Legislator Case Law & Legislation
C30392917 / C-1725-17 AI generated

Court allows landlord's small claims suit for rent, VAT, property tax, and late fees against tenant.

Case Number C30392917 / C-1725-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Daugavpils Court fully granted the Privatization Agency's small claims request for unpaid rent, taxes, and penalties. The tenant had signed a lease requiring monthly payments based on the land's cadastral value and agreed to specific late fees. The court ruled in favor of the landlord, ordering the tenant to pay the calculated amounts plus court costs within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 15., 42., 97., 190., 204.1, 250.25 panti: The court must fully support a plaintiff's small claims request when the defendant fails to contest the validity of the contractual obligations regarding rent and associated taxes.

Keywords

AI generated
small claims procedure landlord tenant dispute rent arrears recovery property tax liability late payment penalties civil process law privatization agency

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 15. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30392917

Lietas arhīva Nr. C-1725-17/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2017.gada 11.maijā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I. Beitāne,

izskatīja rakstveida procesā civillietu VAS “Privatizācijas aģentūra” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017. gada 19.janvārī tiesā saņemts prasītājas VAS “Privatizācijas aģentūra” maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/ par

naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Ministru kabineta 2001.gada 9.maija rīkojumu Nr.247 ,,Par zemesgabala /adrese/, nodošanu

privatizācijai” valsts zemesgabals /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, nodots privatizācijai. Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu 1999.gada 7.jūlijā

nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.18544 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā. Uz zemesgabala atrodas daudzdzīvokļu

māja, kuras sastāvā ietilpst dzīvokļu īpašumi, t.sk., dzīvokļa īpašums Nr./numurs/ kopā ar pie tā piederošām kopīpašuma domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas (1045/62135 domājamās daļas no nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./numurs B/), uz kuru atbildētājam ar Rīgas pilsētas

zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2007.gada 22.augusta lēmumu ir nostiprinātas īpašuma tiesības Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs

C/A-/numurs/. 2015.gada 19.februārī prasītāja ar atbildētāju noslēdza nomas līgumu. Saskaņā ar nomas līguma 3.1.punktu atbildētājs maksā prasītājai

nomas maksu par zemesgabala 1045/62135 domājamo daļu nomu 1,5% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, t.i., 104,29 EUR gadā, ceturksnī -

26,07 EUR un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā vienlaicīgi ar nomas maksas samaksu. Zemesgabala kadastrālā vērtība atbilstoši

Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā norādītajam, uz 2015.gada l janvāri ir 413 395 EUR. Saskaņā ar nomas līguma 3.2.punktu,

papildus līguma 3.1.punktā norādītajiem maksājumiem atbildētājam jāmaksā prasītājai nekustamā īpašuma nodoklis, pamatojoties uz izrakstīto rēķinu,

kurā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums norādīts atbilstoši pašvaldības izsniegtajam nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumam. Nomas līguma 3.3.

un 3.3.2. punktā noteikts, ka, mainoties zemesgabala kadastrālai vērtībai, prasītājai ir tiesības vienpusēji mainīt zemesgabala nomas maksu, rakstiski

paziņojot atbildētājam par nomas maksas apmēra izmaiņām, kur nomas maksa mainās ar dienu, kad zemesgabalam noteikta jauna kadastrālā vērtība.

Ņemot vērā nomas līguma 3.5.punktu, atbildētājam maksājumi jāieskaita prasītājas norēķinu kontā ar atzīmi ,,Nomas maksa par zemes /adrese/,

1045/62135 domājamām daļām”, par katru kalendāro ceturksni uz priekšu, ne vēlāk kā līdz tā sākumam. Saskaņā ar nomas līguma 3.8.punktu, ja

maksājumi nokavēti, atbildētājs par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma procentus 0,1% apmērā no visas termiņā nesamaksātās summas.

