Court dismisses appeal against traffic fine, upholding lower court's finding of fault and evidence sufficiency.

NORAKSTS Lieta Nr.A42416307 143/AA43-0242-10/14 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 12.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna, tiesneši V.Endzelis un K.Krastiņa,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai A.J. un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvim A.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.J. (personas kods /personas kods/) sūdzību par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes (pēc reorganizācijas – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde) Kārtības policijas pārvaldes 2006.gada 28.decembra lēmuma Nr.2711 atcelšanu, sakarā ar A.J. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 5.oktobrī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – RGPP KPP) Ceļu policijas nodaļas (turpmāk arī – CPN) vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA159281 (turpmāk arī – Protokols), kurā konstatēts, ka 2006.gada 1.oktobrī plkst.20:28 Jūrmalā A.J. vadīja transportlīdzekli Audi 80 (turpmāk – a/m Audi) ar valsts reģistrācijas numuru (turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/ pa Kalēju ielu no Mellužu prospekta puses Strēlnieku prospekta virzienā un krustojumā ar Strēlnieku prospektu neievēroja ceļa zīmes Nr.206 „Dodiet ceļu” prasības, kā rezultātā notika sadursme ar transportlīdzekli VW Passat (turpmāk – a/m VW) ar v/n /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja J.G..

Ceļu satiksmes negadījumā (turpmāk – CSNg) miesas bojājumus guva J.K.. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.11panta pirmajā daļā. Ar RGPP KPP CPN priekšnieka vietnieka 2006.gada 11.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.050/PA159281 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) A.J. saskaņā ar LAPK 149.11panta pirmo daļu un 149.27panta pirmo daļu saukts pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu Ls 10 apmērā. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, A.J. to apstrīdēja. [2] Ar RGPP KPP (turpmāk arī – iestāde) 2006.gada 28.decembra lēmumu Nr.2711 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums un A.J. iesniegumi noraidīti kā nepamatoti.

Lēmums pamatots šādi. [2.1] Konstatēts, ka 2006.gada 1.oktobrī Jūrmalā ap plkst.20:28 Kalēju ielas un Strēlnieku prospekta krustojumā notika sadursme starp a/m Audi un automobili a/m VW. CSNg rezultātā cieta a/m Audi pasažiere J.K.. Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors I.L. CSNg vietā sastādīja apskates protokolu PK Nr.314822. 2006.gada 1.oktobrī Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kriminālpolicijas 1.nodaļas vecākā inspektore, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punkta, pieņēma lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu un lietas materiālus nosūtīt tālākai izskatīšanai RGPP KPP CPN.

RGPP KPP CPN vecākais inspektors E.B., izskatot lietas materiālus, konstatēja, ka A.J. nav rīkojies atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 10. un 146.punkta prasībām. RGPP KPP CPN priekšnieka vietnieks A.N., izskatot lietas materiālus, 2006.gada 11.oktobrī saskaņā ar LAPK 149.11panta pirmo daļu un 149.27panta pirmo daļu pieņēma lēmumu A.J. saukt pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu Ls 10 apmērā. [2.2] Izvērtējot apskates protokola shēmu un transportlīdzekļu sadursmes brīdī veikto video ierakstu, secināts, ka CSNg noticis Kalēju ielas un Strēlnieku prospekta krustojumā, kur kustība tiek regulēta ar ceļa zīmēm, kad a/m Audi un a/m VW atradās kustībā.

Izvērtējot Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta 2006.gada 30.novembra atzinumu Nr.2600, redzams, ka a/m Audi vadītājs izdarīja kreisā pagrieziena manevru, izbraucot uz galveno ceļu. A/m VW vadītājs šķērsoja krustojumu taisnā virzienā, un, lai novērstu sadursmi, pielietoja automobiļa ekstremālu bremzēšanu, taču krustojumā notika abu automobiļu sadursme. Sadursmes brīdī kontaktā atradās a/m VW virsbūves priekšējais kreisais stūris ar a/m Audi virsbūves labajiem sāniem. A/m Audi vadītāja rīcība bija pretrunā CSN prasībām un bija minētās sadursmes rašanās iemesls.

A/m VW iespējamais braukšanas ātrums, ievērojot automobiļa pārvietošanos bremzējot un transportlīdzekļu deformācijas, varēja būt 51,2 km/h. A/m VW vadītājs nav pārsniedzis apdzīvotā vietā atļauto braukšanas ātrumu, un viņam nebija tehniska iespēja novērst minēto sadursmi, automobilim bremzējot. Izvērtējot Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas vada komandiera A.R. un jaunākā inspektora I.L. ziņojumus, secināts, ka a/m Audi vadītājam tika dots norādījums apturēt automobili un ar to palikt pirms krustojuma.

