Legislator Case Law & Legislation
A420189818 / AA43-0616-19 ECLI:LV:ADAT:2019:0712.A420189818.9.S AI generated

Administrative court allows compensation for procedural violations despite lower court dismissing appeal.

Case Number A420189818 / AA43-0616-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court ordered the State Labour Inspectorate to compensate the applicant 165.77 euros for legal aid costs incurred during the appeal process. Although the lower court dismissed the applicant's claim because the inspectorate's decision was not deemed legally erroneous, the appellate court found that the inspectorate's decision to reinstate the case violated fundamental procedural rights. The court ruled that even if the final decision was not legally flawed, the procedural errors necessitated compensation for the applicant's incurred expenses.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287. un 288. panti; Administratīvā procesa likuma 126., 307., 309. un 329. panti: Even if a higher authority's decision in an administrative violation case is not legally erroneous, procedural violations that infringe upon fundamental rights may still warrant compensation for incurred costs.

Keywords

AI generated
administrative compensation procedural violations legal aid costs administrative appeal fundamental rights State Labour Inspectorate reinstatement of case

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 126. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 307. pants
Administratīvā procesa likuma 309. pants
Administratīvā procesa likuma 329. panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287. panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12. panta 1. daļa 5. punkts

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.A420189818

Lietas arhīva Nr. AA43-0616-19/22

ECLI:LV:ADAT:2019:0712.A420189818.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 12.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Inga Juhņeviča-Knoka,

tiesneses Laura Konošonoka un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ (/pers. B/) pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. B/ tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi, sakarā ar Valsts darba

inspekcijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.decembra spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas 2016.gada 29.novembra lēmumu Nr.11-VDI-121-2016-631 nolemts

izbeigt lietvedību SIA /Nosaukums A/ administratīvā pārkāpuma lietā par Darba likuma 7.panta trešās daļas, 29.panta

devītās daļas, 95.panta pirmās daļas, 55.panta trešās daļas pārkāpumiem.

Ar Valsts darba inspekcijas (turpmāk – inspekcija) direktora 2017.gada 17.februāra lēmumu Nr.2016-05-04/251-2017-

05-05/59 (turpmāk – 2017.gada 17.februāra lēmums) nolemts atstāt negrozītu Rīgas reģionālās inspekcijas 2016.gada

29.novembra lēmumu Nr.11-VDI-121-2016-631 par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Minēto lēmumu

pieteicējs /pers. B/ (/pers. B/) pārsūdzēja Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams ar 2017.gada 21.jūlija lēmumu lietā Nr.1A433004517 nolēma inspekcijas

2017.gada 17.februāra lēmumu daļā par Rīgas reģionālās inspekcijas 2016.gada 29.novembra lēmuma Nr.11-VDI-121-2016-

631 atstāšanu negrozītu atcelt un nodot jaunai izskatīšanai inspekcijai.

Pēc lietas atkārtotas izskatīšanas ar inspekcijas 2017.gada 13.septembra lēmumu Nr.2017-05-05/361 nolemts atstāt

negrozītu reģionālās inspekcijas 2016.gada 29.novembra lēmumu Nr.11-VDI121-2016-631, bet pieteicēja sūdzību noraidīt.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 27.aprīļa spriedumu lietā Nr.1A33024617 inspekcijas 2017.gada 13.septembra

lēmums Nr.2017-05-05/361 atstāts negrozīts, bet pieteicēja sūdzība noraidīta.

[2] Inspekcijā 2018.gada 22.februārī saņemts pieteicēja iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu 175 euro apmērā par

juridiskās palīdzības saņemšanu saistībā ar inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmuma pārsūdzēšanu tiesā.

Ar inspekcijas 2018.gada 7.marta lēmumu Nr.2018-05-05/86 (turpmāk – Lēmums) pieteicēja iesniegums par zaudējumu

atlīdzināšanu noraidīts.

