Court allows management company's claim for maintenance fees and interest against resident.

Lieta Nr. C29608113

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 09.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

tiesnese D.Dzērviniece

rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10

izskatīja civillietu akciju sabiedrības Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ (/pers.A/) par naudas piedziņu, un

konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.aprīļa lēmumu pieņemts prasītāja – Sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniegtais prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret atbildētāju – /pers. A/

(/pers.A/) par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka no Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/ izdrukas redzams, ka dzīvokļa

īpašums Nr./adrese/, Jelgavā, ar kadastra Nr./numurs A/, un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas, zemes (kadastra Nr./numurs B/), pieder īpašniekam /pers. A/ (/pers.A/) (pamats:2005.gada 16.novembra

pirkuma līgums, lēmuma datums: 2006.gada 09.janvāris). Saskaņā ar likuma „Dzīvokļa īpašuma likuma” 8.panta 1.daļu dzīvokļa

īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. 2011.gada 26.oktobrī starp

SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem noslēgts Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums. No 2011.gada 26.oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma redzams, ka

dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, Jelgavā īpašnieks /pers. A/ (/pers.A/),p.k. /personas kods/, to nav parakstījusi, līgumu un uz līguma

pamata izrakstītos rēķinus nav apstrīdējusi. Ar 2012.gada 30.oktobra spriedumu Jelgavas tiesas tiesnese nosprieda piedzīt no /pers.

A/ (/pers.A/), p.k. /personas kods/, par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, parādu uz 2012.gada 01.maiju Ls 1314,14

apmērā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 10.decembrī. Ar minēto spriedumu piedzītais parāds uz 2012.gada 01.maiju

Ls 1314,14 apmērā ir redzams arī prasītāja grāmatvedības izziņā ailē „2012/03, Beigu parāds, Kopā”, kas pievienota lietai. Jelgavas

tiesas 2012,gada 30.oktobra spriedumā lietā Nr.C15223812, 3.lapas 2.rindkopā no augšas norādīts- „Lietas materiāliem pievienots

26.10.2011. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kas noslēgts starp SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem. Minēto līgumu atbildētāja nav parakstījusi”, savukārt, minētā sprieduma 3.lapas

3.rindkopā no apakšas tiesa konstatē- „.. dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma

lielumam, tāpat tas norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai

nav noslēdzis attiecīgu līgumu”. Sprieduma 4.lapā 2.rindkopā no augšas tiesa konstatējusi, ka kopējā parāda summa uz 2012.gada

01.maiju sastāda Ls 1314,14 un ka tiesai nav pamata apšaubīt minēto parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta 2.daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no

jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses. Tādējādi ņemot vērā Jelgavas tiesas 2012.gada

30.oktobra spriedumu lietā Nr.Cl5223812, prasītājam no jauna nav jāpierāda atbildētājas pienākums maksāt apsaimniekotājam par

dzīvojamās mājas /adrese/, uzturēšanu un apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Likuma

„Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” 5.panta 1.daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās

mājas īpašnieka pienākums. Likuma „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” 10.panta 1., 2.daļa nosaka, ka pārvaldīšanas darbības

dzīvojamo māju īpašnieks var uzdot pārvaldniekam, rakstveidā noslēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Noslēgtais

pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Šā likuma 10.panta 5.daļa nosaka, ka uz pārvaldīšanas uzdevuma

iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku, tātad arī uz /pers. A/ (/pers.A/), neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav parakstījusi

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, kā tas konstatēts ari augstāk minētajā Jelgavas tiesas 2012.gada 30.oktobra

spriedumā. Īpašnieka pienākums maksāt par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu ir

noteikts likuma „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” 10.panta 3.daļā, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās

mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu, kā ari likuma „Dzīvokļa īpašuma likums”

10.pantā teikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Likuma „Dzīvokļa-īpašuma likums” 13.panta 1.daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Dzīvokļa īpašniekam jānorēķinās

par saņemtajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu tādā kārtībā un apmērā, kāda noteikta: 1)09.12.2008. LRMK noteikumos Nr.

1013 „Kārība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”,

2 ) 28.10.2008. Jelgavas reģionālā SPR lēmumā Nr.31 „Par SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas tarifu apstiprināšanu”, 3) 28.09.2009. Jelgavas reģionālā SPR lēmumā Nr. 12 „Par SIA „Jelgavas komunālie

pakalpojumi” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu apstiprināšanu”, 4) 28.07.2008. Jelgavas reģionālā SPR lēmumā Nr.14

„Par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifa apstiprināšanu SIA „Jelgavas ūdens”, 5)2011.gada 26.oktobra Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 6.2.punktu. Saskaņā ar 2011.gada 26.oktobra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līguma 6.6. punktu īpašnieki apņēmušies samaksāt maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un maksu par pakalpojumiem līdz kārtējā mēneša pēdējai dienai. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 1.daļas

3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai

ar līgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Prasītājs visu šo laiku

ir pārvaldījis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/, nodrošinājis pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, saņemšanu,

bet atbildētāja ilgstoši nav pildījusi, likumos ,,Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”, ,,Dzīvokļa īpašuma likums” noteiktos dzīvokļa

īpašnieka pienākumus, 2011.gada 26.oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā noteiktos pienākumus, kā

rezultātā no 2012.gada 01.maija līdz 2013.gada 31.martam atbildētājas kopējais parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” sastāda

