc iesaistīšanās konfliktā sajutis asas sāpes mugurā pleca daļā. Neatceras kur tajā brīdī atradies /pers. E/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas cietušā /pers. F/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības

2019.gada 13.februārī (lietas 10.lapa).

No šīm liecībām izriet, ka Durbē, daudzdzīvokļu mājas pirmā stāvā dzīvokļa virtuvē bijis uzklāts galds. Lietojuši alkoholu. Dzīvoklī bez viņa bijis

/pers. K/, /pers. E/, /pers.vārds/tēvs un dzīvokļa saimnieks /pers. H/. /pers. E/ un /pers. K/ sēdējuši virtuves galda vienā pusē, tuvāk izlietnei, bet

/pers.vārds/tēvs /pers. G/ ar /pers. H/ pretējā galda pusē. Pats sēdējis pretim galdam, mīkstā atpūtas krēslā. Zvanījis draudzenei un teicis, ka grib braukt

mājās, jo apnicis klausīties bezjēdzīgās sarunās. Tad /pers.E/sācis strīdēties ar /pers. K/. /pers. E/ paķēris nazi un sācis to vicināt /pers. K/ virzienā. Visi

sākuši /pers. E/ savaldīt. /pers. G/ saucis, lai liek nost nazi. Licies, ka viss jau beidzies, bet tad /pers.E/pagriezies pret viņu un sajutis asas sāpes kreisajā

plecā. Nokritis uz grīdas un bijusi dīvaina sajūta, jo šķitis, ka elpojot gaiss nāk caur muguru ārā. Redzējis daudz asinis. Dzīvoklī palicis tikai dzīvokļa

saimnieks /pers. H/, kurš mēģinājis viņam palīdzēt. /pers. H/ aizspiedis brūci un zvanījis mediķiem.

/pers. F/ norādīja, ka policijas darbinieki esot pielabojuši liecības. Viņš neatceras, kur sēdējis pirms dūriena.

/pers. F/ tiesas izmeklēšanā sniedza nekonsekventas liecības, t.i. liecina ka vispār neatceras, kur atradās /pers. E/ brīdī, kad sajutis dūriena sāpes

mugurā, kā arī liecina, ka neatceras vai redzējis kā /pers. E/ pagriežas pret viņu un iedur viņam ar nazi.

Tiesa uzskata, ka tieši pirmstiesas procesā sniegtās liecības atzīstamas par patiesām, jo tās sniegtas neilgi pēc notikušā un sakrīt ar /pers. H/

pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, kas tika pārbaudītas tiesas izmeklēšanas laikā.

No liecinieka /pers. H/ tiesas izmeklēšanā liecībās sniegtajām ziņām izriet, ka 2019.gada 8.februārī viņa tēvam bijusi dzimšanas diena un kopā ar

/pers. G/ nopirkuši televizoru. 9.februārī turpinājuši svinēt un lietot alkoholu, piedalījies arī /pers. E/ un /pers. G/. /pers. E/ jautājis, vai nav iebildumu, ja

atbrauks viens cilvēks no Liepājas. Jauns puisis ar tumšu VW atvedis /pers. K/, viņam līdzi bijis alkohols. Tad /pers.E/ar kādu sazvanījies, pēc kā visi

kopā braukuši uz Liepāju satikt /pers. F/. Liepājā uzpildes stacijā Viada /pers.E/sarunājies ar /pers. F/. /pers. F/ piekritis braukt līdzi uz Durbi.

Nopirkuši vēl alkoholu, visi bijuši stipri iereibuši, izņemot šoferi. Dzīvoklī turpinājuši lietot alkoholu. Bijis ļoti apreibis, tādēļ aizgājis uz istabu pagulēt.

Pēc laika atkal izgājis virtuvē, visi joprojām tur sēdējuši. Pēkšņi /pers.K/ar /pers. E/ sākuši viens uz otru kliegt. Abi piecēlušies kājās un viens otru

pagrūduši. /pers. E/ paķēris nazi un ar to baidījis /pers. K/. Visi sākuši abus mierināt. Teikuši, lai abi nomierinās, turējuši /pers. E/ roku un rāvuši ārā

nazi. Tad redzējis, ka nazis pieskaras /pers. K/ pie kakla un paliek nedaudz slapjš. Nazis nokritis uz grīdu.

Visi nomierinājušies un apsēdušies, turpinājuši jokoties. Apmēram pēc 4-5 minūtēm visi runājuši kaut ko, kad /pers.vārds/piecēlies un piegājis pie

izlietnes, kur atradušies naži. Laikam /pers.E/gribējis kaut ko sagriezt – sieru, gurķi vai desu. /pers. F/ sēdējis atpūtas krēslā pie virtuves darba virsmas.

/pers. E/ pacēlis roku un ņēmis nazi no statīva. /pers. E/ pagriezies un /pers. F/ no pleca izšļākušās asinis. /pers.vārds/neko nav teicis, nekādi strīdi abu

starpā nav bijuši. Pēc dūriena visi apstulbuši, neviens neko nav teicis. Dūriens bijis nejaušs. /pers. E/ prasījis – /pers.vārds/, kas tev notika?

/pers. H/ liecināja, ka esot redzējis to brīdi kā /pers. E/ ar labo roku paņem nazi, bet neredzējis to brīdi, kad iedur /pers. F/. Pēc tam teicis, lai visi

iet prom, ka viņš izsauks ātro palīdzību. /pers. K/ vēl noteicis, ka /pers. E/ ir jābūt mājās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu daļā par pretrunām tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas /pers. H/ pirmstiesas procesā

sniegtās liecības 2019.gada 11.februārī (lietas 37.-38.lapa). /pers. H/ būdams aizturēts liecinājis, ka 2019.gada 9.februāra vakarā pie viņa dzīvoklī

/adrese A/, virtuvē alkoholu lietoja /pers. E/, /pers. G/, /pers. K/ un /pers. F/. Jaunāks puisis – /pers. J/ nelietoja alkoholu, izgāja no dzīvokļa un sēdēja

mašīnā. Kādu brīdi iegājis pagulēt.

No liecībām secināms, ka /pers. E/ pārmetis /pers. F/ par kaut kādiem neizdarītiem darbiem. Tad pēkšņi /pers. E/ sācis kliegt uz /pers. K/, saucis

viņu par “resno cūku”. /pers. E/ paķēris nazi no izlietnes vai no darba virsmas blakus izlietnei. Tajā brīdī /pers. K/ piecēlies kājās un /pers. E/ viņu

saķēris, ar nazi vicinot no augšas uz leju, baidot, ka iedurs. /pers. E/ savainojis /pers. K/, jo viņam uz kreisā pleca krekls palicis mitrs no asinīm.

