Legislator Case Law & Legislation
11370069618 / KA06-0239-21 ECLI:LV:ZAT:2021:1122.11370069618.8.S AI generated

Appeal court reduced sentence from 150 to 80 hours of forced labor for minor assault.

Case Number 11370069618 / KA06-0239-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appeal court overturned the first-instance conviction for 150 hours of forced labor, substituting it with a sentence of 80 hours. The defendant argued for leniency based on his character and lack of prior criminal record, while the prosecution contended for a heavier penalty. The court reduced the term because the assault constituted a minor offense rather than the medium severity charged initially, ensuring the punishment remained proportional and fair.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 35. pants; 126. pantsa 1. daļa; 130. pantsa 1. daļa; 131. pantsa: When an appeal court finds that the facts constitute a minor offense rather than a medium one, it must reduce the statutory penalty range and impose a lighter sentence within the new range to ensure proportionality.

Keywords

AI generated
minor criminal offense proportionality of punishment forced labor sentence appeal court reduction statutory penalty range

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 35. pants
Krimināllikuma 7. pants
Krimināllikuma 47. pants
Krimināllikuma 48. pants
Krimināllikuma 126. pantsa 1. daļa
Krimināllikuma 130. pantsa 1. daļa
Krimināllikuma 131. pantsa
Kriminālprocesa likuma 563. pantsa 1. daļa 3. punkts
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. pantsa 1. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. KA06-0239-21/5

ECLI:LV:ZAT:2021:1122.11370069618.8.S

Kriminālprocess Nr.11370069618

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2021.gada 22.novembrī

Zemgales apgabaltiesa

tiesnese referente Dace Skrauple

un tiesneši Raimonds Rinčs un Juris Siliņš

apelācijas kārtībā izskatīja rakstveida procesā krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta

pirmās daļas sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ un viņa aizstāvja Daiņa Lūša apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.jūnija spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās

daļas ar piespiedu darbu uz 150 stundām. Drošības līdzeklis netika piemērots.

[2] saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. D/ notiesāts par to, ka nodarījis tīšus vidēja smaguma miesas bojājumus šādos

apstākļos.

2018.gada 21.oktobrī ap plkst.4 /pers. D/ pie /vieta/ /adrese A/ savstarpēja konflikta laikā, dusmu vadīts, ne mazāk kā trīs reizes ar dūri

iesita /pers. F/ pa galvu, kā arī, izmantojot spēka paņēmienu, tīši nogāza to zemē un uzgūlās viņam virsū.

/pers. D/ darbību rezultātā /pers. F/ tika nodarīti miesas bojājumi: labā mazā lielakaula lūzums ar labās pēdas locītavas mežģījumu, zemādas

asinsizplūdums un sista brūce labās acs rajonā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības

traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

Šīs apsūdzētā /pers. D/ darbības Zemgales rajona tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.

[3] Ar Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 11.marta spriedumu Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.jūnija spriedums atcelts daļā par /pers.

D/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.

/pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 130.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

/pers. D/ noteikts pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās

struktūrvienības /vieta/ nodaļā 10 darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

[4] Ar Latvijas Republikas Senāta 2021.gada 30.augusta lēmumu Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 11.marta spriedums atcelts daļā par

/pers. D/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 130.panta pirmās daļas.

Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.

Pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

[5] Apelācijas sūdzībā apsūdzētais /pers. D/ un viņa aizstāvis zvērināts advokāts Dainis Lūsis lūguši atcelt spriedumu un /pers. D/ attaisnot.

[5.1] Aizstāvības skatījumā spriedums nav pamatots. Tiesa lielāku vērību veltījusi apsūdzības argumentiem, izvairoties izvērtēt aizstāvības

argumentus, un uzskatījusi par nevajadzīgu analizēt konflikta izcelšanās iemeslu un tā iniciatoru, līdz ar ko, pieņemot apsūdzības proponēto pozīciju par

vienīgo pareizo, notikumus analizējusi, neapšaubot apsūdzības pausto versiju.

Tādējādi aizstāvība nevar piekrist pirmās instances tiesas secinājumam (sprieduma 11.lapa), ka tiesas ieskatā nav tik svarīgi noskaidrot, kurš

pirmais uzsāka konfliktu, jo no liecinieku liecībām zināms, ka gan apsūdzētais, gan cietušais abi bija noskaņoti agresīvi. Par to liecina ne tikai liecinieki, bet

arī turpmākās apsūdzētā un cietušā darbības un nespēja risināt radušos situāciju bez agresijas alternatīvā mierīgā ceļā ar cieņu pret sevi un citiem. Tiesas

ieskatā tiesas izmeklēšanas laikā netika gūti pierādījumi, ka /pers. D/ tikai aizstāvējās, atbildot uz cietušā agresiju.

Aizstāvības skatījumā apstāklim, kurš pirmais sāka konfliktu, ir būtiska nozīme konkrētajā situācijā, bez tam nepamatots ir tiesas ieskats, ka

tiesas izmeklēšanas laikā netika gūti pierādījumi tam, ka /pers. D/ tikai aizstāvējās, atbildot uz cietušā agresiju.

[5.2] Netiek noliegts fakts, ka /pers. D/ ar nievājošu vārdu „pidari” apzīmējis kompāniju, kas ieradās pie /vieta/ ar automašīnu /TL marka/,

taču tas, kā norāda pats apsūdzētais un /pers. H/, notika, vēršoties pie /pers. H/. Tiesa nav vērtējusi to, ka jauniešu nosaukšana par „pidariem” nevar

kalpot kā iemesls, lai attaisnotu fizisku uzbrukumu.

Vērtējot konflikta sākumu, tiesa nav pievērsusi uzmanību tam, ka apsūdzētais nav ne bāzis galvu automašīnā, ne balstījies uz tās, kā to

norāda cietušais. Tiesa nav vērtējusi, ka agresiju no jauniešu kompānijas izrādīja tikai /pers. F/, kurš jau iepriekš bija izrādījis agresiju pret nepilngadīgo

/pers. I/, kā to apliecināja liecinieks /pers. J/. Tāpat tiesa nav norādījusi, kādi pierādījumi apliecina to, ka fiziska konflikta iniciators varētu būt bijis /pers.

D/, un kāda varētu būt šādas rīcības motivācija. Jakas demonstratīva novilkšana gan gadījumā ar /pers. J/, gan gadījumā ar /pers. D/ liecina par agresīvu

uzvedību tieši no cietušā puses.

Kopā ar /pers. F/ esošie /pers. K/ un /pers.C/ /pers. D/ rīcībā (verbālajā izpausmē netika izteikts aizskārums kādai konkrētai personai)

nesaskatīja neko tādu, kādēļ būtu vērts izkāpt no automašīnas un uzsākt konfliktu ar viņu.

Šie fakti liecina par to, ka /pers. F/ bija agresīvs jau pirms konflikta ar /pers. D/ un bija konflikta uzsācējs ar viņu, konflikta uzsākšanai

izmantojot nenozīmīgu iemeslu. Šādu notikumu gaitu apstiprina arī liecinieces /pers. H/ un /pers. N/. Uz cietušā agresīvo rīcību norāda arī fakts, ka pēc

tam, kad viņa sitiena rezultātā /pers. D/ zaudē līdzsvaru, viņš konfliktu nepārtrauc, bet turpina /pers. D/ uzbrukt, kā tas redzams no videofaila.

Novērtējot konfliktu, aizstāvība secinājusi, un uz to norādīja arī pirmās instances tiesā, ka /pers. D/ bija persona, pret kuru tika vērsta fiziska

agresija, līdz ar ko ieguva tiesības uz samērīgu aizstāvību, tajā skaitā atbildot ar sitieniem uz pret viņu vērstiem sitieniem, aizstāvoties turot agresoru aiz

drēbēm, kā arī to aptverot, lai mazinātu agresīvās rīcības iespējas.

