Court orders monthly child support payments based on statutory minimums in a small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay monthly child support for their minor daughter. The plaintiff requested the statutory minimum amount, which the court confirmed was appropriate without needing to assess the parties' financial assets. Consequently, the judgment mandates specific monthly payments and state court fees from the defendant.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 197. un 250.25 panti: In small claims proceedings where the plaintiff requests statutory minimum support, the court may grant the claim without evaluating the parties' financial status.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C16109214
Lietas arhīva Nr.C-0376-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2015.gada 12.februārī
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Ramiro Grandāns
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par
uzturlīdzekļu piedziņu.
Tiesa
k o ns t a t ē ja
pusēm ir kopīgs bērns – 1999.gada 29.maijā dzimusī meita /pers. C/. Bērns atrodas prasītāja aprūpē. Atbildētāja materiālo palīdzību bērna
uzturēšanai sniedz neregulāri.
Prasītājs norāda, ka meita dzīvo kopā ar viņu. Lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus meitas uzturam 96 euro apmērā, ik mēnesi, bet ne
mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna pilngadībai.
Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 4.lapa).
Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē. Savukārt saskaņā ar CPL 56. 1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās
personas deklarētās dzīvesvietas adresi un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
2014.gada 22.novembrī atbildētājai saskaņā ar CPL 250. 21 panta pirmo daļu uz dzīvesvietu tika nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu
aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā līdz 2014.gada 22.decembrim.
Atbildētājas dokumenti tika nosūtīti atpakaļ. Tā kā tiesas dokumenti atbildētājai tika nosūtīti atbilstoši CPL 56. 1 panta noteikumiem. Līdz ar ko
secināms, ka tiesas dokumenti izsniegti likumā noteiktā kārtībā.
CPL 250. 25 panta otrā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas
kancelejā.
Prasītājs lūdza lietu skatīt rakstveida procesā. Atbildētāja savu viedokli nav izteicis.
Ar tiesneša 2015.gada 5.janvāra lēmumu (rezolūcijas veidā) lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2015.gada 12.februārī (lietas 9.lapas
otra puse).
Tiesa 2015.gada 5.janvārī nosūtīja paziņojumus pusēm par lietas izskatīšanas un sprieduma noraksta saņemšanas laiku (lietas 11., 12.lapa).
Novērtējot lietā esošos un pārbaudītos pierādījumus, tiesa a t z ī s t, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Atbilstoši dzimšanas apliecībai Nr.LV AB 329722 (apstiprinātajai kopijai) 1999.gada 29.maijā dzimušās /pers. C/, personas kods /personas
kods/, tēvs ir prasītājs, bet māte – atbildētāja (lietas 5.lapa).
Lietā nav strīda, ka nepilngadīgās /pers. C/ ikdienas aizgādību īsteno prasītājs, jo bērns dzīvo kopā ar viņu.
Prasītājs cēlis tiesā prasību, kurā lūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus bērnam.
Civillikuma (turpmāk – CL) 179.panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Minētā panta otrā daļa noteic, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas,
ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem.
Savukārt CL 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem
neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteic, ka katra vecāka
pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai
25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa
likmi” ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.734, minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada
1.janvāra bija 320 euro, bet no 2015.gada 1.janvāra – 360 euro.
Uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem, neatkarīgi no viņu mantas
stāvokļa, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai sastāda 96 euro mēnesī, kurš, konkrētajā gadījumā, jānosaka no
prasības tiesā iesniegšanas dienas 2014.gada 14.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim, bet no 2015.gada 1.janvāra – 108 euro mēnesī.
Ņemot vērā, ka prasītājs lūdz piedzīt valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus, tiesas ieskatā, nav nepieciešams vērtēt pušu mantisko stāvokli.
Rezumējot iepriekš minēto, tiesa a t z ī s t, ka prasība ir pamatota, tādēļ apmierināma.
Prasītāji lietās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvoti no valsts nodevas samaksas, tādēļ tā aprēķināma un piedzenama saskaņā ar CPL 34., 35. un
41.pantu no atbildētāja. Tā kā uzturlīdzekļu kopsumma par vienu gadu uz prasības iesniegšanas brīdi ir 1152 euro, valsts nodeva ir 172,80 euro. Turklāt
saskaņā ar CPL 39.panta pirmās daļas 5., 6.punktu un 41.pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami arī ar pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu
saistītie izdevumi 6,22 euro, kas apstiprinās ar lietas uzziņas lapu un uzziņu (lietas 1., 2.lapa).
Pamatojoties uz šajā spriedumā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 197. un 250.25 pantu, tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. C/, personas kods
/personas kods/, ik mēnesi, sākot no 2014.gada 14.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim 96 (deviņdesmit sešus) euro, bet no 2015.gada 1.janvāra
līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 108 (viens simts astoņus) euro, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divus euro 80 centus) un ar
lietas izskatīšanu saistītos pasta izdevumus 6,22 euro (sešus euro 22 centus).
Prasītāja labā piedzenamo uzturlīdzekļu summa iemaksājama AS Swedbank, kontā Nr. LV98HABA0551030170200.
Sprieduma labprātīgai izpildei par naudas summu piedziņu valsts labā noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales
apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā
noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pārsūdzības termiņu skaitīt no sprieduma pieejamības dienas – 2015.gada 13.februāra.
Tiesnesis Ramiro Grandāns