Tad visi, arī /pers. F/, /pers. G/, ieķērušies /pers. E/ rokā un apģērbā, mēģinājuši viņu raut nost no /pers. K/. Grūstoties, /pers. E/ nazis izkritis uz

darba virsmas blakus izlietnei.

/pers. H/ liecināja, ka /pers. E/ paķēris nazi no statīva, kas atradies plauktā virs izlietnes un strauji griežoties, iedūris /pers. F/ kreisajā plecā. Tā

sanācis, ka /pers. F/ atradies /pers. E/ aiz muguras. No brūces sākušas šļākties asinis, /pers. E/ nometis nazi un skrējis ārā. /pers. K/ jau bija izskrējis. Arī

/pers.G/skrējis prom.

Palicis dzīvoklī un no sava telefona izsaucis mediķus, klausījies mediķu dotos norādījumus un ar dvieli stipri aizspiedis /pers. F/ brūci uz kreisā pleca

vairāk uz muguras pusi. Pēc brīža kad atbraukusi policija un mediķi.

/pers. H/ nolasītās liecības apstiprināja, pēc /pers. F/ saduršanas esot iestājusies neliela pauze, jo visi apstulbuši.

No 2019.gada 10.februāra dzīvokļa /adrese A/, apskates protokola un fototabulas konstatējams, ka gan dzīvokļa koridorā uz grīdas, gan virtuvē

uz grīdas, gan virtuvē uz ledusskapja, uz trauku skapja un uz atpūtas krēsla pārvalku ekspertam veicot OBTI testu konstatēti asins traipi. Asins traipi

konstatēti nazim, kas atrodas virtuvē uz darba virsmas. Virtuvē uz darba virsmas kēkss nav redzams, tas atrodas uz galdu. Otrs nazis atrodas uz grīdas

pie atpūtas krēsla. Pie galda zem krēsla uz grīdas atrodas divas glāzītes (lietas 11.-27.lapa).

Tiesa secina, ka notikuma vietas apskate veikta ievērojot Kriminālprocesa likuma 162.pantā noteikto kārtību. Saskaņā ar šī panta trešo daļu

notikuma vietas apskates gaitā izmeklēšanas darbības veicējs var izņemt priekšmetus ar noziedzīga nodarījuma pēdām un dokumentus. Priekšmetu un

dokumentu izņemšana ir notikuma vietas apskates sastāvdaļa.

/pers. H/ tiesas izmeklēšanā apstiprināja, ka lietas 19.lapā redzamais nazis ir tas, kas ticis paņemts no statīva virs darba virsmas un iedurts /pers. F/,

bet 23. un 24.lapā redzamais nazis ar kuru /pers. E/ baidīja /pers. K/.

/pers. H/ liecināto apstiprina Valsts Policijas Kriminālistikas pārvaldes 2019.gada 10.jūnija ekspertu atzinums (lietas 149.-150.lapa) par DNS

ekspertīzes veikšanu, kur secināts, ka uz /pers. E/ džempera (labās piedurknes), atpūtas krēsla pārklāja, /pers. F/ jakas ar kapuci, uz naža asmeņa kas

tika paņemts no statīva, nomazgājumos no grīdas virtuvē konstatētas /pers. F/ asinis. Uz naža roktura konstatētas /pers. E/ bioloģiskais materiāls.

Uz naža, kas atradās uz grīdas, asmeņa konstatēts divu personu bioloģiskā materiāla sajaukums, kurā ietilpst /pers. K/ un /pers. F/ bioloģiskais

materiāls (tajā skaitā asinis). Uz naža roktura konstatēts vairāku personu bioloģiskā materiāla sajaukums, tajā varētu ietilpt /pers. K/, /pers. F/, /pers. E/

kā arī citu personu bioloģiskais materiāls.

Liecinieks/pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecinājis, ka 2019.gada 9.februāra vakarā sazvanījies ar /pers. E/, kurš aicinājis ciemos uz Durbi. Tā kā bijis

dzēris alu, nav varējis braukt ar savu mašīnu. /pers. E/ sarunājis šoferi /pers. J/. /pers. J/ atbraucis ar savu mašīnu, tad pārsēdušies viņa mašīnā un

braukuši uz Durbi pie /pers. H/, kur lietojuši alkoholu. Pēc tam braukuši uz Liepāju, kur uzpildes stacijā Viada satikuši /pers. F/. /pers. F/ atdevis naudu

un visi kopā braukuši atpakaļ uz Durbi. Dzīvoklī atkal lietojuši alkoholu, kādu brīdi laikam piemidzis. Nekādi strīdi nav bijuši, varbūt kāda vārdu

pārmaiņa ar /pers. E/. Tad atceras, ka /pers. F/ gulējis uz grīdas asinīs. Saduršanas momentu neatceras. Pašam nekādi nopietni miesas bojājumi nav

bijuši, uzlīmēja plāksteri un viss.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieka /pers. K/ pirmstiesas procesā sniegtās

liecības 2019.gada 11.februārī (lietas 50.lapa).

No šīm liecībām izriet, ka kopā ar /pers. E/, viņa tēvu, /pers. F/ un /pers. H/ sēdējuši virtuvē un lietojuši alkoholu. /pers. J/ tikai ienācis

apsveicināties un tad izgājis ārā, sēdēt mašīnā. Kādu brīdi /pers. H/, dzīvokļa saimnieks, bija aizgājis pagulēt, kad atgriezās virtuvē sākusies kņada. Visi

grūstījušies. Tad sajutis asas sāpes kreisajā plecā un pamanījis asinis. Nobijies un skrējis ārā no dzīvokļa. Aiz viņa skrējis /pers. E/ un viņa tēvs /pers. G/.

Izskrējis pagalmā, iekāpis mašīnā un ar /pers. J/ braukuši uz Liepāju. Bija tā nobijis, ka aizmirsis paņemt savu telefonu HUAWEI un virsjaku melnā

krāsā.

Līdz liecību sniegšanai, pie mediķiem nav griezies, bet vajadzētu, jo jūtas slikti. Sakarā ar notikušo atteicies būt par cietušo (lietas 50.lapa).

/pers. K/ tiesas izmeklēšanā norādīja, ka nolasītās liecības precīzi vairs neatceras, jo iepriekšējā dienā pirms liecību sniegšanas policijā, alkohola

reibumā kritis uz aizmuguri un sasitis galvu, guvis smadzeņu satricinājumu. Pēc medicīniskās palīdzības nav vērsies, bet divas nedēļas gulējis mājās.