Ja pieņem, ka vadītājs nav sapratis jaunākā inspektora I.L. norādījumu, tad jebkurā gadījumā, papildus izvērtējot veikto video ierakstu, redzams, ka a/m Audi vadītājs, nedodot ceļu, iebraucis krustojumā un nav pārliecinājies par kustības drošību, jo sadursme notikusi a/m Audi kustības laikā. Līdz ar to a/m Audi vadītājs nebija rīkojies atbilstoši CSN 10. un 146.punkta prasībām, t.i., ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

[3] 2007.gada 25.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemta A.J. (turpmāk arī – pie administratīvās atbildības saucamā persona vai pārkāpējs) sūdzība par Lēmuma atcelšanu, kas pamatota ar šādiem argumentiem. [3.1] Jūrmalas ceļu policijas sastādītais protokols un negadījuma shēma pilnībā neatbilst negadījuma notikumam, ko A.J. norādījis protokolā. Mēģinot labot apskates protokolu PK Nr.314822 atbilstoši negadījuma notikumiem, A.J. tas tika izrauts un pateikts, ka nekādi labojumi no viņa puses nebūšot. Apskatot negadījuma notikuma aprakstu un negadījuma shēmu, vispār nav minēts, kur atradies ceļu policists un ko darījis. A/m Audi bija apstājusies, kad a/m VW ietriecās tajā. Bremzēšanas ceļš pat bez mērīšanas bija redzams ap 10 m nevis 7,5 m, kā norādīts protokolā. [3.2] Ievērojot minētos apstākļus, A.J. pieprasījis izsaukt citu ekipāžu, kas veiktu mērījumus atbilstoši negadījuma vietai. Tā kā nekāda rīcība no ceļu policijas puses nesekoja, A.J. pieprasīja Jūrmalas ceļu policijas tālruņa numuru, uz kurieni jāzvana. Ceļu policisti atteicās A.J. sniegt šo informāciju, kā arī atteicās pateikt savus vārdus un uzvārdus. Tad A.J. zvanīja 112, izstāstīja notikušo, kas A.J. savienoja ar Jūrmalas ceļu policiju, pie telefona esošais policists pateica, ka nevienu citu nesūtīšot, ka viņi paši salabošot, kā vajag. Pēc šī zvana policists, kas sastādīja shēmu, sāka A.J. raut aiz rokas, lai viņš atdotu protokolu. Tā kā sākās fizisks uzbrukums, A.J. zvanīja atkārtoti 112, kas atkal viņu savienoja ar Jūrmalas ceļu policiju, no kuras sekoja tāda pati atbilde kā iepriekš. Sakarā ar vēlo vakara stundu pārkāpējs uzrakstīja protokolā, ka pilnībā nepiekrīt negadījuma vietas aprakstam. Neskatoties uz pretenzijām un pievienotajiem dokumentiem, atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem nav saņemtas. Nav saņemta pat atbilde uz jautājumu, kāpēc Jūrmalas ceļu policijas zīmētā shēmā neatbilst reālai krustojuma shēmai. [3.3] Iestāde, pieņemot Lēmumu, neņēma vērā reālo situāciju krustojumā, kā arī atsaucās uz nepatiesiem faktiem, kas nav minēti protokolā, bet pēkšņi parādījušies ceļu policijas liecībās. Tāpat iestāde nav pieprasījusi liecības no a/m Audi cietušās personas.

[4] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai iestāde norāda, ka sūdzību neatzīst un uzskata to par noraidāma, pamatojoties uz jau Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.janvāra spriedumu noraidīta A.J. sūdzība par Lēmuma atcelšanu. Spriedums pamatots šādi. [5.1] Lēmums ir pārkāpējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar CSN 10. un 146.punktu un LAPK 149.11panta pirmo daļu un 149.27panta pirmo daļu. CSN 10.punkts (šeit un turpmāk materiālo tiesību normas redakcijā uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi) noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. CSN 146.punkts noteic, ka nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu. LAPK 149.27panta pirmā daļa noteic, ka par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 206., 207. vai 208.ceļa zīmi (ceļa nedošana transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka), uzliek naudas sodu (..) transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šīm tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka persona, kura braukusi pa mazāk svarīgu ceļu, nav devusi ceļu transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir priekšroka, tuvojoties krustojumam pa galveno ceļu. [5.2] Pārkāpējs neapstrīd faktu, ka 2006.gada 1.oktobrī viņš ir veicis kreisā pagrieziena manevru no mazāk svarīga ceļa – Kalēju ielas uz galveno ceļu

– Strēlnieku prospektu, kur notikusi sadursme ar transportlīdzekli, kas braucis pa Strēlnieku prospektu. Pārkāpējs uzskata, ka viņš, veicot kreisā pagrieziena manevru, ir izpildījis policijas darbinieka prasību apstāties krustojumā, un nepareizas apstāšanās pamatā notikusi sadursme ar automašīnu, kas, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, ir ietriekusies A.J. stāvošā transportlīdzekļa sānos. Tiesa konstatējusi, ka lietā ir strīds par faktiskajiem apstākļiem, t.i., par to, vai A.J. ir vainojams LAPK 149.27panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā. [5.3] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [5.4] Tiesa lietā konstatējusi turpmāk minēto. [5.4.1] 2006.gada 1.oktobrī Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas (ceļu policijas) jaunākais inspektors I.L. sastādījis apskates protokolu Nr.314822 par to, ka Jūrmalā Strēlnieku prospekta krustojumā ar Kalēju ielu plkst.20:28 notikusi automašīnu sadursme.