Nokavējuma procentu samaksa neatbrīvo atbildētāju no līguma saistību izpildes. Saskaņā ar nomas līguma 3.9.punktu, ja atbildētājam ir maksājumu par

zemesgabala nomu parāds, tad atbildētāja kārtējo maksājumu, saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu, vispirms ieskaita procentu maksājumos un tikai pēc

tam dzēš atlikušo nomas maksas parādu. Ievērojot nomas līguma 5.1.punktu, atbildētājam jāmaksā nomas maksa nomas līgumā noteiktajos termiņos un

apjomos. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā pieejamai informācijai, zemesgabala kadastrālā vērtība 2016.gadā ir 413 395

EUR, līdz ar to nomas maksa 2016.gadā nav mainījusies. 2016.gada 15.jūnijā prasītāja nosūtīja atbildētājam vēstuli Nr.1.17/5017 par nomas maksas un

ar to saistīto maksājumu parādu 154,95 EUR apmērā, nosakot parāda nomaksas termiņu ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam un brīdināja, ka parāda

nesamaksāšanas gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Atbildētājs nav informējis prasītāju par parāda nesamaksāšanas

iemesliem, kā arī nav veicis parāda samaksu. Prasītāja ar atbildētāju nomas līgumu noslēgusi pamatojoties uz 2007.gada 30.oktobra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.735 “ Noteikumi par publiskas personas zemes nomu”. Mediācija strīda risināšanai nav izmantota un prasītāja saistībā ar savu celto

prasību tiesā pret atbildētāju neizmantos mediācijas procesu, lai atrisinātu radušos civiltiesisko strīdu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu uz 2017.gada 2.janvāri 391,54 EUR apmērā un visus ar tiesāšanos saistītos

izdevumus to faktiskajā apmērā; noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 procentus gadā no pamatparāda no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2017. gada 25.janvārī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas aizpildītas

paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai. Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2017.gada 15.marta lēmumu civillieta VAS

“Privatizācijas aģentūra” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu.

2017.gada 7.aprīlī tiesnese noteica civillietas skatīšanu rakstveida procesā. Prasītājam un atbildētājam ir paziņots datums, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kas izkatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Prasītājs un atbildētājs nav pieteikuši noraidījumu.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Kā izriet no prasības pieteikuma ar Ministru kabineta 2001.gada 9.maija rīkojumu Nr.247„Par zemesgabala /adrese/, nodošanu privatizācijai”

valsts zemesgabals /adrese/, kadastra Nr./numurs D/, nodots privatizācijai. Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu 1999.gada 7.jūlijā nostiprinātas

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.185441 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā.

Ar lietas materiāliem tiek apstiprināts, ka uz zemesgabala atrodas daudzdzīvokļu māja, kuras sastāvā ietilpst dzīvokļu īpašumi, t.sk., dzīvokļa

īpašums Nr./numurs/ kopā ar pie tā piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas (1045/62135 domājamās daļas no nekustamā

īpašuma ar kadastra Nr./numurs B/), uz kuru atbildētājam ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2007.gada 22.augusta lēmumu ir nostiprinātas

īpašuma tiesības Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/A-/numurs/.

Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka 2015.gada 19.februārī starp prasītāju un atbildētāju, noslēgts zemesgabala nomas līgums. Saskaņā ar nomas

līguma 1.punktu iznomātājs nodod un nomnieks pieņem lietošanā par maksu valsts zemesgabala /adrese/, kadastra Nr./numurs D/, 1045/62135

domājamās daļas nomniekam piederošā nekustamā īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai. Nekustamā īpašuma ( zemesgabala) lietošanas mērķis-

sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve.

Lietā nepastāv strīds, ka 2015. gada 19.februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts zemesgabala nomas līgums.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu

šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar nomas līguma 3.1.punktu atbildētājs uzņēmies saistību maksāt prasītājai zemesgabala nomas maksu par zemesgabala 1045/62135

domājamo daļu nomu 1,5% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, t.i., 104,29 EUR gadā, ceturksnī - 26,07 EUR un pievienotās vērtības nodokli

likumā noteiktajā apmērā vienlaicīgi ar nomas maksas samaksu.

Tāpat no minētā nomas līguma 3.1.punkta redzams, ka zemesgabala kadastrālā vērtība uz 2015.gada 1.janvāri ir 413395 EUR.

Saskaņā ar nomas līguma 3.2.punktu, papildus līguma 3.1.punktā norādītajiem maksājumiem atbildētājam jāmaksā prasītājai nekustamā īpašuma

nodoklis, pamatojoties uz izrakstīto rēķinu, kurā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums norādīts atbilstoši pašvaldības izsniegtajam nekustamā īpašuma

nodokļa paziņojumam.

Atbilstoši nomas līguma 3.4.1.apakšpunktam, nomas līguma 3.2.2.apakšpunktā noteiktie maksājumi un maksājumi par laika periodu no līguma

noslēgšanas dienas līdz 2015.gada 31.martam jāveic ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.martam.