Ls 504,62. Prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35.p. ir nomaksājis: valsts nodevu Ls 75,69 (septiņdesmit pieci lati 69

santīmi) apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 2., 3., 4., 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1756., 1759., 1760., 1765., 1828., 1832., 1833.,

1838.pantu, „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma”, 5.p.1.d., 10.p.1.,2.,3.d., „Dzīvokļa īpašuma likuma”, 8.p.1.d.,10.p.,13.p. „Atkritumu

apsaimniekošanas likuma” 16.pantu prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu no 2012.gada 01.maija līdz

2013.gada 31.martam Ls 504,62, par dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, Jelgavā, piedzīt tiesāšanās izdevumus, t.sk., valsts nodevu Ls

75,69, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no

piespriestās, bet vēl nepiedzītās summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai 2013.gada 30.aprīlī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī

paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada 29.maijam un ietverts izraksts no Civilprocesa

likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

2013.gada 28.maijā atbildētāja /pers. A/ (/uzvārds/) iesniegusi tiesā savus rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka prasību

atzīst pilnā apmērā, nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

savlaicīgi paziņots, 2013.gada 05.jūlijā nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā informatīvu vēstuli prasītājam uz juridisko adresi un

atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas.

Izvērtējot prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nodibināts, ka atbildētājai /pers. A/ (/uzvārds/) uz 2005.gada 16.novembra pirkuma līguma pamata pieder dzīvokļa īpašums

Nr./adrese/, Jelgavā, ar kadastra Nr./numurs A/, un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu

mājas, zemes (kadastra Nr./numurs B/), ko apliecina Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas izdruka ( lpp. 12).

Lietā nodibināts, ka 2011.gada 26.oktobrī starp SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu

īpašniekiem noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums (lpp. 13-20).

No lietas materiāliem izriet, ka ar 2012.gada 30.oktobra spriedumu Jelgavas tiesa nosprieda piedzīt no /pers. A/ (/uzvārds/), p.k.

/personas kods/, par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, parādu uz 2012.gada 01.maiju Ls 1314,14 apmērā.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 10.decembrī (lpp. 25-27).

No lietas materiāliem konstatējams, ka atbildētāja /pers. A/ (/pers.A/) maza apmēra prasību par naudas piedziņu ir atzinusi pilnā

apmērā, ko apliecinājusi ar saviem rakstveida paskaidrojumiem (lpp. 34-35). Minētais iemesls ir pamats bezmotīvu sprieduma

sagatavošanai. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā

nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar „Dzīvokļu īpašumu likuma” 8.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma

tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Arī 2010.gada 28.oktobra likuma „Dzīvokļa īpašuma likums”, kas stājās spēkā 2011.gada 01.janvārī, 10.pantā ir noteikti dzīvokļa

īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā

likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās

pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu,

kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar 2011.gada 26.oktobra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 6.6.punktu īpašnieki apņēmušies samaksāt

maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un maksu par pakalpojumiem līdz kārtējā mēneša

pēdējai dienai (lpp.13-20).

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 1.daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Lietā nodibināts, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi pienākumus, kurus viņai kā dzīvokļa īpašniecei uzliek Dzīvokļa īpašuma likums,

jo atbildētāja nav savlaicīgi un pilnā apmērā veikusi maksājumus par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu, kā arī

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un atbildētājas /pers. A/ (/pers.A/ parāds par komunālajiem un

apsaimniekošanas pakalpojumiem sastāda Ls 1818,76, ko apliecina parāda aprēķins (lpp. 10-11).

No lietas materiāliem izriet, ka ar 2012.gada 30.oktobra spriedumu Jelgavas tiesa nosprieda piedzīt no /pers. A/ (/pers.A/, p.k.

/personas kods/, par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, parādu uz 2012.gada 01.maiju Ls 1314,14 apmērā.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 10.decembrī (lpp. 25-27), par ko izdots izpildu raksts (lpp. 28).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta 2.daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no

jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parādu Ls 504,62 par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu, kā arī pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu par laika periodu no 2012.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.martam.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Izvērtējot lietā nodibinātos faktus, saistībā ar iepriekš minētajām likumu normām tiesa atzīst, ka atbildētājas pienākums ir maksāt

nepieciešamos izdevumus par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu un no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu un pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu par laika periodu no 2012.gada 01.maija līdz 2013.gada 31.martam Ls 504,62 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezultatīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādejādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no pamatparāda Ls 504,62, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to,

ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie

tiesas izdevumi: valsts nodeva Ls 75,69 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta un 41. panta pirmās daļas prasībām no atbildētājas par labu valstij, piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta pirmās daļas prasībām, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.- 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu,

250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers.A/), personas kods /personas kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas

nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, parādu par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu un

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu par laika periodu no 2012.gada 01.maija līdz 2013.gada 31.martam Ls

504,62 apmērā un valsts nodevu Ls 75,69, kopā Ls 580,31 (pieci simti astoņdesmit lati 31 santīms) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers.A/), personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30

(trīs lati 30 santīmi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,

saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C29608113.

Atzīt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ (/pers.A/) likumiskos procentus - 6 % gadā - no parāda summas Ls 504,62 (pieci simti četri lati

62santīmi).

Noteikt /pers. A/ (/pers.A/) termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no tā pieejamības dienas 2013.gada 16.septembra, Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece