Court terminates tenant's rights and evicts him without alternative housing due to child safety risks.

Lieta Nr. C31423013

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 6.februārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Kuzņecova

ar tiesas sēdes sekretāru G.Novicki

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu bez

citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

Prasītāji/pers. A/ un /pers. B/ cēla prasību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pret /pers. C/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību

izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Pieteikumā norādīts, ka prasītāji ir dzīvokļa nekustamā īpašuma Nr./Nr./, kas atrodas

/adrese/, Rīgā īpašnieki. Dzīvoklī dzīvo kopš 1990.gada 27.februāra, kad tajā tika pierakstīts arī prasītāju dēls /pers. C/ (turpmāk - atbildētājs).

Atbildētājam ir divi nepilngadīgi bērni. Bērnu mātei ir atņemtas bērnu aprūpes tiesības. 2009.gada sākumā dzīvoklī sāka dzīvot prasītāju mazmeita,

atbildētāja meita /datums/dzimusī /pers. E/, bet 2011.gada pavasarī arī dēls /datums/dzimušais /pers. F/.

Atbildētājs ir vairākkārt sodīts, līdz 2013.gada maijam sods nebija saistīts ar vardarbību pret bērniem. Pēdējo divu gadu laikā atbildētājs sāka

pastiprināti lietot alkoholu un narkotiskās vielas. Sakarā ar viņa agresīvo uzvedību, vairākkārt vajadzēja vērsties policijā. 2013.gada 24.maijā atbildētājs,

atrodoties apreibinošu vielu iedarbībā, agresīvi un vardarbīgi izturējās ne vien pret prasītājiem, bet arī pret bērniem. Tika uzsākts kriminālprocess un

atbildētājam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Bērni ir ievietoti bērnu namā. Prasītāji vēlās nodibināt aizgādību abiem bērniem. Ar Bāriņtiesas lēmumu tika atteikts nodibināt aizbildnību, pamatojot

ar to, ka prasītāji nevar nodrošināt bērniem drošu dzīves vidi. Pieteikuma iesniegšanas brīdī atbildētājs atrodas apcietinājumā.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta pirmās daļas 3.punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 1.,2.,9.pantu, Civillikuma 927.pantu,

lūdz tiesu izbeigt atbildētājam dzīvokļa Nr./Nr./, kas atrodas /adrese/, Rīgā, lietošanas tiesības, izliekot viņu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tiesas sēdē prasītāju pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem. Paskaidroja, ka atbildētāja agresīvās

uzvedības un alkohola un narkotisko vielu atkarības dēļ, cieš visi dzīvokļa iemītnieki.

Lietā saņemta Rīgas Centrālcietuma 2014.gada 13.janvāra vēstule, kurā norādīts, ka atbildētājs 2013.gada 15.oktobrī atbrīvots no Rīgas

Centrālcietuma.

Tiesā saņemti atbildētāja 2014.gada 23.janvāra rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību atzīst, uzskata to par pamatotu un lūdz izskatīt

lietu bez viņa klātbūtnes.

Lietā saņemts Rīgas bāriņtiesas 2013.gada 1.oktobra lēmums, kura norādīts, ka prasītāji vēlas uzņemties aizbildnību par sava dēla /pers. C/

nepilngadīgajiem bērniem /pers.E/ un /pers. F/. Tēvam /pers.C/ un mātei /pers. J/ ir atņemtas bērnu aizgādības tiesības. Prasītāja ir nolēmusi neuzturēt

nekādas attiecības ar dēlu /pers. C/, lai pasargātu bērnus no iespējamās vardarbības. Bāriņtiesa, izvertējusi visus apstākļus, bērnu intereses, nolēma atļaut

līdz aizbildnības nodibināšanai nepilngadīgajiem Aļonai un /pers. F/ uzturēties /pers. A/ ģimenē.

Motīvu daļa

Uzklausījusi tiesas sēdē prasītāju pilnvaroto pārstāvi un izvērtējusi kopā ar lietā esošajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ir nostiprināta īpašuma tiesība prasītājai /pers. A/ un prasītājam /pers. B/ katram uz

/domājamā daļa/ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma/adrese/.

Atbilstoši Civillikuma 1038.pantam, īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt no tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas

mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam, rastos zaudējums citai personai.

Civillikuma 1039.pants nosaka, ka īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot, vai izmantot, kaut arī viņam

pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.

Ar Dzīvesvietas deklarēšanas izziņu pierādīts, ka īpašumā /adrese/, Rīgā, ir deklarējis dzīvesvietu atbildētājs /pers. C/, kā arī prasītāji, un viņu otrs

dēls /pers. L/.

Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 1.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā

tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanā un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl

dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tiesa atzīst ka prasītajiem kā dzīvokļa īpašniekiem ir tiesības lietot savu dzīvokli pēc saviem ieskatiem, iemitināt dzīvoklī ģimenes locekļus un citas

personas pēc sava ieskata, kā arī viņiem ir tiesība aizliegt lietot viņu dzīvokli personām, kuras uzturēt nav viņu pienākums.

