Court allows small claims suit for unpaid property management fees and costs in Latvia.

Lietas Nr. C28337316

Lietas arhīva Nr. C-0127-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 30.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Ramane

izskatīja rakstveida procesā civillietu Dzīks /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 20.septembrī Dzīks /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta 4.1daļas

3.punktu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa /adrese A/, apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu

nodrošināšanu. Atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašniece kopš 2016.gada 21.marta.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgu rēķinu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētājai izveidojies parāds par laiku no 2015.gada

1.jūlija līdz 2016.gada 31.augustam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītājs 2016.gada 2.augustā nosūtījis atbildētājai rakstveida paziņojumu par parāda esamību, aicinot parādu samaksāt līdz 2015.gada

31.augustam. Atbildētāja nav reaģējusi uz paziņojumu.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas parādu 801,23 euro un tiesāšanās izdevumus, norādot, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2017.gada 3.aprīlī prasītājs iesniedza tiesā prasības precizējumus, norādot, ka parāds pēc prasības celšanas ir palielinājies.

Prasībās precizējumos lūgts piedzīt no atbildētājas parādu paar laiku no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.martam 1450,58 euro un tiesāšanās

izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi 2016.gada 28.septembrī nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu. Noteiktajā termiņā, ne arī līdz civillietas izskatīšanas dienai atbildētāja

paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājam un atbildētājai nosūtīts

2017.gada 4.aprīlī, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrās daļas noteikumiem uzskatāms, ka lietas dalībniekiem paziņots lietas

izskatīšanas datums rakstveida procesā. Civilprocesa likuma 250.26 pantā noteiktie priekšnoteikumi lietas izskatīšanai tiesas sēdē nav konstatēti.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan,

atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa

likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatas izdruka apstiprina, ka atbildētājai dzīvokļa īpašuma /adrese A/, īpašuma tiesības Rīgas pilsētas

zemesgrāmatu nodalījumā Nr.19321 30, kadastra numurs /numurs A/, nostiprinātas 2016.gada 21.martā pamatojoties uz 2016.gada 11.janvāra

mantojuma apliecību.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja dzīvokļa īpašumtiesības ieguvusi mantošanās ceļā pamatojoties uz 2016.gada 11.janvāra mantojuma

apliecību.

Civillikuma 1034.pants noteic, ka ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesības pāriet uz viņa mantiniekiem. Līdz ar to, pieņemot mantojumu, dzīvokļa īpašums

/adrese/, pārgājusi atbildētājas īpašumā, līdz ar to uz viņu pārgājuši arī visi dzīvokļa īpašnieka pienākumi un tiesības. Apstāklis, ka dzīvokļa īpašums uz

parāda veidošanos brīdi, tas ir 2015.gada 1.jūliju nebija reģistrēts zemesgrāmatā uz atbildētājas vārda neatbrīvo viņu no saistību izpildes. Turklāt kā tas

izriet no lietas materiāliem pievienotās izziņas par personīgā konta stāvokli rēķina Nr.KLE10-30, atbildētāja ir atzinusi saistības tās daļēji izpildot.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt šī likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Tādējādi atbildētājai kā dzīvokļa /adrese A/, īpašniecei uz likuma pamata bija pienākums norēķināties par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanas izdevumiem par laiku no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 1.martam.

Lietas materiāliem pievienotais 2017.gada marta rēķins Nr.01882-17030-KLE10-30 un izziņa par personīgā konta stāvokli apstiprina, ka

atbildētāja komunālo maksājumu un apsaimniekošanas izdevumu parāds uz 2017.gada 31.martu bija 1450,58 euro. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas

dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja saņemt apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus. Līdz ar to

prasība par komunālo maksājumu un mājas apsaimniekošanas izdevumu piedziņu ir pamatota.

Lietas materiāliem pievienotais 2016.gada 2.augusta Dzīks /Nosaukums A/ vēstule apstiprina, ka atbildētāja tika informēta par parāda esamību.

Civillikuma 1838.pants nosaka tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus par

prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai, ka būtu apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu

samaksu veikusi noteiktajā laikā un apmērā. Tādejādi tiesa atzīst prasību par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu un saņemto

pakalpojumu parāda par laiku no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 1.martam 1450,58 euro piedziņu par pierādītu un apmierināmu pilnībā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmās un ceturtās daļas

noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1450,58 euro.

Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus,

līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunkta prasībām 120,18 euro, ko prasītājs samaksājis ceļot prasību tiesā un valsts nodeva 97,41 euro, ko prasītājs samaksājis par prasības

summas pieaugumu, kopā 217,59 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 222,29 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Savukārt šīs normas pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts paredz, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā,

tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Tādējādi konkrētajā strīdā maksimālā atlīdzības summa atbilst 435,17 euro (30%

no 1450,58 euro = 435,17 euro).

Prasītājs lūdzot atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus iesniedzis tiesai 2016.gada 14.septembra zvērināta advokāta rēķinu Nr.5/16 par

zvērināta advokāta Alda Liepiņa sniegto juridisko pakalpojumu, kas apstiprina 145,42 euro samaksu par prasības pieteikuma sastādīšanu, juridiskās

palīdzības sniegšanu un pārstāvību civillietā ar /pers. A/. Tādējādi konstatējams, ka attiecīgie izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību ir

attiecināmi uz konkrēto lietu.

Norādītā zvērinātam advokātam izmaksātā summa nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto pirmās instances tiesā

atlīdzināmo izdevumu apmēru (50% no 435,17 euro = 217,58 euro).

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

145,42 euro.

Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma

noraksta, paziņojumu un tiesas pavēstu nosūtīšanu 7,08 euro apmērā. Prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro apmērā, tādēļ nesamaksātā summa 2,88 euro apmērā (7,58 euro - 4,70 euro = 2,88 euro), saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu,

piedzenama valsts labā no atbildētājas.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājai 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41.,42., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, labā parādu par laiku no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 1.martam 1450,58 euro, tiesas izdevumus 222,29 euro un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 145,42 euro, kopā 1818,19 euro (viens tūkstotis astoņi simti astoņpadsmit euro un 19 centi).

Samaksa veicama prasītāja norēķinu kontā AS „Norvik banka”, konta numurs LV43 LATB 0002 0100 3663 1.

Atzīt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. A/ likumiskos procentus – 6 % gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 1450,58 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,88 euro (divi euro 88 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, Konta Nr.LV51 TREL 2190

4580 1900 0, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELL22, maksājuma mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28337316.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. A/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam

tiesu izpildītājam.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2017.gada 30.maijs.

Tiesnese I.Ramane