Court allows small claims action for breach of sales contract and joint liability against company and individual.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections and allowed the plaintiff's claim for breach of contract against a company and an individual. The plaintiff alleged that the defendants failed to pay the full amount of a sales contract, with the individual acting as a joint debtor. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering joint payment of the principal debt, agreed penalty, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 panti: The court may grant a claim for breach of contract and order joint liability where the debt is undisputed and procedural requirements are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28243616
Lietas arhīva Nr. C-2436-16/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 10.oktobrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese B.Ābele,
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību /Nosaukums B/ un /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 21.aprīlī SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ cēla tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu
pret SIA /Nosaukums B/ vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ un /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 27.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju SIA “/nosaukums B/” tika noslēgts Preču pārdošanas līgums
Nr.27/10/2014-1, saskaņā ar kuru SIA “/Nosaukums A/” pēc pavadzīmēm pārdeva preces. SIA “/nosaukums B/” neievēroja samaksas termiņu un ir
samaksājusi tikai daļu no kopējās summas. Pamatparāda summa ir 1327,80 EUR.
Saskaņā ar Preču pārdošanas līguma Nr.27/10/2014-1 9.punktu /pers. A/ ir uzņēmies atbildību par līguma saistību izpildi, t.i., šajā gadījumā par
parāda samaksu, kā solidārs kopparādnieks kopā ar SIA “/nosaukums B/”. Saskaņā ar Civillikuma 1683.pantu kreditors var prasīt saistības izpildījumu
no jebkura kopparādnieka. Tādējādi prasītājs ceļ prasību pret atbildētājiem kā pret solidāriem kopparādniekiem par parāda piedziņu. Atbildētāji savu
parāda saistību un prasības summu neapstrīd un vairākkārt ir solījuši parādu samaksāt.
Saskaņā ar 2014.gada 27.oktobra Preču pārdošanas līguma Nr.27/10/2014-1 3.5. punktu par nesavlaicīgu norēķinu veikšanu tiek aprēķināts
līgumsods 0,55 % apmērā par katru nokavēto dienu. Civillikuma 1716.panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai
neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Ievērojot minēto prasītājs ierobežo prasītā līgumsoda apmēru ar 10% no pamatparāda, t.i. 132,78 EUR.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1670., 1672., 1673., 1682., 1765., 1716., 1717., 1720.pantu, prasītājs lūdz tiesu
solidāri piedzīt no atbildētājiem 1460,58 EUR, kas sastāv no pamatparāda 1327,80 un līgumsoda 132,78 EUR; noteikt tiesības saņemt likumiskos
procentus pēc likmes astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.panta 2.daļa) no parāda pamatsummas; piedzīt solidāri no atbildētājiem
visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus par advokāta palīdzību 193,60 EUR apmērā.
Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2016.gada 27.aprīlī uz prasības pieteikumā norādīto atbildētāja SIA /Nosaukums B/
juridisko adresi un atbildētāja /pers. A/ deklarēto dzīvesvietu tika izsūtīts prasības pieteikums ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma
saņemšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.
Saskaņā ar Komerclikuma 139.pantu, sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis), tādejādi
sabiedrībai ir jābūt sasniedzamai savā juridiskajā adresē. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga
ieraksta izdarīšanai.
Tiesas dokumenti nosūtīti uz atbildētāja SIA /Nosaukums B/ juridisko adresi. Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja komersantam
tiek sūtīta korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šo korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs
dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un
dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs/pers. A/ nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu
saņemšanu septītajā dienā pēc to nosūtīšanas.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājiem par civillietas ierosināšanu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots likumā noteiktā
kārtībā.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums Prasītājam un atbildētājiem nosūtīts 2016.gada 6.jūnijā.
Motīvu daļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24pantā paredzētās tiesības – nav snieguši paskaidrojumus, nav cēluši
iebildumus pret prasību un nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņiem nav pamatotu iebildumu pret prasību.
No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 27.oktobrī starp prasītāju SIA /Nosaukums A/ kā pārdevēju un atbildētāju SIA /Nosaukums B/ kā
pircēju noslēgts preču pārdošanas līgums Nr.27/10/2014-1. Līgumā noteikts, ka pārdevējs apņemas pārdot, bet pircējs apņemas pirkt pārdevēja
sortimentā esošās preces, pieņemt tās un samaksāt par to Preču pavadzīmē-rēķinā noteikto cenu. Preces apmaksa notiek saskaņā ar atbilstošiem preču
pavadzīmēm-rēķiniem, kuri tiek sagatavoti 5 dienu laikā no pircēja pasūtījuma saņemšanas, veicot samaksu par preci pilnā apmērā 14 dienu laikā no
Preču pavadzīmes–rēķina saņemšanas dienas.
Lietas materiāliem pievienota 2015.gada 11.jūnija Pavadzīme Nr.DR154165 par summu 620,45 EUR, kurā redzams, ka SIA /Nosaukums B/
pārstāvis parakstījies par preces saņemšanu 2015.gada 11.jūnijā, samaksas termiņš 2015.gada 25.jūnijs. Pievienota arī 2015.gada 8.jūnija Pavadzīme
Nr.DR15 3998 par summu 1407,35 EUR, kurā redzams, ka SIA /Nosaukums B/ pārstāvis parakstījies par preces saņemšanu 2015.gada 8.jūnijā,
samaksas termiņš 2015.gada 22.jūnijā.
Tiesa konstatējusi, ka Atbildētāji nav apstrīdējuši pavadzīmēs norādīto summu pamatojumu, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta
piekto daļu tiesa uzskata to par pierādītu.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu
līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt
apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot
otrai zaudējumus.
Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu.
Parāda summa apstiprinās ar lietā esošo pavadzīmju esamību un parāda aprēķinu. Prasītāja norādīja, ka atbildētāji nav cēluši iebildumus ārpus
tiesas kārtībā pret Prasītāju par saņemtajām precēm, tiesā līdz lietas izskatīšanai nekādi iebildumi vai paskaidrojumi no Atbildētāju puses arī nav saņemti;
nav apstrīdēts arī parāda aprēķins. Līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt, ka līdz lietas izskatīšanai pēc būtības tiesā Atbildētāji ir nokārtojuši
parādsaistības pret Prasītāju. Turklāt, no abās pavadzīmēs norādītā preču saņemšanas datuma – 2015.gada 8.jūnija, 11.jūnija izriet, ka pavadzīmju
apmaksas termiņš ir 2015.gada 22.jūnijs, 25.jūnijs, tādejādi Atbildētāji ir pielaiduši pavadzīmju apmaksas nokavējumu.
Ņemot vērā, ka saistības, kas izriet no noslēgtā līguma un izrakstītajām pavadzīmēm Atbildētājiem ir saistošas un tās rada civiltiesiskus pienākumus
un tiesības, tiesa atzīst, ka no Atbildētājiem Prasītāja labā piedzenama neapmaksāto pavadzīmju kopēja pamatparāda summa atbilstoši aprēķinam, kopā
1327,80 EUR apmērā.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājiem līgumsodu atbilstoši līguma noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda
persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu,
līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas.
Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un
iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta. Tādējādi prasītājam ir tiesisks pamats prasīt, kā parāda samaksu, tā arī
līgumsoda piedziņu.
Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar Līguma 3.5.punktu, prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis līgumsodu 1999,59
EUR apmērā. Vadoties no likumdevēja gribas, kas izteikta Civillikuma 1716.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 2014.gada
1.janvāra), prasītājs aprobežojis līgumsodu ar 10 procentiem no pamatparāda apmēra, t.i., 132,78 EUR. Šādu līgumsoda apmēru tiesa atzīst par
samērīgu un taisnīgu, ievērojot to, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību neizpildi.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesa atzīst, ka parāda summa, kādā prasība ir
apmierināma un piedzenama no Atbildētāja SIA /Nosaukums B/, sastāv no pamatparāda 1327, 80 EUR apmērā un līgumsoda 132,78 EUR apmērā.
No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 27.oktobrī, vienlaikus ar preču pārdošanas līguma noslēgšanu, /pers. A/ apliecināja, ka labprātīgi
uzņemas atbildību par līguma izpildi kā solidārs kopparādnieks. Tiesa atzīst, ka šis /pers. A/ parakstītais personiskais galvojums atbilst galvojuma
definīcijai un atbildētājs ar šo ir uzņēmies galvinieka atbildību par SIA /Nosaukums B/ saistībām. Līgums nav apstrīdēts, tādejādi atzīstams par spēkā
esošu un izpildāmu.
Saskaņā ar Civillikuma 1683.pantu kreditors var prasīt saistības izpildījumu no jebkura kopparādnieka. Ņemot vērā minēto, noslēgto līgumu, tiesa
atzīst, ka prasība ir pilnībā apmierināma.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētāja likumiskos 8% virs procentu pamatlikmes gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta
otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai
pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (Civillikuma 1765.panta trešā daļa) gadā. Nosakot likumisko procentu
apmēru tiesa ņem vērā, ka Latvijas Banka procentu pamatlikmi no 2016.gada 1.jūlija ir noteikusi 0,00 %.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Tiesa atzīst, ka prasītāja labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā
valsts nodeva 219,09 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 223,79 EUR.
Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa
prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Savukārt šīs normas pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts paredz, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi
advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības nepārsniedz 8500 euro– to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par
30% no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta 4.daļa nosaka, ka ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā,
atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Lietas materiāliem pievienotais 2016.gada 20.aprīļa rēķins par juridiskajiem pakalpojumiem apstiprina, ka prasītājam sniegta juridiskā palīdzība
lietā un maksa par sniegto juridisko palīdzību sastāda 193,60 EUR, pakalpojumus sniedzis zvērināts advokāts U.Treilons. Savukārt lietas materiāliem
pievienotā konta informācija, pierāda, ka prasītājs ir apmaksājis izrakstīto rēķinu.
Tiesa atzīst, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai piedzenami 193,60 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu
8,34 EUR apmērā. Prasītājs pirms lietas izskatīšanas ir samaksājis par šiem izdevumiem 4,70 EUR, tādēļ nesamaksātā summa 3,64 EUR apmērā
saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama no Atbildētājiem valsts labā, no katra atbildētāja piedzenamā summa nosakāma 1,82 EUR apmērā.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz
ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt solidāri no SIA “/nosaukums B/” un /pers. A/, par labu SIA /Nosaukums A/, parādu 1460,58 EUR (viens tūkstotis četri simti sešdesmit
euro, 58 centi), kas sastāv no pamatparāda 1327,80 EUR (viens tūkstotis trīs simti divdesmit septiņi euro, 80 centi) un līgumsoda 132,78 EUR (viens
simts trīsdesmit divi euro, 78 centi), kā arī tiesas izdevumus 223,79 EUR (divi simti divdesmit trīs euro, 79 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus
193,60 EUR (viens simts deviņdesmit trīs euro, 60 centi), kopā 1877,97 EUR (viens tūkstotis astoņi simti septiņdesmit septiņi euro, 97 centi).
Noteikt SIA /Nosaukums B/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no atbildētājiem SIA /Nosaukums A/ un /pers. A/, likumiskos
8% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Piedzīt no SIA “/nosaukums B/” valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,82 EUR (viens euro, 82 centi) apmērā; piedzīt no /pers. A/
valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,82 EUR (viens euro, 82 centi) apmērā. Samaksa veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija; Konta
Nr.LV51TREL2190458019000; NMR:90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā
Nr.C28243616. Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā.
Noteikt atbildētājiem sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2016.gada 10.oktobris.
Tiesnese B.Ābele