Konflikta noslēguma fāze liecina tieši par to – brīdī, kad cietušais bija nokritis zemē un agresiju neizrādīja, apsūdzētais atlaida cietušo,

pajautāja, vai nevajag palīdzību, un devās prom. Šis fakts liecina par to, ka /pers. D/ rīcība bija kā atbildes reakcija uz cietušā agresīvajām darbībām.

[5.3] Tiesa neprecīzi aprakstījusi videofailā fiksētās epizodes saturu. No ieraksta redzams, ka tad, kad /pers. D/ zaudē līdzsvaru pēc cietušā

sitiena, tieši cietušais ir tas, kurš turpina konfliktu, uzbrūkot /pers. D/, kurš cenšas līdzsvaru atgūt. /pers. D/ aizstāvas, ar vienu roku ieķeroties /pers. F/

drēbēs, ar otru izdarot sitienus cietušajam. Turpinājumā redzams, ka cietušais ievelk /pers. D/, kurš aptvēris cietušo no aizmugures, zālājā. Cietušā

kritiena brīdis nav fiksēts, tāpat ierakstā nav fiksēts brīdis, kad cietušais, kā rakstīts spriedumā, paiet nost no apsūdzētā. Cietušais pārtrauc izdarīt sitienus

tikai pēc tam, kad viņam to neļauj /pers. D/, cietušo aptverot.

Tiesa, spriedumā analizējot /pers. D/ darbības, pievērsusies /pers. D/ darbību iespējamam juridiskajam izvērtējumam, nonākot pie

secinājuma, ka /pers. D/ vidēja smaguma miesas bojājumus nodarījis ar netiešu nodomu. Tai pašā laikā tiesa mazāk pievērsusies /pers. D/ darbību

faktiskajām izpausmēm un to cēlonim, kas saistāms ar cietušā agresīvo rīcību, uzsākot konfliktu ar /pers. D/.

Spriedumā norādīts, ka, nosakot apsūdzētā vainas formu, jāizvērtē apsūdzētā psihiskās darbības intelektuālie un gribas procesi, saistība

starp personas apziņu un gribu un izdarīto noziedzīgo nodarījumu, noziedzīgā nodarījuma objektīvās pazīmes, tas ir, apsūdzētā uzvedības ārējā izpausme

saistībā ar viņa psihisko attieksmi pret izdarīto un tā izraisītajām sekām. Konkrētajā gadījumā apsūdzētais /pers. D/ nodarījis cietušajam /pers. F/ vidēja

smaguma miesas bojājumus ar netiešu nodomu, nerēķinoties ar viņa darbību rezultātā iespējamām sekām /pers. F/ veselībai. Ar savām darbībām /pers.

D/ nodarīja /pers. F/ veselības ilgstošu traucējumu uz laiku virs 21 dienas.

Šādus secinājumus tiesa izdarījusi, neanalizējot cietušā rīcību, kuras ietvarā arī būtu vērtējami cietušā psihiskās darbības intelektuālie un

gribas procesi, saistība starp cietušā apziņu un gribu un /pers. D/ reakciju uz šādu rīcību. /pers. F/ agresīvā rīcība savukārt apdraudēja apsūdzētā

veselību, un apsūdzētajam pret šādu apdraudējumu ir tiesības aizstāvēties.

Tiesa, apgalvojot, ka /pers. D/ cietušajam nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus, šo apgalvojumu nav motivējusi – kādi apsvērumi

apsūdzētajam ļautu pieņemt, ka uzbrucēja savaldīšana rezultēsies ar miesas bojājumu nodarīšanu, respektīvi, tiesa nav izvērtējusi spriedumā piesauktos

apsūdzētā psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus, saistību starp personas apziņu un gribu un izdarīto noziedzīgo nodarījumu, noziedzīgā

nodarījuma objektīvās pazīmes.

Konfliktā ar uzbrucēju personai, kurai tiek uzbrukts, konkrētajā gadījumā /pers. D/, nevar paredzēt un viņam nav jāparedz uzbrucēja vairāk

vai mazāk veiksmīga darbība, realizējot savu uzbrukumu.

[5.4] Aizstāvība uzskata, ka cietušā gribu un rīcību ietekmēja arī alkohola apreibums. Lai gan, kā konstatēts tiesas spriedumā, no eksperta

atzinuma zināms, ka cietušajam /pers. F/ 2018.gada 21.oktobrī konstatētas 0,64 promiles etilspirta, taču tiesas ieskatā tas nav tāds reibums, lai cilvēks

nekontrolētu savu rīcību.

Aizstāvība pirmās instances tiesā norādīja, ka arī cietušajam, iesaistoties fiziskā konfliktā, īpaši pašam veicot agresijas aktus, jārēķinās ar

otras konfrontējošās puses tiesībām un iespēju uz līdzvērtīgu (samērīgu) aizstāvību, kā rezultātā pats cietušais var gūt traumas.

Tiesas rīcībā nav dati par laiku, cikos 2018.gada 21.oktobrī /pers. F/ tika paņemtas asinis testam uz alkoholu, lai varētu izdarīt pamatotus

secinājumus par alkohola ietekmi uz cietušā apziņu. Vispārzināms fakts, ka transporta līdzekli vadītājam ar zināmu pieredzi aizliegts vadīt, ja reibums

pārsniedz 0,5 promiles. Aizstāvība tāpat atzīmē, ka cietušajam, atrodoties reibuma stāvoklī, ir grūtāk koordinēt sava ķermeņa, tajā skaitā kāju darbību,

kas arī var novest pie traumām. Agresoru savaldot, iespējama arī tīša pretinieka nogāšana zemē.

Tiesa nav vērtējusi /pers. D/ rīcības motīvu un mērķi. /pers. F/ uzbrūkot, /pers. D/ ar samērīgiem līdzekļiem aizstāvējās. Šajā gadījumā /pers.

D/ rīcības motīvs ir aizstāvēšanās un mērķis – neļaut uzbrucējam nodarīt miesas bojājumus. /pers. D/ rīkojās nepieciešamās aizstāvības ietvarā un nevar

atbildēt par cietušā agresiju un situācijas neizvērtēšanu, kas konkrētajā gadījumā ir tiešā cēloniskā sakarā ar cietušā gūto traumu. Līdz ar to /pers. D/ ir

attaisnojams.

[6] Viedokli par apelācijas sūdzību iesniedzis Austrumzemgales prokuratūras prokurors Andris Preiss, norādot, ka neiebilst lietas

izskatīšanai rakstveida procesā, nav noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim.

Uzskata, ka apsūdzētā /pers. D/ un viņa aizstāvja zvērināta advokāta Daiņa Lūša apelācijas sūdzība ir noraidāma. Pirmās instances tiesa

pamatoti atzinusi /pers. D/ par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Prokurors norādījis, ka prokurora viedoklis lietā ticis sniegts 2020.gada 2.decembrī, tas tiek uzturēts un nav mainījies.

[7] Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aleksandrs Soroka 2020.gada 2.decembra viedoklī par apelācijas sūdzību norādījis,

ka tā ir noraidāma, jo pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi /pers. D/ par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[7.1] Ievērojot to, ka /pers. D/ sniedzis liecības kriminālprocesā, apsūdzētā liecības ir vērtējamas kopsakarā ar pārējiem lietā iegūtiem un

tiesā pārbaudītiem pierādījumiem. Apsūdzētais sevi par vainīgu tiesā neatzina un tiesas izmeklēšanā sniedza liecības. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 1.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kuras viņš pilnībā uzturēja un apstiprināja.

Prokurors norādījis uz būtiskām pretrunām apsūdzētā /pers. D/ liecībās.

Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. D/, nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja, ka viņš tikai uzjautājis,

kas tie tādi viņam nepazīstami jaunieši, kuri piebraukuši pie viņa automašīnas, pēc kā no automašīnas /TL marka/ pasažieru puses priekšā izlēca jaunietis

un, agresīvi noskaņots, nāca viņa virzienā. Pēc apmaiņas ar sitieniem viņš centies jaunieti saķert, lai nomierinātu. Abi kaut kā bija nonākuši līdz zālājam, uz

kura nokrituši (lietas 49.-50.lapa).

