Legislator Case Law & Legislation
C26097723 / C-0280-23 ECLI:LV:LRT:2023:1102.C26097723.4.S AI generated

Court orders management company to collect unpaid maintenance fees from apartment owner under shared ownership law.

Case Number C26097723 / C-0280-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the management company to collect outstanding fees for building maintenance and utilities. The plaintiff relied on shared ownership agreements to establish the defendant's obligation to pay proportional shares of expenses. The court found the evidence sufficient to confirm the debt and granted the claim for payment plus court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 191., 193., 195. panti; Under shared ownership agreements, the owner is legally bound to pay proportional maintenance fees, and the court may order collection of such debts upon proof of the contractual obligation.

Keywords

AI generated
shared ownership maintenance fees building management debt collection proportional liability civil procedure utility charges

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 191. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:LRT:2023:1102.C26097723.4.S

Civillieta Nr. C 26097723

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2023. gada 2. novembrī

Latgales rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

ar sekretāri I.Stepuli,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers.

B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rēzeknes tiesā (pēc reorganizācijas 2023. gada 1. jūlijā – Latgales rajona tiesā) prasības pieteikumu pret /pers. B/ (turpmāk arī –

atbildētājs) par parāda piedziņu iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk arī – prasītājs). Prasītājs norāda, ka atbildētājs ir

dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks. Prasītājs, pamatojoties uz 2009. gada 9. februāra dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu, 2009. gada

1. oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, 2014. gada 14. februāra un 2022. gada

16. marta dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumiem, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Prasītājs uzskata, ka, saskaņā ar Dzīvokļa

īpašuma likuma 10., 13.pantu, līgumiem prasītājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt

atbildētājs apņēmies segt prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Apsaimniekošanas maksa no 2015. gada 1. jūlija bija noteikta 0,48 euro un maksa mājas

uzkrājuma veidošanai 0,17 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2016. gada 1. jūlija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta

0,2333 euro un maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,2467 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2017. gada 1. janvāra – mājas

apsaimniekošanas maksa noteikta 0,23 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,0950 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru

kopējās platības mēnesī; no 2018. gada 1. janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,2530 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai

0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2019. gada 1. maija – mājas apsaimniekošanas

maksa noteikta 0,3030 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības

mēnesī; no 2020. gada 1. jūlija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,3180 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta

atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī. Papildus apsaimniekošanas maksai, atbildētājs apņēmies maksāt prasītājam par

faktiski patērēto elektroenerģiju koplietošanas telpās, nekustamā īpašuma nodokli proporcionāli sava nekustamā īpašuma daļai, apņēmies segt pārējos

izdevumus par papildus sniegtajiem pakalpojumiem. Prasītājs norāda, ka atbildētājs savas saistības nav pildījis, apsaimniekošanas maksu, maksu mājas

uzkrājuma veidošanai, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem nav maksājis. Par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada

28. februārim pārvaldīšanas izdevumu parāds sastāda 1611,16 euro, parāds par komunālajiem pakalpojumiem 1132,07 euro, maksas mājas uzkrājuma

veidošanai parāds 485,37 euro, kopā 3228,60 euro. Tāpat par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim prasītājs aprēķinājis

likumiskos nokavējuma procentus 224,15 euro apmērā. Pavisam atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda 3452,75 euro. Pamatojoties uz

Civillikuma 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja, par labu viņam,

pārvaldīšanas maksas parādu, par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 1611,16 euro apmērā, maksas par komunālajiem

pakalpojumiem parādu, par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 1132,07 euro apmērā, uzkrājuma maksas parādu, par

laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 485,37 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus, par laika periodu no

2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 224,15 euro apmērā, kopā 3452,75 euro, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus (lietas 4., 5., 40.,

41.lapa).

[2] Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam

pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1., 4., 107.-123.lapa).

[2.1] Prasītāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt

lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, jo prasītājam pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 4., 123.lapa). No prasītāja

saņemts lūgums izskatīt lietu bez viņa pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, prasītājs prasību uztur pilnā apmērā. Atbildētājs savas saistības joprojām nepilda

(lietas 124.-126.lapa).

[2.2] Atbildētājs – /pers. B/, uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, jo

atbildētājam pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 121., 123.lapa). Atbildētājs viņa neierašanos attaisnojošus iemeslus tiesai

savlaicīgi nav paziņojis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret

prasību nav cēlis.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

[4] Dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ īpašnieks kopš 2008. gada 9. aprīļa ir atbildētājs (lietas 8.lapa).

2009. gada 9. februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgums. Saskaņā ar līguma

1.1.punktu prasītājs apņēmies apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu un veikt mājai piesaistītā zemes gabala sanitāro apkopi,

savukārt atbildētājs apņēmies segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās

daļas lielumam. Līguma 3.1., 3.2.punktā atbildētājs apņēmies maksāt prasītājam apsaimniekošanas maksu 10,71 latus (0,21 latus par katru dzīvojamās

telpas kvadrātmetru) mēnesī, maksu par faktiski patērēto elektroenerģiju koplietošanas telpās, proporcionāli sava nekustamā īpašuma daļai, maksāt

nekustamā īpašuma nodokli. Noteikts, ka maksa par mājas apsaimniekošanu, kā arī maksa par komunālajiem pakalpojumiem maksājama katru mēnesi

līdz nākamā mēneša desmitajam datumam (lietas 9.lapa).

Ar 2009. gada 1. oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, 2014. gada

14. februāra, 2022. gada 16. marta dzīvojamo māju pārvaldīšanas – pilnvarojuma līgumiem Rēzeknes pilsētas dome pilnvarojusi prasītāju pārvaldīt

pašvaldības īpašumā, valdījumā un apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas, t.sk. slēgt apsaimniekošanas līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu, tehnisko apkopi, sanitāro apkopi un labiekārtošanu līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Prasītājam deleģētas tiesības no

dzīvokļu īpašniekiem iekasēt maksājumus par izdevumiem dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā, iekasēt nekustamā īpašuma nodokli, zemes

nomas maksu. Deleģēšanas līguma 4.3.2.punktā un Pilnvarojuma līgumu 2.6.2.punktā prasītājs Rēzeknes pilsētas domes vārdā pilnvarots celt tiesā inter

alia prasības par parādu piedziņu (lietas 11.-25.lapa).

2016. gada maijā, jūnijā veikti dzīvojamās mājas /adrese/ jumta seguma ierīkošanas un lietus ūdens noteku sistēmas nomaiņas darbi, to

apmaksai piešķirts aizdevums 27 900 euro apmērā (lietas 40., 41., 43.lapa).

Apsaimniekošanas maksa no 2015. gada 1. jūlija noteikta 0,48 euro un maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,17 euro par vienu

kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2016. gada 1. jūlija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,2333 euro un maksa mājas uzkrājuma

veidošanai 0,2467 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2017. gada 1. janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta

0,23 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,0950 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no

2018. gada 1. janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,2530 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa

0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2019. gada 1. maija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,3030 euro, maksa

mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2020. gada 1. jūlija –

mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,3180 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu

kvadrātmetru kopējās platības mēnesī (lietas 4., 44., 45.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pušu tiesiskās attiecības reglamentē speciālie likumi. Saskaņā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu

dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, maksāt nodokļus, pildīt dzīvokļu īpašnieku

kopības pieņemtos lēmumus.

Nav strīda, ka dzīvojamā platība ir apsaimniekota, uz to piegādāti komunālie pakalpojumi. Tātad prasītājs ir apsaimniekojis dzīvokli,

atbildētājam ir pienākums maksāt apsaimniekošanas maksu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, maksāt par komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu, tas dalībnieks, kurš līgumu labprātīgi izpildījis, ir tiesīgs prasīt atlīdzību, ja otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņēmis,

bet izvairās izpildīt savu saistību.

[5] No parāda aprēķiniem par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim redzams, ka atbildētāja parāds

izveidojies 2015. gada jūlijā, parāds ir audzis un uz 2023. gada 28. februāri pārvaldīšanas maksas (mājas apsaimniekošana, kredīta atmaksa) parāds

sastāda 1611,16 euro, maksas par komunālajiem pakalpojumiem (elektroenerģijas patēriņš koplietošanas telpās, sadzīves atkritumu izvešana) parāds

1132,07 euro un maksas mājas uzkrājuma veidošanai parāds 485,37 euro, kopā 3228,60 euro (lietas 7., 49.-106.lapa).

Tiesa secina, ka atbildētājs nepilda Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punkta, 13.panta prasības, ka dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu; atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktie izdevumi obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā atlīdzība pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, tāpat jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktie izdevumi

citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu.

Tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja piedzenams pārvaldīšanas maksas, maksas par komunālajiem pakalpojumiem un

maksas mājas uzkrājumam parāds, jo atbildētājs nav pildījis savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veicis maksājumus. Saskaņā ar Civillikuma

1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, [..].

