Court dismisses administrative penalty due to excessive delay in initiating proceedings violating the Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative penalty against SIA 'Rent'n'mail' for entering a restricted zone without a permit. Although the company held a valid exemption, the police officer initiated the violation procedure over six months after the alleged offense occurred. The court ruled that this delay rendered the proceedings invalid under the Administrative Offences Code, necessitating the annulment of the fine and the termination of the case.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 1. daļa; 239. pants 7. punkts: Proceedings initiated more than six months after the offense are invalid, requiring case termination.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RVPT:2020:0312.1A30049719.3.S
Lieta Nr.1A30049719
Lietvedības Nr.1A-0058-20/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2020.gada 12.martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Maike
2020.gada 12.martā
Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja SIA “Rent’n’mail” sūdzību par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas
priekšnieka p.i. 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2883, un
konstatēja:
2019.gada 28.februārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ
Nr.755019 par to, ka 2018.gada 30.jūlijā, Jūrmalā Priedaines satiksmes mezglā plkst.15:58 transportlīdzeklis MERCEDES
BENZ GL 350 BLUETEC 4MATIC ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ar savu rīcību pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada
12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā
teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, ar kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.755019 SIA “Rent’n’mail” uzlikts naudas sods EUR 50,00 apmērā.
Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2883, 2019.gada
28.februāra administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.755019 pieņemtais lēmums atstāts negrozīts, bet SIA “Rent’n’mail”
sūdzība noraidīta.
2019.gada 22.jūlijā tiesā saņemta SIA “Rent’n’mail” sūdzība par iepriekš minēto Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas
priekšnieka p.i. 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2883. Sūdzībā norādīts, ka pārsūdz to pilnā apmērā, norāda, ka
sabiedrības galvenais darbības veids ir eksprespasta pakalpojumu sniegšana. Satiksmes ministrija sabiedrības transportlīdzeklim
ir izsniegusi caurlaidi, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības
transportlīdzekļu vadītājam darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķu ceļu satiksmes noteikumu prasības”, kas
sabiedrības transportlīdzeklim deva tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas teritorijā, neiegādājoties maksas caurlaidi. Norāda, ka ne
protokolā, ne lēmumā nav norādīta amatpersona, kas uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību, līdz ar to nav pārbaudāms,
vai šai amatpersonai ir attiecīgs pilnvarojums. Uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nav notikusi atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantam, jo nav identificējama persona, kas uzsākusi lietvedību. Uzskata, ka
uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros neizpildās visas administratīvā pārkāpuma sastāva veidojošās pazīmes, līdz ar
to lietvedība ir izbeidzama.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta noteikumiem 2019.gada 19.augustā Jūrmalas pilsētas
Pašvaldības policijai nosūtīta SIA “Rent’n’mail” sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
289.6panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā
arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2019.gada 3.decembri. 2020.gada 10.janvārī lietas
dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, paziņots par lietas
izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 12.martā.
2019.gada 28.augustā saņemti SIA “Rent’n’mail” papildus paskaidrojumi, kuros norādīts, ka administratīvā lietvedība ir
uzsākta, neievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta noteiktos lietvedības uzsākšanas termiņus, jo lietā
nav atrodams lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, ne atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, ne
rezolūcijas veidā likumā noteiktā sešu mēnešu termiņā. Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama un
iestādes lēmums atceļams.
Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija paskaidrojumus par sūdzību nav sniegusi.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pārsūdzētais lēmums atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpumu lietā
ir izbeidzama, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai
visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai
mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo, otro un trešo daļu nevienam nevar piemērot
ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par
administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās
ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmo daļu, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par
administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa
238.2 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības
uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas
satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.
Lietas materiālos atrodas lietvedes Z.Grundmanes ziņojums, kas satur ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu.
No administratīvā pārkāpuma protokola un lietas materiāliem izriet, ka administratīvais pārkāpums izdarīts 2018.gada
30.jūlijā.
Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā esošos materiālus, tiesa konstatē, ka lietā neatrodas nevienas amatpersonas
lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, tāpat arī lietā nav nevienas amatpersonas rezolūcijas, kas norādītu
par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmajai daļai.
Lietas materiālos atrodas izdruka no Dokumentu reģistrācijas sistēmas, ar atzīmi par to, ka lietvedība uzsākta 2018.gada
10.decembrī, ko tiesas ieskatā, nevar uzskatīt ne par lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, ne arī par
rezolūciju uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu, Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmās daļas izpratnē.
Tiesa uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmās daļas norma ir tulkojama tikai
gramatiski, atbilstoši normu veidojošo vārdu nozīmei, līdz ar ko lai ierosinātu administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar
izdarīto administratīvo pārkāpumu, pašvaldības policijas kompetentai amatpersonai savu attieksmi pret lietvedes Z.Grundmanes
ziņojumā ietverto informāciju, pieņemot lēmumu par lietvedības uzsākšanu līdz 2019.gada 30.janvārim, vai fiksēt rezolūcijas
veidā uz šī ziņojuma līdz 2019.gada 30.janvārim, vai arī līdz šim brīdim sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Dokumentu reģistrācijas sistēmā izdarītie ieraksti neatbilst Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmajā daļā noteiktajai lietvedības uzsākšanas kārtībai. (sk. Rīgas
apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 2019.gada 11.oktobra spriedumu Nr.104AA-0447-19/20, lieta Nr.1A29011419;
Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 3.februāra lēmums Nr.104AA-0137-20/9, lieta
Nr.1A30053419).
Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts tikai 2019.gada 28.februārī, kas atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmajai daļai, arī atzīstams par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā
nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var
uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma
pārtraukšanas dienas.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek
izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus
un izdarīt secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.355/2008 9.punktu).
Proti, Senāts secina, ka šajos gadījumos no tiesību normām neizriet iestādes tiesības turpināt lietvedību administratīvā
pārkāpuma lietā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants tieši noteic, ka, konstatējot attiecīgo apstākli, lietvedību
vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz. Ar jēdzienu “lietvedība” nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes
darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir lietas vešanu.
Tātad, ja iestājas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktā norādītais apstāklis, tas izslēdz gan
iestādes, gan tiesas kompetenci vēl papildus veikt konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, tostarp, lietas
faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi.
Ņemot vērā to, ka lietvedība administratīvajā pārkāpuma lietā uzsākta tikai 2019.gada 28.februārī, sastādot administratīvā
pārkāpuma protokolu, tiesa atzīst, ka lietvedība ir uzsākta neievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta
pirmajā daļā noteiktos termiņus, kad ir pagājuši vairāk kā seši mēneši no 2018.gada 30.jūlija, kad izdarīts administratīvais
pārkāpums, līdz ar to, ir pieņemams lēmums par administratīvās lietvedības izbeigšanu, jo ir konstatēts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 239.pantā minētais apstāklis – iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, saskaņā
ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata lietas
izskatīšanai pēc būtības un administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.
Tā kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā konstatētais noilgums administratīvā pārkāpuma
lietā ir atzīstams par administratīvo lietvedību nepieļaujošu apstākli, tad tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā
ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 28.februāra lēmums ZZ
Nr.755019 administratīvā pārkāpuma lietā par SIA “Rent’n’mail” saukšanu pie administratīvās atbildības, par administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par
transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punktā, un Jūrmalas pilsētas
Pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2883, ar kuru atstāts negrozīts 2019.gada
28.februāra lēmums ZZ Nr.755019, ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantu, 239.panta 7.punktu,
289 .pantu, tiesa
no sprieda:
atcelt Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 28.februāra lēmumu ZZ Nr.755019 administratīvā pārkāpuma lietā
par SIA “Rent’n’mail” saukšanu pie administratīvās atbildības, par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts
Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā
Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punktā, un atcelt Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka p.i.
2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2883, ar kuru atstāts negrozīts 2019.gada 28.februāra lēmums ZZ Nr.755019 un
lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot
sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 12.martā.
Tiesnese K.Maike