Turpretī konfrontācijā ar cietušo /pers. F/ /pers. D/ liecināja, ka nogāzis zemē cietušo, lai nomierinātu (lietas 51.-54.lapa). Savukārt,

nopratināts kā apsūdzētais, /pers. D/ liecināja, ka nosaucis par kverpļiem nepazīstamus jauniešus, kas bija automašīnā /TL marka/, pēc kā sācies

konflikts ar cietušo. Konflikta rezultātā abi ar cietušo nonākuši pie apmalītes, kas ir augstāka par asfaltu un norobežo zālāju. Abi aiz apmalītes bija

aizķērušies un nokrituši uz zālāja (lietas 70.-72.lapa).

Pirmās instances tiesā apsūdzētais /pers. D/ liecināja, ka izkāpa no savas mašīnas un gāja pie /pers. H/ teikt, ka jābrauc mājās. Paprasīja,

kas tie tādi par „pidariem”, neatceras, kā īsti prasīja. Apmainījās savstarpējiem sitieniem līdz brīdim, kad abi aiztenterēja līdz zālienam, tad viens otru līdzi

parāva un uz sāniem nokrita. Vai nu /pers. F/ apsūdzētajam bija ieķēries, vai arī otrādi, kritiens bija no līdzsvara zaudēšanas, tas nebija spēka paņēmiens.

Prokurors uzskata, ka šādas nekonsekventas apsūdzētā /pers. D/ liecības nav pamata uzskatīt par patiesām, turklāt tās ir pretrunā ar

pārējiem lietā iegūtiem un tiesā pārbaudītiem pierādījumiem.

[7.2] Cietušais/pers. F/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. D/ viņam nav pazīstams, 2018.gada 21.oktobrī atradās mašīnā /vieta/ kādus

20 metrus no /pers. D/ mašīnas. Pie viņiem bija atnākusi /pers. D/ sieva, tad atnāca /pers. D/. Viņš bija agresīvs, nosauca viņus par „pidarasiem” un līda

ar galvu iekšā mašīnā. Viņš izkāpa ārā, lai /pers. D/ nostumtu nost no mašīnas. Tiklīdz izkāpa ārā, varēja redzēt, ka /pers. D/ ir agresīvi noskaņots,

mēģināja uzsākt konfliktu, bet viņa sieva iestājās pa vidu, tad viņš sievu pastūma malā un sākās konflikts. /pers. D/ izdarīja sitienus, viņš sita pretī. Kad

bija atkāpies un pagriezis muguru, /pers. D/ apķēra viņu no mugurpuses, centies tikt ārā no apskāviena, tad viņš laikam pielika kāju, abi krita un /pers. D/

uzkrita viņam virsū, tad jau atradās zālē. Tā rezultātā viņam bija salauzta kāja.

Liecinieks/pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. D/ personīgi nav pazīstams. 2018.gada 21.oktobrī kopā ar /pers. C/ un /pers. F/

bija aizbraukuši uz balli. Pēc balles aizbrauca prom, vēlāk atgriezās. Tad pienāca /pers. D/ un sāka viņus apsaukāt par „pidariem”, bāza galvu mašīnas

salonā, jo mašīnai bija logs vaļā. Tad viņš, /pers. K/, /pers. F/ un /pers. C/ izkāpa no mašīnas, sāka runāt ar /pers. D/, lai iet malā un nelien pie svešas

mašīnas. Tad /pers. D/ sāka ar sitieniem nākt virsū, sieva mēģināja viņu apturēt. Viņš gāja tieši pret /pers. F/, viņš stāvēja blakus. Tur netālu bija bariņš ar

jauniešiem no /pers. D/ puses. Kad sākās konflikts starp viņiem, tad nāca vēl viens /pers. F/ virsū, bet liecinieks viņu aizturēja. /pers. D/ iesita /pers. F/

pirmajam ar roku pa galvu. Tas notika pie automašīnas, tālāk sākās kautiņš un, viņi virzījās uz zāliena pusi prom no stāvlaukuma, cietušais aizsargājās.

Sanāca, ka /pers. F/ nokrita zemē un /pers. D/ uzkrita viņam virsū, tālāk bija vēl divi sitieni pret /pers. F/. /pers. D/ bija virsū /pers. F/, jo /pers. F/ tajā

brīdī tika salauzta potīte.

Liecinieks/pers. C/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka personīgi nepazīst /pers. D/. 2018.gada 21.oktobrī bija mašīnai pie stūres. Pienāca klāt

/pers. D/, teica, kas tie par pidariem. Kāpa ārā no mašīnas, tur jau sākās kautiņš. Cietušo/pers. F/ pazīst. Pie mašīnas visādi nāca klāt, bija pienākušas arī

sievietes, tad pienāca /pers. D/ un sākās vārdisks konflikts. Īsti neredzēja, kas tur notika, nedomāja, ka būs konflikts. Lieciniekam vēl viens nepazīstams

jauns čalis neļāva izkāpt no mašīnas, turēja durvis, bet, straujāk atverot durvis, izkāpa. Konflikts notika stāvlaukumā, neviens nejaucās konfliktā. /pers.

D/ sagrāba /pers. F/ no mugurpuses, virzījās uz zāliena pusi un tad sanāca, ka gāza /pers. F/ zemē un vienu vai divas reizes iesita, tas nebija nejaušs

kritiens. No mugurpuses paņēma /pers. F/, saķērušies gāja līdz zālītei un /pers. D/ jau zālītē uzkrita /pers. F/ virsū. /pers. D/ /pers. F/ iesita vienu vai divus

sitienus pa galvu. /pers. F/ bija noliecies uz ceļiem ar seju uz zemi, neatceras, kā bija galva. /pers. F/ bļāva, ka sāp kāja. Izsauca ātro palīdzību, redzēja,

ka kaut kas nav labi kājai. /pers. F/palika viens pats zālītē, /pers. D/ bija jau iesēdies mašīnā.

Lieciniece/pers. H/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ir /pers. D/ sieva. Balle bija beigusies, visas mašīnas aizbrauca prom. Taisījās jau uz māju

pusi, kad viņu automašīnai tieši aizmugurē piebrauca /TL marka/ markas mašīna, kurā atradās /pers. F/. Stāvlaukums bija brīvs, bet /TL marka/ nostājās

viņu mašīnai aizmugurē, aizšķērsojot ceļu. Vīrs izkāpa no vadītāja puses, no aizmugures nāca /pers. N/. /pers. N/ nāca pa otru pusi mašīnai, vīrs nāca

uzreiz klāt un pajautāja, kas tie tādi. Varbūt tur bija arī kāds necenzēts vārds, bet to vīrs adresēja viņai, uz ko uzreiz no automašīnas blakussēdētāja puses

izlēca /pers. F/, kurš bija ļoti uzvilcies, demonstratīvi nometa savu jaku mašīnas aizmugurē uz kapota un bravurīgi uzreiz nāca virsū /pers. D/. /pers. F/

mēģināja iesist, nekas nesanāca, tas viss notika ļoti ātri. Tad vīrs dabūja galvas rajonā sitienu. /pers. D/ paklupa, ceļoties augšā, redzēja, ka /pers. F/

skrien viņam virsū, tad sanāca daži sitieni. /pers. D/ ieķērās /pers. F/ džemperī, sašķiebās uz labo pusi un zaudēja līdzsvaru. Iespējams, ka /pers. F/ tur

savu kāju samežģīja vai salauza. Tad viņi saķērušies iestreipuļoja zālienā. Abi divi krita uz kreisā sāna pusi un nokrita viens otram blakus.