A/m Audi neievēroja 206.ceļa zīmi „Dodiet ceļu”, izbrauca no Kalēju ielas uz Strēlnieku prospektu, kas ir galvenais ceļš attiecībā pret Kalēju ielu, un sadūrās ar a/m VW. Apskates protokolā fiksēti automašīnu bojājumi, laika un ceļa apstākļi. Fiksētas a/m VW bremzēšanas pēdas 11,7 m un sastādīta satiksmes CSNg shēma (lietas 24.-29.lapa). [5.4.2] 2006.gada 1.oktobrī A.J. CSNg vietā sniedzis rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka, pirms veikt kreiso pagriezienu no Kalēju ielas uz Strēlnieku prospektu, viņš paskatījies pa labi, vai nenāk kāda mašīna pa galveno ceļu.

Nevienas mašīnas neesot bijis. Pretī apmēram 1 m no trotuāra uz ielas braucamās daļas stāvējuši policisti, kas krustojumā lika apstāties. Veicot pagriezienu, a/m Audi ietriekusies a/m VW. No Kalēju ielas pa labi krustojumā atrodoties koku audze, kas tumsā aizsedz pat iedegtus lukturus, tāpēc notikusi sadursme. Bez tam a/m VW braukusi, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Pārkāpējs sadursmē par pilnīgi vainīgu uzskata policistu, kurš licis apstāties krustojumā slikti pārredzamā vietā (lietas 72.lapa). [5.4.3] 2006.gada 1.oktobrī J.G.

CSNg vietā sniedzis paskaidrojumu, norādot, ka viņš, braucot ar ātrumu 50 km/h pa ielas labo joslu, esot pamanījis pa Kalēju ielu tuvojošos a/m Audi, kas izbraukusi uz galveno ielu, nedodot J.G. ceļu, kā rezultātā notikusi automašīnu sadursme (lietas 71.lapa). [5.4.4] 2006.gada 1.oktobrī Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas ceļu policijas leitnanta A.R. dienesta ziņojumā norādīts, ka 2006.gada 1.oktobrī viņš ir pildījis dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru I.L. Jūrmalā, Strēlnieku prospekta un Kalēju ielas krustojumā.

Plkst.20:28 viņš ievērojis a/m Audi, kas virzījās pa Mazo kāpu ielu, un, veicot kreisā pagrieziena manevru uz Mellužu prospektu, pārkāpa ceļa zīmes Nr.402 (braukt pa labi) un Nr.503 (izbraukšana pa vienvirziena ceļu) prasības. No Mellužu prospekta a/m veica labā pagrieziena manevru uz Kalēju ielu un turpināja kustību taisnā virzienā. Pirms Kalēju ielas un Strēlnieku prospekta krustojuma a/m apstājās, bet tad atkal uzsāka kustību, un a/m Audi, iebraucot krustojumā, notika transportlīdzekļu sadursme ar a/m VW, kas virzījās pa galveno ceļu.

Pēc CSNg policijas darbinieki veikuši vietas apskati un, abiem a/m atrodoties uz brauktuves, veikuši mērījumus. Tā kā a/m VW no trieciena bija pagriezusies tā, ka izskatījās, ka bremzēšanas pēdas beidzas pie a/m VW aizmugurējiem riteņiem, tāpēc, sastādot negadījuma shēmu, netika fiksētas bremzēšanas pēdas, kas atradās zem minētā transportlīdzekļa. Pēc apskates protokola sastādīšanas un transportlīdzekļu nobraukšanas no sadursmes vietas a/m Audi vadītājam A.J. radās šaubas par a/m VW bremzēšanas pēdu izmēru atbilstību apskates protokola shēmā.

Tādēļ A.J. klātbūtnē tika veikta atkārtota a/m VW bremzēšanas pēdu mērīšana, bet, tā kā a/m no sadursmes vietas bija nobraukušas, uz brauktuves bija skaidri saskatāmi bremzēšanas pēdu turpinājumi, kurus pirms tam aizsedza a/m VW. Tādēļ apskates protokola shēmā tika veikti labojumi a/m VW bremzēšanas ceļam, un A.J. izskaidrots, kāpēc radusies atšķirība starp abiem mērījumiem (lietas 73.lapa). [5.4.5] 2006.gada 1.oktobrī Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas ceļu policijas jaunākā inspektora I.L. dienesta ziņojumā aprakstīta tāda pat situācija un CSNg rašanās iemesli, ko savā ziņojumā norādījis A.R., papildinot ar to, ka viņš a/m Audi vadītājam A.J., piebraucot un apstājoties pie Kalēju ielas un Strēlnieku prospekta krustojuma, devis norādījumu apturēt a/m un palikt pirms krustojuma, bet A.J. uzsācis kustību un, a/m iebraucot krustojumā, noticis CSNg (lietas 74.lapa). [5.4.6] No videoieraksta uz TDK HS 240 video kasetes (pievienots lietas materiāliem) ir redzams, ka a/m Audi virzījās pa Mazo kāpu ielu, veica kreisā pagrieziena manevru uz Mellužu prospektu, tad no Mellužu prospekta veica labā pagrieziena manevru uz Kalēju ielu un turpina kustību taisnā virzienā.

