Court imposes administrative arrest for failure to appear during police control checks.

Lieta Nr.P131043516

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 20.decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Vanaga,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta attiecībā uz

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

konstatēja

no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores S.Kožaro sastādītā administratīvā

pārkāpuma protokola Nr.PC 184795 redzams, ka /pers. A/, pārkāpjot papildsoda noteikumus, 2016.gada 17.novembrī plkst.00.10 pārbaudes laikā

neatradās savā dzīves vietā /adrese/. Ar šīm darbībām /pers. A/ pārkāpa papildsoda – policijas kontroles noteikumus, par ko paredzēta administratīvā

atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka gulējis un nedzirdēja durvju zvanu.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

/pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma fakts apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem dokumentiem.

2016.gada 5.decembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 184796, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektores S.Kožaro ziņojums un 2016.gada 17.novembra pārbaudes akts apstiprina /pers. A/ izdarītā administratīvā

pārkāpuma faktu, pārkāpjot papildsoda noteikumus, pārbaudes laikā neatrodoties savā dzīves vietā.

/pers. A/ 2016.gada 5.decembra paskaidrojums pierāda, ka 2016.gada 6.jūlijā viņam izskaidroti policijas kontroles noteikumi, par ko parakstījies

lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, no kuriem 1.1.pants aizliedz atstāt dzīves vietu no plkst.23.00 līdz 06.00. 2016.gada

17.novembrī plkst.00.10 pārbaudes laikā neatvēra durvis, jo gulējis.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 26.marta spriedums apliecina, ka /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas un sodīts piemērojot Krimināllikuma 51.panta nosacījumus – ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem 9

mēnešiem un ar policijas kontroli uz 2 gadiem.

2016.gada 16.jūlija lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu pierāda, ka /pers. A/ noteikts aizliegums atstāt dzīves vietu no

plkst.23.00 līdz 06.00, turklāt /pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka lēmuma būtība ir saprotama, ir izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas

gadījumā viņu sauks pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

2016.gada 11.aprīļa /pers. A/ paskaidrojums apliecina, ka /pers. A/ policijas kontroles noteikumi ir izskaidroti, šo noteikumu pārkāpšanas

gadījumā tiks saukts pie administratīvās un kriminālatbildības.

Pārbaudot augstāk minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, proti, lai arī /pers. A/ noteikta policijas kontrole, viņš tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona,

kurai noteikta policijas kontrole uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas

vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktā ir noteikts, ka papildsodu — policijas kontrole turpina izciest personas, kurām tas

piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, proti, personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var

piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu

izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai

reģistrētos; lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai,

kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc

minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks.

Turklāt 2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole - īstenošanas kārtība” 25.punkts nosaka, ka par

policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Tiesas ieskatā, /pers. A/ kā policijas kontrolei pakļautajai personai ir jāpilda un jāievēro noteiktā papildsoda nosacījumi, savukārt lietā ir konstatēta

šo nosacījumu nepildīšana. Šo nosacījumu izpildei nevar piešķirt vispārēju vai nenozīmīgu attieksmi. Tieši kontrolējamai personai ir jārūpējas par to, lai

policijas darbiniekam būtu iespēja pārliecināties, ka persona atrodas dzīvesvietā un ir sasniedzama. Tādējādi sūdzības iesniedzējam bija jānodrošina, lai

viņš pārbaudes laikā būtu sasniedzams dzīvesvietā.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minētos apstākļus tiesa ņem vērā tādā apmērā, cik tos

lietas ietvaros iespējams noskaidrot.

Par personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis /datums/, neprecējies, apgādībā esošu personu nav, ar 9 klašu izglītību, nestrādā, atrodas

apcietinājumā kriminālprocesa ietvaros, agrāk sodīts.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantu, tiesa /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatē.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantu, tiesa /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams pārkāpējam /pers. A/ nosakot Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177.panta sankcijā paredzēto sodu - administratīvo arestu. Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un /pers. A/

noturīgo tendenci likumpārkāpumu izdarīšanā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 213., 243., 274., 275., 289.6., 289.7 .,

289. ., 289. , 289.18pantu

13 16

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīt piemērojot administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

Spriedums labprātīgi izpildāms VP RRP Rīgas Zemgales iecirknī, Alīses iela 3, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Sprieduma pilns teksts pieejams 2016.gada 23.decembrī.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc

tā nodošanas pastā.

Tiesnese I.Vanaga