Lieciniece/pers. N/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka cietušo personīgi nepazīst. Ballē jauniešu kompānijas vidū bija iereibis cietušais, kopā

sadzēra. /pers. D/ nelietoja alkoholu, viņš bija šoferis. Beidzās balle, visi devās pa mājām. Tad piebrauca jaunieši ar /TL marka/ automašīnu un nostājās

/pers. D/ mašīnai pašā aizmugurē, ka nevarēja gandrīz izbraukt. /pers. K/ un /pers. H/ piegāja pie šīs automašīnas, /pers. D/ arī izkāpa no mašīnas,

atradās metra attālumā no /TL marka/ automašīnas. Sarunu nedzirdēja, tad pēkšņi no mašīnas labās puses priekšējām durvīm izlēca jauneklis,

demonstratīvi norāva jaku un nometa uz mašīnas aizmugures un sāka iet virsū /pers. D/. /pers. D/ skrēja virsū /pers. F/. Pārdzīvoja, negribēja skatīties,

kas tur notiek. Kad paskatījās, redzēja, ka viņi abi kopā bija saķērušies un abi kopā krita laikam uz labā sāna, īsti kautiņš nebija.

Liecinieku/pers. H/, /pers. N/, /pers. K/, /pers. C/ liecības par konflikta sākumu un kritiena brīdi ir pretējas. /pers. H/ un /pers. N/ liecina, ka

kautiņu uzsāka cietušais un ka abi, /pers. D/ un /pers. F/, zemē nokrita uz sāniem. Savukārt /pers. K/ un /pers. C/ liecina, ka kautiņu uzsāka /pers. D/, ka

/pers. D/ uzkrita virsū /pers. F/, pēc kā /pers. F/ tika salauzta kāja.

[7.3] Videofailā, kas fiksēts DVD+R diskā, redzams konflikts starp apsūdzēto /pers. D/ un cietušo /pers. F/. Abi grūstās, ķeras drēbēs,

mēģina viens otram iesist. Kad cietušais /pers. F/ pagriežas un dodas prom uz zālāja pusi, /pers. D/ apķer no mugurpuses cietušo un abi dodas no asfalta

uz zālāja pusi. Aiz apmalītes, kas norobežo asfaltēto laukumu no zālāja, neviens neaizķeras. Virzoties pa zālāju, /pers. D/, apķēris no mugurpuses, turpina

turēt cietušo. Kritiena momentu neredz, abi atrodas uz zemes, /pers. D/ guļ virsū /pers. F/, sitienus neviens neizdara. Videoierakstā redzams, ka cietušais

/pers. F/ ir gan mazāka auguma, gan vājākas miesas būves, nekā apsūdzētais /pers. D/.

Prokurors uzskata, ka tādējādi ir pamats kritiski vērtēt liecinieču /pers. H/ un /pers. N/ liecības, jo tās ir pretrunā ne tikai ar cietušā un pārējo

liecinieku liecībām, bet arī ar ierakstu DVD+R diskā, kur var redzēt, ka /pers. D/ satver cietušo no mugurpuses un nogāž zemē. Redzams arī, ka

apsūdzētais uzgūlies virsū cietušajam, nevis blakus, un piespiedis viņu tur uz zemes.

[7.4] Tiesu medicīniskās ekspertīzes 2018.gada 16.novembra eksperta atzinumā Nr./numurs/ norādīts, ka /pers. F/ konstatēti miesas

bojājumi – labā mazā lielakaula lūzums ar labās pēdas locītavas mežģījumu, zemādas asinsizplūdums un sista brūce labās acs rajonā, kas pēc sava

rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas. Miesas bojājumi var atbilst

lēmumā norādītajam nodarīšanas laikam, radušies no cietu, trulu priekšmetu iedarbības, iespējams, pie lēmumā uzrādītajiem apstākļiem.

Eksperts /pers. AC/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka savu sniegto atzinumu Nr./numurs/ uztur. Ir dažādas spēka pielikšanas vietas – labās

pēdas locītava un seja, ar vienu sitienu to nevar izdarīt, vajag divas spēka pielikšanas vietas. Medicīniskajā izrakstā nav uzrādīti sīkāki dati, bet ārējās

potītes lūzums ar pēdas pamežģījumu var būt pie lietā norādītajiem apstākļiem. Var rasties, krītot ar savu svaru plus vēl brīdī, kad pēda ir sašķiebta

vairāk uz ārējās labās malas. Nevar izslēgt tiešu sitienu pa potītes rajonu, bet tādi apstākļi nav uzrādīti un zināmi. Kā raksta policija, satvēra un gāza

zemē, pie tādiem apstākļiem var rasties, kāja sašķiebjas uz pēdas ārmalu un svars virsū. Mežģījums ir novirzījums un tas vairāk norāda uz šādu

mehānismu. Sista brūce labā augšējā plakstiņā, spēka pielikšanas virziens varētu būt perpendikulārs sejas plaknei, bet precizēt to nav iespējams, var būt

no apakšas uz augšu. Būtībā traumas mehānisms veidojas, acs plakstiņam atspiežoties pret acs kaulu. No aizmugures sitot, būtu problemātiski iesist pa

plakstiņu.

[7.5] Pirmās instances tiesa sprieduma 9.lapā pamatoti norādījusi, ka apsūdzētais /pers. D/ nenoliedz, ka pienācis pie mašīnas, kurā sēdēja

cietušais, pakaļ sievai un viņai vaicājis, kas tie par „pidariem”, bet nekādi nav vērsies pret mašīnā sēdošajām personām. Par to, ka cietušais uzsāka

kautiņu, liecina liecinieki /pers. H/ un /pers. N/, kuri bija kopā ar /pers. D/. Savukārt liecinieki /pers. K/ un /pers. C/ liecina, ka konfliktu uzsācis

apsūdzētais. CDV+R diska ierakstā vērojams, ka gan apsūdzētais, gan cietušais sit viens otram, cietušais uzbrūk /pers. D/ un iesit galvas rajonā, kā

rezultātā /pers. D/ paklūp. Turpinoties kautiņam, abi sit viens otram, ķeras pie drēbēm, tad /pers. D/ satver cietušo, kurš pagājis nost no apsūdzētā un

neturpināja kautiņu, no mugurpuses un grūstoties nogāž cietušo zemē, uzguļoties viņam virsū. Šo darbību rezultātā ar netiešu nodomu apsūdzētais /pers.

D/ nodarīja vidēji smagus miesas bojājumus /pers. F/, savukārt pašam apsūdzētajam miesas bojājumi netika konstatēti.

No liecinieku liecībām secināms, ka gan apsūdzētais, gan cietušais bija noskaņoti agresīvi, tas redzams turpmākās apsūdzētā un cietušā

darbībās, abi nespēja risināt radušos situāciju mierīgā ceļā.

Apelācijas sūdzībā norādīto, ka /pers. D/ rīkojās nepieciešamās aizstāvības ietvarā, prokurors vērtē kā aizstāvības pieņēmumu, kas

neapstiprinās ar lietā iegūtiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem. Situācija, kad /pers. F/ atkāpjas, bet /pers. D/ no mugurpuses satver

cietušo un nogāž zemē, uzguļoties virsū, viennozīmīgi vērtējama kā apsūdzētā uzbrukums /pers. F/.

Līdz ar to pretēji apelācijas sūdzībā norādītam prokurors secinājis, ka konflikta iniciators bijis /pers. D/, provokatīvi ar nievājošu vārdu

apzīmējot cietušā kompāniju. Šādi /pers. D/ rīkojās bez jebkāda iemesla, nemotivēti un bez konkrēta nodoma. Minētais apstiprinās ar /pers. D/

turpmākām pret cietušo vērstām darbībām, kuru rezultātā /pers. F/ ar netiešu nodomu tika nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi.

Piekrītot pierādījumu izklāstam un izvērtējumam pirmās instances tiesas spriedumā, prokurors uzskatījis, ka visā pilnībā atkārtoti izklāstīt

pierādījumus nav nepieciešams.

Izvērtējot lietā iegūtos un tiesā pārbaudītos pierādījumus, prokurors uzskatījis, ka ārpus saprātīgām šaubām ir pierādīts, ka apsūdzētais

izdarījis viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu un /pers. D/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.

[7.6] Prokurors uzskata, ka pirmās instances tiesa, nosakot sodu un tā apmēru attiecībā uz apsūdzēto, ir ievērojusi visas Krimināllikuma 35.

un 46.panta prasības. Spriedumā izvērtēts noziedzīgā nodarījuma smagums un radītais kaitējums, apsūdzētā personība, kā arī viņa atbildību mīkstinošie un

pastiprinošie apstākļi.

Ņemot vērā norādīto, /pers. D/ personību, viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un

radīto kaitējumu, tiesa pamatoti lēma par likumā paredzētā piespiedu darba soda piemērošanu apsūdzētajam. /pers. D/ piespriestais sods ir likumīgs,

taisnīgs, samērīgs, piespriestā soda mīkstināšanai nav pamata un Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.jūnija spriedums atstājams negrozīts.

Motīvu daļa

[8] Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19

infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu

tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību.

Savukārt 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti

Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu, to pamatojot, lietu izskatīt

mutvārdu procesā.

Izvērtējusi krimināllietas materiālus, kā arī ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav iesnieguši pamatotus lūgumus par lietas iztiesāšanu mutvārdu

procesā, Zemgales apgabaltiesa uzskata, ka apelācijas sūdzību iespējams izskatīt rakstveida procesā.

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma argumentāciju, kā arī apelācijas sūdzībā norādītos motīvus, Zemgales

apgabaltiesa atzīst, ka Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.jūnija spriedums atceļams daļā par /pers. D/ notiesāšanu pēc Krimināllikuma 126.panta

pirmās daļas, un šajā daļā taisāms jauns notiesājošs spriedums.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums jau ir atstāts negrozīts ar Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 11.marta spriedumu un Latvijas

Republikas Senāta 21021.gada 30.augusta lēmumu.

[10] Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. D/ nodarījis vidēja smaguma miesas bojājumus aiz neuzmanības šādos apstākļos.

2018.gada 21.oktobrī ap plkst.4 /pers. D/ pie /vieta/ /adrese A/ savstarpēja konflikta laikā, dusmu vadīts, vicinoties ar rokām, aiz

neuzmanības iesita ar roku trīs reizes /pers. F/ pa galvu. Konfliktam turpinoties, apsūdzētais /pers. D/ un cietušais /pers. F/ saķērušies nokrita zemē,

apsūdzētajam uzkrītot virsū cietušajam.

/pers. D/ neuzmanīgo darbību rezultātā /pers. F/ tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz

laiku virs 21 dienas: labā mazā lielakaula lūzums ar labās pēdas locītavas mežģījumu, zemādas asinsizplūdums un sista brūce labās acs rajonā.

Ar šīm savām darbībām apsūdzētais /pers. D/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 131.pantā.

[11] Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pēc pierādījumu pārbaudes un analīzes nepamatoti secinājusi, ka /pers. D/,

veicot tam celtajā apsūdzībā norādītās darbības, izdarījis Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu un uzskata, ka

apsūdzētā vainīgums noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 131.pantā, ir pierādīts ar krimināllietā savāktajiem, pirmās instances

tiesā analizētajiem un vērtētajiem pierādījumiem – cietušā, liecinieku liecībām, rakstveida pierādījumiem kopsakarībā ar apsūdzētā liecībām lietā – to

kopumā un savstarpējā saistībā.

Ziņas par faktiem ir pietiekami sīki atreferētas pirmās instances tiesas spriedumā, kas pamatoti atzinusi, ka visi apsūdzībā norādītie

pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto apsūdzību, jo ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esību vai neesību, tās

ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus. Tiesas izmeklēšanā pirmās instances tiesa ir pārliecinājusies, ka liecinieku liecības ir ticamas; liecinieku, kuri bijuši

notikuma aculiecinieki, patiesumu apstiprina rakstveida pierādījumi.

[12] Apsūdzētā/pers. D/ vainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 131.pantā, apstiprina šādi pierādījumi.

[12.1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes /amats/ /pers. B/ ziņojumā (lietas 2.lapa) norādīts, ka 2018.gada 21.oktobrī plkst.6.56

saņemta informācija no VP ZRP OVN par to, ka uz /vieta/ slimnīcu nogādāts /pers. F/, kurš traumas guvis konflikta laikā /vieta/. Konstatēta sista brūce

labajā plakstiņā un labās kājas potītes lūzums.

[12.2] /pers. F/ iesnieguma protokolā norādīts, ka 2018.gada 21.oktobrī ap plkst.4 /vieta/ pie /vieta/ ar draugiem atradies stāvlaukumā

automašīnā. Klāt pienākušas personas un uzsākušas sarunu. Sarunas laikā pienācis klāt vīrietis, kurš uzsāka ar viņiem konfliktu. Konflikta laikā centies

viņam iesist, bet viņš aizstāvējies un centies atkāpties. Vīrietis viņu saķēris aiz drēbēm un nogāzis zemē, uzkritis viņam virsū un turpinājis sist ar dūrēm un

elkoņiem pa galvu. Pēc notikušā sajutis sāpes kājā, izsaukta ātrā neatliekamā palīdzība un viņš aizvests uz /vieta/ (lietas 4.lapa).

[12.3] Tiesu medicīniskās ekspertīzes 2018.gada 16.novembra eksperta atzinumā Nr./numurs/(lietas 10.lapa) norādīts, ka /pers. F/

konstatēti miesas bojājumi labā mazā lielakaula lūzums ar labās pēdas locītavas mežģījumu, zemādas asinsizplūdums un sista brūce labās acs rajonā, kas

pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas. Miesas bojājumi

var atbilst lēmumā norādītajam nodarīšanas laikam, radušies no cietu, trulu priekšmetu iedarbības, iespējams, pie lēmumā uzrādītajiem apstākļiem. /pers.

F/ 2018.gada 21.oktobrī ir konstatētas 0,64 promiles etilspirta. Izrakstā no pacienta medicīniskās kartes un izrakstā-epikrīzē (lietas 19.-20.,21.-

22.lapa) norādīts, ka /pers. F/ konstatēts labās pēdas locītavas 3-potīšu lūzums ar talus mežģījumu un sista brūce labā augšējā plakstiņā.

[12.4] /amats/ /pers. AC/ tiesas izmeklēšanā liecinājis, ka strādā /vieta/, darba stāžs 55 gadi. Uztur savu atzinumu. Ekspertīzei iesniegts

izraksta no /vieta/ slimnīcas par to, ka /pers. F/ 2018.gada 21.oktobrī vērsies pie ārsta. Norādīts, ka pacients piekauts 2018.gada 21.oktobrī ap plkst.5.

No policijas lēmuma par lietas apstākļiem norādīts, ka 2018.gada 21.oktobrī ap plkst.4 savstarpēja konflikta laikā nepazīstams vīrietis tīši nodarījis

miesas bojājumus. Viņu satvēris aiz virsdrēbēm, nogāzis uz zemes, uzkritis virsū, pēc tam turpinājis sist ar dūri un elkoņiem pa galvu, izdarot vairākus

sitienus. Norādīts par sāpēm labās pēdas locītavā, redzama pēdas locītavas deformācija. Rentgenogrammā redzams labā mazā lielakaula lūzums, proti,

ārējās potītes lūzums ar mežģījumu pēdas locītavā, zemādas hematoma ap labo aci. Sista brūce labās acs augšējā plakstiņā, brūce sašūta. Intravenozā

narkozē izdarīta pēdas locītavas repozīcija, uzlikta ģipša imobilizācija. Cietušajam konstatēts alkohola reibums 0,64 promiles.

Labās ārējās potītes lūzums ar pēdas mežģījumu vai pamežģījumu, atsevišķi ņemot, atbilst vidēja smaguma miesas bojājumiem. Hematoma

ap labo aci un sista brūce augšējā plakstiņā, atsevišķi ņemot, atbilst viegliem miesas bojājumiem.