Lēmumā norādīts, ka inspekcijas izdotais 2017.gada 17.februāra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav atzīts par

prettiesisku. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav konstatējams viens no mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas

priekšnoteikumiem – inspekcijas izdots prettiesisks lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Pieteicēja subjektīvais viedoklis

par inspekcijas izdoto lēmumu nav pamats zaudējumu atlīdzināšanai.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2018.gada 6.aprīlī vērsās Administratīvā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 175 euro apmērā un nokavējuma

procenti.

Pieteikums pamatots ar to, ka inspekcijas rīcība, pieņemot 2017.gada 17.februāra lēmumu, par kuru Rīgas rajona

tiesas Jūrmalas tiesu nams ar 2017.gada 21.jūlija lēmumu lietā Nr.1A433004517 konstatēja Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu, ir tiešā cēloņsakarībā ar pieteicēja juridiskās palīdzības

izdevumiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.decembra spriedumu pieteikums apmierināts daļā par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu atlīdzināti zaudējumi par juridiskās palīdzības saņemšanu, pārsūdzot

inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmumu, 165,77 euro apmērā. Pārējā daļā pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92.panta trešajā teikumā noteiktajam

nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Administratīvā procesa likuma 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem

zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko

rīcību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) (šeit

un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 28.februārim) 1.panta pirmajā daļā noteikto Atlīdzināšanas likuma

mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu

atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes

iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Atbilstoši minētā panta otrajai daļai Atlīdzināšanas likuma noteikumi par to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri

privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, attiecināmi arī uz tādu

zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka Atlīdzināšanas likuma normās norādītie kaitējuma „izraisītāji” ir jāinterpretē

saskaņā ar Satversmes 92.pantā garantētajām tiesībām, līdz ar to zaudējumi un kaitējums ir atlīdzināmi arī tad, ja tie nodarīti

nevis, piemēram, ar iestādes galīgo lēmumu pašu par sevi, bet gan ar iestādes pieļautu procesuālu pārkāpumu (sal. sk.

Senāta 2008.gada 16.maija spriedumu lietā SKA-49/2008).

[4.2] 2018.gada 1.martā stājās spēkā Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma

atlīdzināšanas likums. Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu

par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes,

prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.

Atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 5.punktam lietas, kuras minētā likuma spēkā stāšanās dienā izskata saskaņā

ar Atlīdzināšanas likumu, tiesa izskata un zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu izvērtē atbilstoši tiesiskajam

regulējumam, kāds bija spēkā līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai.

Savukārt ar grozījumiem Atlīdzināšanas likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 1.martā, personiskā kaitējuma un morālā

kaitējuma jēdzienu vietā ir ieviests nemantiskā kaitējuma jēdziens un grozītas attiecīgas tiesību normas.

Atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktā noteikts, ka šie grozījumi nav piemērojami to lietu izskatīšanā, kurās

attiecīgais iesniegums iestādē vai pieteikums tiesā iesniegts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Ievērojot minēto, šajā lietā, vērtējot kaitējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu, ir piemērojamas Atlīdzināšanas likuma

normas, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam.

[4.3] Pieteicējs lietā prasa atlīdzināt ar prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā nodarītos zaudējumus, proti,

zaudējumus, kas radušies, saņemot juridisko palīdzību, pārsūdzot tiesā inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmo daļu mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski

novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības

dēļ.

Minētā panta trešā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu,

iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais

zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru

kabinets.

Savukārt iepriekš minētā likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ka mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un

apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka ir jāpārbauda, vai pastāv mantisko zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats,

savukārt tā pastāvēšanas gadījumā jānosaka atbilstošs mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs saskaņā ar tiesību normās

noteiktajiem noteikumiem.

[4.4] Pieteicējs ir lūdzis zaudējumu atlīdzinājumu saistībā ar to, ka ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

2017.gada 21.jūlija lēmumu ir atcelts inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmums daļā par reģionālās inspekcijas 2016.gada

29.novembra lēmuma Nr.11-VDI2016-631 atstāšanu negrozītu.

Inspekcija uzskata, ka nepastāv atlīdzinājuma tiesiskais pamats, jo tiesa nav inspekcijas lēmumu atzinusi par

prettiesisku.

Tiesa minēto argumentu atzina par nepamatotu. Kā redzams no Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada

21.jūlija lēmuma, tiesa konstatēja būtiskus inspekcijas pieņemtā lēmuma trūkumus, tai skaitā konstatēja, ka lietā nav pilna

lēmuma. Minētajā tiesas lēmumā izdarītie secinājumi faktiski ir pamatoti ar pieteicēja sūdzībā izteiktajiem argumentiem, proti,

tiesa tos ir atzinusi par pamatotiem, tādēļ minētais inspekcijas lēmums pārsūdzētajā daļā atcelts un lieta nosūtīta jaunai

izskatīšanai iestādē. Ievērojot minēto, nav pamata uzskatīt, ka, atceļot inspekcijas lēmumu, tiesa to ir atzinusi par tiesisku.

Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka pastāv tiesiskais pamats zaudējumu atlīdzināšanai, kas radušies, saņemot juridisko

palīdzību inspekcijas lēmuma pārsūdzēšanai tiesā, proti, inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmums Nr.2016-05-

04/2512017-05-05/59 daļā par reģionālās inspekcijas 2016.gada 29.novembra lēmuma Nr.11-VDI-2016-631 atstāšanu

negrozītu ir prettiesisks un tiesa to ir atcēlusi.

Turklāt pieteicēja izdevumiem par juridiskās palīdzības saņemšanu inspekcijas lēmuma pārsūdzēšanai tiesā ir tieša

cēloņsakarība ar inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmuma pārsūdzētajā daļā prettiesiskumu. Proti, ja inspekcija jau

sākotnēji būtu pieņēmusi tiesisku lēmumu, pieteicējs, iespējams, to nebūtu pārsūdzējis, savukārt pārsūdzēšanas gadījumā

pieteicējam nerastos tiesības prasīt zaudējumu atlīdzinājumu, jo tiesa lēmumu atzītu par tiesisku un atstātu negrozītu.

Turklāt arī apstāklis, ka, vēlreiz izskatot lietu, inspekcija pieņēmusi lēmumu ar identisku rezultātu, nenozīmē, ka iepriekš

izdotais un tiesas atceltais lēmums bija tiesisks, jo pēc būtības tas ir cits lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

[4.5] Ievērojot to, ka tiesa konstatēja, ka pastāv zaudējumu atlīdzinājuma tiesiskais pamats un ir konstatējama

cēloņsakarība starp pieteicēja zaudējumiem un prettiesisko inspekcijas lēmumu, tiesa izvērtēja, kādā apmērā pieteicējam ir

atlīdzināmi zaudējumi.

Pieteicējs pieprasa atlīdzināt zaudējumus 165,77 euro apmērā, pamatojoties uz zvērinātas advokātes I.Plakanes

2017.gada 17.maijā izrakstīto rēķinu Nr.IP-2017/0506 un maksājumu apliecinošu dokumentu.

Pieteicējs tiesā iesniedzis zvērinātas advokātes I.Plakanes paskaidrojumu par izrakstīto rēķinu, kurā norādīts, ka

minētais rēķins ir izrakstīts tikai saistībā ar juridiskās palīdzības sniegšanu inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmuma

pārsūdzēšanai.

Apmēru, kādā personai tiek segti izdevumi par juridiskās palīdzības saņemšanu, nosaka Ministru kabineta 2011.gada

8.novembra noteikumi Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru”

(turpmāk – noteikumi Nr.859).

Saskaņā ar rēķinu pieteicējs ir saņēmis juridiskās konsultācijas četru stundu apmērā.

Noteikumu Nr.859 3.1.apakšpunkts noteic, ka valsts atlīdzina izmaksas vienai personai par sniegtu juridisko

konsultāciju – 19,21 euro stundā. Minēto noteikumu 4.punkts noteic, ka valsts sedz izdevumus par sniegtu juridisko

konsultāciju šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajā apmērā ne vairāk kā par piecām stundām vienas lietas ietvaros.

