Court dismissed defendant's defense and allowed landlord's small claims suit for unpaid maintenance fees and damages.

Lietas Nr. C29658615

Lietas arhīva Nr. C-2834-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016. gada 9. jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Agnese Zemmere rakstveida procesā tiesas telpās izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015. gada 19. oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītājs) prasības

pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses

2015. gada 22. oktobra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, savukārt Atbildētājam periodā no 2003. gada

26. novembra līdz 2012. gada 23. janvārim piederēja dzīvokļa īpašums Nr./adrese 2/.

24.02.2004. starp pusēm noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, kuru Atbildētājs nepildīja, līdz ar ko Atbildētājam

par laika periodu no 2010. gada 1. maija līdz 2011. gada 23. septembrim izveidojies pamatparāds 1468,47 euro apmērā, kā arī aprēķināts līgumsods

par laika periodu no 2010. gada 3. novembra līdz 2015. gada 1. janvārim 146,85 euro apmērā, un likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no

2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrim 56,63 euro apmērā.

[1.2] Pamatojoties uz minēto, kā arī uz Civillikuma 1587., 1765., 1759.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo mājumu privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu par apsaimniekošanu un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1468,47 euro, līgumsodu par laika periodu no 2010. gada 3. novembra līdz 2015. gada 1. janvārim

146,85 euro un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrimn 56,63 euro, un tiesas

izdevumus, norādot, ka samaksa veicama uz kādu no prasības pieteikumā norādītajiem banku kontiem, piemēram, bankas norēķinu kontu: AS ,,Citadele

banka”, LV83PARX0013044380009, kā arī atzīt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos procentus, tas ir, 6% (seši procenti) gadā no

piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu Atbildētājam 2015. gada 27. oktobrī uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015. gada 27. novembrim un

ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta un 250.22 panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas 46.lapa). Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka

Atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas Atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2016. gada 5. maijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2016. gada

9. jūnijā (lietas 63.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka Atbildētājam laika periodā no 2003. gada 20. novembra līdz 2011. gada 12. septembrim piederēja

dzīvokļa īpašums Nr./adrese 3/, kadastra Nr./numurs/(lietas 27. – 29.lapa). Dzīvokļa īpašuma īpašuma tiesību maiņa veikta pamatojoties uz Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011. gada 12. septembra lēmumu lietā Nr.C04427411, kas likumīgā spēkā stājies 2011. gada 23. septembrī.

Ieraksts zemesgrāmatā par īpašuma tiesību maiņu veikts 23.01.2012.

[4.2] Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs ir apsaimniekojis dzīvojamo māju /adrese/, ko apstiprina arī prasības pieteikumam pievienotie dokumenti

(lietas 15. – 26.lapa).

[4.3] 2004. gada 24. februārī starp SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs" un Atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr.0000687 (turpmāk – Apsaimniekošanas līgums) (lietas 30.-31.lapa).

2010. gada 29. decembrī SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs" tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām,

un komercreģistrā reģistrēta jauna sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks", reģ.Nr.40103362321 (kas ir Prasītājs lietā) (lietas

13.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu Prasītājs ir atzīstams par SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs"

tiesību un saistību pārņēmēju.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav ziņu par to, ka noslēgtais Apsaimniekošanas līgums ir apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka atbilstoši

Civilprocesa likuma 1587.pantam tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs tā līgumslēdzējiem.

[4.4] Ar Apsaimniekošanas līguma 1.punktu Prasītājs apņēmās veikt dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanas darbības, savukārt Atbildētājs

apņēmās apmaksāt Prasītājam visus faktiski saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un

piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli Atbildētāja īpašumā esošā dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par

pakalpojumiem, ko Atbildētājs saņem saskaņā ar līgumu.

Apsaimniekošanas līguma 3.3.punktā noteikts, ka Atbildētājs maksājumus veic saskaņā ar Prasītāja izrakstītiem rēķiniem par katru kārtējo mēnesi

līdz 30. datumam. Maksa par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu tiek noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem (3.1.punkts), maksa par mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu maksājama vienlaikus ar maksu par pakalpojumiem (3.4.punkts).

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ņemot vērā, ka pušu saistības izriet no 2004. gada 24. februārī noslēgtā Apsaimniekošanas līguma, parāda saistības radušās no 2010. gada

1. maija, strīda izskatīšanai piemērojamas tiesību normas, kas bija spēkā uz parāda saistību rašanās brīdī.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2010.) 12.pants paredzēja Atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka

pienākumu atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram norēķināties ar Prasītāju par izdevumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa

apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai Atbildētājs ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likums stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Turklāt likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (likuma redakcijā, kas stājās spēkā 20.07.2010.) 50.panta astotā daļa

noteic Prasītāja kā pašvaldības pilnvarnieka tiesības saņemt maksu par Atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem viņa privātīpašuma pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā.

[4.5] Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs savas no Pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības ir pildījis, ir pārvaldījis un uzturējis dzīvojamo māju

/adrese/, kā arī Atbildētājs ir saņēmis Prasītāja sniegtos pakalpojumus, jo Atbildētājs pretējus pierādījumus lietā nav iesniedzis. Apsaimniekošanas līguma

4.2.1.punktā noteiktas Atbildētāja tiesības rakstveidā informēt Apsaimniekotāju par traucējumiem pakalpojumu piegādē vai kvalitātē, un 4.1.10.punktā

noteikts Atbildētāja pienākums nekavējoties ziņot Apsaimniekotājam par dzīvoklī esošo konstrukciju, komunikāciju daļu un citu ar mājas ekspluatāciju

saistītu elementu daļu bojājumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā Apsaimniekošanas līguma, gan uz likuma pamata bija

pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[4.6] Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētāja parāds par Dzīvokli sāka veidoties no 2010. gada 1. maija un pieauga līdz 2011. gada

23. septembrim.

Ņemot vērā, ka ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas oficiālā valūta ir euro, saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu un 6.pantu

summas, kas lietas materiālos izteiktas latos, pārrēķināmas no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL

0,702804) un spiedumā izsakāmas euro.

Ar lietas materiālos iesniegto 13.10.2011. rēķinu (lietas 56.lapa), apstiprinās, ka parāda summa 01.10.2011. ir 1383,54 euro, tekošā mēneša

rēķins ir 84,93 euro, ko veido apmaksājamās pozīcijas par komunālajiem pakalpojumiem, parāda summa kopā ir 1468,47 euro.

Aprēķinātās parāda summas pamatošanai Prasītājs iesniedzis maksājumu izdruku (lietas 39.lapa). No izdrukas redzams, ka uz 2011. gada oktobri

parāds ir 1468,47 euro, parāds sācis pieaugt no 2010. gada maija. Pēdējais maksājums veikts 2011. gada maijā.

No izdrukas par maksājumiem izriet, ka parāda summu veido apsaimniekošanas maksas parāds, parāds par ūdeni un kanalizāciju, parāds par

apkuri, parāds par ūdens uzsildīšanu un citi pakalpojumi.

[4.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru, jo Atbildētājs

prasības pieteikumā norādītos faktus un apstākļus nav apstrīdējis, iebildumus pret prasību nav izteicis. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem

kopumā nav redzams, ka Atbildētājs pilnā apmērā būtu izpildījis savas saistības, un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā paredzētās

tiesības – nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to

secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi, ievērojot sprieduma [4.1] - [4.6] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība

par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no Atbildētāja par labu Prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2010. gada

1. maija līdz 2011. gada 23. septembrim 1468,47 euro apmērā.

[4.8] Saskaņā ar Apsaimniekošanas līguma 3.7.punktu par maksājumu kavējumiem Atbildētājam jāmaksā Prasītājam līgumsods 0,2% apmērā no

kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumsodu 146,85 euro apmērā, kas aprēķināts par laika periodu

no 03.11.2010. – 01.01.2015. (lietas 40.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotā līgumsoda aprēķina izriet, ka Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no

01.01.2015. – 01.09.2015. 56,63 euro apmērā un līgumsodu 0,2% apmērā par laika periodu no 10.06.2013. – 01.01.2015. 186,67 euro apmērā, ko

lūdz piedzīt no Atbildētāja.

Izvērtējot Prasītāja pieprasīto līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā Civillikuma 3.pantu, kā arī likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantu (grozījumi stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī), kas noteic, ka:

„Līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013. gada 31. decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014. gada

1. janvāra un līdz 2014. gada 31. decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015. gada 1. janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717.

un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.”

Tā kā strīds ir par Atbildētāja saistībām, kas radušās līdz 2013. gada 31. decembrim un prasība celta tiesā 2015. gada oktobrī, tiesa atzīst, ka ir

pamats strīda izšķiršanai piemērojot Civillikuma normas par līgumsodu, kas ir spēkā no 2014. gada 01. janvāra.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta

naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Minētā panta trešajā daļā

noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk kā 10% no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no Atbildētāja puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas

pamatu, jo puses par to ir vienojušās Līgumā un tā aprēķināšanas pamatā ir Atbildētāja saistību neizpilde.

Ievērojot Civillikumā noteiktos līgumsoda apjoma pieauguma ierobežojumus līdz 10 procentiem no galvenās saistības apmēra, no Atbildētāja

piedzenams līgumsods prasītajā apmērā, proti, 146,85 euro apmērā.

[4.9] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrim

56,63 euro apmērā (lietas 40.lapa).

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..]. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. Tiesa atzīst Prasītāja tiesības

aprēķināt Atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus par saistības izpildes kavēšanu, līdz ar ko no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami likumiskie

nokavējuma procenti 56,63 euro apmērā par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrim.

[4.10] Apkopojot sprieduma [4.1]- [4.9] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no Atbildētāja par labu

Prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2010. gada maija līdz 2011. gada 23. septembrim 1468,47 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu

no 2010. gada 3. novembra līdz 2015. gada 31. decembrim 146,85 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 56,63 euro apmērā par laiku no

2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrim, kopā 1671,95 euro.

[4.11] Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..]. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma

1762.pantu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pamatojoties uz minēto, Prasītājs lūdz atzīt viņa tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda summas par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no galvenā parāda summas

(1468,47 euro) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[4.12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Prasība apmierināta pilnā apmērā, līdz ar to no Atbildētāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, par

labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 250,79 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā

piedzenot tiesas izdevumus 255,49 euro apmērā (lietas 11., 12.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.p., 41.p. pirmo daļu, 97.p., 193.p., 195.p., 204.1p., 250.25p., 250.27p., tiesa

nosprieda :

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, galveno parādu par laika periodu no 2010. gada maija līdz 2011. gada 23. septembrim 1468,47 euro apmērā, līgumsodu par laika

periodu no 2010. gada 3. novembra līdz 2015. gada 1. janvārim 146,85 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 56,63 euro apmērā par

laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrim, kopā 1671,95 euro, kā arī tiesas izdevumus 255,49 euro apmērā, pavisam kopā

1927,44 euro (viens tūkstotis deviņi simti divdesmit septiņi euro un 44 centi).

Samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, kontā AS ,,Citadele banka”, LV83PARX0013044380009.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus no

galvenā parāda summas (1468,47 euro) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sagatavošanas dienas - 2016. gada 9. jūnija, Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A. Zemmere