Court dismissed appeal against Land Service's refusal of cadastral survey due to applicant's lack of legal standing.

NORAKSTS Lieta Nr.A42465708 A2229-09/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 30.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis, piedaloties pieteicējam S.P. un atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Valsts zemes dienesta - pilnvarotajai pārstāvei S.K.,

atklātā tiesas sēdē 2009.gada 10.jūnijā Rīgas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.P. pieteikuma par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 27.decembra lēmuma Nr.2B-1/633-P atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam izpildīt pasūtījumu Nr.408423.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 25.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts S.P. (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) ģenerāldirektora 2007.gada 27.decembra lēmuma Nr.2B-1/633-P atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 1.februāra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] VZD 2007.gada 27.decembrī pieņēma lēmumu Nr.2B-1/633-P (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolēma atstāt spēkā VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 7.novembra lēmumu Nr.2B-1/1426 „Atteikums pasūtījuma (Nr.408423) būvju kadastrālās uzmērīšanas veikšanai‖, ar kuru tika nolemts atteikt būvju kadastrālo uzmērīšanu un lietas sagatavošanu būvei ar /kadastra apzīmējums/.

Lēmumā norādīts: [2.1] VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojā (turpmāk - Jūrmalas birojs) 2007.gada 6.septembrī tika saņemts pieteicēja 2007.gada 4.septembra iesniegums ar lūgumu veikt kadastrālo uzmērīšanu būvei ar /kadastra apzīmējums/, kurš pēc satura uzskatāms par pasūtījuma pieteikumu. [2.2] 2007.gada 12.septembrī VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa sagatavoja vēstuli Nr.2B- 1/1123 ,,Par termiņa pagarināšanu‖, kurā norādīja, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 64.panta otro daļu, atbilde uz pieteicēja iesniegumu tiks sniegta četru mēnešu laikā sakarā ar ilgstošu faktu konstatāciju.

Savukārt, 2007.gada 28.septembrī VZD saņēma pieteicēja iesniegumu ar lūgumu nodrošināt savlaicīgu pasūtījuma izpildi VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojā, neievelkot to četru mēnešu garumā. [2.3] 2007.gada 29.oktobrī VZD, izvērtējot VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas rīcību sakarā ar pieteicēja 2007.gada 4.septembra pasūtījumu veikt kadastrālo uzmērīšanu būvei ar /kadastra apzīmējums/, nolēma, ka VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 12.septembrī sagatavotā atbilde Nr.2B-l/1123 uzskatāma par nepamatotu un prettiesisku, kā arī VZD Lielrīgas reģionālajai nodaļai uzliekams par pienākumu nekavējoties reģistrēt pieteicēja 2007.gada 4.septembra iesniegumu Pakalpojumu apstrādes informācija sistēmā un trīs darbdienu laikā no šī lēmuma saņemšanas brīža sagatavot un nosūtīt pieteicējam pamatotu atteikumu pieņemt pieteicēja pasūtījumu izpildei, izmantojot šajā lēmumā minētos argumentus un secinājumus. [2.4] Ar 2007.gada 7.novembra lēmumu Nr.2B-l/1426 VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa, pamatojoties uz VZD 2007.gada 29.oktobra lēmumu Nr.2B-l/471-P, nolēma atteikt veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu un kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu būvei ar /kadastra apzīmējums/. [2.5] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 10.panta otrajai daļai, nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir darbības, kuras personas veic, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu vai aktualizētu reģistrēta nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastra datus, savukārt atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 18.panta trešajam punktam, kadastrālā uzmērīšana ir nekustamā īpašuma objekta noteikšanas procesa sastāvdaļa.

Tādejādi pieteicēja 2007.gada 4.septembra pieteikums veikt būves (ēkas) kadastrālo uzmērīšanu ir uzskatams par ierosinājumu uzsākt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. [2.6] Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 ,,Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu‖ (turpmāk – Noteikumi Nr.182) 7.punkta 7.1.apakšpunktu, ierosinātājs, lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas ēkas, jaunbūves vai telpu grupas noteikšanas procesu, VZD uzrāda vienu no likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās‖ noteiktā būves tiesisku iegūšanu apliecinoša dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu.