Saskaņā ar nomas līguma 3.5. un 3.6.punktu atbildētājam maksājumi jāieskaita prasītāja norēķinu kontā par katru kalendāro ceturksni, par

ceturksni uz priekšu, ne vēlāk kā līdz tā sākumam. Jebkādas summas tiks uzskatītas par saņemtām ar brīdi, kad tās ieskaitītas kādā no nomas līguma

3.5.punktā norādītajiem kontiem. Maksājumi veicami tā, lai tie prasītāja kontā būtu ieskaitīti līdz mēneša pēdējai darbdienai.

Nomas līguma 3.8. un 3.9.punktā puses pielīgušās, ka maksājumu kavējumu gadījumā atbildētājs par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma

procentus 0,1% apmērā no visas termiņā nesamaksātās summas. Nokavējuma procentu samaksa neatbrīvo atbildētāju no nomas līguma saistību izpildes.

Ja atbildētājam ir maksājumu parāds, tad atbildētājs kārtējo maksājumu saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu, vispirms ieskaita nokavējuma procentu

maksājumos un pēc tam pamatparāda dzēšanai.

No prasības pieteikuma redzams, ka atbildētāja parādu veido nomas līguma 3.1. un 3.2.punktā noteikto nomas maksas un ar to saistīto maksājumu

parāda samaksas termiņa kavējums un pamatojoties uz nomas līguma 3.8.punktu aprēķinātie nokavējuma procenti.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 13.jūnijā prasītāja nosūtījusi atbildētājam zemesgabala nomas maksas un nekustamā īpašuma

nodokļa rēķinu Nr.PA16NA01491, nosakot rēķinu samaksas termiņu līdz 2016.gada 30.jūnijam.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 6.septembrī atbildētājam nosūtīts rēķins Nr. PA16NA02464 par kārtējā maksājuma 57,61 EUR

samaksu līdz 2016.gada 30.septembrim un norādīts parāds par iepriekšējo periodu 244,89 EUR.

2016.gada 2.decembrī atbildētājam nosūtīts rēķins Nr. PA16NA03456 par kārtējā maksājuma 57,61 EUR samaksu līdz 2016.gada

31.decembrim un norādīts parāds par iepriekšējo periodu 325,02 EUR.

2016.gada 10.martā atbildētājam nosūtīts rēķins Nr. PA16NA00598 par kārtējā maksājuma 48,92 EUR samaksu līdz 2016.gada 31.martam un

norādīts parāds 93,24 EUR.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai

pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda

savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas izrakstītos rēķinus, nav cēlis pretenzijas pret tiem, nav norādījis kā izpaužas rēķinos norādītā aprēķina

nepareizība vai nepamatotība, kā arī nav pierādījis, ka minētie rēķini ir jau apmaksāti. Līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt atbildētāja parādu apmēru.

Kā izriet no prasības pieteikumam pievienotajiem rēķiniem, prasītājas sastādītajiem maksājumu grafikiem un to izpildei atbildētāja kopējais parāds

uz 2017.gada 2.janvāri ir 391,54 EUR , ko veido atbildētāja zemes nomas maksas parāds 156,42 EUR, par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz

2017.gada 31.martam, nomas maksai piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa parāds 32,82 EUR apmērā par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz

2017.gada 31.martam, un no nekustamā īpašuma nodokļa parāda 134,74 EUR par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.martam.

Nolīgtie nokavējuma procenti no nomas maksas parāda sastāda 43,76 EUR par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 2.janvārim un no

nekustamā īpašuma nodokļa parāda nokavējuma procentiem 23,80 EUR par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 2.janvārim.

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa maksu, tiesa norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta septītajā daļā noteikts, ka nomas

darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi. Pievienotās vērtības nodoklis tiek pievienots darījuma vērtībai. Arī

judikatūrā ir atzīts, ka zemes nomas maksa ir jāapliek ar PVN (skat. spriedumu lietā Nr. SKC-5/2016; Nr. SKC 535/2007).

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir pamats piedzīt zemes nomas maksas parādu 156,42 EUR, kas aprēķināts par periodu no 2015.gada 1.oktobra

līdz 2017.gada 31.martam, nomas maksai piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa parādu 32,82 EUR apmērā par periodu no 2015.gada 1.oktobra

līdz 2017.gada 31.martam, un nekustamā īpašuma nodokļa parādu 134,74 EUR par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.martam.