Ievērojot minēto, pieteicējam ir atlīdzināmi zaudējumi par saņemtajām juridiskajām konsultācijām 4 stundu apmērā, tas ir,

76,84 euro.

Saskaņā ar rēķinu pieteicējs ir samaksājis zvērinātai advokātei par sūdzības sastādīšanu iesniegšanai tiesā. Atbilstoši

noteikumu Nr.859 3.2.punktam valsts atlīdzina izmaksas vienai personai par pieteikuma, blakus sūdzības vai administratīvā

līguma (izlīguma) sastādīšanu – 32,01 euro. Sūdzība par iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pēc savas

būtības atbilst pieteikumam administratīvajā procesā, līdz ar to pieteicējam ir atlīdzināmi izdevumi par sūdzības

sagatavošanu iesniegšanai tiesā 32,01 euro apmērā.

Saskaņā ar rēķinu pieteicējs zvērinātai advokātei ir samaksājis par pārstāvību tiesas sēdē Rīgas rajona Jūrmalas tiesu

namā divu stundu apmērā, tas ir, 60 euro. Noteikumu Nr.859 3.7.apakšpunktā noteikts, ka valsts atlīdzina izmaksas vienai

personai par juridisko palīdzību – pārstāvību tiesas sēdē 28,46 euro stundā, tādējādi pieteicējam ir atlīdzināmi 56,92 euro.

[4.6] Attiecībā uz pieteikumu daļā par nokavējuma likumisko procentu piedziņu no zaudējumu summas no atbildētājas

pieteicēja labā tiesa atsaucās uz Civillikuma 1753. un 1765.pantā noteikto, kā arī Senāta 2007.gada 8.novembra spriedumā

lietā Nr.SKA-431/2007 norādīto. Tiesa konstatēja, ka publisko tiesību normās, kas vispārīgi noteic personas tiesības uz

materiālo zaudējumu atlīdzinājumu, un speciālajās normās, kas noteic tiesības saņemt zaudējumu atlīdzinājumu un

atlīdzināmo zaudējumu apmēru (Administratīvā procesa likumā, Atlīdzināšanas likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā un noteikumos Nr.859) arī nav ietvertas normas, kas paredzētu personas tiesības vienlaikus ar atlīdzinājumu

saņemt arī nokavējuma procentus. Līdz ar to tiesa secināja, ka pieteikums daļā par nokavējuma procentu atlīdzināšanu ir

noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.decembra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums apmierināts,

inspekcija iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[5.1] Inspekcija nepiekrīt tiesas secinātajam, ka pastāv tiesisks pamats zaudējumu, kas radušies, saņemot juridisko

palīdzību inspekcijas lēmuma pārsūdzēšanai tiesā, atlīdzināšanai.

Atšķirībā no administratīvā procesa, kurā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta piektajai daļai apstrīdētais

administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo

aktu, administratīvā pārkāpuma lietās par galīgo lēmumu ir uzskatāms lēmums, ko pieņem amatpersona, bet augstāka

iestāde un tiesa, saņemot pārsūdzību, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta otrajai daļai un

289.6panta devītajai daļai pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

No inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmuma un 2017.gada 13.septembra lēmuma Nr.2017-05-05/361, kā arī no

Rīgas rajona tiesas 2017.gada 21.jūlija lēmuma un Rīgas rajona tiesas 2018.gada 27.aprīļa sprieduma ir konstatējams, ka

lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kas ir dažādās pārsūdzības stadijās, ir Rīgas reģionālās inspekcijas 2016.gada

29.novembra lēmums Nr.11-VDI-2016-631 par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Tas ar Rīgas rajona

tiesas 2018.gada 27.aprīļa spriedumu (stājies spēkā 2018.gada 22.jūnijā) atzīts par likumīgu un pamatotu. Līdz ar to lietā

nav tiesiskā pamata zaudējumu atlīdzināšanai, jo Rīgas reģionālās inspekcijas 2016.gada 29.novembra lēmums Nr.11-VDI-

2016-631 par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā, skatot to pēc būtības, ir atzīts par likumīgu un

pamatotu.

