Court dismissed appeal against traffic fine for stopping in prohibited zone, citing lack of evidence for alternative facts.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the appellant's complaint against a traffic fine for stopping in a prohibited zone, upholding the police officer's original decision. The appellant signed the violation protocol without objection at the time but later claimed the stop was not in the prohibited area, offering no new evidence to support this assertion. The court ruled that the officer's initial findings were credible because the appellant failed to provide immediate, truthful explanations or corroborating proof of a different reality.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta otrās daļas 8. punkts; 289.12 panta otrās daļas 1. punkts: An administrative violation protocol remains valid and a fine is upheld when the violator fails to provide timely, truthful explanations or evidence contradicting the officer's initial factual findings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2020:0116.1A33139719.3.S
Lieta Nr.1A33139719
Arhīva Nr.1A-0687-20/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2020.gada 16.janvārī
Rīgas rajona tiesas tiesnese B.Jakobsone rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas
reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2019.gada 23.oktobra lēmumu Nr.1381 par administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.PG 541932.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors
Z.Kozlovs 2019.gada 24.septembrī ir sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 par Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija
noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 259.26.apakšpunktā norādītās ceļa zīmes Nr.326 prasības
pārkāpšanu, t.i., par to, ka 2019.gada 24.septembrī /pers. A/ Jūrmalā pa Dubultu prospektu virzienā no Baznīcas ielas puses vadīja transportlīdzeklis
/TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ un apstājās pie nama Dubultu prospektā 19, pārkāpjot zīmes Nr.326 prasības. Par izdarīto
pārkāpumu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta otrās daļas 8.punktu, /pers. A/ uzlikts naudas sods 30 euro
apmērā.
2019.gada 27.septembrī /pers. A/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu
izskatīšanas birojam ir iesniedzis sūdzību par administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932, lūdzot to atcelt, taču ar Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Iestāde) priekšnieka vietnieka 2019.gada 23.oktobra lēmumu Nr.1381 (turpmāk – lēmums)
administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG 541932 atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.
Lēmumā norādīts, ka Ceļu satiksmes noteikumu 121.11.punkts noteic, ka transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes „Apstāties
aizliegts” darbības zonā. Lai iestātos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta otrās daļas 8.punktā paredzētā atbildība nepieciešams
konstatēt, ka iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā. Lietā konstatēti šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) administratīvā
pārkāpuma protokols Nr.PG541932; 2) jaunākā inspektora Z.Kozlova dienesta ziņojums; 3) /pers. A/ iesniegums 4) izdrukas no informatīvajām
sistēmām. Lietā nepastāv strīds par to, ka iesniedzējs 2019.gada 24.septmebrī vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, un Dubultu prospektā 19 apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā. Minēto nenoliedz arī pats iesniedzējs. Iestāde, noskaidrojot, vai
/pers. A/ sūdzībā minētais ir par pamatu pieņemtā lēmuma Nr.PG 541932 atcelšanai, izvērtēja /pers. A/ sūdzībā konstatētās pretrunas ar pārējiem lietas
apstākļiem, norādot, lai gan policijas darbinieku liecības nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas
darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu,
ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada
3.decembra spriedums lietā AA13-05/5; kā arī 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5). Konkrētajā gadījumā Iestādes rīcībā nav
neviena pierādījuma, kas norādītu, ka policijas darbinieks būtu neobjektīvs vai nekompetents iesniedzēja administratīvā pārkāpuma konstatēšanā, turklāt
administratīvā pārkāpuma lietas materiālos un policijas darbinieka dienesta ziņojumā nav konstatētas pretrunas. Līdz ar to Iestāde apšauba /pers. A/
minēto apstākli par veselības stāvokļa pasliktināšanos, jo viņš ne sākotnēji protokola Nr.PG541932 noformēšanas vietā, ne arī vēlāk iesniedzot sūdzību
nav sniedzis paskaidrojumu par lietas faktiskajiem apstākļiem, nav pievienojis nevienu medicīnisku dokumentu, kas apliecinātu, ka pārkāpuma izdarīšanas
dienā konstatēti veselības traucējumi, kā arī nav iesniegti citi dokumenti, kas apliecinātu, ka viņam atļauts apstāties 326.ceļa zīmes darbības zonā.
2019.gada 11.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Iestādes lēmumu (turpmāk – sūdzība), kurā /pers. A/ formāli izdarīto
pārkāpumu atzīst, norādot, ka 2019.gada 24.septembrī bija apstādinājis transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /registracijas
numurs/Jūrmalā, Dubultu prospektā 19, pārkāpjot ceļa zīmes Nr.326 prasības, taču tas izdarīts veselības problēmu dēļ. /pers. A/ norāda, ka vadot
transportlīdzekli, sajutis sirds aritmiju, tādēļ apstājies brīvā vietā, lai iedzertu zāles, turklāt transportlīdzeklim bija ieslēgts dzinējs un avārijas signāli.
Sūdzībā lūgts ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 uzliekto naudas sodu samazināt uz sodu – brīdinājums.
Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 14.novembra lēmumu ierosināta administratīvā pārkāpuma tiesvedība.
Motīvu daļa
Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka Iestādes 2019.gada 23.oktobra lēmums Nr.1381 par
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.
Ceļu satiksmes noteikumu 259.26.apakšpunkta zīme Nr.326 "Apstāties aizliegts" norāda, ka transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt.
Savukārt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10k panta otrās daļas 8.punktu par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 euro apmērā.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Jūrmalā pa
Dubultu prospektu virzienā no Baznīcas ielas puses un Dubultu prospektā 19, pārkāpjot zīmes Nr.326 prasības, apstādināja transportlīdzekli. To
neapstrīd arī pats sūdzības iesniedzējs.
Tiesnese atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, t.i., ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932, ar Valsts policijas jaunākā
inspektora Z.Kozlova ziņojumu, ir pierādīts, ka /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 259.26.apakšpunktā
norādītās ceļa zīmes Nr.326 prasības, tādējādi viņa darbības ir pareizi kvalificētas, un sods 30 euro apmērā par izdarīto pārkāpumu viņam uzlikts
pamatoti un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta otrās daļas 8.punktā noteiktajam.
Tiesneses ieskatā, Iestādes lēmumā kopumā par administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanu izdarītie secinājumi ir balstīti uz noskaidrotiem
faktiskajiem apstākļiem, pareizi piemērojot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu, un tiesnese nekonstatē apstākļus,
kas liktu apšaubīt lēmumā izdarītos secinājums par /pers. A/ vainu konkrētā administratīvā pārkāpumu izdarīšanā, un piemērotā soda likumību.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 243.panta ceturto daļu, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts
pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī
administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu viņa versiju par notikušo, nav pamata secināt, ka iestādes amatpersona
nav noteikusi administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu un laiku, vai norādījusi citus patiesībai neatbilstošus faktus /pers. A/ sastādītajā administratīva
pārkāpuma protokolā.
Tiesnese uzskata, ka, ja persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā
paskaidrojumā, tādēļ tieši šiem pirmajiem paskaidrojumiem, kas sniegti brīdī, kamēr personai vēl nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku versiju, ir pamats
piešķirt lielāku ticamību.
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka /pers. A/ parakstīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932, tā sastādīšanas un parakstīšanas
brīdī nenorādīja nekādus iebildumus vai citus svarīgus faktus, kas, savukārt, norādīti vēlāk, iestādei un tiesai iesniegtajās sūdzībās.
Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts bez likumīga
pamata sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/, policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi arī nav
konstatējami.
Tiesnese uzskata, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu
likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Tiesnese atzīst, ka uzliekot /pers. A/ administratīvo naudas sodu, ir ņemti vērā visi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie soda veidu
un mēru ietekmējošie apstākļi, t.i., administratīvā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie
apstākļi.
Tiesnese uzskata, ka Iestādes lēmumā sniegts pietiekams /pers. A/ uzliktā naudas soda 30 euro apmērā piemērošanas lietderības apsvērumu
izvērtējams, kam tiesnese pievienojas, un uzskata, ka lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas varētu būt par pamata uzliktā soda mīkstināšanai, piemērojot
brīdinājumu, vai /pers. A/ atbrīvošanai no administratīvās atbildības, pārkāpuma maznozīmīguma dēļ.
Tāpat tiesnese nekonstatē, ka Iestāde administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi citus procesuālus pārkāpumus, kas būtu
par pamatu minētā lēmuma atcelšanai saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.12panta pirmo daļu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesnese
no s p r ie d a
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2019.gada 23.oktobra lēmumu Nr.1381 par
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 541932 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona
tiesā Jūrmalā.
Spriedums sastādīts un tiesas kancelejā pieejams 2020.gada 16.janvārī
Tiesnese B.Jakobsone