Tiesa šo /pers. K/ viedokli uzskata par nepatiesu, jo policijā liecības sniedzis 2019.gada 11.februārī, bet no 2019.gada 1.marta tiesu medicīniskās

ekspertīzes eksperta atzinuma secināms, ka /pers. K/ stacionārā pēc medicīniskās palīdzības vērsies 2019.gada 12.februārī, smadzeņu satricinājums nav

konstatēts. Viņam konstatēta durta apmēram 2 cm inficēta brūce kreisā pleca rajonā, asa duroši – griezoša priekšmeta iedarbības rezultātā, kas varēja

būt nazis. Pēc sava rakstura šie miesas bojājumi pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem (lietas 55.lapa).

Liecinieks/pers. J/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. E/ piezvanījis un pateicis, lai ar /pers. K/ mašīnu braucot uz Durbi. Aizbraucis pie /pers.

K/, iesēdies viņa mašīnā zilas krāsas VW Passat un ar /pers. K/ braukuši uz Durbi. Durbē pie mājas ārdurvīm viņus sagaidījis /pers. E/. Iegājuši pirmā

stāva dzīvoklī pa labi. Apsēdies virtuvē un dzēris kolu, pārējie apsprieduši lietas. Virtuvē bez viņa un /pers. K/ vēl bijis /pers. E/ un /pers. H/. /pers. E/

zvanījis /pers. F/, jo kad strādājis servisā, /pers. F/ palicis parādā naudu. Pēc tam braukuši uz Liepāju pēc naudas. Ar /pers. F/ satikušies Ganību ielā

uzpildes stacijā Viada. /pers. E/ runājis ar /pers. F/ par naudu, pēc tam /pers. F/ braucis līdz uz Durbi. Pasēdējis ar viņiem virtuvē, tad apnicis un aizgājis

sēdēt automašīna. Automašīnā sēdējis diezgan ilgi. Viņi visi nākuši sētā smēķēt, skaļi sarunājušies. Strīds starp /pers. E/ un /pers. F/ bijis, vienu reizi

pagrūstījušies, bet nomierinājušies. Fiziskus savstarpējus konfliktus nav redzējis. Tad /pers.K/izskrējis no dzīvokļa, ātri iekāpis automašīnā un teicis, lai

brauc. Pa ceļam /pers. K/ stāstījis, ka /pers. E/ sadūris /pers. F/. Par sevi /pers. K/ neko nav teicis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieka /pers. J/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības

2019.gada 18.februārī (lietas 64.-65.lapa).

No /pers. J/ liecībām izriet, ka 2018.gada beigās piezvanījis /pers. E/, kurš viņu iekārtojis darbā autoservisā Pulvera ielā Liepājā. Tur iepazinies ar

/pers.F/un /pers. A/, /pers. K/. 2019.gada 9.februāra vakarā ap plkst.18:30-19:00 piezvanījis /pers. E/ un piedāvājis nopelnīt, jo vajadzējis aizvest /pers.

K/ uz Durbi pie /pers. E/. Aizbraucis pie /pers.K/ Liepājā, 14.novembra bulvārī, kur atstājis savu automašīnu un ar /pers. K/ automašīnu VW Passat

tumši zilā krāsā braukuši uz Durbi. /pers. K/ bijis alkohola reibumā. Durbē pie daudzdzīvokļu mājas, viņus sagaidījis plecīgs, gara auguma vīrietis, ģērbies

zilas krāsas džinsu biksēs un tumšas krāsas džemperī, kurš stādījies priekšā kā /pers. E/.

Iegājuši pirmā stāvā dzīvoklī, kur virtuvē bijuši vēl divi vīrieši. /pers. E/ teicis, ka jābrauc uz Liepāju. Visi vīrieši braukuši uz Liepāju. Ganību ielā

uzpildes stacijā Viada, viņus sagaidījis /pers. F/. Ar /pers. F/ runājis /pers. E/. Pēc tam visi, arī /pers. F/, braukuši atpakaļ uz Durbi.

Dzīvoklī dzēris kolu, sēdējis atpūtas krēslā un caur telefonu sērfojis internetā. Sākušās skaļas sarunas, /pers. E/ kļuvis agresīvs un sācis grūstīties ar

/pers. K/. Strīdējušies par kaut kādām vecām lietām un parādiem. Viens otru aicinājuši iet ārā parunāties, lamājušies, grūstījušies, tāpēc izgājis no

dzīvokļa un iesēdies mašīnā.

Vienu brīdi /pers. E/, /pers. F/ un /pers. K/ iznākuši no dzīvokļa. Viņi rupji lamājušies un grūstījušies, pēc tam atgriezušies dzīvoklī.

Bijis jau pēc pusnakts, kad no mājas izskrējis /pers. K/, ielecis mašīnā un teicis, lai brauc. /pers. K/ bijis nobijies un bez virsdrēbēm.

/pers.vārds/teicis, ka virsdrēbes palikušas dzīvoklī. Edijs stāstījis, ka /pers. E/ sadūris /pers. F/, un viņš neiešot pakaļ virsdrēbēm. Pie Rolavas pretim

braukusi ātrās palīdzības mašīna ar ieslēgtām bākugunīm. Teicis /pers.vārds/, ka iespējams tā mašīna brauc uz Durbi uz ko /pers.vārds/atbildējis, ka

iespējams. Pa ceļam /pers. K/ kaut kam zvanījis un teicis, ka /pers. E/ sadūris /pers. F/.

Tiesas izmeklēšanā liecinieks /pers. G/, izmantoja savas likumiskās tiesības un no liecību sniegšanas atteicās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas pirmstiesas procesā 2019.gada 20.martā sniegtās

liecības. No /pers. G/ liecībām secināms, ka 2019.gada 9.februārī ap plkst.11:00 atnācis /pers. H/ un aizgājuši uz veikalu “Tev”, kur /pers. H/ nopircis

Vermutu. Pēc tam abi gājuši uz /pers. H/ dzīvokli /adrese C/. Iegājis pie dēla /pers. E/, lai uzaicinātu viņu nākt līdz. Lietojuši alkoholu, brīžiem pat

iemidzis pie galda, kad vēlāk dzīvoklī uzradies nepazīstams jaunietis. Pēc tam braukuši vēl kādam pakaļ. Kad atgriezušies, dzīvoklī bijuši vairāki

nepazīstami jaunieši. Izcēlies strīds un kaut kāda grūstīšanās. Kāds tam bija iemesls, pateikt nevar. Redzējis, ka virtuvē uz grīdas ir asinis un visi mūk. Tad

atceras, ka bijis pagalmā bez jakas. Gājis atpakaļ meklēt savu jaku, bet tur bijusi policija, kas nav gribējusi viņu ielaist. No rīta pamodies pie sevis mājās,

neko nav atcerējies. No kaimiņiem uzzinājis, ka pie /pers. H/ dzīvoklī esot kāds sadurts un, ka to izdarījis /pers. E/ (lietas 70.lapa).

