Insurance claim dismissed because plaintiff failed to prove the insured apartment was damaged by freezing. The court ruled that the defendant's management negligence could not be established without proof of the freezing event itself.

Lieta Nr. C29270322

Lietas arhīva Nr. C-0212-22/71

ECLI:LV:RPT:2022:1114.C29270322.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 14. novembrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Alise Cunska

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasībā pret SIA “Īpašnieku

sabiedrība” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 8. februārī Rīgas pilsētas tiesā ERGO Insurance SE Latvijas filiāle (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību vienkāršotajā

procedūrā pret SIA “Īpašnieku sabiedrība” (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas prasītājas labā zaudējumus

1478,99 EUR, kā arī samaksāto valsts nodevu 221,85 EUR un ar lietas vešanu (tā prasības pieteikumā) saistītos izdevumus 5,47 EUR. Prasībā arī

lūgts noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu, Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunktu, Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, Ministru kabineta

2017. gada 11. jūlija noteikumiem Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Ministru kabineta

2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu”.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:

[1.1] 2021. gada 11. oktobrī /adrese/, tika saliets /pers. C/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis /numurs/. 2021. gada 12. oktobrī

atbildētāja sastādīja aktu, kurā konstatēts, ka notika karstā ūdens caurules remonts.

Kopējais dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar sastādīto tāmi ir 2549,23 EUR. Pamatojoties uz negadījuma

brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma noteikumiem (apdrošināšanas polise Nr. 361328837), prasītāja izmaksājusi /pers. C/

apdrošināšanas atlīdzību 1478,99 EUR apmērā par karstā ūdens ūdensvada bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu dzīvoklim, kas ir remonta tiešās

izmaksas.

[1.2] Dzīvojamā māja /adrese/ ir nodota atbildētājas pārvaldīšanā, līdz ar to, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunktu, atbildētājai ir tiesības un pienākums pārvaldīt un apsaimniekot mājas kopīpašumā esošās daļas, tai skaitā

mājas karstā ūdens sistēmu. Tādējādi atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo

inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar atbildētājas sastādīto aktu ūdens noplūde notika sakarā ar karstā ūdens sistēmas bojājumu, kas ir daļa no

mājas kopējām inženierkomunikācijām, atbildētāja ir pilnībā atbildīga par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

[1.3] Atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus.

[1.3.1] Atbildētāja nav nodrošinājusi dzīvojamās mājas inženiertehnisko komunikāciju apsekošanu (Ministru kabineta 2010. gada

28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 13. punkts), kā arī nav plānojusi

to kārtējo remontu, iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā (Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumiem Nr. 408 “Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumu 7., 10. punkts), pieļaujot prettiesisku bezdarbību.

[1.3.2] Applūdināšanas rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru, kas nepieciešams, lai nopludināto dzīvokli atjaunotu tādā stāvoklī, kāds tas

bija pirms applūdināšanas, apliecina kompetentas personas sastādīta tāme, līdz ar to nav šaubu, ka tajā norādītais zaudējumu apmērs ir izvērtēts un

pamatots.

[1.3.3] Cēlonisko sakaru starp prettiesisko rīcību un kaitējumu pierāda apstākļi, ka tieši inženierkomunikācijas avārijas rezultātā, kam par

iemeslu bija atbildētājas prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti zaudējumi prasītājas apdrošinātajam dzīvoklim, ko prasītāja sedza apdrošināšanas

atlīdzības veidā. Pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, prasītāja minētos zaudējumus ir tiesīga prasīt atlīdzināt no vainīgās

personas, proti, atbildētājas.

[2] Paskaidrojumus par celto prasību iesniegusi atbildētāja, norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumos norādīts:

[2.1] Prasības pieteikumam nav pievienoti dokumenti vai citi pierādījumi, kas apliecinātu prasītāja pieņēmumu un apdrošinātā dzīvokļa

īpašuma pēc adreses /adrese/, saliešanas faktu. Turklāt, apdrošināšanas polisē ir cits apdrošinātais objekts.