Ir dažādas spēka pielikšanas vietas – labās pēdas locītava un seja. Ar vienu sitienu to nevar izdarīt, vajag divas spēka pielikšanas vietas.

Medicīniskajā izrakstā nav uzrādīti sīkāki dati, bet ārējās potītes lūzums ar pēdas pamežģījumu var būt iegūts pie lietā norādītajiem apstākļiem. Tas varēja

rasties, krītot ar savu svaru brīdī, kad pēda sašķiebta vairāk uz ārējās labās malas. Nevar izslēgt tiešu sitienu pa potītes rajonu, bet tādi apstākļi nav

uzrādīti un zināmi. Sistai brūcei labajā augšējā plakstiņā spēka pielikšanas virziens varētu būt perpendikulārs sejas plaknei, bet precizēt to nav iespējams,

var būt no apakšas uz augšu. Traumas mehānisms veidojas, acs plakstiņam atspiežoties pret acs kaulu.

[12.5] Apsūdzētais/pers. D/ pirmās instances tiesā savu vainīgumu tam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas nav

atzinis un liecinājis, ka 2018.gada 21.oktobrī aizbraucis uz balli. Kad balle beigusies, gājuši ārā pie mašīnām, sēdējuši mašīnā un sarunājušies, tad

apsūdzētā mašīnai no aizmugures piebraucis/TL marka/. Izkāpis no mašīnas un gājis pie /pers. H/ teikt, ka jābrauc mājās, prasījis, kas tie tādi par

„pidariem”, neatceras, kā īsti prasījis.

/pers. F/ izlecis no blakussēdētāja puses un vilcis nost jaku, teicis, ka kausies, jo dzirdējis, ko viņš sievai teicis. /pers. F/ sācis skriet

apsūdzētajam virsū, ar kulakiem vicināt gar seju, viņš vienreiz atkāpies, otrreiz, tad mēģinājis sist pretī. Neveiksmīgi uzskrējis virsū, saņēmis no /pers. F/

sitienu ar dūri pa deniņiem, salīgojies un paklupis četrrāpus uz rokām. /pers. F/ skrējis viņam virsū, gribējis sist. Paspējis pretim pielikt roku, tad /pers. F/

klupis, ieķēries drēbēs. Mēģinājuši sist viens otram, trāpījis /pers. F/ pa aci, divreiz iesitis. /pers. F/ trāpījis apsūdzētajam pa kaklu.

/pers. F/ nav varējis nostāvēt, apmainījušies ar savstarpējiem sitieniem līdz brīdim, kad aiztenterējuši līdz zālienam, tad viens otru parāvuši

līdzi un nokrituši uz sāniem. Licies, ka /pers. F/ ir smagāks, bet apsūdzētais nav viņam uzkritis virsū, kritiens bijis no līdzsvara zaudēšanas, nevis spēka

paņēmiens. Ātri ar roku piespiedis /pers. F/ pie sprandas, teicis, ka pietiek.

Piecēlies kājās, otras automašīnas šoferis notikumu filmējis ar kameru. /pers. F/ kliedzis, ka sāp acs un kāja, ka nevar piecelties. Piegājis

klāt, piecēlis viņu, /pers. F/ teicis, ka nevar nostāvēt, lai laiž atpakaļ uz zemes. Atlaidis viņu, šoferis ieminējies par ātrajiem, /pers. F/ draugi stāvējuši

sastinguši.

Konfrontācijā /pers. F/ minējis, ka paklupis. Kad noskatījies video, sapratis, ka tajā brīdī, kad /pers. F/ skrējis virsū, viņš pats uz labās

kājas paklupis. Uzskata, ka /pers. F/ tā traumu dabūjis, vismaz samežģījis kāju.

[12.6] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu pirmās instances tiesas izmeklēšanā tikušas nolasītas /pers. D/ pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtās liecības (lietas 49.-50.,70.-72.lapa), kuras apsūdzētais pilnībā uzturējis un apstiprinājis.

Pirmstiesas izmeklēšanā 2019.gada 26.februārī nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, /pers. D/ liecinājis, ka viņš tikai

uzjautājis, kas tie tādi viņam nepazīstamie jaunieši, kuri piebraukuši pie viņa automašīnas, pēc kā no automašīnas /TL marka/ pasažieru puses izlēcis

jaunietis un, agresīvi noskaņots, nācis viņa virzienā. Pēc apmaiņas ar sitieniem centies jaunieti saķert, lai nomierinātu. Abi kaut kā nonākuši līdz zālājam,

kur nokrituši.

Konfrontācijā ar cietušo /pers. F/ (lietas 51.-54.lapa) /pers. D/ liecinājis, ka cietušo nogāzis zemē, lai nomierinātu.

Nopratināts kā apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā 2019.gada 26.jūlijā /pers. D/ liecinājis, ka nosaucis nepazīstamus jauniešus automašīnā

/TL marka/ par kverpļiem, pēc kā arī sācies konflikts ar cietušo. Konflikta rezultātā abi ar cietušo nonākuši pie apmalītes, kas ir augstāka par asfaltu un

norobežo zālāju, abi aiz apmalītes aizķērušies un nokrituši uz zālāja (lietas 70.-72.lapa).

[12.7] Cietušais/pers. F/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājis, ka /pers. D/ viņam nav bijis pazīstams. 2018.gada 21.oktobrī atradies

mašīnā /vieta/20 metrus no /pers. D/ mašīnas. Pie viņiem atnākusi /pers. D/ sieva, tad viņš pats, bijis agresīvs, nosaucis viņus par „pidarasiem” un līdis ar

galvu mašīnā. Izkāpis, lai /pers. D/ nostumtu nost no mašīnas. /pers. D/ bijis agresīvi noskaņots, mēģinājis uzsākt konfliktu, bet viņa sieva iestājusies pa

vidu, tad viņš sievu pastūmis malā un sācies konflikts. /pers. D/ sitis, viņš sitis pretī. Kad atkāpies un pagriezis muguru, /pers. D/ apķēris viņu no

mugurpuses. Centies tikt vaļā, zālē abi krituši un /pers. D/ uzkritis virsū, tā rezultātā salauzis kāju. Kad bijis zemē, /pers. D/ vēl sitis, pārsitis aci.

Kad redzējis, kā izskatās kāja, /pers. D/ palaidis viņu vaļā, iekāpis mašīnā un aizbraucis. /pers. D/ bijis manāmā alkohola reibumā, ļoti

agresīvs, tas bijis redzams viņa gaitā. Konkrēti alkohola smaku nevarēja just, bet viņš grīļojies. Viņš virzījies uz cietušā pusi un sitis, atbildējis ar sitienu.

Ieķēries ar kreiso roku cietušajam drēbēs, nav laidis vaļā, nav varējis atkāpties. Ar labo roku iesitis pa galvu, no tā bijis puns. Brūci dabūjis no /pers. D/

sitiena, kad bijis zemē, /pers. D/ uzkritis virsū ar savu svaru. Mēģinājis viņu nogrūst, bet neko nav varējis izdarīt, jo kāja jau bijusi salauzta, to salauzis

krītot, /pers. D/ svara ietekmē, jo viņš atradies tieši uz kājām.

Cietušais centies tikt ārā no apsūdzētā satvēriena un sitis, lai aizstāvētos, bet /pers. D/ viņu tīši gāzis zemē, kā rezultātā salauzis kāju. Kad

/pers. D/ pielicis kāju un mēģinājis cietušo uz sāna nogāzt, cietušais nokritis uz sejas un bijusi lauzta kāja. Uz zemes guļot, viņš vēl izdarījis divus vai trīs

sitienus, bet, redzot, ka kāja ir saliekta uz sāna, atlaidis un devies prom, palīdzību nav sniedzis. Draugs palīdzējis piecelties, uz vienas kājas lecis uz

mašīnu, otrs draugs sazvanījis ātro palīdzību. Cietušais aizbraucis 1-1,5 km attālumā un tur sagaidījis neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Mantiskā kaitējuma nav, jo viss apmaksāts. Bijusi lauzta potīte, trīs kaulu lūzums, veiktas trīs operācijas. Sista brūce bijusi labās acs rajonā,

zilums astoņas dienas, vairāki pampumi uz pakauša, pieres rajonā, bet pārsists nekas nav bijis. Acs rajonā brūci ieguvis brīdī, kad bijis zemē un /pers. D/

bijis viņam virsū un sitis.