Lieciniece/pers. C/ tiesas izmeklēšanā konkrēti par notikuma apstākļiem liecināt nevarēja. Dzīvoklī /adrese/ bijis pasākums pie /pers. H/. Nav

iebildusi, ka /pers. E/ paliek dzīvoklī, jo tur bijis arī viņa tēvs /pers. G/. No Liepājas bija atbraukuši /pers. K/ un /pers. F/. Atgādinājusi savam vīram

/pers.vārds/, ka viņam ir policijas kontrole. /pers.vārds/pārnācis mājās stiprā alkohola reibumā un gājis gulēt, bet /pers. G/ aizgājis prom. Pēc tam /pers.

G/ atnācis un meklējis savu jaku. Nākamajā dienā ieraudzījusi, ka pie viņiem dzīvoklī ir /pers. K/ jaka. No rīta plkst.06:30 piecēlusi /pers.vārds/un

braukuši uz laukiem.

Lieciniece/pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka dzīvoklī, kas atrodas zem viņas dzīvokļa dzīvo pers.H/u n /pers.C/. Tajā vakarā

/pers.uzvārds/dzīvoklī trokšņoja un cirta durvis, tādēļ viņa ap plkst.24:00-01:00 izsaukusi policiju. Kādas personas atradušās dzīvoklī nav zināms. No

trokšņa sapratusi, ka dzīvoklī atrodas kompānija, kas atpūšas. Laukā bijis tumšs, neko nav redzējusi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieces /pers. B/ pirmstiesas procesā sniegtās

liecības 2019.gada 15.februārī (lietas 62.-63.lapa).

Liecinājusi, ka dzīvo /adrese D/, otrajā stāvā virs /pers. H/ dzīvokļa.

2019.gada 9.februāra pusdienlaikā ievērojusi, ka pie /pers. H/ atnāk /pers. G/ un /pers. E/ un vakarā ieradušies vīrieši ar tumšas krāsas

automašīnu. Automašīnas vadītājs sēdējis automašīnā un lietojis telefonu. Pēc plkst.21:00 pirmā stāva dzīvoklī bijis ļoti skaļi – lamājušies un grūstījuši

mēbeles. Brīžiem tracis bijis arī pagalmā. Viņas dzīvoklī bijis ļoti labi dzirdams, kas notiek dzīvoklī Nr.2, jo skaļā bļaustīšanās un lamāšanās traucējusi

viņai un bērniem. Kāds saucis, lai nesit. No dēla telefona informējusi policiju, ka tiek traucēts naktsmiers. Pēc 10 minūtēm zvanījusi atkārtoti, jo pēc

skaņām licies, ka sāk kauties. Pēc balss sapratusi, ka /pers. G/ saucis, lai /pers.vārds/liek nost nazi.

Stāvot pie virtuves loga redzējusi, ka no kāpņu telpas vienā kreklā izskrien vīrietis, iesēžas automašīnā, kurā iepriekš sēdēja vadītājs ar telefonu un

aizbrauc. Uzreiz pēc tam izskrējis arī /pers. G/ un /pers. E/. /pers. E/ saucis - tu domā, ka es nevarēju paņemt nazi un iedurt viņam. /pers. G/ uzsaucis, ka

jāmūk.

Pēc 10-15 minūtēm pagalmā iebraukusi policijas automašīna. Dzirdējusi, ka /pers. H/ skaļi teicis, ka jāsauc ātrā palīdzība. Pa virtuves logu

redzējusi, ka /pers. G/ atgriezies apakšējā dzīvoklī, ko viņš tur darījis nezina. Pēc notikušā nākamajā rītā ap plkst.07:00 pirmā stāva kāpņutelpā

mētājusies brūna ādas jaka (lietas 62.-63.lapa).

Pēc liecību nolasīšanas /pers. B/ tās apstiprināja daļēji, paskaidroja, ka liecību sniegšanas brīdī bijusi apjukusi un ir lietas, kuras izmeklētāja nav

sapratusi. Nav redzējusi, kas iziet no dzīvokļa, jo bijis tumšs. Nav pārliecināta, ka būtu dzirdējusi, ka /pers. G/ sauktu /pers.vārds/, lai liek nost nazi, kā

arī neatceras, ka būtu teikusi, ka /pers.vārds/saucis: tu domā, ka varēju paņemt nazi un iedurt viņam. Liecības nav lasījusi, tikai parakstījusi.

Neprecizitātes liecībās izskaidro ar to, ka tajā brīdī, kad sniegusi liecības pieskatījusi māti, kas bijusi atvesta no slimnīcas iepriekšējā dienā un pieskatījusi

savu mazo bērnu, tādēļ uz policijas jautājumiem atbildējusi starp saviem darbiem.

Tā kā lieciniece nolasītās liecības pilnībā neapstiprina un fakti par to, ko dzirdējusi ar citiem pārbaudītiem pierādījumiem neapstiprinās, /pers. J/ nav

dzirdējis, ka /pers. G/ sauktu pers.vārds/, lai liek nost nazi un, ka /pers.vārds/būtu saucis: tu domā, ka varēju paņemt nazi un iedurt viņam, tad šīs liecības

nav atzīstamas par ticamām.

Tiesai nav radušās šaubas par noziedzīgā nodarījuma objektu. Tiesa atzīst, ka /pers. E/ izdarītās darbības ir apdraudējušas /pers. F/ veselību.

Miesas bojājumu smagumu pierāda 2019.gada 1.marta tiesu medicīniskās ekspertīzes eksperta atzinumā secinātais. Atzinumā norādīts, ak /pers. F/

stacionārā ievietots 2019.gada 10.februārī plkst.02.11. Viņam konstatēta durti – griezta brūce krūšu kurvja kreisā pusē mugurējā virsmā caurejoša uz

krūšu kurvi ar mugurkaula krūšu 2.skriemela kreisās puses šķersizauguma distālā gala lūzumu, kreisās plaušas augšdaivas durti grieztu bojājumu, kas

sarežģījās ar brīva gaisa un asins ieplūšanu kreisā pleiras dobumā un brīva gaisa ieplūšanu kakla, krūšu kurvja kreisās puses mīkstajos audos, asa duroši

– griezoša priekšmeta - naža vienas iedarbības rezultātā. Secināts, ka pēc sava rakstura šādi miesas bojājumi pieskaitāmi pie smagiem miesas

bojājumiem, kas bīstami dzīvībai (lietas 89.-90.lapa).

Ar eksperta atzinumā, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. H/ liecībās, notikuma vietas apskates protokolā, kur veikta /pers. F/ džempera apskate,

norādītajām ziņām pierādīts, ka /pers. E/ tikai vienu reizi iedūra /pers. F/, nevis “ne mazāk kā vienu reizi”. Tāpēc apsūdzība par šiem apstākļiem

grozāma.

Noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaudusies kā /pers. E/ aktīvas prettiesiskas darbības nodarot kaitējumu cietušā veselībai – vienu reizi ar

nazi iedurot /pers. F/ muguras pusē kreisā pleca apvidū, kas pierādīts ar ziņām tiesu medicīniskās ekspertīzes eksperta atzinumā un cietušā un liecinieku

liecībās norādītajām ziņām par /pers. E/ darbībām.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas (nodarījuma subjekta) psihiskā darbība, kas tieši saistīta ar

viņas izdarīto (nodarījuma objektīvajām pazīmēm), un tā apvieno vienotā veselā personas psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus

(U.Krastiņš. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 127.lpp.).

Krimināllikuma 125.pantā ietvertais noziedzīgais nodarījums atkarībā no tā, kā izpaudies subjekta gribas moments, var tikt izdarīts gan ar tiešu, gan

arī ar netiešu nodomu.

Krimināllikuma 9.pantā noteikts, ka noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi

nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).

Lai noskaidrotu vainīgā nodoma saturu, jāpamatojas uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļu kopumu, īpaši ņemot vērā nozieguma veidu un

rīkus, brūču un citu miesas bojājumu daudzumu, raksturu un lokalizāciju, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemeslu un viņa rīcību pēc noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas, kā arī izvērtējot vainīgā un cietušā attiecības pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un citus apstākļus, kas var liecināt par

vainīgā nodomu (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2019.gada 11.septembra lēmums lietā SKK-642/2019).

Tieša nodoma būtiska iezīme ir vēlēšanās, lai kaitīgās sekas iestātos, bet netiešu nodomu raksturo šādu seku apzināta pieļaušana, bet netieša

nodoma gribas moments var izpausties arī tādā veidā, ka persona izturas vienaldzīgi pret savas darbības vai bezdarbības sekām. Tiesa secina, ka /pers.

E/ attieksme pret savas tīšās darbības sekām izpaužas kā tiešs nodoms, jo apsūdzētā darbības liecina par vēlmi nodarīt smagus miesas bojājumus, citādi

viņš nebūtu vicinājies ar vienu nazi, pēc tam paņēmis otru nazi, nenolaižot roku dūris /pers. F/ krūšu kurvī, kur ir dzīvībai svarīgi orgāni.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmajai un otrajai daļai, par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā

pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem, kā arī

personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

Tiesa izvērtējot visās liecībās sniegtās ziņas, atzīst par pierādītu faktu, ka 2019.gada 10.februārī ap plkst.01.09, bet precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/adrese/, /pers.E/, /pers. G/, /pers. K/, /pers. F/ un /pers. H/ lietoja alkoholu minētā dzīvokļa virtuvē.

Par apstākļiem, līdz /pers. E/ un /pers. K/ strīdam, t.i. par to kā satikušies 2019.gada 9.februāra vakarā, kā braukuši uz Durbi, uz Liepāju un pēc

tam atpakaļ uz Durbi, apsūdzētā, cietušā un liecinieku liecībās būtiskas pretrunas tiesa nekonstatē. /pers. E/ gribējis, lai /pers. F/ samaksā /pers. J/ par

padarīto darbu, tāpēc visi braukuši uz Liepāju pēc naudas. Tātad /pers.E/nebija apmierināts ar izveidojušos situāciju.

Brīdī, kad starp /pers. K/ un /pers. E/ sācies konflikts, virtuvē vēl bijis /pers. G/, /pers. F/ un /pers. H/.

/pers. J/ liecinājis, ka viņš sēdējis automašīnā un /pers. E/ darbības ar nažiem nav redzējis, nav redzējis kā tiek sadurti /pers. K/ un /pers. F/. /pers.

J/ liecības tiesa atzīst par patiesām, jo šādas ziņas liecībās norāda /pers. E/, /pers. F/, /pers. K/ un /pers. B/.

No /pers. E/ liecībām izriet, ka ar nazi griezis kēksu, kas bija uz galdu, kad sācies strīds ar /pers. K/. Bijusi skaļa vārdu apmaiņa un pagrūstījušies.

Pēc tam visi grūstījušies.

/pers. F/ liecina, ka starp /pers. E/ un /pers. K/ bijis konflikts, viens otru apvainojuši. /pers. E/ sācis vicināt nazi /pers. K/ virzienā.

Par /perts.E/un /pers. K/ konfliktu liecina /pers. H/, /pers. J/, kā arī /pers. B/ dzirdējusi skaļas balsis un lamāšanos, /pers. G/ liecina par strīdu un

grūstīšanos.

No /pers. F/ liecībām secināms, ka visi centušies /pers. E/ un /pers. K/ nomierināt, tādējādi iesaistoties konfliktā. Liecina, ka visi sākuši /pers. E/

savaldīt. /pers. G/ teicis, lai liek nost nazi.

Arī /pers.K/un /pers. H/ liecina, ka visi grūstījušies un visi sākuši abus mierināt. /pers. H/ konkrēti liecina, ka turējuši /pers. E/ rokas un rāvuši ārā

nazi, centušies atraut /pers. E/ no /pers. K/.

No šīm liecībās norādītajām ziņām tiesa secina, ka /pers. E/ un /pers. K/ konfliktā, kur /pers. E/ vicināja nazi pret /pers. K/ iesaistījās /pers. G/,

/pers. F/ un /pers. H/. Viņi visi centās savaldīt /pers. E/, neļaujot /pers. E/ pielietot vardarbību pret /pers. K/. Taču vienā brīdī /pers. E/ vicinātais nazis

iedūra – iegrieza /pers. K/ plecā, pēc kā nazis nokrita uz grīdu. Minētais pierādīts ar notikuma vietas apskates protokolu, tiesu medicīnas eksperta

atzinumu, /pers. K/ sniegto liecību, ka sajutis asas sāpes plecā, /pers. H/ sniegto liecību – nazis pieskāries /pers. K/ pie kakla, ar DNS ekspertīzē

konstatēto.

No liecībās norādītajām ziņām tiesa atzīst, ka /pers. F/ iesaistījās konfliktā, kurā /pers. E/ izrādīja vardarbību. Dusmas ir aktīvas emocijas. Tiesa

uzskata, ka ir pierādīts, ka /pers. E/ bija dusmīgs uz /pers. F/. Viņam nepatika, ka viņa darbības ierobežo, viņš pretojās visiem, jo visi centās viņu savaldīt

un nomierināt.

No /pers. E/ liecībām izriet, ka pēc tam, kad nazis ar kuru bija ievainojies /pers. K/, izkrita uz grīdas, pēc brīža sniedzies ar labo roku pēc otra naža

statīvā, virs virtuves darba virsmas.

