Court orders management company to collect unpaid maintenance fees from apartment owner under shared ownership law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the management company to collect outstanding fees for building maintenance and utilities. The plaintiff relied on shared ownership agreements to establish the defendant's obligation to pay proportional shares of expenses. The court found the evidence sufficient to confirm the debt and granted the claim for payment plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 191., 193., 195. panti; Under shared ownership agreements, the owner is legally bound to pay proportional maintenance fees, and the court may order collection of such debts upon proof of the contractual obligation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:LRT:2023:1102.C26097723.4.S
Civillieta Nr. C 26097723
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2023. gada 2. novembrī
Latgales rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
ar sekretāri I.Stepuli,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers.
B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rēzeknes tiesā (pēc reorganizācijas 2023. gada 1. jūlijā – Latgales rajona tiesā) prasības pieteikumu pret /pers. B/ (turpmāk arī –
atbildētājs) par parāda piedziņu iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk arī – prasītājs). Prasītājs norāda, ka atbildētājs ir
dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks. Prasītājs, pamatojoties uz 2009. gada 9. februāra dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu, 2009. gada
1. oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, 2014. gada 14. februāra un 2022. gada
16. marta dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumiem, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Prasītājs uzskata, ka, saskaņā ar Dzīvokļa
īpašuma likuma 10., 13.pantu, līgumiem prasītājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt
atbildētājs apņēmies segt prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Apsaimniekošanas maksa no 2015. gada 1. jūlija bija noteikta 0,48 euro un maksa mājas
uzkrājuma veidošanai 0,17 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2016. gada 1. jūlija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta
0,2333 euro un maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,2467 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2017. gada 1. janvāra – mājas
apsaimniekošanas maksa noteikta 0,23 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,0950 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru
kopējās platības mēnesī; no 2018. gada 1. janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,2530 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai
0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2019. gada 1. maija – mājas apsaimniekošanas
maksa noteikta 0,3030 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības
mēnesī; no 2020. gada 1. jūlija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,3180 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta
atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī. Papildus apsaimniekošanas maksai, atbildētājs apņēmies maksāt prasītājam par
faktiski patērēto elektroenerģiju koplietošanas telpās, nekustamā īpašuma nodokli proporcionāli sava nekustamā īpašuma daļai, apņēmies segt pārējos
izdevumus par papildus sniegtajiem pakalpojumiem. Prasītājs norāda, ka atbildētājs savas saistības nav pildījis, apsaimniekošanas maksu, maksu mājas
uzkrājuma veidošanai, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem nav maksājis. Par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada
28. februārim pārvaldīšanas izdevumu parāds sastāda 1611,16 euro, parāds par komunālajiem pakalpojumiem 1132,07 euro, maksas mājas uzkrājuma
veidošanai parāds 485,37 euro, kopā 3228,60 euro. Tāpat par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim prasītājs aprēķinājis
likumiskos nokavējuma procentus 224,15 euro apmērā. Pavisam atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda 3452,75 euro. Pamatojoties uz
Civillikuma 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja, par labu viņam,
pārvaldīšanas maksas parādu, par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 1611,16 euro apmērā, maksas par komunālajiem
pakalpojumiem parādu, par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 1132,07 euro apmērā, uzkrājuma maksas parādu, par
laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 485,37 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus, par laika periodu no
2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 224,15 euro apmērā, kopā 3452,75 euro, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus (lietas 4., 5., 40.,
41.lapa).
[2] Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam
pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1., 4., 107.-123.lapa).
[2.1] Prasītāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt
lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, jo prasītājam pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 4., 123.lapa). No prasītāja
saņemts lūgums izskatīt lietu bez viņa pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, prasītājs prasību uztur pilnā apmērā. Atbildētājs savas saistības joprojām nepilda
(lietas 124.-126.lapa).
[2.2] Atbildētājs – /pers. B/, uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, jo
atbildētājam pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 121., 123.lapa). Atbildētājs viņa neierašanos attaisnojošus iemeslus tiesai
savlaicīgi nav paziņojis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret
prasību nav cēlis.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.
[4] Dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ īpašnieks kopš 2008. gada 9. aprīļa ir atbildētājs (lietas 8.lapa).
