Court allows small claims suit against tenants for unpaid rent, damages, and legal costs based on social housing contracts.

Lieta Nr.C23073516

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā, 2017.gada 24.janvārī

Madonas rajona tiesas tiesnesis A.Stienis

2017.gada 24.janvārī izskatījis rakstveida procesā Madonā, Avotu-8 civillietu Valmieras pilsētas pašvaldības maza apmēra prasībā pret /pers. A/

un /pers. B/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

Madonas rajona tiesā 2016.gada 7.novembrī saņemta Valmieras pilsētas pašvaldības maza apmēra prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka, pamatojoties uz Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2008.gada 10.jūlija lēmumu Nr.377 (ar kuru

atļauts slēgt pagaidu izvietojamās dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/) kopš 2009.gada 15.janvāra, kad starp Valmieras pilsētas pašvaldību kā

izīrētāju un /pers. A/ (pirms laulības šķiršanas /pers. A/) kā īrnieku noslēgts pagaidu izvietojamās dzīvojamās telpas īres līgums par to, ka izīrētājs nodod,

bet īrnieks pieņem lietošanā dzīvojamo telpu /adrese/, ar atbildētāju /pers. A/ uzsāktas īres tiesiskās attiecības. Norādītajā dzīvojamā telpā atbildētāja

kopā ar savu ģimeni mitinājusies līdz 2012.gada 1.februārim, jo starp pusēm 2012.gada 20.janvārī un 2012.gada 31.maijā noslēgts sociālā dzīvokļa īres

līgums par dzīvojamās telpas /adrese/ nodošanu īrnieka un tā ģimenes rīcībā.

2012.gada 27.septembrī starp pusēm noslēgts sociālā dzīvokļa īres līgums par to, ka izīrētājs nodod, bet īrnieks pieņem lietošanā dzīvojamo telpu

/adrese/. Īrnieks kopā ar savas ģimenes locekļiem minētajā dzīvojamā telpā /adrese/ mitinājusies līdz 2014.gada 1.februārim, jo ar Valmieras pilsētas

pašvaldības domes 2014.gada 30.janvāra lēmumu Nr.1 īres tiesiskās attiecības ar atbildētāju /pers. A/ izbeigtas. Lai arī 2012.gada 31.maijā noslēgtā

sociālā dzīvokļa īres līguma darbības termiņš bijis līdz 2012.gada 31.augustam, tomēr /pers. A/ ar ģimeni turpinājusi mitināties norādītajā telpā, jo

nākamais īres līgums ar atbildētāju noslēgts tikai 2012.gada 27.septembrī.

Prasības pieteikumā norādītais īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts par telpām, kuras atbildētāja īrējusi no pašvaldības -

/adrese/ un /adrese/, par ko atbildētāja līdz šim pilnībā neesot norēķinājusies ar prasītāju. Saskaņā ar aprēķiniem, tad parāds 644,44 EUR apmērā

izveidojies par telpu, kas atrodas /adrese/, savukārt parāds 1277,75 EUR apmērā izveidojies par telpu, kas atrodas /adrese/.

Līgumsods aprēķināts pamatojoties uz sociālo dzīvokļu īres līgumu 2.4.punktu, kas ar atbildētāju noslēgti 2012.gada 20.janvārī un 2012.gada

31.maijā. Tā kā abu līgumu 2.4.punktā norādīts, ka par maksājumu kavējumu maksājama “soda nauda”, tad prasītāja ieskatā puses pielīgušas sankciju

līgumu neizpildes vai daļējas neizpildes gadījumā un tādejādi pielīgtā “soda nauda” tulkojama par līgumsodu Civillikuma 1716.panta izpratnē.

Atbildētājs /persona A./ un /adrese/ iemitinājies kopā ar savu sievu /pers. A/, ko apstiprina īres līgumos ietvertā informācija par īrnieces /pers. A/

ģimenes locekļiem. Lai arī šobrīd atbildētāja /pers. B/ laulība ar /pers. A/ esot šķirta, ko apliecinot Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļas izziņa, tomēr

tā kā /pers. B/ dzīvojis iepriekš norādītajās adreses, tad secināms, ka tam esot solidāra atbildība par izveidojušos parādu. Ņemot vērā to, ka pret

atbildētāju celta prasība par parāda un līgumsoda piedziņu, tad tās ģimenes loceklim vīram /pers. B/ esot solidāra atbildība par parāda saistībām un

prasība daļā ceļama arī pret atbildētāju /pers. B/.

Ar Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 30.janvāra un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodaļas

2016.gada 29.augusta lēmumu bez izskatīšanas atstāti prasītājas pilnvarotās pārstāves SIA “Valmieras Namsaimnieks” un prasītāja pieteikumi pret /pers.

