Court partially dismissed small claims debt suit, ordering defendant to pay principal, penalty, and interest.

Lietas Nr. C28443813

Lietas arhīva Nr. C-1983-14/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 14.augustā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi s J.Stūrmanis rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu AS

“Citadele banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 4.novembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts AS „Citadele banka” (turpmāk prasītāja) maza apmēra

prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā norādīts, ka atbildētāja un AS „Parex banka”

(tagadējais nosaukums AS „Citadele banka”) starpā pastāv saistība, pienākums šo saistību abpusēji pildīt, kā arī prasīt izpildījumu,

pamatojoties uz 2009.gada 17.augusta līgumu par parāda samaksu Nr.LPS – 5. – 09/202. Puses vienojās, ka AS „Parex banka”

sastāda maksājumu grafiku par parāda samaksu, bet atbildētājam ir pienākums atmaksāt prasītājai parādu līgumam pievienotā

maksājumu grafikā noteiktajos termiņos un apmērā, kā arī citus maksājumus, kas noteikti līguma noteikumos. Atbildētājs ir izmantojis

kredīta limita summu Ls 738,26 apmērā un nav veikti ikmēneša maksājumi par parāda samaksu, saskaņā ar līguma maksājuma

grafikā noteikto. Atbildētājs nokavējis maksājumu un pārtērējis kredīta limitu Ls 738,26 apmērā. Prasītāja, pamatojoties uz atbildētāja

maksājumu kavējumu, saskaņā ar līgumu un ievērojot Civillikuma 1589.pantu, rakstiski nosūtīja atbildētājam paziņojumu par līguma

parāda samaksu saistību neizpili un lūdza atbildētāju veikt visu parāda samaksu ne vēlāk kā līdz 2013.gada 23.jūlijam. Atbildētājs nav

veicis līguma maksājuma grafika noteiktos maksājumus. Prasītāja vienpusēji atkapās no līguma un nosūtīja atbildētājam par to

rakstisku paziņojumu, pieprasot samaksāt visu nesamaksāto parāda summu un aprēķināto līgumsodu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1401., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1587., 1590., 1651.pantu, 1652.panta otrās daļas 3.punktu,

1661., 1662., 1716., 1729., 1753., 1756., 1759., 1763., 1770., 1771., 1772., 1773., 1775., 1779., 1828., 1838., 1943.pantu, prasītāja

lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu Ls 738,26 apmērā, līgumsodu Ls 42, 23 apmērā, tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls

117,07 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā, kopā – Ls 900,86 apmērā, kā arī lūdz apstiprināt

prasītājas tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas

izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasības pieteikumā norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu, 2013.gada 11.novembrī uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas

vienlaicīgi ir atbildētāja deklarētā dzīvesvietas adrese, atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai.

2013.gada 10.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums prasības pieteikumam maza

apmēra prasībā par naudas piedziņu, kurā norādīts, ka prasību neatzīst. Papildus norādīts, ka 2013.gada augustā telefoniski vienojās

ar bankas darbiniecei, ka iespēju robežās nomaksās parādu līdz gada beigām. Oktobrī, novembrī samaksāt neizdevās, bet decembrī

iemaksās 100. Norāda, ka viņam ir grūta finansiālā situācija, taču pēdējo 3 gadu laikā viņš 4 līdzīgus kredītus atdevis. Iespējams

tuvākā pusgadā samaksās visu parādu. Atbildētājs lūdz noraidīt prasību. Paskaidrojumā norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē

nav nepieciešama.

2013.gada 27.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta prasītājas atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā

norādīts, ka uzskata, ka atbildētājs ir brīvprātīgi uzņēmies saistību ar visām tās sekām un nav cēlis iebildumus par šīs saistības

niansēm. Prasītāja paskaidro, ka saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto,

un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai puses zaudējumus. Prasītāja uzskata, ka sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā, to, kādu summu atbildētājs

spējīgs maksāt konkrētajā brīdī, izvērtēs tiesu izpildītājs.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un

iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem pievienotās 2009.gada 17.augusta līguma par parāda samaksu Nr.LPS-5.-09/202 kopijas redzams, ka puses

noslēdza līgumu par to, ka atbildētājs atzīst, ka viņa parāda saistības pret prasītāju, kas izriet no kartes līguma, 2009.gada 17.augustā

ir Ls 1081,12 apmērā. Atbildētāja uzņēmās veikt parāda apmaksu saskaņā ar maksājumu grafiku.

Tiesa atzīst, ka līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām un ir saistošs abām pusēm.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu. Turklāt, Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums,

kādu viņš ir saņēmis.

No lietas materiāliem pievienotās 2013.gada 28.jūnija paziņojuma par parāda samaksu saistību neizpildi kopijas redzams, ka uz

2013.gada 28.jūniju atbildētājs nav veicis līgumā noteiktos maksājumus līgumam pievienotājā maksājumu grafikā norādītajā termiņā

un apmērā, tādējādi viņa kavētie maksājumi un aprēķinātais līgumsods, kas ir jāsamaksā prasītājai ir Ls 880,45 apmērā. Prasītāja

paziņoja, ka vienpusēji izbeidz līgumu un aicina atbildētāju nekavējoties ne vēlāk kā līdz 2013.gadda 23.jūlijam samaksāt prasītājai

visus līgumā paredzētos maksājumus un aprēķināto līgumsodu, brīdinot, ka pretējā gadījumā tiesā tiks celta prasība par parāda

piedziņu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs nav veicis pilnu parāda apmaksu pēc līguma, kā arī nav nokārtojis savas saistības pret

prasītāju līdz lietas izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi ir pielaidis parāda samaksas nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

2013.gada 10.decembrī atbildētājs tiesā iesniedza maksājuma uzdevumus, kas apliecina, ka viņš 2013.gada 13.augustā Ls 30

apmērā, 2013.gada 10.septembrī Ls 70 apmērā un 2013.gada 10.decembrī Ls 70 apmērā veica maksājumus prasītājai.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka prasītāja parāda aprēķinā nav ietvērusi 2013.gada 10.decembrī

veikto maksājumu Ls 70 apmērā.

Tā kā tiesā ir saņemts dokuments, kas apliecina daļēju parāda samaksu – Ls 70 apmērā, tad tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas

labā piedzenama neatmaksātā parāda pamatsumma Ls 668,26 apmērā.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otro un trešo daļu sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš

skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. Beidzoties vienlaicīgas apgrozības periodam, vienīgais likumīgais

maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā ir euro. Atbilstoši minētā likuma 4.panta otrajai daļai sākot ar euro ieviešanas dienu, latos

izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro.

Tādējādi latos norādītās summas pārrēķināmas no latiem euro. 2014.gada 1.janvārī pievienojoties eiro zonai neatsaucami fiksētais

pārejas kurss no lata uz eiro 1 EUR ir 0,702804 LVL.

Tātad no atbildētāja prasītājas labā piedzenamais pamatparāds sastāda 950,84 euro (668,26 / 0,702804 = 950,84) apmērā.

Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne

tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt, Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā

arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina izriet, ka līgumsods par maksājumu kavējumu aprēķināts par laika posmu no

2009.gada 17.septembra līdz 2010.gada 17.jūlijam.

No aizdevuma līguma redzams, ka puses vienojušās, ka par līgumā par parāda samaksu noteikto maksājumu termiņa neievērošanu

tiek aprēķināts līgumsods 0,25% dienā no nesamaksātās naudas summas. Ņemot vērā, ka atbildētājs pieļāvis maksājumu kavējumu,

kā arī nav apstrīdējis līgumsoda nosacījumus, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piedziņai, kas, saskaņā ar prasītājas norādīto

aprēķinu, ir Ls 42,23 apmērā jeb 60,08 euro (42,23/0,702804 = 60,08) apmērā .

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus, līdz ar to atbildētāja lūgums noraidīt prasību, jo viņam ir finansiālas grūtības, nav pamatots un nav apmierināms.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja samaksājusi valsts nodevu Ls 117,07 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājas labā no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva Ls

117,07 jeb 166,57 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,69 euro apmērā, kopā Ls 120,37 jeb 171,26

euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Civillikuma

1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.pantā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no neatmaksātā pamatparāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa uzskata, ka atbildētājam

nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-193., 195., 204.1,250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību par naudas piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu AS „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, labā pamatparādu EUR 950,84

(deviņi simti piecdesmit euro un 84 centi) apmērā un līgumsodu EUR 60,08 (sešdesmit euro un 08 centi) apmērā, kopā EUR 1010,92

(viens tūkstotis desmit euro un 92 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu AS „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, labā tiesas izdevumus – valsts

nodevu EUR 166,57 (viens simts sešdesmit seši euro un 57 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,69 (četri euro un

69 centi) apmērā, kopā EUR 171,26 (viens simts septiņdesmit viens euro un 26 centi) apmērā.

Noteikt AS „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

/pers. A/, /personas kods/, likumiskos procentus – 6 % gadā, no neatmaksātās galvenā parāda summas.

Noteikt /pers. A/, /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2014.gada 14.augusts.

Tiesnesis J.Stūrmanis