[12.8] Liecinieks/pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecinājis, ka 2018.gada 21.oktobrī ar /pers. C/ un /pers. F/ aizbraukuši uz balli. Pēc balles

pienācis /pers. D/ un apsaukājis viņus par „pidariem”, bāzis galvu mašīnas salonā pa vaļēju logu. Izkāpuši no mašīnas, sākuši runāt ar /pers. D/, lai nelien

pie svešas mašīnas, bet viņš ar sitieniem nācis virsū, gājis tieši pret /pers. F/. /pers. D/ pirmais iesitis /pers. F/ ar roku pa galvu, sācies kautiņš un viņi

virzījušies uz zāliena pusi, cietušais aizsargājies.

/pers. F/ nokritis zemē un /pers. D/ uzkritis viņam virsū, iesitis vēl divas reizes /pers. F/. /pers. D/ bijis virsū /pers. F/, kam tajā brīdī tikusi

salauzta potīte. Tad /pers. D/ apstājies un aizgājis projām. Pienākušas divas vai trīs sievietes, teikušas, lai /pers. F/ beidz tēlot un ceļas augšā. Liecinieks

redzējis, ka /pers. F/ potīte izgriezusies uz otru pusi. Izsaukta ātrā palīdzība. Ātrā palīdzība ilgi nav braukusi, braukuši tai pretī. Mašīnā liecinieks un /pers.

F/ bija lietojuši alkoholu.

[12.9] Liecinieks/pers. C/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājis, ka 2018.gada 21.oktobrī bijis mašīnai pie stūres. Pienācis /pers. D/,

jautājis, kas tie par pidariem. Kāpis ārā no mašīnas un tur jau sācies kautiņš /vieta/. /pers. D/ sagrābis /pers. F/ no mugurpuses, abi virzījušies uz zāliena

pusi un tad gāzis /pers. F/ zemē, uzkritis viņam virsū un vienu vai divas reizes iesitis pa galvu. /pers. F/kliedzis, ka sāp kāja. Izsaukta ātrā palīdzība.

/pers. F/ palicis viens pats zālītē, /pers. D/ iesēdies mašīnā. Ar /pers. K/ mēģinājuši palīdzēt /pers. F/, sievietes pienākušas, teikušas, ka pats

vainīgs. Nevar pateikt, vai bijis sitiens pa kāju, nav redzējis, filmējis ar telefonu, bet ne no notikuma sākuma.

[12.10] Lieciniece/pers. H/ tiesas izmeklēšanā liecinājusi, ka ir /pers. D/ sieva. 2018.gada 21.oktobrī pagastā notikusi balle, /pers. F/

kompāniju redzējuši pirmo reizi. /pers. F/ bijis alkohola reibumā, rīkojies agresīvi. Taisījušies jau uz mājām, kad viņu automašīnai tieši aizmugurē

piebraucis /TL marka/, kurā atradies /pers. F/. Stāvlaukums bijis brīvs, bet /TL marka/ nostājies viņu mašīnai aizmugurē, aizšķērsojot ceļu. Vīrs

jautājis, kas tie tādi, varbūt bijis arī kāds necenzēts vārds, bet to vīrs adresējis viņai, uz ko no automašīnas blakussēdētāja puses izlecis ļoti uzvilcies /pers.

F/, demonstratīvi nometis savu jaku mašīnas aizmugurē uz pārsega un bravūrīgi nācis virsū /pers. D/. /pers. F/mēģinājis iesist, vīrs dabūjis sitienu pa galvu,

paklupis. Kad cēlies augšā, redzējis, ka /pers. F/ skrien viņam virsū, sanākuši daži sitieni. /pers. F/ ieķēries /pers. D/ džemperī, sašķiebies uz labo pusi un

zaudējis līdzsvaru, iespējams, krītot kāju samežģījis vai salauzis. Tad viņi saķērušies iestreipuļojuši zālienā, abi krituši uz kreisā sāna un nokrituši viens

otram blakus. Nav pielietots speciāls paņēmiens, lai nogāztu uz zemes.

Nav redzējusi, ka /pers. D/ uzkrīt virsū /pers. F/. Ceļoties augšā, vīrs /pers. F/ pieturējis, lai nomierinās, /pers. F/ kliedzis par kāju. Vīrs

piegājis un mēģinājis viņu piecelt, /pers. F/ teicis, lai neceļ, tāpēc atstājis viņu zemē un pagājis malā. Vīrs pateicis, lai viņas paliek, ka viņš aizvedīs pārējos

uz mājām. /pers. F/ draugi aizveduši uz mašīnu, izsaukuši ātro palīdzību.

[12.11] Lieciniece/pers. N/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājusi, ka pēc pasākuma beigām stāvlaukumā bijusi /pers. D/ mašīna,

demonstratīvi piebraukuši jaunieši ar /TL marka/ un nostājušies aiz tās, ka gandrīz nav bijis iespējams izbraukt.

/pers. D/ atradies metra attālumā no /TL marka/. Sarunu nav dzirdējusi, pēkšņi no mašīnas labās puses priekšējām durvīm izlecis agresīvs

jauneklis, demonstratīvi norāvis jaku, ko nometis uz mašīnas aizmugures, un sācis iet virsū /pers. D/. Abi saķērušies un kopā krituši sāniski, īsti kautiņš

nav bijis. Pēc konflikta /pers. D/ piecēlies un pagājis malā, tad gājis palīdzēt piecelties, bet /pers. F/ nav varējis nostāvēt. Izskatījies, ka /pers. F/ pats to

kāju pamežģījis. Pēc tam par pārsteigumu visiem izrādījies, ka kāja ir lauzta.

[13] Ar 2018.gada 13.decembra protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijas (lietas 23.-24.lapa) apstiprinās, ka /pers. F/ atpazinis

/pers. D/ pēc vizuālām pazīmēm kā vīrieti, kurš viņam 2018.gada 21.oktobrī nodarīja miesas bojājumus.

2018.gada 13.decembra Protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijas (lietas 30.-31.lapa) norādīts, ka liecinieks /pers. K/ atpazinis

/pers. D/ pēc vizuālām pazīmēm kā vīrieti, kurš /pers. F/ 2018.gada 21.oktobrī nodarīja miesas bojājumus.

[14] No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes /amats/ /pers. ST/ ziņojuma (lietas 35.lapa) redzams, ka liecinieks /pers. C/ nosūtījis

policijai videoierakstu, ko nofilmējis ar mobilo telefonu notikuma laikā, kurš ierakstīts DVD+R diskā un pievienots krimināllietas materiāliem.

Videofailā, kas fiksēts DVD+R diskā (lietas 36.lapa), redzams konflikts starp apsūdzēto /pers. D/ un cietušo /pers. F/, kuri viens otram

uzbrūk, izdara sitienus, cietušais iesit /pers. D/, kurš paklūp, bet /pers. F/ nāk vicinādamies /pers. D/ virzienā. Abi grūstās, ķeras drēbēs, mēģina viens

otram iesist, kad cietušais /pers. F/ dodas prom uz zālāja pusi, /pers. D/ apķer viņu no mugurpuses un abi dodas uz zālāja pusi. Kritiena brīdis nav

redzams, abi atrodas uz zemes, /pers. D/ guļ virsū /pers. F/. Sitienus neviens neizdara.

[15] Izvērtējot lietā esošos un pirmās instances tiesā pārbaudītos pierādījumus, Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka vidēja smaguma miesas

bojājumus – labā mazā lielakaula lūzums ar labās pēdas locītavas mežģījumu – cietušais /pers. F/ guvis tieši kritiena brīdī, kad kopā ar apsūdzēto

saķērušies krita uz zemes un apsūdzētais uzkrita viņam virsū, savukārt vieglus miesas bojājumus – pārsistu aci cietušais guvis kautiņa laikā pirms kritiena.

Par viegla miesas bojājuma izdarīšanu aiz neuzmanības Krimināllikumā kriminālatbildība nav paredzēta.

Zemgales apgabaltiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. D/ darbības, nodarot cietušajam /pers. F/ miesas bojājumus, kvalificējamas pēc

Krimināllikuma 131.panta kā vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības, šādu apsvērumu dēļ

[15.1] Krimināllikuma 131.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā aktīva darbība vai bezdarbība.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka lietā nav šaubu par to, ka cietušajam /pers. F/ konstatētie vidēja smaguma miesas bojājumi – labā mazā

lielakaula lūzums ar labās pēdas locītavas mežģījumu – atradās tiešā cēloniskā sakarībā ar apsūdzētā /pers. D/ darbībām.

Apsūdzētais/pers. D/ ir Krimināllikuma 131.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts – fiziska, pieskaitāma, 14 gadu vecumu

sasniegusi persona.

Krimināllikuma 131.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums no subjektīvās puses var tikt izdarīts aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai

noziedzīgas nevērības.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā subjektīvā puse izpaudusies kā noziedzīga nevērība, jo apsūdzētais nav paredzējis

šādu seku iestāšanās iespēju, taču konkrētajos apstākļos tam vajadzēja un viņš varēja paredzēt, ka viņa rīcības rezultātā cietušajam var tikt nodarīti

vidēja smaguma miesas bojājumi, it īpaši, ņemot vērā, ka cietušais bija mazāks augumā un vieglāks svarā, nekā apsūdzētais (kas labi redzams

videoierakstā), turklāt cietušais atradās alkohola reibuma stāvoklī, kas arī nekādi neveicina cilvēka fizisku stabilitāti.

Turklāt apsūdzētais kritiena rezultātā uzkritis cietušajam virsū, un acīmredzot tieši neplānotais un neparedzētais abu kopīgais kritiens,

smagākam cilvēkam uzkrītot virsū vieglākam, bija par iemeslu iestājušamies sekām – vidēji smagiem miesas bojājumiem, ko guva cietušais /pers. F/.

[15.2] Pirmās instances tiesa, atzīstot /pers. D/ par vainīgu Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kļūdaini atzinusi, ka vidēja smaguma miesas bojājumu cietušajam – labā mazā lielakaula lūzums ar labās pēdas locītavas mežģījumu –

apsūdzētais nodarījis ar netiešu nodomu.

No lietā nopratināto personu liecībām, kā arī aculiecinieka nofilmētā videoieraksta nav pamata izdarīt secinājumu, ka apsūdzētais /pers. D/,

atrodoties zālienā kopā ar cietušo /pers. F/, būtu tīši pielietojis jebkāda veida vardarbību nolūkā nodarīt viņam vidēja smaguma miesas bojājumu, vai

kādu citu miesas bojājumu.

Lietā nav pierādījumu, ka apsūdzētais /pers. D/ būtu ar jebkādām darbībām mērķtiecīgi centies nodarīt miesas bojājumus cietušajam kāju

rajonā. Gan apsūdzētais, gan cietušais visa incidenta laikā vicinājušies ar rokām, mēģinot viens otram iesist.

Lietā nav arī objektīvu pierādījumu, ka apsūdzētais /pers. D/ būtu tīši izmantojis spēka paņēmienus, lai nogāztu cietušo zemē, kā tas bija

norādīts viņam celtajā apsūdzībā.

Lietā nav arī pierādījumu, ka apsūdzētais /pers. D/ būtu tikai aizstāvējies no uzbrūkošā cietušā /pers. F/, kā to apelācijas sūdzībā norādījis

apsūdzētā aizstāvis.

Gan apsūdzētais, gan cietušais vainojuši viens otru konflikta izraisīšanā, un liecinieki – viņu draugi attiecīgi liecinājuši par notikuma apstākļiem

atbilstoši katrs savai subjektīvajai uztverei un sapratnei par notiekošo.

Vienīgajā objektīvajā pierādījumā – videoierakstā nav fiksēts konflikta sākums, taču no ieraksta redzams, ka abi – gan apsūdzētais, gan

cietušais izturas viens pret otru vienādi agresīvi, vicinās ar rokām, mēģina sist viens otram ar dūrēm un saķērušies pārvietojas, kamēr nokrīt abi kopā uz

sāniem, un apsūdzētais uzkrīt virsū cietušajam.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka šobrīd vairs nav iespējams objektīvi noskaidrot, kurš no abiem uzsāka konfliktu, taču nav strīda par to, ka

tajā ar pārliecību par savu taisnīgumu vienlīdz aktīvi bija iesaistījušies abi, un nevienam no viņiem tobrīd nebija skaidrības, kas notiks tālāk.

[15.3] Līdz ar to Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. D/ notiesāšanu pēc

Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un šajā daļā taisāms jauns notiesājoš s spriedums, atzīstot /pers. D/ par vainīgu Krimināllikuma 131.pantā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā – vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanā aiz neuzmanības.

[16] Nosakot soda veidu apsūdzētajam /pers. D/, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu Zemgales apgabaltiesa ņem vērā viņa izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, bet, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

[16.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu apsūdzētais /pers. D/ izdarījis kriminālpārkāpumu.

Krimināllikuma 47. un 48.pantā paredzētos atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus pirmās instances tiesa nav konstatējusi, tādus

nekonstatē arī apelācijas instances tiesa.

[16.2] Vērtējot apsūdzētā personību, pirmās instances tiesa pamatoti konstatējusi, ka /pers. D/ agrāk nav sodīts, piecas reizes saukts pie

administratīvās atbildības, tai skaitā pārsvarā tas saistīts ar pārkāpumiem ceļu satiksmē (lietas 64.lapa), pašnodarbināts, apgādībā četri bērni.

Nosakot apsūdzētajam /pers. D/ sodu un tā apmēru, Zemgales apgabaltiesa ņem vērā apsūdzētā personību, attieksmi pret prettiesisko darbību,

sekas, kas iestājušās viņa darbību rezultātā, izvērtē lietas faktiskos apstākļus, kā arī ņem vērā cietušā /pers. F/ lomu un rīcību notikušajā.

[16.3] Ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, apsūdzētā personību, apelācijas instances tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā

noteiktā soda mērķa sasniegšanai /pers. D/ nosakāms sods piespiedu darba veidā.

Ievērojot to, ka, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā, /pers. D/ atzīts par vainīgu vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā apsūdzēto bija

notiesājusi pirmās instances tiesa, apelācijas instances tiesa atzīst, ka soda mērs ir nosakāms mazāks, nekā to bija piespriedusi pirmās instances tiesa.

[17] Izvērtējot norādītos apstākļus, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. D/ piemērojams Krimināllikuma 131.panta sankcijā

paredzētais piespiedu darbs uz 80 stundām, veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez

atlīdzības.

Tiesa uzskata, ka, piemērojot sodu – piespiedu darbu, tiks sasniegti kriminālsoda piemērošanas mērķi: aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgos par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, piespriežot izpildīt bezatlīdzības darbu; resocializēt sodītās personas un panākt

likumpārkāpēju labošanos, t.i., atturēšanos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē; ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko

tiesību normu neievērošanas gadījumā. Šāds sods apsūdzētajam /pers. D/ būs audzinošs, samērīgs un taisnīgs.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punkta, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta pirmās

daļas, Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.jūnija spriedumu atcelt daļā par /pers. D/ notiesāšanu pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.

/pers. D/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 131.panta ar piespiedu darbu uz 80 stundām.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2021.gada 6.decembra.

Tiesnese referente D.Skrauple

Tiesneši R.Rinčs

J.Siliņš