Pirms Kalēju ielas un Strēlnieku prospekta krustojuma a/m Audi apstājās, palaižot garām trīs automašīnas, tad uzsāka kustību, griežoties pa kreisi, un notika sadursme ar ceturto automašīnu. [5.4.7] 2006.gada 5.oktobrī RGPP KPP Ceļu policijas nodaļas vecākais inspektors E.B. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA159281 par to, ka A.J. 2006.gada 1.oktobrī, vadot a/m Audi pa Kalēju ielu virzienā no Mellužu prospekta puses Strēlnieku prospekta virzienā, krustojumā ar Strēlnieku prospektu neievēroja ceļa zīmes Nr.206 „Dodiet ceļu” prasības, kā rezultātā notika sadursme ar a/m VW, ko vadīja J.G. (lietas 44.lapa). [5.4.8] 2006.gada 30.novembrī Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperts A.K. sniedzis atzinumu Nr.2600, kurā secināts, ka a/m Audi vadītājs izdarīja kreisā pagrieziena manevru, izbraucot uz galveno ceļu.

A/m VW vadītājs šķērsoja krustojumu taisnā virzienā un, lai novērstu sadursmi, pielietoja automašīnas bremzēšanu, taču krustojumā notika automašīnu sadursme. A/m Audi vadītāja rīcība bija pretrunā ar CSN prasībām un bija minētās sadursmes rašanās iemesls. A/m VW vadītājs nav pārsniedzis apdzīvotā vietā pieļauto braukšanas ātrumu, un viņam nebija tehniska iespēja novērst minēto sadursmi, automašīnai bremzējot (lietas 78.-80.lapa). [5.5] Izvērtējot policijas darbinieku A.R. un I.L. iepriekš minētajos ziņojumos norādīto un liecināto tiesas sēdē, tiesa atzinusi, ka apstiprinās fakts, ka A.J. 2006.gada 1.oktobrī, vadot a/m Audi pa Kalēju ielu virzienā no Mellužu prospekta puses Strēlnieku prospekta virzienā, krustojumā ar Strēlnieku prospektu neievēroja ceļa zīmes Nr.206 „Dodiet ceļu” prasības, kā rezultātā notika sadursme ar a/m VW, ko vadīja J.G..

Tiesai nav bijis pamata apšaubīt šo sniegto ziņu patiesumu, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem, tostarp ar videoierakstu un J.G. paskaidrojumos un tiesas sēdē liecināto. [5.6] Pārkāpēja notikuma vietā sniegtos paskaidrojumu, ka, pirms veikt kreiso pagriezienu no Kalēju ielas uz Strēlnieku prospektu, viņš paskatījies pa labi, vai nenāk kāda mašīna pa galveno ceļu, un tur nevienas mašīnas neesot bijis, apstiprina tiesas sēdē nopratinātās liecinieces J.K. sniegtās ziņas par faktiem. Tomēr tiesa J.K.s sniegtās ziņas par faktiem vērtējusi kritiski, jo no videoieraksta ir redzams, ka pārkāpējs pirms pagrieziena deva ceļu trim automašīnām, kas brauca pa galveno ceļu, un tad uzsāka braukt, nedodot ceļu a/m VW.

Tā kā a/m VW vadītājs J.G. savos paskaidrojumos un tiesas sēdē apliecināja, ka ir pamanījis pa Kalēju ielu tuvojošos a/m Audi, tad neapšaubāmi arī A.J. a/m VW bija iespējams pamanīt un palaist to garām pirms izbraukšanas uz galvenā ceļa. Tiesai nav bijis pamata apšaubīt J.G. sniegto ziņu patiesumu, jo, ja pārkāpējs bija pamanījis iepriekšējās trīs automašīnas, kurām devis ceļu, tad nav saprotams, kāda iemesla dēļ viņš nav devis ceļu arī a/m VW. Bez tam pats pārkāpējs 2008.gada 23.oktobra tiesas sēdē paskaidroja, ka viņš, veicot manevru pa kreisi, tālumā ir redzējis a/m VW, bet precīzu attālumu noteikt nevarēja.

Tā kā tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu apšaubīt eksperta kompetenci vai objektivitāti un līdz ar to arī ekspertīzes rezultātus, tad kritiski ir vērtējams arī pārkāpēja apgalvojums, ka a/m VW ir braukusi, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, jo no ekspertīzes atzinuma skaidri izriet, ka a/m VW vadītājs nav pārsniedzis apdzīvotā vietā pieļauto braukšanas ātrumu un viņam nebija tehnisku iespēju novērst sadursmi, automašīnai bremzējot. Ekspertīzes slēdzienā ir arī norādīts, ka CSNg shēmā fiksētas a/m VW bremzēšanas pēdas 10 m garumā.

Pēc a/m Audi vadītāja iebildumiem bremzēšanas ceļš tika pārmērīts. Pārmērīšana notika pēc a/m novietošanas ārpus brauktuves robežas. Pēc pārmērīšanas a/m VW garākās bremzēšanas pēdas garums bija 11,7 m, kas tika nofiksēts CSNg shēmā. Protokola 33.punktā a/m Audi vadītājs pats norādīja, ka bremzēšanas ceļš: „nez kāpēc samazināts par 1,7 m, pēc pieprasījuma pārmērīts un izlabots uz pareizo 11,7 m”. CSNg laikā automobilim bremzējot, pēdas var atstāt gan priekšējie riteņi, gan pakaļējie riteņi vienlaicīgi, un minētās atstātās pēdas var pārklāties.

Respektīvi, sākums bremzēšanas pēdai ir no pakaļējā riteņa, bet beidzas pie priekšējā riteņa. Šādā situācijā norādītais bremzēšanas ceļa garums būtu jāsamazina par automobiļa garenbāzes garumu. A/m Audi vadītāja norādītais bremzēšanas ceļa garums 15,55 m pretenzijā nav ne ar ko pamatots. No eksperta rīcībā nodotajiem lietas materiāliem kopumā nav objektīvu datu, kas liecinātu par to, ka a/m VW bremzēšanas ceļš varētu būt lielāks par 11,7 m, kas tika pārmērīts un fiksēts protokola 26.punktā. Līdz ar to tiesa uzskatījusi, ka nav pamatots pārkāpēja arguments, ka ceļu policijas sastādītais protokols un negadījuma shēma pilnībā neatbilst negadījuma notikumam.

Kritiski vērtējams arī pārkāpēja apgalvojums, ka a/m sadursme notikusi ar stāvošu a/m Audi, ko pierāda bremzēšanas ceļš 0 m. Tiesa šādu pārkāpēja apgalvojumu vērtējusi kopsakarā ar eksperta slēdzienu, I.L., A.R. un J.G. liecināto, kā arī videoierakstā fiksēto, kas apstiprina faktu, ka sadursme notikusi, a/m Audi esot kustībā. Tiesai nav bijis pamata apšaubīt policijas darbinieku liecības un cietušā paskaidrojumus, jo tie savstarpēji sakrīt, kā arī minētās personas nav personīgi pazīstamas ar pārkāpēju un nav ieinteresētas lietas iznākumā.

Bez tam policijas darbinieki bija CSNg aculiecinieki. Policijas darbinieku un cietušā liecības ir nemainīgas un konsekventas atšķirībā no A.J. sniegtajiem paskaidrojumiem, kuros pārkāpējs sākumā apgalvo, ka uz galvenā ceļa mašīnu nebija, tad tiesas sēdē paskaidro, ka tālumā bija redzējis a/m VW, savukārt jau nākamajā tiesas sēdē atkal noliedz, ka ir redzējis a/m VW, jo krustojums neesot pārredzams. Tiesa augstāku ticamību piešķīrusi iestādes pārstāvja paskaidrojumiem un liecinieku liecībām, ka, braucot ar nelielu ātrumu un strauji bremzējot, ir iespējams, ka bremzēšanas ceļš var būt 0 m.

Līdz ar to bremzēšanas ceļa neesamība pati par sevi nepierāda, ka automašīna nav bijusi kustībā. [5.7] Tiesa kritiski vērtējusi liecinieces J.K. sniegto liecību. J.K. apgalvojums, ka a/m Audi ir virzījusies no Dubultu puses un nogriezusies pa kreisi uz Kalēju ielu, un, šķērsojot Strēlnieku prospektu, uz tā nevienas mašīnas nav bijis, ir pretrunā ar videoierakstu, no kura nepārprotami ir redzams, ka a/m Audi virzījās pa Mazo kāpu ielu, un, veicot kreisā pagrieziena manevru uz Mellužu prospektu, pārkāpa ceļa zīmes Nr.402 (braukt pa labi) un Nr.503 (izbraukšana pa vienvirziena ceļu) prasības.

No Mellužu prospekta a/m veica labā pagrieziena manevru uz Kalēju ielu un turpināja kustību taisnā virzienā. Pirms Kalēju ielas un Strēlnieku prospekta krustojuma a/m apstājās, deva ceļu trim automašīnām, un tad atkal uzsāka kustību, bet, iebraucot krustojumā, notika transportlīdzekļu sadursme. Bez tam J.K. ar pārkāpēju ir personīgi pazīstama, tādēļ viņa var būt ieinteresēta sniegt liecību pārkāpējam par labu. Tiesas ieskatā liecinieces statusā nopratinātās J.K. subjektīvā (personīgā) attieksme pret izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem var nebūt objektīva, jo viņu un A.J. saista pazīstamu cilvēku attiecības. [5.8] Konkrētajā lietā nav strīda par to, ka A.J. vadīja a/m Audi pa mazāk svarīgu ceļu un viņam bija obligātas 206.ceļa zīmes prasības – dot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

Pārkāpējs norāda, ka 206.ceļa zīmes prasības ir ievērojis. Pārkāpēja ieskatā CSNg vainojams policijas pārstāvis, kurš rupji pārkāpa CSN prasības, t.i., nepārprotami licis apstāties krustojumā, neatļaujot pabeigt manevru, kā rezultātā notikusi sadursme. Atbilstoši CSN 1.14.punktam dot ceļu ir prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu.