No /pers. H/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām izriet, ka pēc tam, kad /pers. E/ viens nazis izkritis, viņš paķēris nazi no statīva un strauji

griežoties iedūris /pers. F/ kreisajā plecā. /pers. F/ atradies /pers. E/ aiz muguras.

No /pers. F/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām izriet, ka brīdī, kad licies, ka viss beidzies –nazis bija izkritis uz grīdas, /pers. E/ bija

pagriezies pret virtuves darba virsmu, tad /pers. E/ pagriezies pret viņu un sajutis asas sāpes kreisajā plecā, pēc kā nokritis uz grīdas.

Tiesas izmeklēšanā /pers. F/ liecināja, ka pēc iesaistīšanās konfliktā sajutis asas sāpes mugurā pleca daļā.

Tiesa šajās liecībās norādītās ziņas atzīst par patiesām, jo tās viens otru papildina. Šīs liecības pierāda to, ka /pers. E/ secīgi veicis darbības - kad

viens nazis izkrīt no rokām, pagriežas pret virtuves darba virsmu, ņem nākamo nazi no statīva, pagriežas un dusmu vadīts iedur ar nazi /pers. F/ kreisā

pleca apvidū muguras pusē.

Tiesa konstatē, ka ir pierādīts apsūdzībā norādītais, ka /pers. E/ konflikta laikā ar /pers. F/, dusmu vadīts, tīši vienu reizi ar nazi iedūra /pers. F/.

Tiesa netic tiesas izmeklēšanā /pers. E/, /pers. F/ un /pers. H/ liecībās norādītajām ziņām, ka pēc /pers. E/ un /pers. K/ konflikta turpinājuši

sarunāties un lietot alkoholu, /pers. F/ sēdējis atpūtas krēslā, kad /pers. E/ ar nazi rokā griezies reaģējot uz troksni un nejauši iedūris /pers. F/.

Šādas ziņas nevienās pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās nav norādītas, un liecības, kas tika sniegtas tiesas sēdē ir nekonkrētas un pretrunīgas.

Tā /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka cēlies no krēsla, sajutis asas sāpes mugurā. Kur atradies /pers. E/ nav redzējis un neatceras. /pers. H/ tiesas sēdē

liecināja, ka /pers. E/ gribējis sagriezt gurķus, desu. /pers. F/ sēdējis krēslā. /pers. E/ paņēmis nazi un pagriezies, izšļākušās asinis, kā /pers. E/ iedur

/pers. F/ nav redzējis.

Bez tam par konflikta nepārtrauktību liecina konflikta laikā uz grīdas nokritušās alkohola glāzītes.

Tiesa nepiekrīt /pers. E/ viedoklim, ka dūriens /pers. F/ bijis nejaušs nelaimes gadījums.

Izvērtējot tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu un apskates protokolā /pers. F/ džemperim veikto apskati tiesa secina, ka šāda brūce nevarēja

rasties nejauši. Brūces lokācijas vieta un dūriena dziļums norāda uz vēlmi nodarīt smagus miesas bojājumus.

No liecībām secināms, ka tikai tad, kad visi virtuvē esošie redz, ka /pers. F/ pēc dūriena asiņo un nokrīt uz grīdas, konflikts izbeidzas. Pirmais no

dzīvokļa aiziet /pers. K/, noteikdams, ka /pers. E/ jābūt mājās, jo piemērota policijas kontrole. Pēc viņa, gandrīz vienā laikā, aiziet /pers. E/ un /pers. G/.

Kā liecina /pers. F/, tad dzīvoklī palicis tikai dzīvokļa saimnieks /pers. H/, kurš aizspiedis brūci un zvanījis mediķiem.

Tātad/pers.E/jau tai brīdī nevēlējās atbildēt par savu rīcību un atstāja notikuma vietu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētais /pers. E/, ir ar nodomu (tīši) nodarījis cietušajam smagus miesas bojājumus un viņa darbības ir pareizi kvalificējamas

pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas nevis pēc Krimināllikuma 130.panta kā to lūdza aizstāve.

Tiesa atzīst par pierādītu arī apstākli, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola ietekmē, jo šādu apstākli savās liecībās apstiprina gan

pats apsūdzētais, gan cietušais un liecinieki. Tiesa uzskata, ka pat neliela alkohola koncentrācija cilvēka organismā rada ietekmi, jo indivīds zaudē spēju

kontrolēt savu rīcību, tiek radīts uzbudinājuma stāvoklis. Konkrētajā gadījumā ievērojama loma bija tieši alkohola ietekmei organismā, kas sekmēja

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Tiesai nav radušās šaubas par apsūdzētā /pers. E/ kā noziedzīgā nodarījuma subjekta esamību. Apsūdzētais ir sasniedzis Krimināllikuma 11.pantā

noteikto vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība. Tāpat lietā nav ziņu, kas dotu pamatu apšaubīt apsūdzētā rīcībspēju.

Vērtējot izklāstītos pierādījumus, tiesa secina, ka apsūdzētā vaina visā izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā /pers. E/ darbības pēc

Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas kvalificētas pareizi un viņš sodāms taisot notiesājošu spriedumu.

Nosakot /pers.E/ soda veidu un mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.pantā noteiktā, tas ir, ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu /pers. E/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu.

Apsūdzētais/pers. E/ agrāk sodīts 06.03.2006., 22.03.2007., 16.11.2011., 02.12.2013., pēdējās divas reizes sodīts par miesas bojājumu

nodarīšanu. Brīvības atņemšanas sods 7 gadi 5 mēneši izciests 2019.gada 9.janvārī, kad uzsācis izciest papildsodu policijas kontroli (lietas 91.-92.lapa).

No Daugavgrīvas cietuma, kur izcieta brīvības atņemšanas sodu no 2014.gada 26.jūnija līdz atbrīvošanai, raksturots kā notiesātais, kurš nav

sasniedzis noteikto resocializācijas rezultātu. Nav izteicis vēlēšanos tikt iesaistītam vidējās izglītības iegūšanā, kā arī vēlēšanos strādāt atalgotu darbu. No

piedāvātām iespējām būt nodarbinātam atteicās. Trīs reizes bija disciplinārā kārtā sodīts, kā arī divas reizes pamudināts no cietuma administrācijas puses

par labu uzvedību. Brīvo laiku pavadījis pēc saviem uzskatiem. Līdz atbrīvošanai nebija konkrētu plānu par darba vietu (lietas 98.lapa).

/pers.E/ Daugavgrīvas cietumā noslēdzis laulību ar /pers. C/ 2018.gada 12.septembrī (lietas 155.lapa), nepilngadīgi bērni apgādībā nav.

/pers. E/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu nekonstatē.