A/ par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, jo neesot iespējama brīdinājumu izsniegšana parādniecei.

Iesniedzot pieteikumus par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, samaksāta ne tikai valsts nodeva, bet arī ar brīdinājuma izsniegšanu

saistītie izdevumi 14,94 EUR. Tā kā Civilprocesa likuma normas neparedzot minētā maksājuma ieskaitīšanu ceļot prasību vispārējā kārtībā, tad minētā

summa 14,94 EUR uzskatāma par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, jo pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un šī

prasība, kas celta vispārējās prasības tiesvedības kārtībā, uzskatāmi par savstarpēji saistītiem.

2016.gada 27.decembrī tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā lūgts civillietas materiāliem pievienot pierādījumus, kas apliecinot prasītāja

tiesāšanās izdevumu apmēru. Iesniegumam pievienots rēķins Nr.11-1-2016/11 par prasības pieteikuma sagatavošanu un maksājuma uzdevums

Nr.163291 par minētā rēķina apmaksu.

Prasītājs prasību pamatojis ar Civillikuma 1425., 1431., 1587., 1716., 1717., 1828.pantu, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām” 13.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, 12.pantu un lūdzis piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu

Valmieras pilsētas pašvaldībai parādu 1277,75 EUR, parādu 644,44 EUR, līgumsodu 14,71 EUR, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Valmieras pilsētas pašvaldības prasībā norādītā galvenā parāda summa ir 1922,19 EUR, līdz ar to prasība atbilst Civilprocesa likuma 250.19panta

nosacījumiem par maza apmēra prasības ierosināšanu.

Ar tiesas 2016.gada 13.decembra lēmumu Valmieras pilsētas pašvaldības maza apmēra prasību nolemts skatīt rakstveida procesā, to savā prasībā

lūdzis arī prasītājs.

Atbildētājiem/pers. A/ un /pers. B/ adresētie dokumenti nosūtīti uz viņu deklarēto dzīvesvietu saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu.

/pers. A/ adresētais sūtījums atgriezts tiesā ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks, kā arī uz atstāto aicinājumu viņa nereaģē. Turklāt tiesā nav iesniegti

pierādījumi par tādiem objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no atbildētājas gribas būtu bijuši par šķērsli šo dokumentu saņemšanai. Savukārt/pers. B/

adresētais sūtījums nav atgriezts tiesā – tātad - sasniedzis adresātu. Pie šādiem apstākļiem uzskatāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta

pirmās daļas 3.punktu un otro daļu atbildētājiem ir paziņots par celto prasību un lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Līdz šī nolēmuma pieņemšanas

brīdim tiesā nav saņemti ne atbildētāju paskaidrojumi par prasību vai iebildumi pret to, ne arī pretprasība, kā arī atbildētāji nav izteikuši savu viedokli par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē.

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, u ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.punkta pirmā un otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

No pierādījumiem lietā redzams, ka starp Valmieras pilsētas pašvaldību kā izīrētāju, /pers. A/ kā īrnieci un /pers. B/ kā ģimenes locekli 2009.gada

15.janvārī noslēgts pagaidu izvietojamās dzīvojamās telpas īres līgums Nrlīguma numurskas bija noslēgts uz laiku līdz 2010.gada 15.janvārim (lietas 34.-

35.lapa)), 2012.gada 27.septembrī – sociālā dzīvokļa īres līgums Nr.400-3-2/12/451 (uz laiku līdz 2012.gada 27.decembrim (lietas 28.-29.lapa)) un

2013.gada 28.februārī - dzīvojamās telpas īres līgums Nr.līguma numurs (uz laiku līdz 2014.gada 28.februārim (lietas 26.-27.lapa)), saskaņā ar kuriem

prasītājs-izīrētājs nodeva, bet atbildētāja-īrniece ar saviem ģimenes locekļiem pieņēma lietošanā dzīvojamo telpu –dzīvokli Nr.308, /adrese/, ar

centrālapkuri, ūdensvadu, kanalizāciju, karsto ūdeni un eletroapgaismojumu.

No lietas materiāliem pievienotā 2012.gada 20.janvārī sociālā dzīvokļa īres līguma Nr.līguma numurs(tika noslēgts uz laiku līdz 2012.gada

20.martam (lietas 36.-37.lapa)) un 2012.gada 31.maijā sociālā dzīvokļa īres līguma Nr.līguma numurs (uz laiku līdz 2012.gada 31.augustam (lietas 38.-

39.lapa)) redzams, ka tie noslēgti starp Valmieras pilsētas pašvaldību kā izīrētāju, /pers. A/ kā īrnieci un /pers. B/ kā ģimenes locekli par to, ka prasītājs-

izīrētājs nodevis, bet atbildētāja-īrniece ar saviem ģimenes locekļiem pieņēma lietošanā sociālo dzīvokli Nr.319, /adrese/, ar centrālapkuri, ūdensvadu,

kanalizāciju, karsto ūdeni, gāzi un eletroapgaismojumu.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētie līgumi ir tiesiski noslēgti, sakarā ar ko katra no pusēm var prasīt līgumu izpildi, pamatojoties uz Civillikuma

1590.pantu.