[5.2] Tiesas spriedumā norādīts, ka Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 21.jūlija lēmumā izdarītie

secinājumi faktiski ir pamatoti ar pieteicēja sūdzībā izteiktajiem argumentiem, proti, tiesa tos ir atzinusi par pamatotiem.

Minētais apstāklis, inspekcijas ieskatā, neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo Rīgas rajona tiesas secinājumi nav balstīti uz

pieteicēja sūdzībā ietvertajiem argumentiem.

Inspekcija attiecībā par Rīgas rajona tiesas lēmumu papildus norāda, ka, ņemot vērā Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa tiesību normas un pieteicēja sūdzībā par reģionālās inspekcijas 2016.gada 29.novembra lēmumu

Nr.11-VDI-2016-631 norādīto, minētā sūdzība inspekcijā tika skatīta daļā, par kuru pieteicējs to pārsūdzēja, proti, par

Darba likuma 134.panta otrās daļas pārkāpuma neizvērtēšanu. Savukārt pieteicēja 2017.gada 3.novembra sūdzībā Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namam norādīti citi iebildumi, kas atšķiras no inspekcijai adresētajā sūdzībā minētajiem. Tāpēc

tiesa neņēma vērā inspekcijas lēmumā ietverto vērtējumu par Darba likuma 134.panta otrās daļas pārkāpumu un neizteica

iebildumus par to.

Inspekcijas ieskatā, Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 21.jūlija lēmumā ietvertais secinājums, ka

inspekcijas direktora 2017.gada 17.februāra lēmums nav pilns lēmums, jo tajā nav ietverta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 274.panta otrajā daļā noteiktā informācija, ir nepamatots. Minētā tiesību norma attiecas uz

amatpersonas pieņemtā lēmuma saturu, nevis uz augstākās iestādes lēmuma saturu. Turklāt lēmumā nav jāietver secinājumi

par lietvedības uzsākšanu un turpināšanu, bet ir jānorāda pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumenti, uz kuru

pamata pierādījumi noraidīti, kas inspekcijas direktora lēmumā bija atspoguļoti.

[6] Pieteicējs paskaidrojumos par inspekcijas apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota un ir noraidāma. Ņemot

vērā lietas faktiskos apstākļus un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 84.pantu un Atlīdzināšanas likuma 7.panta

trešo daļu, pieteicējam radušies zaudējumi ir tiešā cēloņsakarībā ar pieteicējam sniegtās juridiskās palīdzības izdevumiem

saistībā ar inspekcijas 2017.gada 17.februāra lēmuma pārsūdzēšanu tiesā.

Motīvu daļa

[7] Pieteicējs paskaidrojumos par inspekcijas apelācijas sūdzību izteicis lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, lai

lietas apstākļus varētu noskaidrot tiesas sēdē un pieteicējam būtu iespēja uzdot jautājumus atbildētājam.

Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kad no lietā esošajiem dokumentiem nevar

gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu

izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu

process parasti nav lietderīgs (sk., piemēram, Senāta 2018.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-103/2018 6.punktu,

2014.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-34/2014 6.punktu).

Procesa dalībniekiem rakstveida procesā tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu procesā. Arī

rakstveida procesā pieteicējam ir tiesības iesniegt pierādījumus un sniegt paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem

(Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 7.punkts), kā arī iepazīties ar lietas materiāliem (Administratīvā

procesa likuma 145.panta pirmās daļas 1.punkts). Senāts ir norādījis, ka vienīgā atšķirība rakstveida procesam no mutvārdu

procesa ir apstāklis, ka komunikācija tiesas un procesa dalībnieku starpā notiek rakstiski, nevis tiesas sēdē (sk. Senāta

2013.gada 5.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-534/2013 8.punktu).

Apgabaltiesa uzskata, ka konkrēto lietu nav nepieciešams izskatīt mutvārdu procesā, jo lietā esošie materiāli, tostarp

procesa dalībnieku pirmās instances tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi un rakstveida paskaidrojumi, kā arī pieteicēja

argumentācija par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pieteikumā un inspekcijas argumentācija apelācijas sūdzībā ir

pietiekama, lai lietu objektīvi izskatītu rakstveida procesā. Tādējādi pieteicēja lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu

procesā ir noraidāms, un apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai lietu izskata

rakstveida procesā.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.decembra spriedumu inspekcija ir

pārsūdzējusi daļā, ar kuru pieteicēja pieteikums apmierināts par mantisko zaudējumu atlīdzinājumu 165,77 euro apmērā.

Pieteicējs apelācijas sūdzību nav iesniedzis.

Tādējādi Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.decembra spriedums daļā, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums,

ir stājies spēkā.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa pārbaudīs pieteicēja pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par

mantisko zaudējumu atlīdzinājumu 165,77 euro apmērā pamatotību.

[9] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar

procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka inspekcijas apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums šajā daļā ir

apmierināms.

[10] Izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.decembra sprieduma motivāciju kopsakarā ar procesa

dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un pieteicēja pieteikumā un inspekcijas apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem,

apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi

atbilstošās tiesību normas un pareizi tās interpretējusi, pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami,

tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas

sprieduma motivācijai, atzīstot to par pilnībā pietiekamu, un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

Pretēji inspekcijas apelācijas sūdzībā norādītajam apgabaltiesa zaudējumu atlīdzināšanas kontekstā nesaskata būtiskas

atšķirības starp administratīvā akta apstrīdēšanas procesā augstākas iestādes pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu un augstākas

iestādes pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

287.panta pirmajā daļā noteiktā augstākas iestādes kompetence (cita starpā atstāt zemākas iestādes lēmumu negrozītu)

neatšķiras no Administratīvā procesa likuma 81.panta otrajā daļā noteiktās kompetences. Saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.pantu tiesā administratīvo pārkāpumu lietā tiek pārsūdzēts augstākas iestādes

pieņemtais lēmums tāpat kā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. un 188.pantu tiek pārsūdzēts augstākas iestādes

izdotais administratīvais akts.

Konkrētajā gadījumā pieteicējs pārsūdzēja tiesā inspekcijas pieņemto 2017.gada 17.februāra lēmumu, kas tobrīd bija

iestādes pieņemtais noslēdzošais lēmums konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā. Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams

a r 2017.gada 21.jūlija lēmumu nolēma minēto lēmumu atcelt un nodot jaunai izskatīšanai inspekcijai, pamatojoties uz

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmās daļas 5.punktu. Tātad inspekcijas lēmums atcelts,

pamatojoties uz absolūto lēmuma atcelšanas pamatu, kas norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir pieļauti būtiski

pamatnoteikumu pārkāpumi, kas dod pamatu atzīt, ka ir pārkāptas būtiskas lietas dalībnieku tiesības uz taisnīgu un pilnīgu

lietas izskatīšanu, un tādējādi ir pieņemts prettiesisks lēmums. Administratīvajai tiesai, lemjot par atlīdzinājumu šā prasījuma

ietvaros, nav pamata pārvērtēt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 21.jūlija lēmuma pamatotību.

Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka arī administratīvā pārkāpuma lietā tiesisks lēmums par soda piemērošanu vai jaunas

izskatīšanas rezultātā iestādes pieņemts tiesisks lēmums par lietvedības izbeigšanu neizslēdz, ka iestāde var būt pieļāvusi

tādus procesuālus pārkāpumus lietvedības gaitā, kas ir pamats zaudējumu atlīdzināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. B/ (/pers. B/) pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. B/ tiktu

atlīdzināti mantiskie zaudējumi 165,77 euro apmērā.

Uzdot Valsts darba inspekcijai atlīdzināt /pers. B/ (personas kods /pers. kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese /adrese

A/) mantiskos zaudējumus 165,77 euro (viens simts sešdesmit pieci euro 77 centi) apmērā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. B/ viņa samaksāto valsts nodevu par pieteikumu 30 (trīsdesmit) euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

I.Juhņeviča-

Tiesnese referente Knoka

L.Konošonoka

Tiesneses

L.Vīnkalna