Savukārt, likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatas‖ 17.pantā ietverts dokumentu uzskaitījums, pamatojoties uz kuriem ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā. Taču, izvērtējot pieteicēja 2007.gada 4.septembra iesniegumam pievienoto Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ,,/Nosaukums/‖ izsniegto 2007.gada 3.septembra izziņu Nr.1 par vasaras dzīvojamās ēkas /numurs/ reģistrāciju sabiedrības biedru reģistrā uz pieteicēja vārda, VZD secina, ka minētā izziņa neatbilst likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā‖ 17.panta 1-9.punktā minētajiem dokumentiem, kā arī nav uzskatāma par ,,citu dokumentu‖ šī panta 10.punkta izpratnē. [2.7] Kooperatīvo sabiedrību likuma 19.panta pirmā daļa nosaka, ka kooperatīvās sabiedrības valde iekārto biedru reģistru, kurā norāda tajā skaitā ziņas par katram biedram piederošo pamatpaju un papildpaju skaitu un to kopējo vērtību, un tikai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības valde biedru reģistrā, saskaņā ar šī panta pirmās daļas 3.punktu, ir tiesīga norādīt arī biedra īpašumā esošo dzīvokļu skaitu.

Tātad no šīs normas izriet, ka kooperatīvā sabiedrība Dārzkopības kooperatīvā sabiedrība ,,/Nosaukums/‖, kura, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, reģistrēta kā dārzkopības kooperatīvā sabiedrība, biedru reģistrā norāda tikai datus par biedriem piederošo pamatpaju un papildpaju skaitu un to kopējo vērtību. [2.8] Bez tam kooperatīvā sabiedrība, ja arī tā veiktu tās biedru īpašuma tiesību uzskaiti savām vajadzībām, ar izsniegtu izziņu nevar apliecināt tāda īpašuma, kurš tai nepieder, reģistrāciju uz fiziskas personas vārda, tātad šāda izziņa nav uzskatāma par kooperatīvās sabiedrības biedra S.P. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā‖ 17.panta izpratnē. [2.9] Izvērtējot VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 7.novembra lēmumu Nr.2B- 1/1426, kā arī normatīvo aktu prasībām, VZD ir secinājis, ka Lielrīgas reģionālā nodaļa šī lēmuma 5.punktā nepamatoti atsaukusies uz 2007.gada 6.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.97 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība‖ (turpmāk – Noteikumi Nr.97) 5.punktu un šajā sakarā izdarījusi nepareizu secinājumu, ka minēto pasūtījumu būvju kadastrālās uzmērīšana veikšanai ir tiesīgs pasūtīt tikai nekustamā īpašuma īpašnieks.

Ievērojot to, ka minēto noteikumu 1.punkts nosaka šo noteikumu mērķi – noteikt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas izsniegšanas apjomu, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, VZD uzskata šādu kadastrālās uzmērīšanas pasūtītāju loka sašaurināšanu par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām. Taču šāda VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas normatīvo aktu interpretācija neietekmē apstrīdētā lēmuma nolemjošo daļu. Tādējādi VZD ir secinājis, ka konkrētajā gadījumā būves ar /kadastra apzīmējums/ kadastrālā uzmērīšana ir atsakāma, jo pieteicējs kā kadastrālās uzmērīšanas pasūtītājs nav iesniedzis Noteikumu Nr.182 7.1.punktā minēto dokumentus. [3] Uzskatot VZD pieņemto Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs Administratīvajai rajona tiesai iesniegtajā pieteikumā izteica šādus apsvērumus:

[3.1] Pieteicēja īpašums ir reģistrēts valsts nekustamo īpašumu kadastra reģistrā un tam ir piešķirts kadastra numurs – reģistrācijas apzīmējums. Bez tam, Dārzkopības kooperatīvā sabiedrība ,,/Nosaukums/‖ pieteicējam ir izdevusi izziņu par to, ka pieteicējs ir šīs valsts kadastrā reģistrētās ēkas būvētājs, tiesiskais valdītājs un lietotājs, tātad kadastra subjekts, kuram ir tiesības pieprasīt VZD veikt attiecīgās būves kadastrālo uzmērīšanu. Līdz ar to pieteicējs uzskata par nepamatotu un sašaurināti interpretētu VZD izpratnē to subjektu loku, kuri ir tiesīgi VZD pieprasīt veikt šādas darbības. [3.2] Bez tam, VZD ir iekļāvis pieteicēja būvi - vasaras māju valsts kadastra reģistrā, paļaujoties uz tiem sākotnējiem datiem, kuri VZD bija pieejami jau sen un kuri bija tapuši 1989.-1990.gados, veicot attiecīgo būvju tehniskās inventarizācijas.

Tad, kad VZD iekļāva pieteicēja ēku valsts kadastra reģistrā, VZD bija jānoskaidro attiecīgās ēkas kadastra subjekts. Pieteicējs norāda, ka VZD Lielrīgas reģionālā iestāde atteikumā norāda, ka, atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 10.panta otrajai daļai, būves kadastrālā uzmērīšana, t.i. darbība, ko pieteicējs VZD pasūtīja un kura pieteicējam tika atteikta, ir nekustamā īpašuma objekta noteikšanas procesa sastāvdaļa, un ka šādas darbības persona veic, lai reģistrētu jaunu objektu vai lai aktualizētu datu par esošu objektu.