Tiesa norādījusi, ka minētā CSN prasība autovadītājam ir obligāta un tā ir jāpilda neatkarīgi no citu satiksmes dalībnieku rīcības tiesiskuma. Citiem vārdiem, ja atbilstoši CSN vadītājam attiecīgajā situācijā ir jādod ceļš citiem satiksmes dalībniekiem, vadītājam nav tiesību rīkoties citādāk pat tādā gadījumā, ja policists būtu devis rīkojumu, kas būtu pretrunā ar CSN. Saskaņā ar CSN 10.punktu ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Saskaņā ar CSN 70.punktu pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem (...). Tiesa, izvērtējot lietā noskaidrotos apstākļu kopsakarā ar CSN 10. un 70.punktu, atzinusi, ka pārkāpējs, iztulkojot policista žestus tā, kā viņš norāda savos paskaidrojumos, nav rīkojies kā saprātīgs autovadītājs, un viņa rīcība ir pretrunā ar minētajiem CSN punktiem.

Pārkāpējs varēja un viņam vajadzēja apzināties, ka, apstājoties krustojumā, var tikt izraisīts CSNg neatkarīgi no tā, vai viņš redzēja vai neredzēja konkrētajā brīdī tuvojamies a/m VW. Izvērtējot lietas apstākļus un lietas izskatīšanas laikā noskaidroto informāciju, tiesa atzinusi, ka policista prasība a/m Audi apstāties bijusi likumīga un pamatota. Tiesa kritiski vērtējusi A.J. un liecinieces J.K. paskaidrojumus, ka policists nepārprotami licis apstāties tieši krustojumā. No liecinieku liecībām redzams, ka prasība apstāties bija izteikta brīdī, kad a/m Audi vēl nebija uzsākusi kreisā pagrieziena manevru, bet tikai gatavojās to darīt.

Taču arī gadījumā, ja vadītājs policista prasību apstāties būtu ieraudzījis tikai pēc tam, kad bija uzsākts kreisā pagrieziena manevrs, tad autovadītāja pienākums būtu pabeigt iesākto manevru, īpaši tik bīstamā vietā kā krustojums, un iespējami ātri izpildīt policista prasību. Tiesas ieskatā pārkāpējs, neatkarīgi no tā, bija policista prasība apstāties vai nebija, un tieši kurā brīdī tā bija, uzsācis kreisā pagrieziena manevru, nepilnīgi pārliecinoties, vai pa galveno ceļu nebrauc transportlīdzekļi, kuriem būtu dodams ceļš, vai nepareizi novērtējis situāciju uz ceļa, neadekvāti nosakot tuvojošās automašīnas attālumu, ņemot vērā, ka bija diennakts tumšais laiks.

Iespējams, ka pārkāpējs bija pārliecināts, ka paspēs izdarīt kreiso pagriezienu, tomēr pēc kustības uzsākšanas notikusi sadursme. [5.9] Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus un lietas izskatīšanas laikā pārbaudītos pierādījumus (apskates protokols, administratīvā pārkāpuma protokols, video ieraksts, A.J. paskaidrojumi, cietušā paskaidrojumi, policijas darbinieku liecības, eksperta atzinums), tiesa atzinusi, ka ir pilnībā pierādīts, ka A.J., braucot pa mazāk svarīgu ceļu, pirms izbraukšanas uz galvenā ceļa nav ievērojis 206.ceļa zīmi „Dodiet ceļu”, kā rezultātā notika sadursme ar a/m VW, līdz ar to A.J. pamatoti atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.27panta pirmo daļu. [5.10] LAPK 149.27panta pirmās daļas sankcija paredz transportlīdzekļa vadītājam naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.

Konkrētajā lietā pārkāpējam piemērots naudas sods Ls 10 apmērā. Tādējādi tiesa secinājusi, ka pārkāpējam piemērotais sods ir piemērots sankcijas ietvaros. LAPK 32.panta otrā daļa noteic, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Kā izriet no Sākotnējā lēmuma, nav konstatēti apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Tādējādi secināms, ka pārkāpējam noteikto soda mēru ietekmējuši pārējie LAPK 32.pantā paredzētie faktori.