No prasības pieteikuma un lietā esošajiem pierādījumiem tiesa secina, ka starp pusēm noslēgti līgumi, kuru daļā par norēķinu veikšanu atbildētāja

nav izpildījusi. /pers. A/ savas līgumu saistības pret prasītāju nav pildījusi pienācīgi, jo nav veikusi pielīgtos un regulārus maksājumus atbilstoši līgumu

noteikumiem, par ko liecina prasītāja sastādītie parāda aprēķini par pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem /adrese/, par laika periodu no

2012.gada 1.decembra līdz 2014.gada 31.janvārim (lietas 16.lapa) un /adrese/, par laika periodu no 2012.gada 1.februāra līdz 2012.gada

30.septembrim (lietas 15.lapa). Saskaņā ar minēto atbildētājai izveidojies īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds par iepriekš minētajām telpām,

kuras atbildētāja ar saviem ģimenes locekļiem īrēja no pašvaldības.

No lietā esošiem aprēķiniem tiesa secina, ka parāds 1277,75 EUR apmērā izveidojies par dzīvojamo telpu, kas atrodas /adrese/, bet parāds

644,44 EUR apmērā un līgumsods 14,71 EUR apmērā izveidojies par dzīvojamo telpu, kas atrodas /adrese/.

Sakarā ar to, ka /pers. A/ ar līgumiem uzņemtās saistības nepildīja, prasītājs atbildētājai 2013.gada 9.septembrī, 2014.gada 27.februārī, 2015.gada

8.oktobrī un 2016.gada 10.februārī nosūtīja brīdinājumus (lietas 40., 43., 44., 45.lapa), kā arī 2014.gada 27.februārī /pers. B/ nosūtīts brīdinājums

(lietas 43.lapa).

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāji pēc brīdinājumu nosūtīšanas būtu izpildījuši savas saistības un parāda summu pilnībā vai daļēji būtu

samaksājuši. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus, norādīto parāda esamību, parāda apmēru un parāda aprēķinu.

Pamatojoties uz minēto, kā arī ņemot vērā to, ka /pers. A/ nav apstrīdējusi īres līgumus un to izrietošās saistības, tiesa atzīst par pamatotu un pierādītu

prasību daļā par parāda piedziņu 1277,75 EUR apmērā par dzīvojamo telpu, kas atrodas /adrese/, un par parāda piedziņu 644,44 EUR apmērā par

dzīvojamo telpu, kas atrodas /adrese/.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). [..] Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbildētāja ar savu parakstu uz 2012.gada 20.janvāra un 2012.gada 31.maija sociālā dzīvokļa īres līgumiem ir apliecinājusi savu piekrišanu tajā

ietvertajiem nosacījumiem, tātad faktiski piekritusi līgumsoda piemērošanai īres un komunālo maksājumu kavējumu gadījumos (līgumu 2.4.punkts). No

prasības pieteikuma un lietā esošajiem pierādījumiem tiesa secina, ka /pers. A/ savas līgumu saistības nav pildījusi pienācīgi, kā rezultātā prasītājs

izmantojis no līgumu izrietošās tiesības un aprēķinājis līgumsodu. Prasības pieteikumā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas līgumsodu 14,71 EUR

apmērā par īres un komunālo maksājumu kavējumu. Tātad līgumsoda apmērs prasības celšanas brīdī bija atbilstošs Civillikuma 1716.panta trešajai daļai.

Līdz ar to un saskaņā ar iepriekš minēto likuma normu tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasības pieteikumā norādīto līgumsodu 14,71 EUR apmērā,

kas ir piedzenams par labu prasītājam. Tiesas uzskatā šāds līgumsoda apmērs ir samērīgs ar galveno saistības apmēru.

Ņemot vērā lietā esošos materiālus tiesa uzskata, ka prasītāja prasība par parāda piedziņu attiecībā uz /pers. A/ ir pierādīta ar lietā esošajiem

materiāliem. Atbildētāja, parakstot īres līgumus, ir uzņēmusies līgumsaistības, kā arī visa parāda atmaksu.

Prasītājs maza apmēra prasībā lūdz uzkrājušo parādu piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

10.panta otro daļu.

Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.punkta pirmo daļu personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta

attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar šī likuma 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas

tiesības un pienākumi kā īrniekam, pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma

saistībām.

Ar lietā esošajiem īres līgumiem pierādās, ka /pers. A/ ir dzīvojusi īrētajās telpās kopā ar /pers. B/, jo visos īres līgumos /pers. B/ ir ierakstīts kā

ģimenes loceklis. Līdz ar to tiesa uzskata, ka gan prasītājs, gan atbildētāja attiecībā uz ģimenes locekļa - /pers. B/ iemitināšanu īrnieces īrētajā dzīvojamā

telpā ir rīkojušies atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” nosacījumiem.

No minētā tiesa secina, ka prasītājam ir tiesības vērsties pret /pers. B/ kā pret parādnieku. Līdz ar to un saskaņā ar iepriekš minētajā tiesību

normām parāds no abiem atbildētājiem ir piedzenams solidāri.

Ņemot vērā to, ka atbildētāji nekādus paskaidrojumus vai iebildumus nav snieguši, tiesai nav pamata apšaubīt ne parāda summu, ne arī faktu, ka

līdz šim tas nav atdots, jo lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāji būtu veikuši maksājumus parāda samaksai. Kā arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja

iesniegtos pierādījumus. Izvērtējot iepriekš minēto kopumā, tiesa secina, ka parāds ir pamatots ar iepriekš minētājiem līgumu nosacījumiem un prasības

pieteikuma pielikumā veiktie aprēķini ir tiem atbilstoši. Līdz ar to atzīstams, ka parādniekiem ir pienākums izpildīt savas saistības, kā tas noteikts

norādītajā Civillikuma 1587.pantā un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.punkta otrajā daļā.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no /pers. A/ un /pers. B/ solidāri piedzenami prasītāja samaksātie

tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 290,54 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR, kas pierādās ar lietā esošajiem maksājuma

uzdevumiem (lietas 9.-11., 13.lapa).

Izdevumi par advokāta palīdzību (juridiskās palīdzības sniegšanu) saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.pantu ir pieskaitāmi tiesāšanās izdevumiem

(t.i., ar lietas vešanu saistītie izdevumi), un atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai tos piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a”

apakšpunktu un 44.panta otro daļu, apmierinot prasību, no /pers. A/ un /pers. B/ solidāri piedzenami prasītāja samaksātie izdevumi par advokāta

palīdzību, t.i., ar lietas vešanu saistītie izdevumi 381,15 EUR apmērā, kas pierādās ar lietā esošo 2016.gada 3.novembra Latvijas Zvērinātu Advokātu

kolēģijas orderi Nr.31687 (lietas 52.lapa), 2016.gada 1.novembra rēķinu Nr.11-1-2016/11 par prasības pieteikuma sagatavošanu (lietas 63.lapa) un šī

rēķina samaksu apliecinošo dokumentu Nr.163291 (lietas 64.lapa).

Apmierināms ir arī prasījums par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu 14,94 EUR (7,47 EUR + 7,47 EUR) apmērā, kas lietā tiek

pierādīts ar lietā esošiem maksājumu uzdevumiem (lietas 12, 14.lapa) un kas no /pers. A/ un /pers. B/ solidāri piedzenami prasītāja labā. Šo summu veido

izdevumi, kas saistīti ar brīdinājumu izsniegšanu, t.i., procesuālie izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu, kas radušies

prasītājam iesniedzot tiesā pieteikumus par parādnieces /pers. A/ saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (lietas 42., 46.lapa). Līdz ar to tiesa

atzīst, ka prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,94 EUR apmērā ir piedzenami solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu

prasītājam Civilprocesa likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem /pers. A/ un /pers. B/ nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei - 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta otro daļu, 190., 204.1, 250.25, 250.27pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt Valmieras pilsētas pašvaldības, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, maza apmēra prasību par naudas piedziņu.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Valmieras pilsētas

pašvaldībai parādu 1277,75 EUR, parādu 644,44 EUR, līgumsodu 14,71 EUR, ar brīdinājumu izsniegšanu saistītos izdevumus 14,94 EUR (t.i., ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kas radušies prasītājam, iesniedzot tiesā pieteikumus par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā), valsts nodevu

290,54 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 381,15 EUR, kopā 2631,36 EUR (divi tūkstoši

seši simti trīsdesmit viens euro 36 centi), veicot samaksu:

- parāda summu 1570,27 EUR apmērā - norēķinu kontā Nr.LV94UNLA0018000142255, AS “SEB banka”, kods UNLALV2X,

- parāda summu 1061,09 EUR apmērā - norēķinu kontā Nr.LV43UNLA0050000123558, AS “SEB banka”, kods UNLALV2X).

Noteikt/pers. A/ un /pers. B/ desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Par šo spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas var iesniegt apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesai. Sūdzība iesniedzama

Madonas rajona tiesā.

Tiesnesis A.Stienis