Pieteicējs uzskata, ka VZD jau sākotnēji iekļaujot datus kadastra reģistrā un piešķirot pieteicēja būvei /kadastra apzīmējums/, tie bija jāaktualizē, kas nav ticis izdarīts. [3.3] Radusies situācija liedz pieteicējam realizēt likumā noliektās cilvēka tiesības un reģistrēt pieteicējam piederošo un likumīgi uzcelto ēku zemesgrāmatā. Pastāvot šādiem apstākļiem, pieteicējam nav iespēju pilnvērtīgi iesniegt tiesā īpašuma prasību, un līdz ar to pieteicējs nevar pierādīt savas īpašuma tiesības uz pieteicējam piederošo būvi tiesas ceļā.

Pieteicējam tiek liegta iespēja pierādīt paša celtās ēkas kadastrālo vērtību un veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka tiek rupji pārkāpti APL 5.-15.pantos noteiktie vispārējie tiesību principi. Turklāt VZD klaji ignorē Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 87.pantu un neizsniedz pieteicējam kadastra vērtības izziņu par īpašumu, par kuru faktiski ir strīds un attiecībā uz kuru pieteicējs vēlas savas tiesības aizstāvēt tiesas ceļā. Savukārt, tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai pieteicēja īpašuma prasību bez šādas izziņas pievienošanas, jo no tās ir atkarīga un aprēķināma valsts nodeva, kas ir priekšnosacījums, lai pieteicēja prasību pieņemtu izskatīšanai. [4] VZD (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 17.marta Administratīvajai rajona tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem.

Papildus atbildētājs norāda, ka: [4.1] VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa 2008.gada 28.janvāra vēstulē Nr.2-18LR/354 ,,Par informācijas sniegšanu‖ informēja VZD, ka pieteicējs laika posmā no 2007.gada 4.septembra līdz 2008.gada 25.janvārim nav veicis pasūtījumu, iesniedzot dokumentus atbilstoši Latvijas Republikas tiesību normās noteiktajai kārtībai, kas kalpotu par pamatu pasūtījuma ,,Kadastra izziņas no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par ēkas kadastrālo vērtību‖ reģistrācijai Pakalpojumu apstrādes informācijas sistēmā. [4.2] Pieteicējs pieteikumā norādot, ka VZD klaji ignorē Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 87.pantu un nesniedz pieteicējam kadastra vērtības izziņu par īpašumu, par kuru faktiski ir strīds, maldina tiesu, jo šāds apgalvojums neatbilst faktiskajiem apstākļiem un pieteicēja iesniegumu saturam.

Pieteicējs līdz 2008.gada 20.februārim nav veicis pasūtījumu VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojā par ,,Kadastra izziņas no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par ēkas kadastrālo vērtību‖ izgatavošanu un saņemšanu. [4.3] 2008.gada 20.februārī VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojs saņēma pieteicēja 2008.gada 18.februāra iesniegumu, kurā lūgts izsniegt izziņu par būves (/kadastra apzīmējums/) kadastrālo vērtību. [4.4] 2008.gada 27.februāra VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas biroja sagatavotā ,,Kadastra izziņa no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par ēkas kadastrālo vērtību‖ Nr.11-33-LR2/149 2008.gada 29.februārī izsniegta pieteicējam.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā minētos argumentus. [6] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos norādīto motīvu pamata.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā sniegtajiem mutiskiem un rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [8] APL 103. pantā ir noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā APL un citos normatīvajos aktos noteiktajām materiālajām un procesuālajām tiesību normām. [9] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi: [9.1] VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojā iesniegts Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ,,/Nosaukums/‖ valdes priekšsēdētāja S.P. 2004.gada 14.jūlija iesniegums, kurā lūgts izsniegt izziņu par ēku saistību ar zemi kooperatīvas sabiedrības ,,/Nosaukums/‖ 10 iesniegumā norādītām ēkām (lietas 75.lapa). [9.2] Ar 2004.gada 2.augusta VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Kadastra pārvaldes Jūrmalas pilsētas biroja vēstuli Nr.8-1.13.371 ,,Reģistrācijas atteikums‖ tika paskaidrots, ka iesniegtos datus par būvēm, kas atrodas uz zemes vienības ar /kadastra apzīmējums/ un tā sastāvā esošās 10 būves (ēkas) Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā nav iespējams reģistrēt, jo iesniegtie dati neatbilst LR normatīvo aktu un VZD normatīvo dokumentu prasībām.

Reģistrācijai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, pamatojoties uz likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās‖ 17. un 25.pantiem, un būvēm jāveic pilna tehniskā inventarizācija (lietas 76.lapa). [9.3] 2004. gada 9.augustā VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa saņēma pieteicēja 2004.gada 6.augusta atkārtotu iesniegumu, kurā lūgts sniegt precizētu skaidrojumu par VZD atteikumos minēto likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās‖ 17. un 25.pantu prasībām (lietas 77.-78.lapa). [9.4] Ar 2004.gada 16.augusta vēstuli Nr.l.-7.1./5436 „Par kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/‖ īpašuma tiesību uz ēkām apliecinošiem dokumentiem‖ VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa lūdza VZD sniegt skaidrojumu Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ,,/Nosaukums/‖ lietā (lietas 79.lapa). [9.5] Ar 2004.gada 8.septembra VZD vēstuli Nr.1-12-6.5/647/3 „Par k/s „/Nosaukums/‖ iesniegumu‖ VZD Lielrīgas reģionālajai nodaļai tika sniegts skaidrojums Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/‖ lietā (lietas 80-82.lapa). [9.6] 2004.gada 27.septembrī VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa ar vēstuli Nr.l.7.7/7134 ,,Par kooperatīvās sabiedrības īpašuma tiesībām uz ēkām‖ Dārzkopības kooperatīvajai sabiedrībai „/Nosaukums/‖ un „/Nosaukums/‖ sniedza atbildi uz pieteicēja 2004.gada 6.augusta iesniegumu, kuras pielikumā tika nosūtīta VZD 2004.gada 8.septembra vēstule Nr.1-12- 6.5/647/3 „Par k/s „/Nosaukums/‖ iesniegumu‖ (lietas 83.lapa). [9.7] 2005.gada 7.februārī VZD Lielrīgas reģionālajā nodaļā saņemts Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/‖ valdes priekšsēdētāja S.P. 2005.gada 7.februāra iesniegums, kurā lūgts uzlikt par pienākumu Jūrmalas pilsētas biroja vadītājai sākt respektēt LR likumu „Par sūdzību, iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās‖ un izsniegt kadastra numurus legāli inventarizētām ēkām un būvēm, kurām ir legālas inventarizācijas lietas, kā to norāda savā 2004.gada 8.septembra vēstulē LR VZD ģenerāldirektors (lietas 84.85.lapa). [9.8] 2005.gada 22.martā VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa ar vēstuli Nr.2B-l/371 „Par kooperatīvās sabiedrības īpašuma tiesībām uz ēkām‖ sniedza atbildi pieteicējam, norādot, ka nekustamo īpašumu „/Nosaukums/‖ un „/Nosaukums/‖, Jūrmalā, dzīvokļu īpašumu un jaunbūvju tehniskās inventarizācijas lietas ir uzskatāmas par spēkā neesošām, un, lai izgatavotu jaunas būvju tehniskās inventarizācijas lietas VZD Lielrīgas reģionālajā nodaļā jāiesniedz minēto būvju īpašumu tiesību pierādošus dokumentus (lietas 86.-87.lapa). [9.9.] 2007.gada 20.augustā VZD Lielrīgas reģionālajā nodaļā saņemts pieteicēja 2007.gada 20.augusta iesniegums, kurā lūgts izsniegt izziņu par ēku un būvju saistību ar zemi (lietas 88.lapa). [9.10] Ar VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 30.augusta vēstuli Nr.2A- 3.1/5336 „Par informācijas sniegšanu‖ sniegta atbilde Dārzkopības kooperatīvajai sabiedrībai „/Nosaukums/‖, kurā paskaidrots, ka uz zemes īpašumiem „/Nosaukums/‖ un „/Nosaukums/‖ esošās būves ir ar nenoskaidrotu piederību, pēdējā būvju apsekošana dabā notikusi 2005.gada 22.februārī, veicot būvju nepilno tehnisko inventarizāciju, kā arī būvju kadastrāla uzmērīšana būvēm nav veikta.

Lai ierosinātu būvju kā nekustamā īpašuma objektu noteikšanu, būvju īpašniekam jāvēršas VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojā ar attiecīgu iesniegumu, kuram pievienoti likumā ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā‖ minētie ēku (būvju) īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti (lietas 89.-90.lapa). [9.11] 2007.gada 3.septembrī sagatavota Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ,,/Nosaukums/‖ valdes priekšsēdētāja vietnieka parakstīta izziņa Nr.l, kurā norādīts, ka vasaras dzīvojamā ēka /numurs/, ar /kadastra apzīmējums/ sabiedrības biedru īpašumtiesību un valdījuma uzskaites reģistrā ir reģistrēta uz pieteicēja vārda un šo ēku lieto pieteicēja ģimene.

Pieteicēja valdījumā esošā ēka ir būvēta par pieteicēja ģimenes locekļu finanšu līdzekļiem un ar ģimenes locekļu darbaspēku un likumīgi inventarizēta 1984.gada 10.oktobrī (lietas 91.lapa). [9.12] 2007.gada 6.septembrī VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojs saņēma pieteicēja 2007.gada 4.septembra iesniegumu, kurā lūgts izpildīt VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas vadītāja 2007.gada 30.augusta norādījumu par pieteicējam piederošās būves inventarizācijas lietas aktualizēšanu, kā arī veikt pilnu inventarizāciju ēkai ar /kadastra apzīmējums/05 (lietas 92.-94.lapa).. [9.13] Ar 2007.gada 12.septembra VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas vēstuli Nr.2B-l/1123 ,,Par termiņa pagarināšanu‖ pieteicējs tika informēts, ka atbilde uz 2007.gada 4.septembra iesniegumu tiks sniegta 4 mēnešu laikā (lietas 95.lapa). [9.14] 2007.gada 28.septembrī VZD saņēma pieteicēja iesniegumu, kurā lūgts VZD ģenerāldirektoram sakārtot VZD Jūrmalas biroja darba stilu un nodrošināt, lai vienas iepriekš likumīgi inventarizētas ēkas atkārtota pilna inventarizācija netiktu ievilkta četru mēnešu garumā (lietas 96.-97.lapa). [9.15] Ar 2007.gada 29.oktobra VZD lēmumu Nr.2B-l/471-P ,,Par Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 12.septembra vēstules Nr.2B-l/1123 ,,Par termiņa pagarināšanu‖ apstrīdēšanu‖ tika nolemts atzīt par nepamatotu un prettiesisku VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 12.septembrī sagatavoto atbildi Nr.2B-l/l 123, kā arī uzlikt par pienākumu VZD Lielrīgas reģionālajai nodaļai nekavējoties reģistrēt pieteicēja 2007.gada 4.septembra iesniegumu Pakalpojumu apstrādes informācijas sistēmā un triju darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas brīža sagatavot un nosūtīt pieteicējam pamatotu atteikumu pieņemt pieteicēja pasūtījumu izpildei, izmantojot šajā lēmumā minētos argumentus un secinājumus (lietas 98.-102.lapa). [9.16] 2007.gada 7.novembrī VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa pieņēma lēmumu Nr.2B- 1/1426 „Atteikums pasūtījuma (Nr.408423) būvju kadastrālās uzmērīšanas veikšanai‖, ar kuru tika nolemts atteikt būvju kadastrālo uzmērīšanu un lietas sagatavošanu būvei ar /kadastra apzīmējums/ (lietas 10-12./103.-105.lapa). [9.17] 2007.gada 20.novembrī pieteicējs apstrīdēja VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas pieņemto lēmumu Nr.2B-1/1426 „Atteikums pasūtījuma (Nr.408423) būvju kadastrālās uzmērīšanas veikšanai‖ VZD ģenerāldirektoram (lietas 13.-16.lapa). [9.18] VZD 2007.gada 27.decembrī pieņēma Lēmumu, ar kuru nolēma atstāt spēkā VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 7.novembra lēmumu Nr.2B-1/1426 „Atteikums pasūtījuma (Nr.408423) būvju kadastrālās uzmērīšanas veikšanai‖ (lietas 6.-9.lapa).

[9.19] 2008.gada 15.janvārī Tieslietu ministrijā saņemta pieteicēja 2008.gada 12.janvāra sūdzība par Latvijas likumu ignorēšanu tiesu iestādēs, kurā lūgts atbildēt uz sūdzībā uzdotajiem jautājumiem (lietas 114.-117.lapa). [9.20] VZD ar 2008.gada 30.janvāra vēstuli NU-13/P-59 ,,Par VZD Jūrmalas biroja paziņojumu par pakalpojuma izpildi 4 mēnešu laikā‖ paskaidroja, ka pieteicēja Tieslietu ministrijai adresētajā sūdzībā minētais par izziņas par būves kadastrālās vērtības nesniegšanu vai sniegšanu četru mēnešu laikā neatbilst faktiskajiem apstākļiem un pieteicēja 2007.gadā VZD un VZD Lielrīgas reģionālajā nodaļā saņemto iesniegumu saturam, t.i., pieteicējs nav lūdzis izsniegt izziņu par būves kadastrālo vērtību (lietas 118.-120.lapa). [9.21] Ar 2008.gada 6.februāra Tieslietu ministrijas vēstuli Nr.l-10/230-P ,,Par nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības izziņu‖ pieteicējam tika paskaidrots, ka, ņemot vērā apstākli, ka pieteicējs nav pieprasījis VZD izsniegt izziņu par būves kadastrālo vērtību, VZD izsniedz izziņas par būvju kadastrālo vērtību pēc pieprasījuma, bet par šādu izziņu, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.561 „Noteikumi par valsts nodevu par kadastra izziņu‖ ir jāmaksā valsts nodeva (lietas 121.-123.lapa). [9.22] VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa 2008.gada 28.janvāra vēstulē Nr.2-18LR/354 ,,Par informācijas sniegšanu‖ informēja VZD, ka pieteicējs laika posmā no 2007.gada 4.septembra līdz 2008.gada 25.janvārim nav veicis pasūtījumu, iesniedzot dokumentus atbilstoši Latvijas Republikas tiesību normās noteiktajai kārtībai, kas kalpotu par pamatu pasūtījuma ,,Kadastra izziņas no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par ēkas kadastrālo vērtību‖ reģistrācijai Pakalpojumu apstrādes informācijas sistēmā (lietas 124.lapa). [9.23] 2008.gada 20.februārī VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas birojs saņēma pietecēja 2008.gada 18.februāra iesniegumu, kurā lūgts izsniegt izziņu par būves (/kadastra apzīmējums/) kadastrālo vērtību (lietas 125.lapa). [9.24] 2008.gada 27.februāra VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas biroja sagatavotā ,,Kadastra izziņa no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par ēkas kadastrālo vērtību‖ Nr.11-33-LR2/149 2008.gada 29.februārī izsniegta pieteicējam (lietas 126.lapa). [10] Pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 27.decembra lēmuma Nr.2B-1/633-P atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam izpildīt pasūtījumu Nr.408423 veikt būves ar /kadastra apzīmējums/ pilnu jaunu inventarizāciju.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 10.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-100/2008 ir norādījis, ka ―izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets.

Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. Senāta 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14/2007 17.punktu). Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk.

Senāta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu), proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi (sk. Senāta 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.SKA-84/2007 9.1.punktu). Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi. (sal. Senāta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu)”. [11] Kā var redzēt no lietā konstatētajiem apstākļiem, pieteicējs 2007.gada 6.septembrī ir iesniedzis VZD Jūrmalas birojā iesniegumu (datēts ar 2007.gada 4.septembri (lietas 92.- 93.lapa)), kurā ir izteicis lūgumu, lai VZD Jūrmalas birojs veiktu celtnei ar /kadastra apzīmējums/ pilnu inventarizāciju, ar mērķi attiecīgās būves ierakstīt zemesgrāmatā kā pastāvīgu īpašuma objektu.

VZD Jūrmalas birojs ir konstatējis, šis iesniegums pēc satura uzskatāms par pasūtījuma pieteikumu kadastrālajai uzmērīšanai, izgatavojot kadastrālās uzmērīšanas lietu, kas faktiski nozīmē kadastra objekta noteikšanu - aktualizēšanu. 2007.gada 7.novembrī, izskatot atkārtoti pieteicēja iesniegumu, VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa pieņēma lēmumu Nr.2B-1/1426 „Atteikums pasūtījuma (Nr.408423) būvju kadastrālās uzmērīšanas veikšanai‖, ar kuru tika nolemts atteikt būvju kadastrālo uzmērīšanu un lietas sagatavošanu būvei ar /kadastra apzīmējums/ (lietas 10-12./103.-105.lapa).

VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa ir konstatējusi, ka būvei ar /kadastra apzīmējums/ pēc valsts kadastra informācijas sistēmas datiem īpašuma piederība nav noskaidrota. VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa ir norādījusi, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta pirmo daļu kadastra objekta noteikšanu ierosina kadastra subjekts. Pieteicējs nav iesniedzis VZD dokumentus, kas atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā‖ 17.panta apliecinātu ēkas tiesisku iegūšanu īpašumā, līdz ar to VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa ir uzskatījusi, ka pieteicējs nav apliecinājis savas īpašuma tiesības uz būvi ar /kadastra apzīmējums/ un tādējādi nav tiesīgs prasīt kadastra objekta noteikšanu, proti, nav likumā paredzētais kadastra subjekts.

Vadoties no minēt, tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai attiecīgajā gadījumā pieteicēja iesniegumā minētās darbības var veikt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzētais kadastra subjekts, un vai VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa (vēlāk arī VZD Ģenerāldirektors) ir pareizi konstatējusi, ka pieteicējs nav kadastra subjekts, kuram ir tiesības prasīt kadastra objekta noteikšanu. [12] Tiesa konstatē, ka VZD ir pareizi secinājis, ka pieteicēja vēlme, lai tiktu veikta pilna inventarizācija celtnei ar /kadastra apzīmējums/, no brīža, kad 2006. gada 1.janvārī stājās spēkā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, saskaņā ar minētā likuma 1. panta 8. punktu ir būves kadastrālā uzmērīšana, proti, zemes vienības, būves, telpu grupas un zemes vienības daļu raksturojošo datu iegūšana apvidū.