Tādējādi atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i. prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma

1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

[6] Tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenams ne tikai pārvaldīšanas maksas, maksas par komunālajiem

pakalpojumiem un maksas mājas uzkrājumam parāds, bet arī likumiskie nokavējuma procenti 224,15 euro apmērā par laika periodu no 2021. gada

1. janvāra līdz 2023. gada 28. februārim (likumiskos nokavējuma procentus, kas bija aprēķināti par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2020. gada

31. decembrim atbildētājs dzēsis) (detalizēts to aprēķins sniegts parādu aprēķinā) (lietas 5., 7., 49.-106.lapa), jo atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i.

prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu. Saistības nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko

pēc likuma pienākas procentu samaksa.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Prasītājs atbildētājam nosūtījis 2018. gada 2. jūlija, 2019. gada 24. janvāra, 26. marta, 2. jūlija un 7. oktobra, 2021. gada 24. septembra

un 2022. gada 18. maija pirmstiesas brīdinājumus, aicinājis atbildētāju nokārtot parādsaistības, brīdinājis par prasības celšanu tiesā saistību neizpildes

gadījumā (lietas 26.-32.lapa). Atbildētājs savas saistības nav pildījis, pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, nav

piestādījis.

Tiesa secina, ka atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda – pārvaldīšanas maksas parāds 1611,16 euro apmērā, maksas par

komunālajiem pakalpojumiem parāds 1132,07 euro apmērā, maksas mājas uzkrājuma veidošanai parāds 485,37 euro apmērā un likumiskie

nokavējuma procenti 224,15 euro apmērā, kopā 3452,75 euro.

[7] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā jānorāda arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas

Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75, 2009. gada 25. novembra lēmumu lietā Nr. SPC-111, 2013. gada 26. aprīļa

spriedumu lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesai minētās normas izpratnē,

apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus. Sprieduma nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc

likuma pienākas procentu samaksa.

Ievērojot minēto, kā arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 paustās

atziņas, ka: „[..] sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja piespriestie naudas maksājumi nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes

noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma izpilde sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā un notecējis

termiņš tā labprātīgai izpildei”, ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus – sešus procentus gadā, no ar

spriedumu piedzītās (ne vien par pamatparādu, ja tā atmaksa nenotiks sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī par citiem prasījumiem,

kuri atbildētājam jāveic šajā termiņā, tostarp par piedzītajām summām, kas izriet no apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī par piedzītajiem

tiesāšanās izdevumiem (Senāta Civillietu departamenta senatoru 2021. gada 15. decembra kopsapulces lēmums)) summas, par laiku no dienas, kad

beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu (visas ar spriedumu piedzītās summas lielumu).

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu no

atbildētāja, par labu prasītājam, piedzenami lietā samaksātie tiesas izdevumi, un proti: samaksātā valsts nodeva par prasību, kas novērtējama naudas

summā, 372,75 euro apmērā (320 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro (prasības summa – 3452,75 euro)) (lietas 6.,

42.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešo daļu, 44.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu no atbildētāja, par labu prasītājam,

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā, proti, 1,85 euro (lietas

8.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos

piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, un proti: ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 9 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193., 195.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas

kods/, par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, pārvaldīšanas maksas parādu, par laiku no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 1611,16 (viens tūkstotis seši

simti vienpadsmit euro 16 centi) euro apmērā, maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādu, par laiku no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada

28. februārim, 1132,07 (viens tūkstotis viens simts trīsdesmit divi euro 7 centi) euro apmērā, uzkrājuma maksas parādu, par laiku no 2015. gada 1. jūlija

līdz 2023. gada 28. februārim, 485,37 (četri simti astoņdesmit pieci euro 37 centi) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus, par laiku no

2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 28. februārim, 224,15 (divi simti divdesmit četri euro 15 centi) euro apmērā, kopā 3452,75 (trīs tūkstoši četri

simti piecdesmit divi euro 75 centi) euro, kā arī samaksātos tiesas izdevumus 372,75 (trīs simti septiņdesmit divi euro 75 centi) euro apmērā un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 1,85 (viens euro 85 centi) euro apmērā, kopā 3827,35 (trīs tūkstoši astoņi simti divdesmit septiņi euro 35 centi) euro,

nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no ar spriedumu piedzītās – 3827,35 euro, summas par laiku no dienas, kad beidzies tiesas

noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums C/, kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 (deviņi) euro apmērā.

Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, norādot maksājuma mērķi – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā

Nr. C 26097723.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, sprieduma labprātīgas izpildes termiņā, iesniedzams

Latgales rajona tiesā.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai

izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2023. gada 2. novembra, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Latgales rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) A.Jonikāns