[2.2] SIA “LV Group”, kas lietā sastādīja remonta izmaksu tāmi, nav reģistrēta būvkomersantu reģistrā un minētajam uzņēmumam nav reģistrēts

sertificēts būvspeciālists, lai būtu tiesības veikt tāmes aprēķinu. Tāme iesniegta bez sertificēta būvinženiera paraksta. Tāmē ir iekļauti tādi darbi un

neatbilstoši faktiskajiem apstākļiem remontējamā platība m2, kas neatbilst patiesībai, piemēram, santehniskie darbi – duškabīnes un izlietnes demontāža

un montāža; būvgružu savākšana m3; virsizdevumi; peļņa, PVN; darba alga, sociālais nodoklis un tml. Tāpat nekāds loģisks pamatojums netika sniegts

prasītāja norādītajām pozīcijām – santehniskie darbi (duškabīnes un izlietnes demontāža un montāža).

[2.3] Atbildētāja 2021. gada 11. oktobrī, veicot ūdens skaitītāju maiņu dzīvoklī /adrese/, konstatēja, ka vannas istabas telpā (dzīvokļa īpašniekam

pašizveidotajā tehniskajā nišā) karsta ūdens skaitītāja ievadventilim un koplietošanas karstā ūdens caurulei (pašrocīgi bez pārvaldnieka ziņas un

nenoskaidrotajā laikā) tika veikti metināšanas darbi un uz apsekošanas brīdi tika konstatēta rūsa. Papildus tika konstatēts, ka dzīvokļa īpašumā pēc

adreses /adrese/, ir demontēta siena starp vannas istabu un tualeti, ka arī pārvietotas koplietošanas un iekšējās komunikācijas. Līdz ar to prasītājai nebija

pamata izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo ir konstatējama dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašnieka prettiesiskā rīcība – nesaskaņota starpsienas

demontāža, nesaskaņotās darbības ar pārvaldnieku par kopīpašuma cauruļu un ventiļa metināšanas darbiem, iekšējo komunikāciju pārvietošana, ka arī

saliešanas fakta neesamība.

[3] Lietā pieprasīta un saņemta prasītājas atsauksme. Atsauksmē norādīts turpmāk minētais:

[3.1] Dzīvokļa /adrese/ saliešanas faktu apliecina cietušās personas pieteikums par negadījumu un atbildētājas sastādītais akts par veiktajiem

remontdarbiem.

[3.2] Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu komersantam reģistrēt savu darbību publiski pieejamā reģistrā, tā ir katra komersanta brīva

izvēle. Komersanta sastādīto tāmi ir pārbaudījis speciālists, kura sertifikāts ir pieejams būvspeciālistu reģistrā, kas ir publiski pieejams.

[3.3] Atbildētāja nav iesniegusi savu zaudējumu aprēķinu.

[3.4] Atbildētāja pati ir pievienojusi fotoattēlus, kuros redzams, ka piekļuves nodrošināšanai ir izveidotas apsekošanas lūkas, kā to paredz Latvijas

būvnormatīvi. Patvaļīgu būvniecību var konstatēt apsaimniekotājs, sastādot atbilstošu aktu, taču šāds dokuments nav pievienots lietas materiāliem.

[3.5] Atbildētāja nav pievienojusi nevienu pierādījumu, ka cietušais nav nodrošinājis piekļuvi inženierkomunikācijām, kā to norādījusi atbildētāja

savos paskaidrojumos.

[4] Lietā 2022. gada 31. oktobrī saņemti atbildētājas papildu rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja papildus apsaimniekošanas

un pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas nav atrunāti pārvaldīšanas līgumā un nav iekļauti apsaimniekošanas maksā, piedāvā papildu pakalpojumus par

atsevišķu maksu, saskaņā ar pakalpojumu cenrādi. Dzīvokļa /numurs/ īpašniekam /pers. C/ par papildu pakalpojumu sniegšanu, t.i., dzīvokļa īpašuma

apsekošanu un apsekošanas akta sastādīšanu, grāmatvede izrakstīja stingrās uzskaites kvīti Nr.0190464 norādot sadaļā “Preču (pakalpojumu)

nosaukums” Appludināšanas akts, saskaņā ar pakalpojuma cenrādi 2. punktu, jo citu pakalpojumu cenrādī norādīto pakalpojumu apraksts neatbilda

pakalpojumu sniegšanas būtībai akta sastādīšanai.

