Court dismissed appeal against traffic fine for stopping in prohibited zone, citing lack of evidence for alternative facts.

ECLI:LV:RIRT:2020:0116.1A33139719.3.S

Lieta Nr.1A33139719

Arhīva Nr.1A-0687-20/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2020.gada 16.janvārī

Rīgas rajona tiesas tiesnese B.Jakobsone rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2019.gada 23.oktobra lēmumu Nr.1381 par administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PG 541932.

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors

Z.Kozlovs 2019.gada 24.septembrī ir sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 par Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija

noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 259.26.apakšpunktā norādītās ceļa zīmes Nr.326 prasības

pārkāpšanu, t.i., par to, ka 2019.gada 24.septembrī /pers. A/ Jūrmalā pa Dubultu prospektu virzienā no Baznīcas ielas puses vadīja transportlīdzeklis

/TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ un apstājās pie nama Dubultu prospektā 19, pārkāpjot zīmes Nr.326 prasības. Par izdarīto

pārkāpumu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta otrās daļas 8.punktu, /pers. A/ uzlikts naudas sods 30 euro

apmērā.

2019.gada 27.septembrī /pers. A/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas birojam ir iesniedzis sūdzību par administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932, lūdzot to atcelt, taču ar Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Iestāde) priekšnieka vietnieka 2019.gada 23.oktobra lēmumu Nr.1381 (turpmāk – lēmums)

administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG 541932 atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka Ceļu satiksmes noteikumu 121.11.punkts noteic, ka transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes „Apstāties

aizliegts” darbības zonā. Lai iestātos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta otrās daļas 8.punktā paredzētā atbildība nepieciešams

konstatēt, ka iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā. Lietā konstatēti šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) administratīvā

pārkāpuma protokols Nr.PG541932; 2) jaunākā inspektora Z.Kozlova dienesta ziņojums; 3) /pers. A/ iesniegums 4) izdrukas no informatīvajām

sistēmām. Lietā nepastāv strīds par to, ka iesniedzējs 2019.gada 24.septmebrī vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, un Dubultu prospektā 19 apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā. Minēto nenoliedz arī pats iesniedzējs. Iestāde, noskaidrojot, vai

/pers. A/ sūdzībā minētais ir par pamatu pieņemtā lēmuma Nr.PG 541932 atcelšanai, izvērtēja /pers. A/ sūdzībā konstatētās pretrunas ar pārējiem lietas

apstākļiem, norādot, lai gan policijas darbinieku liecības nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas

darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu,

ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada

3.decembra spriedums lietā AA13-05/5; kā arī 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5). Konkrētajā gadījumā Iestādes rīcībā nav

neviena pierādījuma, kas norādītu, ka policijas darbinieks būtu neobjektīvs vai nekompetents iesniedzēja administratīvā pārkāpuma konstatēšanā, turklāt

administratīvā pārkāpuma lietas materiālos un policijas darbinieka dienesta ziņojumā nav konstatētas pretrunas. Līdz ar to Iestāde apšauba /pers. A/

minēto apstākli par veselības stāvokļa pasliktināšanos, jo viņš ne sākotnēji protokola Nr.PG541932 noformēšanas vietā, ne arī vēlāk iesniedzot sūdzību

nav sniedzis paskaidrojumu par lietas faktiskajiem apstākļiem, nav pievienojis nevienu medicīnisku dokumentu, kas apliecinātu, ka pārkāpuma izdarīšanas

dienā konstatēti veselības traucējumi, kā arī nav iesniegti citi dokumenti, kas apliecinātu, ka viņam atļauts apstāties 326.ceļa zīmes darbības zonā.

2019.gada 11.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Iestādes lēmumu (turpmāk – sūdzība), kurā /pers. A/ formāli izdarīto

pārkāpumu atzīst, norādot, ka 2019.gada 24.septembrī bija apstādinājis transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /registracijas

numurs/Jūrmalā, Dubultu prospektā 19, pārkāpjot ceļa zīmes Nr.326 prasības, taču tas izdarīts veselības problēmu dēļ. /pers. A/ norāda, ka vadot

transportlīdzekli, sajutis sirds aritmiju, tādēļ apstājies brīvā vietā, lai iedzertu zāles, turklāt transportlīdzeklim bija ieslēgts dzinējs un avārijas signāli.

Sūdzībā lūgts ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 uzliekto naudas sodu samazināt uz sodu – brīdinājums.

Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 14.novembra lēmumu ierosināta administratīvā pārkāpuma tiesvedība.

Motīvu daļa

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka Iestādes 2019.gada 23.oktobra lēmums Nr.1381 par

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Ceļu satiksmes noteikumu 259.26.apakšpunkta zīme Nr.326 "Apstāties aizliegts" norāda, ka transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt.

Savukārt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10k panta otrās daļas 8.punktu par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 euro apmērā.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Jūrmalā pa

Dubultu prospektu virzienā no Baznīcas ielas puses un Dubultu prospektā 19, pārkāpjot zīmes Nr.326 prasības, apstādināja transportlīdzekli. To

neapstrīd arī pats sūdzības iesniedzējs.

Tiesnese atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, t.i., ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932, ar Valsts policijas jaunākā

inspektora Z.Kozlova ziņojumu, ir pierādīts, ka /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 259.26.apakšpunktā

norādītās ceļa zīmes Nr.326 prasības, tādējādi viņa darbības ir pareizi kvalificētas, un sods 30 euro apmērā par izdarīto pārkāpumu viņam uzlikts

pamatoti un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta otrās daļas 8.punktā noteiktajam.

Tiesneses ieskatā, Iestādes lēmumā kopumā par administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanu izdarītie secinājumi ir balstīti uz noskaidrotiem

faktiskajiem apstākļiem, pareizi piemērojot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu, un tiesnese nekonstatē apstākļus,

kas liktu apšaubīt lēmumā izdarītos secinājums par /pers. A/ vainu konkrētā administratīvā pārkāpumu izdarīšanā, un piemērotā soda likumību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 243.panta ceturto daļu, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts

pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu viņa versiju par notikušo, nav pamata secināt, ka iestādes amatpersona

nav noteikusi administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu un laiku, vai norādījusi citus patiesībai neatbilstošus faktus /pers. A/ sastādītajā administratīva

pārkāpuma protokolā.

Tiesnese uzskata, ka, ja persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā

paskaidrojumā, tādēļ tieši šiem pirmajiem paskaidrojumiem, kas sniegti brīdī, kamēr personai vēl nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku versiju, ir pamats

piešķirt lielāku ticamību.

Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka /pers. A/ parakstīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932, tā sastādīšanas un parakstīšanas

brīdī nenorādīja nekādus iebildumus vai citus svarīgus faktus, kas, savukārt, norādīti vēlāk, iestādei un tiesai iesniegtajās sūdzībās.

Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts bez likumīga

pamata sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/, policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi arī nav

konstatējami.

Tiesnese uzskata, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesnese atzīst, ka uzliekot /pers. A/ administratīvo naudas sodu, ir ņemti vērā visi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie soda veidu

un mēru ietekmējošie apstākļi, t.i., administratīvā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie

apstākļi.

Tiesnese uzskata, ka Iestādes lēmumā sniegts pietiekams /pers. A/ uzliktā naudas soda 30 euro apmērā piemērošanas lietderības apsvērumu

izvērtējams, kam tiesnese pievienojas, un uzskata, ka lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas varētu būt par pamata uzliktā soda mīkstināšanai, piemērojot

brīdinājumu, vai /pers. A/ atbrīvošanai no administratīvās atbildības, pārkāpuma maznozīmīguma dēļ.

Tāpat tiesnese nekonstatē, ka Iestāde administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi citus procesuālus pārkāpumus, kas būtu

par pamatu minētā lēmuma atcelšanai saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.12panta pirmo daļu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesnese

no s p r ie d a

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2019.gada 23.oktobra lēmumu Nr.1381 par

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā Jūrmalā.

Spriedums sastādīts un tiesas kancelejā pieejams 2020.gada 16.janvārī

Tiesnese B.Jakobsone