Par apsūdzētā /pers. E/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

/pers. E/ atzina, ka visus noziedzīgos nodarījumus ir izdarījis alkohola ietekmē. Apzinās savu problēmu un ir nākotnē plāns to risināt ar speciālistu

palīdzību.

Par apsūdzētā /pers. E/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

No 2019.gada 15.janvāra lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu izriet, ka /pers. E/ aizliegts atstāt savu dzīvesvietu /adrese/,

laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00, aizliegts uzturēties vietās, kur tiek lietots alkohols, jāierodas policijas iecirknī uz reģistrāciju. /pers. E/ ar lēmumu

iepazinies, policijas kontroles izpildes kārtība viņam izskaidrota, uz reģistrāciju ieradies četras reizes – pēdējā 2019.gada 4.februāris (lietas 48.-49.lapa).

/pers. C/ pastāstīja, ka ģimene ir uzsākusi realizēt projektu ar Eiropas Savienības atbalstu. Tiek audzēti dārzeņi, ogas, vistas un truši. Projekts

jāturpina realizēt piecus gadus. Mika palīdzība ģimenei ļoti nepieciešama.

Raksturoja /pers.E/ kā ļoti sirsnīgu un izpalīdzīgu cilvēks. Viņš nedrīkst lietot alkoholu, jo tad iestājas tāda kā sevis aizstāvēšana, bet agresīvs viņš

nav. Šis notikums ir ļoti smaga mācība, tādēļ nolēmuši meklēt speciālistu palīdzību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesai jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personību, atbildības mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzēts tikai viens soda veids – brīvības atņemšana

uz laiku līdz septiņiem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Prokurors lūdza apsūdzētam piemērot brīvības atņemšanas sodu piecu gadu apmērā, piemērojot probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Izvērtējot visu iepriekš minēto attiecībā uz apsūdzēto, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātie un citas personas pildītu likumus un atturētos no līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, tiesa atzīst, ka konkrētajā kriminālprocesā apsūdzētam /pers. E/ pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās

daļas ir nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods tādā apmērā kā to lūdza prokurors.

/pers. E/ jaunu, pie tam sevišķi smagu noziegumu, izdarījis tikai mēnesi pēc nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa beigām, policijas kontroles

laikā. Konstatētais tikai liecina par to, ka apsūdzētais nekādus secinājumus priekš sevis nav izdarījis, turpina izdarīt tāda paša veida noziedzīgus

nodarījumus, nav nostājies uz labošanās ceļa, nav pildījis likumus un ievērojis policijas kontroles ierobežojumus.

Tiesa vērtē šos apstākļus kā apsūdzētā personību negatīvi raksturojošus un tie norāda uz paaugstinātu risku jaunu likumpārkāpumu iespējamībai.

Apsūdzētais /pers. E/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu, kas vērsts pret cilvēka veselību, nodarītie miesas bojājumi ir bīstami dzīvībai un varēja

atstāt smagas sekas turpmāk cietušā veselībai. Vēršoties pret personas veselību un nodarot tai kaitējumu, neizbēgami tiek nodarīts kaitējums arī personas

dzīvībai.

/pers. E/ nekādus secinājumus nav izdarījis, nav pārvērtējis savu attieksmi pret dzīvi un nav iekļāvies sabiedrības vispārpieņemtajās uzvedības un

morāles normās, gluži pretēji, neizciestā papildsoda laikā izdarījis atkārtoti līdzīgu noziegumu pret personas veselību.

No iepriekš konstatētā, tiesa secina, ka apsūdzētais nav izpratis iepriekš piespriestā brīvības atņemšanas soda jēgu un mērķi, iepriekš piespriestais

brīvības atņemšanas soda apmērs nav atturējis no noziegumu izdarīšanas.

Ikvienā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu soda apmēru, kas ir samērīgs izdarītajam un maksimāli atbilst sabiedrības un arī

pārkāpēja interesēm

Ņemot vērā apsūdzētam konstatētos divus atbildību pastiprinošos apstākļus un, to, ka atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti, tiesa uzskata, ka

brīvības atņemšanas sods /pers. E/ nav nosakāms tuvu minimālajam apmēram, bet sods nosakāms tuvāk maksimālam apmēram.

Tiesas ņem vērā, ka saskaņā ar Augstākās tiesas kopsapulces 2008.gada 25.aprīļa konferencē “Sodu piemērošanas politika” pieņemtā lēmuma

15. un 16.punktā pausto atzinumu atbildību pastiprinošo apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu

piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, un atbildību pastiprinošo apstākļu esamība pati par sevi liedz tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto

minimālo sodu.

Ievērojot, ka, izdarīts sevišķi smags noziegums, ņemot vērā apsūdzētā personību, kas ir tendēta izdarīt vardarbīgus noziegumus, tiesa uzskata, par

nepieciešamu piemērot Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto papildsodu – probācijas uzraudzību maksimālā apmērā, lai arī pēc

pamatsoda izciešanas Valsts probācijas dienests turpinātu uzraudzīt apsūdzētā uzvedību un pakļautu viņu probācijas iestādes norādītajiem pienākumiem

un ierobežojumiem.

Ar Liepājas tiesas 2013.gada 2.decembra spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu smaga nozieguma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 126.panta otrās

daļas 3.punkta un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas. Galīgais sods noteikts saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta pirmo un piekto daļu brīvības atņemšana uz 7 gadiem 8 mēnešiem un policijas kontrole uz 2 gadiem (lietas 141.-142. lapa).

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 18.marta spriedumu Liepājas tiesas 2013.gada 2.decembra spriedums atcelts daļā par /pers. E/ noteikto

galīgo sodu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu /pers. E/ galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 7 gadiem 5 mēnešiem un

policijas kontrole uz 2 gadiem (lietas 143.-146. lapa).

/pers. E/ pamatsodu izcietis 2019.gada 9.janvārī, kad uzsācis izciest papildsodu policijas kontroli un Valsts policijas lēmumā /pers. E/ piemēroti

policijas kontroles ierobežojumi. Ar minēto lēmumu /pers. E/ iepazīstināts, par ko viņš arī parakstījies (lietas 48.-49.lapa). Papildsoda policijas kontrole

izciešanas laiks visos gadījumos attiecas uz laiku, kad notiesātā persona ir brīvībā. Tātad piespriesto papildsodu /pers. E/ izcieta no 2019.gada 9.janvāra

līdz 2019.gada 11.februārim, kad tika aizturēts.

Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Jaunu noziedzīgu nodarījumu /pers. E/ izdarījis 2019.gada 10.februārī, papildsoda – policijas kontroles izciešanas laikā un noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, tādējādi galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem.

Konkrētajā gadījumā tiesai jāievēro Krimināllikuma 51.panta 1.1daļas 2.punktā un otrajā daļā noteiktais, t.i. tiesai jaunajā spriedumā noteiktajam

sodam jāpievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda un galīgam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts

par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. E/ soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2019.gada

11.februāra līdz 2019.gada 19.septembrim (lietas 41.lapa).

Pirmstiesas procesā ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu 2019.gada 13.februārī /pers. E/ piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, kas ar

izmeklēšanas tiesneša 2019.gada 17.aprīļa, 2019.gada 15.maija, 2019.gada 6.jūnija lēmumiem atstāts negrozīts (lietas 96.-97., 99.-101., 115.-118.,

139.-140.lapa).

Par pirmstiesas apcietinājuma termiņu un prokurora rīcību apsūdzības kopijas izsniegšanā Latvijas Republikas tiesībsargs sniedzis viedokli, kas

pamatots ar Kriminālprocesa likuma 406.panta piektajā daļā noteikto. Ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, apsūdzības

kopiju un rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors, savstarpēji vienojoties, var nodot apsūdzētajam personiski, ar viņa aizstāvja vai

pārstāvja starpniecību, ar kurjera palīdzību vai nosūtīt pa pastu uz viņa paziņoto sūtījuma saņemšanas adresi. Attiecīgi, vai apsūdzības izsniegšana trīs

dienas pēc lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības pieņemšanas ir uzskatāma par nekavējošu izsniegšanu ir vērtējams aspekts (lietas 156.-157.lapa).

/pers. E/ tiesas sēdē apstiprināja, ka 2019.gada 13.maijā prokurors personīgi ieradās Liepājas cietumā, un klātesot aizstāvei I.Freidenfeldei,

izsniedza apsūdzību un rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām.

Ar izmeklēšanas tiesneša 2019.gada 15.maija lēmumu izvērtēts vai ir likumīgs pamats drošības līdzekļa turpmākai piemērošanai, vai nav pārkāpts

Kriminālprocesa likuma 277.panta sestajā daļā un 279.panta pirmajā daļā noteiktais apcietinājuma maksimālais termiņš pirmstiesas kriminālprocesā.

Arī tiesa atzīst, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 68.panta pirmās daļas 3.punktu un 69.panta pirmo daļu persona iegūst apsūdzētā statusu ar to

brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības.

Pēc tam, kad prokurors pieņēmis lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, prokurors nekavējoties izsniedz apsūdzību kā tas noteikts

Kriminālprocesa likuma 406.pantā.

Ar apsūdzības nekavējošu izsniegšanu, tiesas ieskatā, jāsaprot iespēju to izdarīt saprātīgi īsā termiņā pēc lēmuma pieņemšanas, nevis to, ka jau

nākamajā mirklī tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas personai ir jābūt saņēmušai apsūdzību.

Lai arī Kriminālprocesa likums neparedz pienākumu prokuroram paziņot apsūdzētam un Ieslodzījumu vietu pārvaldei par lēmuma par personas

saukšanu pie kriminālatbildības pieņemšanu tā izdarīšanas brīdī, tomēr, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, kad lēmums tika pieņemts piektdienā un

nākamās divas dienas bija sestdiena un svētdiena – brīvdienas, tad prokurors ievērojot tiesiskās paļāvības principu varēta informēt Ieslodzījumu vietu

pārvaldi un ar tās starpniecību apsūdzēto par pieņemto lēmumu.

Līdz ar to, tiesa nekonstatē, ka būtu pārkāpts Kriminālprocesa likuma 277.panta sestajā daļā un 279.panta pirmajā daļā noteiktais apcietinājuma

maksimālais termiņš pirmstiesas kriminālprocesā un prokurors būtu pieļāvis apzinātu kavēšanos izsniedzot apsūdzētam /pers. E/ apsūdzību.

Ņemot vērā, ka apsūdzētam tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu,

piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Tiesas sēdē prokurors uzturēja kaitējuma kompensāciju 1935 euro apmērā par Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts

kompensāciju cietušajam /pers. F/, kas piedzenama par labu valstij no notiesātā /pers. E/. Apsūdzētais kaitējuma kompensācijas pieteikumu un tā

apmēru atzina, kā arī kompensācijas apmērs ir pierādīts ar Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par kompensāciju un maksājuma uzdevumu par

kompensācijas izmaksu (lietas 109.-110.lapa).

Lietiskie pierādījumi - divi naži, krēsla pārvalks, džemperis, aploksne ar saskarsmes pēdu nomazgājumiem, aploksne ar asins pēdām un T krekls –

kā priekšmeti, kuriem nav vērtības, ar kuriem izdarīts noziedzīgs nodarījums un kuri sabojāti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas

1.un 2.punktu iznīcināmi.

Lietiskos pierādījumus – džinsa auduma bikses un pelēku džemperi, kas iepakoti papīra maisā ar drošības uzlīmi A17 1279685 atdot /pers. E/, jo

no 2019.gada 21.februāra izņemšanas protokola secināms, ka /pers. C/ labprātīgi izsniegusi /pers. E/ izmazgātās drēbes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta ceturto daļu nosakāms divu mēnešu termiņš divi mēneši no paziņojuma nosūtīšanas dienas, kad

lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs var izņemt lietiskos pierādījumus. Neizņemšanas gadījumā tie iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528., 529., 530. un 531. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

5 (pieciem) gadiem ar probācijas uzraudzību uz 3 (trim) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un 52.pantu, noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto papildsodu pēc Liepājas tiesas 2013.gada

2.decembra sprieduma un Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 18.marta sprieduma, un galīgo sodu /pers. E/ noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem)

gadiem 10 (desmit) mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 3 (trim) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. E/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2019.gada

11.februāra līdz 2019.gada 19.septembrim, soda izciešanas sākumu skaitot no 2019.gada 19.septembra.

/pers. E/ piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. E/ par labu valstij 1935 euro (viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit pieci eiro), ko Juridiskās palīdzības administrācija izmaksājusi

/pers. F/ kā valsts kompensāciju saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajam”.

Kompensācija iemaksājam valsts budžeta kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta numurs LV68TREL1060001239300.

Kompensāciju labprātīgai izpildei nosakāms termiņš – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākums iesniegt Kurzemes rajona

tiesai dokumentus par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu.

Lietiskos pierādījumus – divus nažus, krēsla pārvalku, džemperi, aploksni ar saskarsmes pēdu nomazgājumiem, aploksni ar asins pēdām un T

kreklu iznīcināt.

Lietiskos pierādījumus – džinsa auduma bikses un pelēku džemperi, kas iepakoti papīra maisā ar drošības uzlīmi A17 1279685 atdot /pers. E/.

Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis attiecīgos lietiskos

pierādījumus, tad tos iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2019.gada 10.oktobrī.

Tiesnese A.Eglija