Ņemot vērā to, ka pārkāpējam piemērots LAPK 149.27panta pirmās daļas sankcijā noteiktais minimālais sods, tiesa uzskatījusi, ka iestāde ir izdarījusi lietderības apsvērumus, pieņemot administratīvo aktu. [5.11] Pastāvot iepriekš minētiem apstākļiem, tiesa atzinusi, ka Lēmums ir tiesisks. Līdz ar to A.J. prasība atcelt Lēmumu ir noraidāma.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.janvāra spriedumu A.J. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts turpmāk minētais. [6.1] Tiesa nenoskaidroja, vai A.J. ir pazīstams ar a/m Audi pasažieri, taču neapšaubīja ceļu policijas darbinieku, kas strādā kopā un ir ieinteresēti apskates protokolā nefiksētajā versijā, sniegtās liecības. Turklāt iestāde tiesas sēdē meloja: pēc RGPP KPP negadījumā asfalts bija slapjš, bet pēc sastādītā protokola – sauss (apskates protokola 20.punkts), un tāpēc vienam ritenim bremzēšanas ceļš bija par 2,3 m mazāks kā otram, un tāpēc ekspertam nav jautāts, vai bremzes bija kārtībā; a/m Audi īpašniece ir J.K., un tāpēc nav jāņem vērā viņas liecības (apskates protokolā rakstīts, ka īpašniece ir A.L.);

RGPP KPP tiesā apstiprināja, ka pasažiere J.K. paskaidrojuma sniegšanai RGPP KPP Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļā neieradās, kā arī nepaziņoja par neierašanās iemesliem, tāpat arī nevienā no nākošajām darba dienām no J.K. paskaidrojumi nav saņemti. No tiesā iesniegtās vēstules ar pasta zīmogu, ka tā ienākusi pastā 2006.gada 27.decembrī, redzams, ka J.K. uzaicinājumu varēja saņemt tikai 2006.gada 28.decembrī, kad Lēmums jau bija pieņemts un iestāde paskaidrojumus vairs negaidīja. No 2006.gada 29.decembra līdz 2007.gada 3.janvārim bija svētku dienas, tāpēc atbilde nosūtīta pirmajā darba dienā no pasta pa faksu, ko apstiprina pasta izdruka – minētais ir kārtējie policijas meli. [6.2] Tiesas spriedumā parādās absurds un meli.

Policists I.L. liecības tiesā sniedza 23.oktobrī, bet policists A.R. – 11.decembrī, un tādējādi abi policisti sarunāja, kādas liecības sniegt. Tāpat arī iestāde lēmumā norādījusi, ka viens policists apstiprina otra policista liecības – abi uzrakstījuši paskaidrojumus un atsūtījuši pa faksu, kas ir pilnīgs administratīvās tiesas absurds. Tiesa nav jautājusi, cik skaita ziņā automašīnas pabrauca garām krustojumā pirms pagrieziena pa kreisi. Ne pēc avārijas, ne arī tagad A.J. nevarētu pateikt, cik automašīnas pabrauca garām, jo viņš tās neskaita krustojumos.

Cik automašīnas pabrauca garām divus gadus atpakaļ, var noskaidrot, apskatot videoierakstu. Minētais netika prasīts arī lieciniecei J.K., kura pateica tikai to, ka veikts pagrieziens un tuvumā nevienas mašīnas nebija. A.J. šaubās, kurš blakussēdētājs skaita, cik automašīnas pabrauc garām krustojumam. A/m VW vadītājs tiesā apliecinājis, ka ir redzējis a/m Audi un ka A.J. bijusi iespēja palaist to garām pirms izbraukšanas uz galvenā ceļa. Taču A.J. nekur taisni nav gribējis braukt, ko pierāda videoieraksts. Braucot pa Mellužu prospektu, vairāk kā 300 m pirms negadījuma vietas viena braukšanas josla pāriet divās, kur, braucot pa Mellužu prospektu, tālāk pāriet Strēlnieku prospektā (labā josla) un otrā kreisā josla, kur var pagriezties pa kreisi no Kalēju ielas uz Strēlnieku prospektu un netraucēti turpināt ceļu, un netraucēt braucošām automašīnām no Mellužu prospekta labās joslas uz Strēlnieku prospekta labās joslas turpinājumu.

Palaist garām a/m VW A.J. būtu vajadzējis, ja viņš brauktu taisni. Videoierakstā redzams, ka tiek rādīts signāls pagriezienam pa kreisi, un a/m VW vadītājs apliecinājis, ka ir braucis pa labo joslu. Pirms konkrētā krustojuma atrodas mājas stūris, un pirms tā savukārt – koku audze, un, atrodoties pirms šīs audzes, a/m VW vadītājs nevarēja redzēt, kas notiek krustojumā. Tiesa šos jautājumus nav noskaidrojusi. A/m VW vadītāja liecības ir kritiski vērtējamas. Tiesa norādījusi, ka a/m Audi virzījās pa Mazo kāpu ielu, taču apskates protokolā tāda iela nav norādīta.

Tiesa norādījusi, ka A.J. nav rīkojies saprātīgi un saskaņā ar CSN 10.punktu. Taču ceļu policija, stāvot uz Kalēju un Mellužu prospekta, kas pāriet Strēlnieku prospektā, radīja satiksmes negadījuma situācija, jo, braucot ar atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h, bremzēšanas ceļš atbilstoši CSN sastāda 45 m. Pēc krustojuma izmēriem redzams, ka mājas stūris, kad redzams, kas notiek krustojumā, ir apmēram 11 m plus ielas platums 5,50 m, kopā 16,5m. Tātad, braucot pa šo krustojumu, nobremzēt var tikai 28 m pēc krustojuma.

Ceļu policijas meli, ka dota komanda apstāties krustojumā, arī ir CSN pārkāpums attiecībā uz apstāšanās un stāvēšanas kārtību. Tiesa nav norādījusi tiesību normu, kas ļauj ceļu policijai pārkāpt CSN. Tāpat tiesas sēdē varēja pārliecināties, vai lieciniece J.K. saprot komandas, ko ceļu policija rādīja negadījuma vietā, taču tiesa to nedarīja. Tiesa kritiski vērtējusi pārkāpēja paskaidrojumus, ka policists nepārprotami licis apstāties tieši krustojumā, jo šāda policista rīcība apdraudētu ne tikai pārkāpēju un citus satiksmes dalībniekus, bet arī paša policista veselību, jo īpaši diennakts tumšajā laikā.

To, ka šajā krustojumā minētā ceļu policistu rīcība notiek regulāri, pierāda A.J. fotogrāfijās fiksētā ceļu policistu rīcība nākošajā dienā. Tiesa ar tiesību normām nav pamatojusi, kāpēc ir viens apskates protokols par CSN pārkāpumu ar 3.punkta notikuma aprakstu, bet tagad tas pilnībā ir jāpārraksta. A.J. nav saprotams, ko nozīmē tiesas norādītais, ka sākums bremzēšanas pēdai ir no pakaļējā riteņa, bet beidzas pie priekšējā riteņa. A.J. ieskatā bremzēšanas ceļš ir no vietas, kur mašīna apstājusies līdz vietai, kur redzamas bremzēšanas pēdas uz asfalta.

Kā arī tiesas norādītais, ka konkrētajā situācijā norādītais bremzēšanas ceļa garums būtu jāsamazina par automobiļa garenbāzes garumu, arī ir absurds. Tiesa nav pamatojusi, kāpēc jāsamazina bremzēšanas ceļš, kas norādīts protokolā, un ko nozīmē „garenbāze”. Tiesai tika lūgts veikt ceļu policistu pārbaudi ar melu detektoru, taču tiesa atbildi nesniedza. Tāpat tiesa nav uzskatījusi par vajadzīgu noskaidrot, kurā vietā atradās ceļu policisti CSNg notikšanas brīdī. Apelācijas sūdzībā A.J. lūdz tiesu uzklausīt visu liecinieku liecības vienā tiesas sēdē; noskaidrot notikuma vietas aprakstu; veikt ceļu policistu pārbaudi ar melu detektoru, uzdodot jautājumu, kāda komanda tika dota a/m Audi vadītājam; saukt ceļu policistus I.L. un A.R., kā arī iestādi pie atbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu.

[7] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai iestāde norāda, ka A.J. apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma. Lieta tiesā izskatīta, nepārkāpjot tiesību normas, un tiesas spriedums ir likumīgs un pamatots.

[8] Tiesas sēdē A.J. apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja uz tajos norādītajiem motīviem. Iestādes pārstāvis apelācijas sūdzību un pieteikumu neatzina uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem. Trešā persona J.G. uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Par tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots tiesību normās noteiktajā kārtībā. Uzklausot pārkāpēja un iestādes pārstāvja viedokli, apgabaltiesa atzina, ka nepastāv šķēršļi izskatīt lietu bez trešās personas piedalīšanās tiesas sēdē. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki – policijas inspektori I.L. un A.R. un a/m Audi pasažiere J.K..

Motīvu daļa

[9] Noklausījusies pie administratīvās atbildības saucamās personas un iestādes pārstāvja paskaidrojumus un liecinieku liecības, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka A.J. apelācijas sūdzība nav pamatota un Lēmums atstājams negrozīts.

[10] APL 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā spriedumu motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

[11] Papildus attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. To, ka J.K. ir pārkāpēja paziņa, viņa citastarp apliecināja tiesai sniegtajā liecībā apgabaltiesas sēdē. Savukārt to, kāpēc tiesa piešķīrusi ticamību policijas darbinieku sniegtajām liecībām, pirmās instances tiesa spriedumā ir pietiekami argumentējusi. Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti un pareizi vērtējusi pieradījumus lietā to kopsakarā. Par pārējiem apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem apgabaltiesa norāda, ka tie šajā lietā nav tiesiski nozīmīgi. Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (sk. Senāta 2006.gada 12.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-280 8.punktu). Konkrētajā gadījumā apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa spriedumu ir argumentējusi pareizi un pilnībā pietiekami.

[12] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums, ar kuru A.J. uzlikts administratīvais sods, ir tiesisks un pamatots, un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes (pēc reorganizācijas – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde) Kārtības policijas pārvaldes 2006.gada 28.decembra lēmumu Nr.2711 (2006.gada 5.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA159281) atstāt negrozītu, bet A.J. (personas kods /personas kods/) apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) L.Vīnkalna Tiesneši (paraksts) V.Endzelis (paraksts) K.Krastiņa NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Vīnkalna Rīgā 2010.gada 12.februārī