[5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, pusēm nodrošināts Civilprocesa

likuma 10. pantā noteiktais sacīkstes princips, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasības pieteikumā ietvertie rakstveida paskaidrojumi, atbildētājas paskaidrojumi

un prasītājas atsauksme, kā arī pušu papildus sniegtie rakstveida paskaidrojumi un iesniegtie pierādījumi ir pietiekami lietas objektīvai izskatīšanai.

Ievērojot minēto, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas

dalībniekiem ir paziņots 2022. gada 6. oktobrī, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu.

[6] 2022. gada 14. novembrī saņemts prasītājas pārstāvja lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1770. pantam ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Minētā likuma 1771. pants noteic, ka

zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis, bet saskaņā ar

minētā likuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Judikatūrā (skatīt Latvijas Republikas Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-255/2009, 2013. gada 24. maija spriedumu lietā

Nr. SKC-132/2013, 2016. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-242/2016, 2017. gada 28. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-376/2017 un

2017. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-384/2017) ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās

atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību.

[8.1] No lietas materiāliem pievienotās Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polises Nr. 361328837, izriet, ka starp prasītāju un /pers. C/

noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums, un polisē norādīts, ka tās neatņemamā sastāvdaļa ir pielikums Nr.1. No Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas

polises Nr. 361328837 un tās pielikuma Nr. 1 izriet, ka viens no apdrošināšanas objektiem saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu bija dzīvoklis

/adrese/ (turpmāk – dzīvoklis), bet apdrošināšanas līguma darbības laiks noteikts no 2021. gada 10. oktobra līdz 2022. gada 9. oktobrim (lietas 18.-27.,

111.-116. lapa).

Pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu, prasītāja 2021. gada 21. oktobrī pieņēma lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu Nr. 107100 un

izmaksājusi /pers. C/ dzīvoklim nodarīto zaudējumu atlīdzību 1478,99 EUR (lietas 13., 25., 34., 138. lapa).

[8.1.1] Atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktam kompensācijas princips ir apdrošināšanas princips, saskaņā ar

kuru apdrošināšanas atlīdzību aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas gadījumā radušos zaudējumu apmēru. Šī likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka

saskaņā ar kompensācijas principu izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus. Tādējādi

izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības noteicošais kritērijs ir radušos zaudējumu apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1786. pantu, novērtējot zaudējumus,

jāievēro nevien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa.

[8.1.2] No lietas materiāliem pievienotā prasītājas 2021. gada 13. oktobra apskates akta (lietas 16.-17. lapa) izriet, ka, veicot dzīvokļa apskati,

prasītājas pārstāvis konstatēja, ka dzīvoklī pēc 2021. gada 11. oktobra negadījuma vannas istabā demontēta sienas apdare (flīzes) 1 m2 platībā,

iespējami slēptie defekti.

Konstatējams, ka apdrošināšanas lietā Nr. 107100 2021. gada 13. oktobrī sastādīta tāme Nr. E-13102021-62 (telpu atjaunošanas darbi objektā

/adrese/) (lietas 26.-27. lapa). No tāmes izriet, ka remonta darbi tika aprēķināti telpā Nr. 6 un Nr. 7, kas ir apvienotas, un atbilstoši lietas materiāliem

pievienotajam dzīvokļa plānam ir vannas istaba (lietas 79. lapa). Tiesa ņem vērā un atzīst par pamatotu, ka tāmē sienu apdares ar ģipškartonu darbi

(2 m2), sienu sagatavošanas darbi (2 m2) un flīzēšanas darbi (18 m2) norādīti lielākā apjomā, nekā prasītājas apskates aktā konstatētie defekti (1 m2), jo

tiesas ieskatā no loģikas izriet, ka, ja sienas flīzes tiek bojātas, tās demontējot, kā tas izriet no lietas materiāliem pievienotajiem fotoattēliem (lietas 72.,