Civillikuma 2112. pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puses piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums-

īre. Savukārt Civillikuma 2141. pants nosaka, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot

maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti. Atbilstoši Civillikuma 2146. pantam nomas vai īres maksa jāmaksā pilnīgi, kaut arī nomnieks vai

īrnieks aiz paša vainas nebūtu izlietojis visus nomātā vai īrētā priekšmeta labumus, ja vien iznomātājs vai izīrētājs nav šo priekšmetu no jauna izīrējis citam;

šādā gadījumā nomniekam vai īrniekam jāsedz tikai varbūtējais iztrūkums.

Prasītājs 2016. gada 15.jūnijā nosūtīja atbildētājam brīdinājumu par zemes nomas maksas parāda samaksu, nosakot parāda nomaksas termiņu ne

vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam, un brīdināja, ka, neveicot zemes nomas maksas parāda samaksu pilnā apmērā, vai nevienojoties par zemes nomas

maksas apmaksas veikšanas kārtību, prasītājs izmantos savas tiesības celt prasību tiesā par parāda piedziņu. Uz prasītāja aicinājumiem nomaksāt parādu

atbildētājs nav reaģējis.

Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summu vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas

vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Tiesa konstatē, ka nokavējuma procenti aprēķināti, pamatojoties uz līguma 3.8.punktu, atbilstoši kuram, ja maksājumi tiek kavēti, nomnieks maksā

nokavējuma procentus 0,1% apmērā no kavētās maksājuma summas par katru nokavējuma dienu.

Ņemot vērā lietā pierādīto apstākli, ka atbildētājs nav veicis zemes nomas maksājumus, pieļaujot maksājumu kavējumu, tiesa atzīst, ka atbildētājam

ir pienākums samaksāt prasītājam arī nokavējuma procentus. No prasības summas aprēķina redzams, ka prasītājs uz 2017.gada 2.janvāri aprēķinājis

nokavējuma procentus 67,56 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenami nolīgtie nokavējuma procenti no nomas maksas parāda 43,76 EUR par periodu no 2015.gada

1.oktobra līdz 2017.gada 2.janvārim un no nekustamā īpašuma nodokļa parāda nokavējuma procenti 23,80 EUR par periodu no 2015.gada 1.oktobra

līdz 2017.gada 2.janvārim.

Pavisam kopā no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds 391,54 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot neatmaksātā pamatparāda apmēru.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmā daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi– samaksātā valsts nodeva 71,14 EUR un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 89,88 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,15.,42.,97.,190. , 204.1, 250.25 pantu, tiesa,-

nosprieda

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu VAS “Privatizācijas aģentūra”, reģistrācijas Nr. 40003192154, nomas maksas

parādu 156,42 EUR (viens simts piecdesmit seši eiro 42 centi), par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.martam, nomas maksas

pievienotās vērtības nodokļa parādu 32,82 EUR (trīsdesmit divi eiro 82 centi), par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.martam,

nekustamā īpašuma nodokļa parādu 134,74 EUR (viens simts trīsdesmit četri eiro 74 centi) par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada

31.martam, nomas maksas parāda nokavējuma procentus 43,76 EUR (četrdesmit trīs eiro 76 centi) par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz

2017.gada 2.janvārim, nekustamā īpašuma nodokļa parāda nokavējuma procentus 23,80 EUR ( divdesmit trīs eiro 80 centi) par laika periodu no

2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 2.janvārim, kopā 391,54 EUR( trīs simti deviņdesmit viens eiro 54 centi), tiesas izdevumus 75,84 EUR

(septiņdesmit pieci eiro 84 centi), kopā 467,38 EUR (četri simti sešdesmit septiņi eiro 38 centi).

Noteikt, ka samaksa veicama vienā no VAS “Privatizācijas aģentūra”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, norēķinu kontiem: AS “Citadele

banka”, Nr. LV07PARX0003805160002, kods: PARXLV22, vai AS “Swedbank”, Nr.LV17HABA0551032309150, kods HABALV22, vai

norēķinu kontu Nr.LV38TREL9120351000000, saņēmēja Valsts kase, kods TRELLV22.

Noteikt VAS “Privatizācijas aģentūra”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, likumiskos 6% gadā no neatmaksātās galvenā parāda pamatsummas 323,98 EUR,

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

/pers. A/ noteikt termiņu piespriesto summu labprātīgai samaksai- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017. gada 11.maija Latgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese: I.Beitāne