Kadastrālā uzmērīšana un arī kadastrālā vērtēšana saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 18. pantu ir nekustamā īpašuma objekta noteikšanas sastāvdaļa. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 10. panta otro daļu nekustamā īpašuma objekta [..] noteikšana ir darbības, kuras personas veic, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma objektu [..] vai aktualizētu reģistrēta nekustamā īpašuma objekta kadastra datus. Savukārt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 15.panta 4. punkta izriet, ka nekustamā īpašuma objekta noteikšana nepieciešama lai nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Tā kā pieteicēja mērķis ir saistīts ar īpašuma tiesību uz būvi ar /kadastra apzīmējums/ pierādīšanu ar turpmāku tās reģistrēšanu zemesgrāmatā, secināms, ka konkrētajā gadījumā atbilstoši iepriekš minētajām likuma normām ir veicama nekustamā īpašuma objekta noteikšana. Savukārt nekustamā īpašuma objekta noteikšanai ir jāatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām. Tiesa nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka, tā kā attiecīgajai būvei jau 1984. gadā ir tikusi veikta inventarizācija (par ko lietā nav strīda), izskatāmajā gadījumā nav nepieciešama nekustamā īpašuma objekta noteikšana.

Lai gan pati būve ar /kadastra apzīmējums/ ir reģistrēta valsts kadastra reģistrā, pirmkārt, inventarizācijas lieta (dati kadastra reģistrā) ir ik pa laikam aktualizējama, un kā to noteic iepriekš minētais likums, šī aktualizācija ir obligāta, ja notiek darījumi ar nekustamo īpašumu vai tas pirmreizēji tiek reģistrēts zemesgrāmatā. Otrkārt, jebkuras izmaiņas, tostarp arī attiecībā par nekustamā īpašuma objekta īpašnieku, ir pamats jaunai būves inventarizācijai – kadastra uzmērīšanai. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja minētajā inventarizācijas lietā kā būves ar /kadastra apzīmējums/ īpašnieks ir norādīta LPSR Iekšlietu ministrija, tādējādi, ja pieteicējs sevi uzskata par būves īpašnieku, tad viņam ir jāiesniedz attiecīgi īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti, kas arī ir pamats nekustamā īpašuma objekta noteikšanai – esošo datu aktualizēšanai.

Iepriekš minētais nozīmē, ka VZD pareizi ir noteicis to, ka pieteicēja iesniegums saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu ir darba uzdevums nekustamā īpašuma objekta noteikšanai – kadastra uzmērīšanai. [13] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ir tiesīgs ierosināt:

1) kadastra subjekts (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 7. punktu kadastra subjekts ir kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs) vai kopīpašuma tiesību gadījumā — kāds no kopīpašniekiem;

2) vietējā pašvaldība (ja tā nav kadastra subjekts), lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli;

3) valsts institūcija par valstij piekrītošo vai brīvo valsts zemi un vietējā pašvaldība par pašvaldībai piekrītošo zemi;

4) persona, kurai ar tiesas nolēmumu ir atzītas īpašuma tiesības;

5) persona, kurai zvērināts notārs izsniedzis apliecinājumu par tiesībām mantot;

6) persona, kura noslēgusi vienošanos par servitūta un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22. pantā ir paredzēts, ka, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, Ministru kabinets nosaka dokumentus, kādus persona iesniedz Valsts zemes dienestam, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu. 2007. gada 20. martā Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objektu noteikšanu‖, kuru 7.1. punktā ir noteikts, ka lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas ēkas, jaunbūves vai telpu grupas noteikšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā uzrāda vienu no likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās‖ noteiktā būves tiesisku iegūšanu apliecinoša dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu.

Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās‖ 17.pantā ir noteikts, ka ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940.gada 21.jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940.gada 21.jūlijam;

2) likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

3) noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

4) rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993.gada 28.februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);

5) apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992.gada 31.decembrim);

6) tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 7. un 8.pantā;

7) aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 29.martam);

8) izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;

9) līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;

10) citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

Kā var redzēt no pieteicēja VZD iesniegto dokumentu saraksta (skat. VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa pieņēma lēmuma Nr.2B-1/1426 „Atteikums pasūtījuma (Nr.408423) būvju kadastrālās uzmērīšanas veikšanai‖ 2. punktu (lietas 10-12./103.-105.lapa)). [14] Neskatoties uz to, ka pieteicējs VZD nav iesniedzis nevienu no likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās‖ 17.pantā minētajiem dokumentiem, pieteicējs norāda, ka viņš ir būves ar /kadastra apzīmējums/ likumīgais īpašnieks, jo šo ēku ir cēluši viņa radinieki vēl padomju laikā.

Pieteicējs uzskata, ka viņa īpašuma tiesības apliecina DKS „/Nosaukums/‖ 2007. gada 3. septembra izziņa Nr.1 par vasaras dzīvojamās ēkas /numurs/ reģistrāciju sabiedrības biedru reģistrā uz S.P. vārda. Tiesas ieskatā VZD pareizi ir noteicis to, ka iepriekš minētā izziņa nepierāda īpašuma tiesības, jo atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās‖ šāda izziņa nav pamats īpašuma tiesību apliecināšanai, lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā. No lietas materiāliem – 1984. gada inventarizācijas lietas redzams, ka inventarizācijas lietā kā būves ar /kadastra apzīmējums/ īpašnieks ir norādīta LPSR Iekšlietu ministrija, bet kā lietotājs – telšu pilsētiņa „/Nosaukums/‖ (arī „/Nosaukums/‖) (skat. lietas 54., 58., 67.lapa).

Nav konstatējams kā, uz kāda pamata īpašuma tiesības uz strīdus objektu būtu ieguvis pieteicējs. kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja īpašuma tiesības līdz šim nav atzinusi arī tiesa (lietas 31.-37.lapa). Līdz ar to secināms, ka pieteicējs nav uzskatāms iesniedzis pierādījumus, ka viņš ir ēkas ar /kadastra apzīmējums/ īpašnieks. Lietā nav strīda par to, ka būve ar /kadastra apzīmējums/ ir saistīta ar zemes gabalu Jūrmalā, „/Nosaukums/‖, /kadastra apzīmējums/, kurš pieder Jūrmalas pilsētas pašvaldībai.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība attiecīgo zemes gabalu 2004. gada 9.februārī ir iznomājusi (zemes nomas līgums Nr.01-16.3/82 SIA „U2‖. Līdz ar to secināms, ka pieteicējs neatbilst arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 7. panta trešajā daļā minētajam tiesiskajam valdītājam, proti, personai, kura tiesiski ieguvusi nekustamo īpašumu un kuras īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, jo nav iesniedzis attiecīga tiesiska darījuma apliecinošus dokumentus. Tāpat pieteicējs neatbilst arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 7. panta ceturtajā daļā minētajam tiesiskajam lietotājam, proti, personai, kurai īpašnieks, tiesiskais valdītājs, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vietējā pašvaldība vai valsts institūcija piešķīrusi lietojuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu, jo pieteicēja rīcībā nav attiecīga dokumenta.

Ņemot vērā to, ka pieteicējs nav iesniedzis dokumentus, kas apliecinātu to, ka viņš atbilst likumā noteiktajam kadastra subjektam, proti, nav ne būves īpašnieks, ne tiesiskais valdītājs, ne tiesiskais lietotājs, atzīstams, ka VZD pamatoti ir atteicis veikt pasūtījuma (Nr.408423) būves ar /kadastra apzīmējums/ kadastrālo uzmērīšanu. Tiesas ieskatā, tas, ka nekustamā īpašuma kadastrālās uzmērīšanas ierosinājumu varētu iesniegt cita persona nevis būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tiesiskais lietotājs būtu pretrunā arī ar tiesiskuma principu, jo pieļautu citu personu patvaļīgu rīcību, kas būtu pretrunā ar Civillikumā noteiktajām īpašnieka pilnas varas tiesībām pār īpašumu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, vienlaicīgi, izejot no iepriekš konstatētā, tiesa uzskata, ka nav tiesiska pamata VZD uzlikt pienākumu veikt būves ar /kadastra apzīmējums/ pilnu jaunu inventarizāciju, jo pieteicējs nav atzīstams par kadastra subjektu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē un tādējādi nav tiesīgs prasīt kadastrālo uzmērīšanu (inventarizāciju). [15] Pieteicējs ir norādījis, ka VZD rīcības rezultātā viņš nevar tiesas ceļā pierādīt savas tiesības uz īpašumu, jo VZD neizsniedz izziņu par īpašuma kadastrālo vērtību.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2008. gada 27. februārī ir izsniegta Kadastra izziņa no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par ēkas kadastrālo vērtību (lietas 126.lapa). Vadoties no šīs Izziņas, pieteicējs var aprēķināt tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu maksājamās nodevas apmēru un iesniegt pieteikumu īpašuma tiesību atzīšanu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-

251. pantu, 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

S.P. pieteikumu par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 27.decembra lēmuma Nr.2B-1/633-P atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam izpildīt pasūtījumu Nr.408423 noraidīt. Šo spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009.gada 30.jūlijā.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2009.gada 30.jūlijā