76., 98., 99., 100., lapa), kādā daļā, tikai bojātās daļas maiņa nav lietderīga un nesasniedz šādu darbu mērķi, proti, atjaunot konkrētās telpas izskatu

pirms bojājumiem, jo piemeklēt jaunas pilnīgi identiskas flīzes nav saprātīgā laikā izpildāms darbs, jo īpaši apstākļos, kad prasītāja kā apdrošinātāja

darbojas apdrošināto personu interesēs, kurām ir tiesības pieprasīt no apdrošinātāja, lai viņa saprātīgā termiņā pēc iespējas atjauno to stāvokli, kāds bijis

pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (pirms bojājumiem). Tiesa par pamatotu atzīst arī tāmē iekļautos darbus saistībā ar duškabīnes, klozetpoda un

izlietnes demontāžu/montāžu, jo no loģikas un dzīvē gūtajiem novērojumiem izriet, ka, lai nomainītu flīzes vannas istabā, kurā duškabīne, klozetpods un

izlietne aizsedz daļu no flīzēm, kā tas izriet no lietas materiāliem pievienotajiem fotoattēliem (lietas 71.-73., 75.-76., 91.-96. lapa), šīs iekārtas ir

nepieciešams sākumā demontēt un pēc tam uzstādīt tajā pašā vietā. Ņemot vērā minēto un faktu, ka, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs

piemēro kompensācijas principu, tiesa atzīst, ka tāmē norādītās pozīcijas saprātīgi atbilst prasītājas apskates aktā norādītajiem dzīvokļa defektiem, bet

atbildētājas argumenti par duškabīnes, klozetpoda un izlietnes demontāžas un montāžas nepamatotību un darbu aprobežojumu tikai ar 1 m2 platību ir

noraidāmi.

Tāpat tiesa par pamatotu atzīst prasītājas atsauksmē norādīto argumentu, ka atbildētāja nav iesniegusi savu aprēķinu vai tāmi, kas būtu par pamatu

apšaubīt prasītājas tāmē norādīto remonta darbu aprēķinu. Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka prasītāja apdrošināšanas atlīdzību izmaksājusi atbilstoši

kompensācijas principam, un atbildētāja nav iesniegusi savu pamatotāku aprēķinu, tiesai nerodas pamatotas un objektīvas šaubas par prasītājai radīto

zaudējumu apmēru.

Tiesa arī konstatē, ka prasītāja, aprēķinot zaudējumus par dzīvokļa bojājumiem, kas nepieciešamas bojājumu novēršanai, nav ņēmusi vērā sociālo

nodokli, peļņu un virsizdevumus, kā arī, nosakot izmaksājamo atlīdzības apmēru, atrēķinājusi apdrošinājuma ņēmēja pašrisku 70 EUR.

Visbeidzot tiesa atzīst, ka atbildētājas argumentam par to, ka tāme nav parakstīta, nav izšķirošas nozīmes, jo, pirmkārt, atbildētājai nav tikušas

ierobežotas tiesības iesniegt pierādījumus, kas atspēkotu tāmē ietvertās izmaksas un pozīcijas vai iesniegt savu dzīvoklim radīto bojājumu novēršanas

tāmi, un, otrkārt, tiesas ieskatā tāmē iekļautais aprēķins ir viens no veidiem kādā tiesai var tikt likts priekšā izvērtējums darbiem, kas ir nepieciešami

dzīvokļa atjaunošanai pēc apdrošināšanas gadījuma, un tāmē ir uzskatāmi un detalizēti norādīti remontdarbi, to apjoms un izmaksas, tāmei ir aprēķina

raksturs un paraksta neesamība uz tāmes tiesas ieskatā nepadara tāmē norādītos darbus par nepamatotiem pēc būtības, vēl jo vairāk gadījumā, kad

iepriekš tiesa jau atzina tāmē norādītos darbus konkrētajā gadījumā par atbilstošiem apskates aktā norādītajiem dzīvokļa bojājumiem.

[8.1.3] Tiesa atzīst, ka nav pamatoti atbildētājas iebildumi, ka tāmi nav parakstījis attiecīgs būvspeciālists, kam būtu nepieciešamais sertifikāts, un

līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumu Nr. 239 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 "Būvizmaksu

noteikšanas kārtība"” 9. punktam tāmes aprēķinu nebija tiesīga veikt cita persona, jo atbilstoši minēto noteikumu 2. punktam šos noteikumus piemēro to

būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Lietā

nav nodibināts, ka prasītāja, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, proti, nepieciešamos remontdarbus, būtu rīkojusies Publisko iepirkumu likuma

un/vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma kontekstā. Tiesa uzsver, ka tās ieskatā prasītājai, konkrētajā gadījumā veicot zaudējumu

aprēķinu, proti, remontdarbu izmaksas, lai atjaunotu dzīvokļa telpas izskatu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, bija plaša rīcības brīvība norādīt

nepieciešamos remontdarbus, to apjomu un izmaksas, un tāda pati tā bija arī atbildētājai, apstrīdot prasītājas tāmes aprēķinu, bet atbildētāja savas

tiesības nav izmantojusi.

[8.1.4] Tiesa atzīst par pamatotiem prasītājas zaudējumus 18,15 EUR, ko veido atbildētājas 2021. gada 13. oktobra kvītī Nr. 0190464 norādītā

naudas summa par atbildētājas sniegtā pakalpojuma – appludināšanas akta sastādīšana – sniegšanu /pers. C/ (lietas 12. lapa), jo apdrošināšanas polise

neaizliedz šādus izdevumus prasītājai atlīdzināt, kā arī atbildētāja šo zaudējumu pozīciju nav apstrīdējusi.

[8.1.5] Tiesa pievienojas judikatūras atziņai, vispārēji vērtējot Civillikuma 1772. panta izpratnē zaudējumus kā cietušā tagadējās mantas

samazinājumu un skaidrojot, ka naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt,

kādā apmērā ir noticis cietušā esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma

veidā. Tāpēc apstāklim, vai norādītais stāvoklis reāli ticis atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav izšķirošas nozīmes, un tas

nevar būt pamats tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma (sk. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-7/2016 11.2.2. punktu).

Tādējādi tiesa atzīst par pamatotiem zaudējumus 1478,99 EUR apmērā kā prasītājas tagadējās mantas samazinājumu, kurus veido prasītājas

izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par dzīvoklim bojājumu dēļ nepieciešamiem remontdarbiem dzīvokļa iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai.

[8.1.6] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīti prasītājai radītie zaudējumi 1478,99 EUR (1530,84 EUR – 70 EUR + 18,15 EUR), ko,

pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, prasītājai ir tiesības pieprasīt no personas, kura ir atbildīga par zaudējumiem.

[8.2] Tā kā prasītāja zaudējumu pieprasīšanu no atbildētājas pamato ar apstākli, ka dzīvoklis tika saliets kopējās inženierkomunikācijas bojājuma

dēļ, kuru atbildētājai kā dzīvojamās mājas pārvaldniecei bija pienākums apsaimniekot, sekot tai līdzi un nepieciešamības gadījumā veikt to tehnisko

apkopi, tad tiesai, lai izdarītu secinājumu, ka atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus, ir jākonstatē, pirmkārt, ka dzīvoklis tika saliets,

otrkārt, ka saliešana notika kopējās inženierkomunikācijas bojājuma dēļ, un, treškārt, ka atbildētāja pieļāva bezdarbību, veicot savus pārvaldnieka

pienākumus.

[8.2.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka no atbildētājas sastādītā akta izriet, ka ūdens noplūde notika sakarā ar karstā ūdens sistēmas bojājumu,

kas ir daļa no mājas kopējām inženierkomunikācijām. Papildus atsauksmē prasītāja norāda, ka dzīvokļa saliešanas faktu apliecina cietušās personas

pieteikums par negadījumu un atbildētājas akts par veiktajiem remontdarbiem. Savukārt atbildētāja rakstveida paskaidrojumos apstrīd faktu, ka dzīvoklis

tika saliets.

[8.2.2] Lietas materiāliem pievienots atbildētājas 2021. gada 12. oktobra dzīvokļa apsekošanas akts (lietas 29. lapa), no kura izriet, ka dzīvoklī

2021. gada 12. oktobrī notika karstā ūdens caurules remonts, kura atrodas dzīvokļa tehniskajā nišā, kā arī apsekošanas rezultātā konstatēts, ka dzīvokļa

īpašnieks ir nodrošinājis piekļuvi/pieeju karstā ūdens cauruļu remontam (tā aktā). Citi apstākļi aktā nav konstatēti. Pretēji prasības pieteikumā

norādītajam, šajā aktā nav konstatēts, ka dzīvoklis tika saliets.

Tāpat lietas materiāliem pievienots /pers. C/ 2021. gada 11. oktobra pieteikums prasītājai (lietas 25. lapa), no kura izriet, ka /pers. C/ ziņoja

prasītājai, ka 2021. gada 11. oktobrī plkst. 8.40 dzīvoklī notika ūdensvada avārija, norādot, ka bija karstā ūdens tecējums savienojuma vietā ar ventili,

stāvvada atzars (līdz ventilim) un tāpēc /pers. C/ izsauca avārijas dienestu un paziņoja mājas pārvaldniekam.

No lietas materiāliem pievienotā 2021. gada 11. oktobra SIA “REMSERVISS” akta Nr. 041344 izriet, ka dzīvoklī 2021. gada 11. oktobrī

vannas istabā tika mainīts aukstā ūdens skaitītājs (lietas 78. lapa). Šo aktu parakstīja /pers. C/, atbildētājas pārstāve /pers. K/ un skaitītāju uzstādītājs.

Tāpat no SIA “SANO SERVISS” 2021. gada 12. oktobra akta Nr. 38441 redzams, ka 2021. gada 12. oktobrī dzīvoklī vannas istabā tika mainīts

karstā ūdens skaitītājs (lietas 77. lapa). Šo aktu parakstīja /pers. C/ kā abonents un uzstādītājs. Vērtējot šos aktus kopsakarā ar lietas materiālos esošo

saraksti (lietas 70. lapa), no kuras redzams, ka kāda persona 2021. gada 12. oktobrī raksta /vārds/, ka pēc adreses /adrese/ uz doto brīdi veic caurules

daļas maiņu un prasa, kad /vārds/ būs uz vietas, lai atnestu ūdens skaitītāju aktus, tiesa secina, ka dzīvoklī 2021. ada 11. oktobrī un 12. oktobrī vannas

istabā tika mainīti skaitītāji. No lietas materiāliem pievienotajiem attēliem redzams, ka viens ūdens skaitītājs atrodas aiz flīzēm un tam ir nodrošināta

piekļuve ar tehnisko lūku (atveras plastmasas durvis) (lietas 74.-76. lapa), taču tiesas ieskatā no attēliem arī izriet, ka piekļuves lūka nav pietiekamā

izmērā, lai nepieciešamības gadījumā varētu pilnvērtīgi veikt stāvvada daļas maiņu. Tiesa atzīst, ka sarakstē adresāta vārds “/vārds/” pietiekami ticami

varētu būt /pers. K/, kas parakstīja ūdens skaitītāju maiņas aktu kā /amats/ (atbildētājas pārstāve), jo arī no atbildētājas 2021. gada 12. oktobra

apsekošanas akta izriet, ka apsekošanā piedalījās mājas pārzine /pers. K/. No sarakstes neizriet, ka persona ziņo /vārds/ par dzīvokļa saliešanu, bet tikai

par caurules maiņu, nav norādīts maiņas iemesls. Tāpat no pušu pievienotajiem fotoattēliem tiesa secina, ka tajos nav redzamas vannas istabas saliešanas

pēdas – nav šķidruma, mitruma ne vannas istabā, ne arī tehniskajā nišā, kurā atrodas inženierkomunikācijas. Visbeidzot arī atbildētājas 2021. gada

12. oktobra akts par apsekošanu ir sastādīts tikai par faktu, ka dzīvoklī veikts karstā ūdens caurules remonts, bet aktā nav norādīts caurules maiņas

iemesls. Aktā nav nekas minēts par jebkāda veida dzīvokļa saliešanu vai tās sekām. Tiesa atzīst, ka atbildētājas aktā par apsekošanu pieraksts ar roku

“/pers. C/ pēc pilnvaras (karstā ūdens līdz ventiļa)” nedod nekādu priekšstatu par to, kas ar to tika domāts, nav personas paraksta un nav iespējams

secināt, kad šis pieraksts tika veikts.

[8.2.3] Tiesa par nepamatotu atzīst, ka dzīvokļa saliešanas faktu apstiprina /pers. C/ pieteikumā prasītājai norādītais, ka 2021. gada 11. oktobrī

plkst. 8.40 dzīvoklī notika ūdensvada avārija, norādot, ka bija karstā ūdens tecējums savienojuma vietā ar ventili, jo, pirmkārt, šo informāciju /pers. C/

norādīja vienpersoniski, un, otrkārt, vērtējot pieteikumu kopsakarā ar prasītājas 2021. gada 13. oktobra apskates aktu, kurā negadījums aprakstīts kā

”stāvvada bojājuma dēļ tika demontēta apdare”, un lēmuma 8.2.2. punktā konstatēto, tiesai nav iespējams pārliecinoši secināt, ka dzīvokļa bojājumi (flīžu

apdares noņemšana) notika tieši saliešanas rezultātā, kam pēc loģikas būtu nepieciešams caurules plīsums vai caurums tajā, jo tikai tādā gadījumā ūdens

var tecēt no caurules dzīvoklī. No minētajiem pierādījumiem ir iespējams secināt, ka stāvvads bija mainīts, taču nav iespējams secināt, vai tas tika mainīts

tādēļ, ka tas plīsa, vai kāda cita iemesla dēļ.