2009. gada 9. februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgums. Saskaņā ar līguma
1.1.punktu prasītājs apņēmies apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu un veikt mājai piesaistītā zemes gabala sanitāro apkopi,
savukārt atbildētājs apņēmies segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās
daļas lielumam. Līguma 3.1., 3.2.punktā atbildētājs apņēmies maksāt prasītājam apsaimniekošanas maksu 10,71 latus (0,21 latus par katru dzīvojamās
telpas kvadrātmetru) mēnesī, maksu par faktiski patērēto elektroenerģiju koplietošanas telpās, proporcionāli sava nekustamā īpašuma daļai, maksāt
nekustamā īpašuma nodokli. Noteikts, ka maksa par mājas apsaimniekošanu, kā arī maksa par komunālajiem pakalpojumiem maksājama katru mēnesi
līdz nākamā mēneša desmitajam datumam (lietas 9.lapa).
Ar 2009. gada 1. oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, 2014. gada
14. februāra, 2022. gada 16. marta dzīvojamo māju pārvaldīšanas – pilnvarojuma līgumiem Rēzeknes pilsētas dome pilnvarojusi prasītāju pārvaldīt
pašvaldības īpašumā, valdījumā un apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas, t.sk. slēgt apsaimniekošanas līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu, tehnisko apkopi, sanitāro apkopi un labiekārtošanu līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Prasītājam deleģētas tiesības no
dzīvokļu īpašniekiem iekasēt maksājumus par izdevumiem dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā, iekasēt nekustamā īpašuma nodokli, zemes
nomas maksu. Deleģēšanas līguma 4.3.2.punktā un Pilnvarojuma līgumu 2.6.2.punktā prasītājs Rēzeknes pilsētas domes vārdā pilnvarots celt tiesā inter
alia prasības par parādu piedziņu (lietas 11.-25.lapa).
2016. gada maijā, jūnijā veikti dzīvojamās mājas /adrese/ jumta seguma ierīkošanas un lietus ūdens noteku sistēmas nomaiņas darbi, to
apmaksai piešķirts aizdevums 27 900 euro apmērā (lietas 40., 41., 43.lapa).
Apsaimniekošanas maksa no 2015. gada 1. jūlija noteikta 0,48 euro un maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,17 euro par vienu
kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2016. gada 1. jūlija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,2333 euro un maksa mājas uzkrājuma
veidošanai 0,2467 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2017. gada 1. janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta
0,23 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,0950 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no
2018. gada 1. janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,2530 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa
0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2019. gada 1. maija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,3030 euro, maksa
mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī; no 2020. gada 1. jūlija –
mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,3180 euro, maksa mājas uzkrājuma veidošanai 0,1020 euro un kredīta atmaksa 0,1550 euro par vienu
kvadrātmetru kopējās platības mēnesī (lietas 4., 44., 45.lapa).
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pušu tiesiskās attiecības reglamentē speciālie likumi. Saskaņā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu
dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, maksāt nodokļus, pildīt dzīvokļu īpašnieku
kopības pieņemtos lēmumus.
Nav strīda, ka dzīvojamā platība ir apsaimniekota, uz to piegādāti komunālie pakalpojumi. Tātad prasītājs ir apsaimniekojis dzīvokli,
atbildētājam ir pienākums maksāt apsaimniekošanas maksu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, maksāt par komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu, tas dalībnieks, kurš līgumu labprātīgi izpildījis, ir tiesīgs prasīt atlīdzību, ja otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņēmis,
bet izvairās izpildīt savu saistību.
[5] No parāda aprēķiniem par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim redzams, ka atbildētāja parāds
izveidojies 2015. gada jūlijā, parāds ir audzis un uz 2023. gada 28. februāri pārvaldīšanas maksas (mājas apsaimniekošana, kredīta atmaksa) parāds
sastāda 1611,16 euro, maksas par komunālajiem pakalpojumiem (elektroenerģijas patēriņš koplietošanas telpās, sadzīves atkritumu izvešana) parāds
1132,07 euro un maksas mājas uzkrājuma veidošanai parāds 485,37 euro, kopā 3228,60 euro (lietas 7., 49.-106.lapa).
Tiesa secina, ka atbildētājs nepilda Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punkta, 13.panta prasības, ka dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu; atbilstoši viņa dzīvokļa
īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktie izdevumi obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā atlīdzība pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, tāpat jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktie izdevumi
citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas
izdevumu veidošanu.
Tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja piedzenams pārvaldīšanas maksas, maksas par komunālajiem pakalpojumiem un
maksas mājas uzkrājumam parāds, jo atbildētājs nav pildījis savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veicis maksājumus. Saskaņā ar Civillikuma
1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības
nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, [..].
Tādējādi atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,
negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i. prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma
1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.
[6] Tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenams ne tikai pārvaldīšanas maksas, maksas par komunālajiem
pakalpojumiem un maksas mājas uzkrājumam parāds, bet arī likumiskie nokavējuma procenti 224,15 euro apmērā par laika periodu no 2021. gada
1. janvāra līdz 2023. gada 28. februārim (likumiskos nokavējuma procentus, kas bija aprēķināti par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2020. gada
31. decembrim atbildētājs dzēsis) (detalizēts to aprēķins sniegts parādu aprēķinā) (lietas 5., 7., 49.-106.lapa), jo atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i.
prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu. Saistības nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko
pēc likuma pienākas procentu samaksa.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par
katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.
Prasītājs atbildētājam nosūtījis 2018. gada 2. jūlija, 2019. gada 24. janvāra, 26. marta, 2. jūlija un 7. oktobra, 2021. gada 24. septembra
un 2022. gada 18. maija pirmstiesas brīdinājumus, aicinājis atbildētāju nokārtot parādsaistības, brīdinājis par prasības celšanu tiesā saistību neizpildes
gadījumā (lietas 26.-32.lapa). Atbildētājs savas saistības nav pildījis, pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, nav
piestādījis.
Tiesa secina, ka atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda – pārvaldīšanas maksas parāds 1611,16 euro apmērā, maksas par
komunālajiem pakalpojumiem parāds 1132,07 euro apmērā, maksas mājas uzkrājuma veidošanai parāds 485,37 euro apmērā un likumiskie
nokavējuma procenti 224,15 euro apmērā, kopā 3452,75 euro.
[7] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā jānorāda arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas
Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75, 2009. gada 25. novembra lēmumu lietā Nr. SPC-111, 2013. gada 26. aprīļa
spriedumu lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesai minētās normas izpratnē,
apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus. Sprieduma nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc
likuma pienākas procentu samaksa.
Ievērojot minēto, kā arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 paustās
atziņas, ka: „[..] sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja piespriestie naudas maksājumi nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes
noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma izpilde sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā un notecējis
termiņš tā labprātīgai izpildei”, ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus – sešus procentus gadā, no ar
spriedumu piedzītās (ne vien par pamatparādu, ja tā atmaksa nenotiks sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī par citiem prasījumiem,
kuri atbildētājam jāveic šajā termiņā, tostarp par piedzītajām summām, kas izriet no apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī par piedzītajiem
tiesāšanās izdevumiem (Senāta Civillietu departamenta senatoru 2021. gada 15. decembra kopsapulces lēmums)) summas, par laiku no dienas, kad
beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu (visas ar spriedumu piedzītās summas lielumu).
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu no
atbildētāja, par labu prasītājam, piedzenami lietā samaksātie tiesas izdevumi, un proti: samaksātā valsts nodeva par prasību, kas novērtējama naudas
summā, 372,75 euro apmērā (320 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro (prasības summa – 3452,75 euro)) (lietas 6.,
42.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešo daļu, 44.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu no atbildētāja, par labu prasītājam,
piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā, proti, 1,85 euro (lietas
8.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos
piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, un proti: ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un
izsniegšanu saistītie izdevumi 9 euro apmērā (lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam
nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193., 195.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas
kods/, par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, pārvaldīšanas maksas parādu, par laiku no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, 1611,16 (viens tūkstotis seši
simti vienpadsmit euro 16 centi) euro apmērā, maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādu, par laiku no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada
28. februārim, 1132,07 (viens tūkstotis viens simts trīsdesmit divi euro 7 centi) euro apmērā, uzkrājuma maksas parādu, par laiku no 2015. gada 1. jūlija
līdz 2023. gada 28. februārim, 485,37 (četri simti astoņdesmit pieci euro 37 centi) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus, par laiku no
2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 28. februārim, 224,15 (divi simti divdesmit četri euro 15 centi) euro apmērā, kopā 3452,75 (trīs tūkstoši četri
simti piecdesmit divi euro 75 centi) euro, kā arī samaksātos tiesas izdevumus 372,75 (trīs simti septiņdesmit divi euro 75 centi) euro apmērā un ar lietas
vešanu saistītos izdevumus 1,85 (viens euro 85 centi) euro apmērā, kopā 3827,35 (trīs tūkstoši astoņi simti divdesmit septiņi euro 35 centi) euro,
nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no ar spriedumu piedzītās – 3827,35 euro, summas par laiku no dienas, kad beidzies tiesas
noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums C/, kontā Nr./konta numurs/.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 (deviņi) euro apmērā.
Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā
Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, norādot maksājuma mērķi – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā
Nr. C 26097723.
Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, sprieduma labprātīgas izpildes termiņā, iesniedzams
Latgales rajona tiesā.
Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai
izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2023. gada 2. novembra, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Latgales rajona tiesā.
Tiesnesis (paraksts) A.Jonikāns