Tiesa uzskata, ka lietā ir likumīgs pamats atzīt, ka atbildētājs ir zaudējis dzīvokļa /adrese/, lietošanas tiesības, jo viņš nepiedalās dzīvokļa

uzturēšanas izdevumu segšanā, nemaksā par dzīvokļa apsaimniekošanu un uzturēšanu, nav noslēgta vienošanās par dzīvokļa lietošanu, viņš necienīgi

izturas pret dzīvokļa īpašniekiem, lieto psihotropās vai narkotiskās vielas, izturas vardarbīgi pret dzīvokļa īpašniekiem un saviem nepilngadīgajiem

bērniem, tādējādi apdraudot viņu veselību un dzīvību, kā arī ar savu dzīves veidu traucē prasītājiem un pārējām dzīvoklī iemitinātām personām dienas un

nakts mieru un padara dzīvošanu ar viņu vienā dzīvoklī neiespējamu.

Atbildētājs ir pilngadīga persona un lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka viņš būtu darba nespējīgs vai atbildētājiem viņš būtu

jāuztur.

Tiesai nav pamata neticēt prasītāju pilnvarotā pārstāvja apgalvojumiem par atbildētāja vardarbīgo izturēšanos un viņa dzīves veidu – neatļautu vielu

lietošanu, naktsmiera traucēšanu, vairākkārtīgu sodīšanu.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas izziņu pierādīts, ka pret atbildētāju 2013.gada 26.maijā

piemērots drošības līdzeklis-apcietinājums un uzsākts kriminālprocess, kurā atbildētājs atzīts par aizdomās turamo, par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu

mazgadīgajai /pers. E/.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas 2013.gada 18.oktobra izziņu pierādīts, ka atbildētājam

atcelts drošības līdzeklis-apcietinājums, bet piemērots drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums tuvoties cietušajiem /pers. E/, /pers.

F/ un /pers. A/ un dzīvoklim /adrese/.

Ar minētajām Valsts policijas izziņām un Rīgas Bāriņtiesas 2013.gada 1.oktobra lēmumu pierādīts, ka atbildētājs ir vardarbīgi izturējies pret

dzīvokļa īpašniekiem un saviem nepilngadīgajiem bērniem, kā arī pierādīts, ka prasītāji vēlas uzņemties atbildību pār bērniem un uzņemt bērnus tālākai

dzīvošanai savā dzīvoklī.

Izvērtējot visus minētos apstākļus, tiesai nav šaubu par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Atbilstoši CPL 93.pantam katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu

prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa ņem vērā atbildētāja iesniegumu par prasības atzīšanu.

Bez tam lietā jāņem vērā nepilngadīgo bērnu /pers.E/ un /pers. F/ tiesības un intereses.

Ar Rīgas bāriņtiesas 2013.gada 11.jūnija lēmumu Nr.1-6/1461 nolemts atteikt nodibināt aizbildnību Aļonai un /pers. F/ un atteikt iecelt /pers. A/

par abu bērnu aizbildni, jo /pers. A/ nevar nodrošināt bērnu drošību savā dzīvoklī atbildētāja dzīves veida dēļ.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa paredz, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Šī panta trešā daļa noteic, ka

bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

Tiesa uzskata, ka bērnam jāaug drošā, sociāli labvēlīgā vidē, kādu prasītāji nevar bērnam nodrošināt, kamēr dzīvoklī mitinās atbildētājs, kurš

nevēlas mainīt savu dzīves veidu un izturēšanās, kas nav atbilstoša vide mazgadīgu bērnu attīstībai un augšanai. Tiesa atzīst, ka bērnu intereses un tiesības

ir primāras attiecībā pret citu dzīvoklī iemitināto pilngadīgo personu interesēm.

Tā kā lietā konstatēts, ka atbildētājs necienīgi un rupji izturas pret dzīvokļa īpašniekiem, apdraud viņu veselību un dzīvību, traucē pārējām dzīvoklī

dzīvojošām personām naktsmieru un normālu sadzīvi, padarot ar viņu dzīvošanu vienā dzīvoklī neiespējamu un bīstamu, kā arī ņemot vērā nepilngadīgo

bērnu /pers.E/ un /pers. F/ intereses, to, ka atbildētājs prasību atzina, tiesa uzskata, ka atbildētājam izbeidzamas dzīvokļa lietošanas tiesības un viņš no

dzīvokļa izliekams.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. No atbildētāja par labu prasītājiem piedzenami tiesas izdevumi, kas sastāv no prasītāju samaksātās valsts nodevas EUR 71,14 (Ls 50) un ar

lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 4,70 (Ls 3,30), kopā EUR 75,84.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nav sedzis prasītāju maksājums ir piedzenami no atbildētāja

valsts ienākumos. Atbilstoši lietā esošai uzziņai ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējais apmērs ir EUR 10,26, līdz ar to no atbildētāja piedzenamā

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa sastāda EUR 5,56 (10,26 - 4,70).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 194. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt /pers.C/, personas kods /personas kods/, dzīvojamās telpas lietošanas tiesības uz dzīvokli Nr./Nr./, /adrese/, Rīgā.

Izlikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa Nr./Nr./, /adrese/, Rīgā, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā

tiesas izdevumus 75,84 euro(septiņdesmit pieci euro, 84 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus 5,56 (pieci euro, 56 centi), kas jāiemaksā sekojoša kontā: Tiesu

administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, klasifikācijas kods

21499.

Noteikt, ka spriedums daļā par tiesas izdevumu valsts labā samaksu labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu, iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 20.februāra, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2014.gada 4.martā.

Tiesnese I.Kuzņecova