[8.2.4] Tiesa atzīst, ka dzīvokļa saliešanu lietā nevar apliecināt arī atbildētājas 2021. gada 13. oktobra kvīts Nr. 0190464, sērija EE (lietas 12.

lapa), kura izrakstīta /pers. C/ un kurā pakalpojuma nosaukums ir “Appludināšanas akts”. Tiesa atzīst par ticamu atbildētājas papildu paskaidrojumos

norādīto, ka atbildētājai, sniedzot citus pakalpojumus, kas nav apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumi, atbilstoši atbildētājas cenrādim (lietas

160. lapa) bija pamats, sastādot aktu tikai par apsekošanu, kvītī norādīt “appludināšanas akts”, kas atbilst cenrāža 2. punktā norādītajam pakalpojumam

“Akta sastādīšana par appludināšanu, bojājumu”, jo tiesa konstatē, ka cenrādī nav norādīts cits pakalpojums, kas būtu saistīts ar vienkāršu dzīvokļa

apsekošanu un/vai citu faktu fiksāciju.

[8.2.5] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka lietā nav pierādīts apstāklis, kas ir prasības pamatā – dzīvokļa saliešana.

[8.3] Tādējādi tiesa atzīst, ka lietā nav pierādīts tas, ka dzīvoklis vispār tika saliets un ka bojājumi dzīvoklim ir radušies tieši saliešanas rezultātā.

Ievērojot minēto, vērtējot atbildētājas atbildību par saliešanas gadījumā prasītājai nodarītajiem zaudējumiem, nav būtiski noskaidrot, vai atbildētāja

vispārīgi šī gadījuma kontekstā kā apsaimniekotāja ir ievērojusi normatīvo aktu prasības, jo neesot dzīvokļa saliešanai, nav iespējams vērtēt dzīvokļa

saliešanas iemeslu un atbildētājas vainu tajā. Citiem vārdiem, tiesa atzīst, ka lietā nav pierādīta atbildētājas prettiesiskā bezdarbība, kā tas norādīts

prasības pieteikumā, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai iestātos atbildētājas zaudējumu atlīdzināšanas pienākums saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tai nav pamata vērtēt to, vai atbildētāja konkrētajā gadījumā pieļāva normatīvo aktu pārkāpumus

(bezdarbību) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanā, uz kuriem prasītāja norādīja prasības pieteikumā, kā arī citus pušu argumentus, jo tie

nevar ietekmēt tiesas secinājumu par to, ka dzīvoklis netika saliets.

Tiesa atzīt, ka lietā nav pierādīts, ka dzīvoklis tika saliets, līdz ar ko prasība par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1478,99 EUR piedziņu ir

noraidāma.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40. panta pirmo daļu, 42. panta otro daļu, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 „Ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 7 EUR (lietas

3. lapa), kas valsts labā būtu piedzenams no prasītājas.

Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR apmērā ir iemaksājusi, iesniedzot prasības pieteikumu, tiesa atzīst, ka

no prasītājas valsts labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,53 EUR (7 EUR – 5,47 EUR).

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem prasītājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā.

Rezolutīvā daļa

25 27

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190., 193., 194., 250. , 250. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasību vienkāršotajā procedūrā pret SIA “Īpašnieku sabiedrība” par naudas piedziņu.

Piedzīt no ERGO Insurance SE Latvijas filiāles, reģistrācijas numurs 40103599913, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,53 EUR

(viens euro, 53 centi). Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr. 90001672316, kontā Nr.

LV51TREL2190458019000. BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - 21499 Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C29270322.

Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas numurs 40103599913, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2023. gada 2. janvāra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Tiesnese A. Cunska

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU