Supreme Court dismisses appeal on false declaration charges, upholding lower court's evidence assessment.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia rejected the defendant's cassation appeal against the regional court's decision to uphold a conviction for false declaration. The defendant argued that gambling winnings were not income because they fell below the statutory threshold for declaration, but the appellate court found the evidence of winnings conclusive. The Supreme Court affirmed that the lower court correctly evaluated the evidence and applied the law without error, thus dismissing the appeal.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 219. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 574. un 575. panti: The Supreme Court holds that an appellate court's finding of guilt based on verified evidence of income exceeding the declaration threshold is not subject to cassation review unless there are significant procedural errors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2019:0215.15830011414.2.L
Lieta Nr. 15830011414, SKK-95/2019
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2019.gada 15.februārī
Tiesa šādā sastāvā: senatori Anita Nusberga, Pēteris Dzalbe, Artūrs Freibergs
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2018.gada 4.oktobra
lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Daugavpils tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu
/pers. D/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām.
[2] Ar Daugavpils tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas
par to, ka viņš norādīja nepatiesas ziņas likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā, proti, nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.
[3] Ar Latgales apgabaltiesas 2018.gada 4.oktobra lēmumu, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ apelācijas
sūdzību, Daugavpils tiesas 2017.gada 6.februāra spriedums atstāts negrozīts.
[4] Par Latgales apgabaltiesas 2018.gada 4.oktobra lēmumu apsūdzētais /pers. D/ iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Latgales
apgabaltiesas 2018.gada 4.oktobra lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.
Savu lūgumu apsūdzētais /pers. D/ pamatojis ar šādiem argumentiem.
[4.1] Apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punktā norādīto pārkāpumu, tas ir, kvalificējot noziedzīgo
nodarījumu, nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 219.panta otro daļu. Apsūdzētā ieskatā, viņa darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 219.panta
otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
[4.1.1] Nodokļu pārvalde 2014.gada 15.decembra vēstulē Nr. 8.7-7/6172, sniedzot atbildi Finanšu policijas pārvaldei, norādījusi, ka
apsūdzētā /pers. D/ un viņa radu kontos veiktie naudas pārskaitījumi totalizatoros ir uzskatāmi par darījumiem, nevis laimestiem. Katra darījuma apmērs
nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tādējādi informācija par minētajiem darījumiem kārtējā valsts amatpersonas
deklarācijā par 2013.gadu /pers. D/ nebija jānorāda.
Savukārt 2014.gada 22.novembra Nodokļu pārvaldes atbildes vēstulē Nr. 8.7-7/5597 Finanšu policijas pārvaldei norādīts, ka neviena no
/pers. D/ bankas konta pārskatā norādītajām summām nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Apsūdzētā /pers. D/ ieskatā, ievērojot Nodokļu pārvaldes sniegto viedokli, pārskaitījumi no spēlēm totalizatorā ir uzskatāmi par
darījumiem, bet naudas pārskaitīšana, liekot likmi, ir viena darījuma partnera izdevumi. Tādējādi ienākumi no šiem darījumiem jāaprēķina, ņemot vērā
izdevumus. Deklarācijā darījumi jānorāda tikai tad, ja katra darījuma apmērs, nevis to summa, pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
[4.1.2] Deklarācijas aizpildīšanas brīdī, tas ir, 2014.gada 25.februārī bezskaidras naudas uzkrājuma atlikums apsūdzētā /pers. D/ kontā bija
17 000 euro, jo 2800 euro bija parāds brālim, kuru apsūdzētais pirms deklarācijas aizpildīšanas pārskaitīja brālim.
Atbilstoši Nodokļu pārvaldes sniegtajam viedoklim 2014.gada 22.novembra vēstulē Nr. 8.7-7/5597 parādsaistības valsts amatpersonas
deklarācijā jānorāda tikai tad, ja aizdevuma vai parādsaistību atlikums kalendārā gada 31.decembrī pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēnešalgas. Arī deklarācijas veidlapā atzīmēts, ka parādsaistības jānorāda, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Nodokļu pārvalde konstatējusi, ka /pers. D/ bankas kontā neviena summa nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas.
[4.2] Pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa nepamatoti norādījusi, ka Hillside (New Media) Limited, Marathonbet.com,
Celton Manx, Isle of Man Douglas, WHG (International) LTD, William Hill Online, Ladbrokes LTD London Internet, „sportingbet” ir
totalizatori un pārskaitījumi no minētajiem uzņēmumiem ir laimestu summas. No šiem uzņēmumiem uz apsūdzētā un viņa radinieku kontiem tika pārskaitīti
82 976,44 euro.
Tiesa šos apstākļus nav noskaidrojusi, tādējādi pieļaujot Kriminālprocesa likuma 561.panta ceturtās daļas (domājams 564.panta ceturtās
daļas) pārkāpumu.
Motīvu daļa
[5] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka Daugavpils tiesas 2017.gada 6.februāra spriedums atstājams negrozīts, bet apsūdzētā /pers. D/
kasācijas sūdzība noraidāma.
[6] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai tiesas nolēmumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Savukārt Kriminālprocesa
likuma 512.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē, un rakstveida pierādījumiem un
dokumentiem, kas norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav
nepieciešams pārbaudīt.
Kriminālprocesa likuma 564.pantā noteiktas apelācijas instances tiesas sprieduma saturam izvirzītās prasības. Šā panta ceturtajā daļā noteikts, ka
nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai apelācijas protesta pamatotību, apstākļi, ko
noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida
kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.
[7] Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā
paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (Krastiņš U., Noziedzīgā nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Rīga: Tiesu
namu aģentūra, 2014, 46. lpp.).
Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma,
darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.
Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir persona, kurai saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā” uzlikts pienākums iesniegt mantiska rakstura deklarāciju, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, kā tas ir
konkrētajā lietā.
No subjektīvās puses noziedzīgo nodarījumu var izdarīt ar tiešu nodomu, proti, persona, kas izdarījusi noziegumu, paredzējusi nodarījuma sekas un
vēlējusies tās (Krastiņš U., Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014,
143. lpp.).
Noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi veido darbības – nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā par mantu vai citiem ienākumiem lielā
apmērā, kā arī bezdarbība – deklarācijas neiesniegšana, pieprasīto ziņu nenorādīšana u.tml.
Noziedzīgā nodarījuma priekšmets – ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācija, kas konkrētajā lietā ir valsts
amatpersonas deklarācija.
Liela apmēra jēdziens skaidrots likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantā, t. i., tam jābūt ne mazākam par
piecdesmit nodarījuma izdarīšanas brīdī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.
Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiešais objekts ir tautsaimniecības interešu apdraudējums valsts ieņēmumu
sfērā (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs 3. Sevišķā daļa. Rīga: AFS, 2007, 158.-159. lpp.).
Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva papildus tiešais objekts ir valsts amatpersonu darbības mantiskajā
sfērā atklātuma apdraudējums, un tas izriet no šā panta daļas dispozīcijas satura. Krimināllikuma 219.panta otrās daļas dispozīcijā ietvertais jēdziens
„manta vai citi ienākumi” ir tulkojams saistībā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un saskaņā ar 2002.gada
22.oktobra Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 478 „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu
deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 478). Tādējādi Krimināllikuma
219.panta otrajā daļā ietvertais jēdziens „manta vai citi ienākumi” attiecas uz visu veidu valsts amatpersonas deklarācijā norādāmajiem pārskata periodā
gūtajiem ienākumiem – ziņām par īpašumiem, naudas uzkrājumiem, darījumiem, parādsaistībām, aizdevumiem (Augstākās tiesas 2008.gada
21.februāra lēmums lietā Nr.SKK-5/2008 (lieta Nr. 15830607606).
[8] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. D/ kasācijas sūdzībā nepamatoti atsaucies uz Nodokļu pārvaldes 2014.gada
15.decembra vēstulē Nr. 8.7-7/6172 sniegto viedokli par valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju.
[8.1] Nodokļu pārvalde 2014.gada 15.decembra vēstulē Nr. 8.7-7/6172 norādījusi, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 478
3.7.apakšpunktā noteiktajam /pers. D/ valsts amatpersonas deklarācijā bija jānorāda visu veidu gūtie ienākumi, tostarp apsūdzētā un viņa radinieku
kontos no sporta totalizatoriem saņemtie laimesti neatkarīgi no to apmēra, bet totalizatoriem veiktie pārskaitījumi uzskatāmi par darījumiem (3. sējuma
27. lapa).
Tādējādi apelācijas instances tiesa lēmumā pareizi secinājusi, ka apsūdzētais savā un radinieku kontos saņemtos laimestus nepamatoti pielīdzinājis
darījumiem un Nodokļu pārvaldes vēstulē izteikto viedokli par deklarācijā norādāmo darījumu apmēru nepamatoti attiecinājis uz savā un radinieku kontos
saņemtajiem laimestiem.
[8.2] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes amatpersona, lieciniece /pers. S/, tiesas izmeklēšanā pirmās instances tiesā papildus
paskaidrojusi, ka valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda visu veidu gūtie ienākumi pārskata periodā, tostarp laimesti, sākot ar pirmo centu.
Azartspēles nav saimnieciskā darbība, tāpēc attiecībā uz azartspēļu rezultātā gūtiem laimestiem neaprēķina ieņēmumus, izdevumus vai zaudējumus.
Tādējādi apelācijas instances tiesa atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas 8.punktā
noteiktajam, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 478 3.7.apakšpunktā noteiktajam konstatējusi, ka apsūdzētajam /pers. D/ bija jādeklarē visi
ienākumi, kurus viņš ieguva 2013.gadā, tostarp no sporta totalizatoriem saņemtie laimesti neatkarīgi no to summas, izdevumiem un zaudējumiem.
[8.3] Ministru kabineta noteikumu Nr. 478 pielikumā esošās deklarācijas veidlapā uzskaitīti deklarējamo ienākumu veidi. Deklarācijas veidlapas
7.punktā laimesti nepārprotami norādīti kā deklarējamie ienākumi.
Tādējādi apelācijas instances tiesa lēmumā pamatoti norādījusi, ka apsūdzētajam bija zināmas Ministru kabineta noteikumos Nr. 478 noteiktās
valsts amatpersonu deklarācijas aizpildīšanas prasības.
[9] Apelācijas instances tiesa lēmumā pamatoti atzinusi, ka 2800 euro, kurus apsūdzētais /pers. D/ 2014.gada 25.februārī esot pārskaitījis brālim
kā parādu, bija jāiekļauj valsts amatpersonu deklarācijā par 2013.gadu.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 478 10.punktā noteiktajam ziņas par bezskaidras naudas uzkrājumiem sniedzamas par stāvokli kārtējā
kalendārā gada 31.decembrī. Apsūdzētais 2800 euro no bezskaidras naudas uzkrājumiem pārskaitīja 2014.gada 25.februārī.
Tādējādi apsūdzētais nepamatoti atsaucies uz Nodokļu pārvaldes 2014.gada 22.novembra vēstuli Nr. 8.7-7/5597 (3. sējuma 23.-24. lapa),
norādot, ka parādsaistības 2800 euro viņam nebija jādeklarē, jo to summa nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
[10] Apelācijas instances tiesa izvērtējusi apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzinusi, ka
apsūdzētā /pers. D/ vaina viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīta pilnībā. Turklāt apelācijas instances tiesa, izvērtējot pierādījumus
atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām, tas ir, to kopumā un savstarpējā sakarībā, atzinusi, ka apsūdzētā /pers. D/ un viņa radinieku kontos ieskaitītā
nauda no Hillside (New Media) Limited, Marathonbet.com, Celton Manx, Isle of Man Douglas, WHG (International) LTD, William Hill Online,
Ladbrokes LTD London Internet, „sportingbet” ir spēļu totalizatoros iegūtie laimesti. Tiesa lēmumā ir izvērtējusi pierādījumus par apsūdzētā un viņa
radinieku kontos ieskaitīto laimestu summu.
Tādējādi nepamatota ir apsūdzētā /pers. D/ norāde kasācijas sūdzībā uz Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtās daļas pārkāpumu.
Apelācijas sūdzībā apsūdzētais neapstrīdēja savā un radinieku kontos saņemto laimestu summu.
Kasācijas instances tiesa jau iepriekš ir izteikusi atziņu, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmo daļu pārsūdzēšana kasācijas
kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākās tiesas Senātam par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš
vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā, vai arī grozīšanu juridisku apsvērumu dēļ. Tas nozīmē, ka nevar iesniegt
kasācijas sūdzību par tādiem apstākļiem, par kuriem nebija iesniegta apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu (Augstākās tiesas Senāta
Krimināllietu departamenta 2011.gada 29.novembra lēmums lietā SKK-604/2011 (11815003910), Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu
departamenta 2011.gada 15.decembra lēmums lietā SKK-664/11 (11091163208)).
[11] Kasācijas instances tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu novērtēšanā, kas būtu atzīstami par būtiskiem
pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē un kuru dēļ būtu atceļams apelācijas instances tiesas nolēmums. Kasācijas instances tiesa atzīst,
ka apelācijas instances tiesa atbilstoši likuma prasībām izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un, pamatojot savu atzinumu ar šiem pierādījumiem, pareizi
konstatējusi apsūdzētā /pers. D/ darbībās visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
sastāva pazīmes.
[12] Ievērojot minēto, kasācijas instances tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai
Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus šā likuma 574. un 575.panta izpratnē, tādēļ sprieduma atcelšanai vai grozīšanai nav tiesiska pamata.
Apelācijas instances tiesas spriedums atbilst Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 564.pantā noteiktajām prasībām.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, tiesa
nolēma:
atstāt negrozītu Latgales apgabaltiesas 2018.gada 4.oktobra lēmumu, bet apsūdzētā /pers. D/ kasācijas sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Nusberga P. Dzalbe A. Freibergs