Court dismisses fine due to insufficient evidence proving the defendant sold alcohol to a minor.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Jelgava ordered the revocation of a police fine against the defendant for allegedly selling alcohol to a minor. The defendant argued that the police officer did not witness the sale and that the minor's testimony was unreliable due to intoxication. The court found that the prosecution failed to provide sufficient evidence to prove the sale occurred at the specific location and time, violating procedural requirements for establishing guilt.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 155.panta 3. daļa; LAPK 239.panta 1. punkts; LAPK 244. un 272. panti: When evidence is insufficient to prove the elements of an administrative offense, the court must declare the offense not established and terminate the proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420689210 A02651-11/33 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Jelgavā 2011.gada 9.augustā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne,
piedaloties pieteicējam I.N.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.N. (turpmāk arī – Pieteicējs) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes (turpmāk arī – Atbildētājs) 2010.gada 30.aprīļa lēmuma Nr.D57/07/ZV063831/1 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 20.februārī plkst.02:08 Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona policijas inspektore I.K. Pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV063831 (turpmāk arī - Protokols) par to, ka Pieteicējs 2010.gada 20.februārī plkst.01:30 pārdeva alkoholiskos kokteiļus un alu personai, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, neievērojot „Alkoholisko dzērienu aprites likuma „6.panta otrās daļas prasības. Par šādu administratīvo pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 155.panta trešajā daļā. 2010.gada 4.martā Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.D57/07/ZV063831/1 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības”, ar kuru nolēma Pieteicējam uzlikt naudas sodu Ls
200 apmērā. [2] 2010.gada 7.jūnijā Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā saņemts Pieteicēja pieteikums par pārsūdzēto Lēmumu un ierosināta administratīvā lieta. Pieteicējs pieteikumu pamato ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] Pieteicējs neatzīst savu vainu uzradītā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. [2.2] Pieteicējs ir pārliecināts, ka Lēmums ir balstīts uz nepatiesu informāciju, liela daļa informācijas nav noskaidrota un pieminētie fakti kļūdaini. [2.3] Pieteicējs norāda, ka tikai 2010.gada 26.martā, kad viņam bija dota iespēja pirmo reizi rūpīgi izlasīt visus lietas ZV/063831 materiālus, viņš uzzināja par nepilngadīgā M.G. aizturēšanas apstākļiem, kurš saskaņā ar Lēmumā minēto ir tas nepilngadīgais, kurš 2010.gada 20.februārī plkst.01:30 klubā /Nosaukums/ esot iegādājies alkoholiskus dzērienus.
Kā izrietēja no pārējiem dokumentiem minētā nepilngadīgā persona tikusi aizturēta vēl pirms 01:00, kas, Pieteicējprāt, ir acīmredzamā pretrunā administratīvā pārkāpuma protokolā un lēmumā norādītajam. [2.4] Pieteicējs norāda, ka papildus tam, lietas materiālos, bez nepilngadīgās personas liecībām, kuras viņš 2010.gada 20.februārī sniedz alkohola reibuma stāvoklī, nekas neapstiprina, ka alkohols iegādāts tieši klubā /Nosaukums/. [2.5] Pieteicējs norāda, ka nepilngadīgā persona 2010.gada 20.februāra naktī uzvedusies neadekvāti, sniedzot paskaidrojumu, norāda arī viņa māte, kura pēc ilgstošiem meklējumiem Vecrīgas teritorijā, savu dēlu satikusi pie kluba /Nosaukums/. [2.6] Pieteicējs norāda, ka tā kā par bārmeni strādāja salīdzinoši īsu laiku, un viņam nav pietiekamas pieredzes šādu situāciju pareizā risināšanā, līdz ar to arī tas, ka minētājā naktī, klubu epizodiski apmeklēja pašvaldības policijas darbinieki un bez paskaidrojumiem fotografēja bāru, viņam neradīja ne mazāko aizdomu, ka vēlāk tiks vainots administratīvā pārkāpumā. [2.7] Pieteicējs norāda, ka naktī no 2010.gada 19.februāra uz 2010.gada 20.februāri nav apkalpojis nevienu klientu, kuru ārējais izskats vai citas pazīmes radītu šaubas par personas pilngadību. [2.8] Pieteicējs uzskata, ka policijas darbinieki, uzklausot iereibušas nepilngadīgās personas subjektīvo versiju par alkohola iegādes un lietošanas apstākļiem ir tikuši maldināti, bet formālās pārbaudes rezultātā pieņemtais lēmums ir ne tikai netaisns pret viņu, bet arī kopumā norāda uz bīstamām sekām, kādas var būt šādam virspusēji veiktam darbam. [3] Atbildētājs tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda turpmāk minēto. [3.1] Atbildētājs norāda, ka lietā nav strīda, ka 2010.gada 20.februārī norādītajā laika posmā Pieteicējs veica bārmeņa pienākumus klubā „/Nosaukums/” . [3.2] Atbildētājs norāda, ka 2010.gada 20.februārī ap pulksten 00:24 Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes Tūrisma nodaļas kārtībnieks E.L.
Rātslaukumā, Rīgā, aizturējis M.G., dzimis 1993.gadā, par iespējamu administratīvo pārkāpumu, no kura noskaidrojis, ka M.G. 2010.gada 20.februārī /adrese/, klubā /Nosaukums/ iegādājies alkoholiskos dzērienus. M.G. tika nogādāts pie norādītā kluba, kurā ticis pārdots alkoholiskais dzēriens, lai atpazītu bārmeni. [3.3] Atbildētājs norāda, ka 2010.gada 20.februārī ap pulksten 01:55 M.G. tika uzrādīta klubā /Nosaukums/ esošā bārmeņa foto fiksācijas. M.G. atpazina bārmeni (kā vēlāk noskaidrots - I.N.) un paskaidroja, ka tieši šis bārmenis viņam pārdevis alkoholisko dzērienu. [4] Pieteicējs tiesas sēdē prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. [5] Uz tiesas sēdi nebija ieradies atbildētāja pārstāvis un liecinieks M.G.
Nekonstatējot APL 268. un 269.pantā noteikto apstākļu esamību, tiesa nolēma izskatīt lietu bez minēto personu klātbūtnes.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un uzklausot procesa dalībnieka tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms. [7] Ar Lēmumu pieteicējam piemērots administratīvais sods 200 latu apmērā par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība LAPK 155.panta trešajā daļā. LAPK 155.panta trešā daļa nosaka, ka Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem - uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem. Lietā nav strīds, ka Pieteicējs 2010.gada 20.februārī plkst.01:30 pildīja bārmeņa pienākumus klubā „/Nosaukums/” /adrese/. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis LAPK 155.panta trešā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, vai lietā ir pietiekami pierādījumi tam, ka pieteicējs pārdevis alkoholisko dzērienu nepilngadīgajam. [8] Par pierādījumiem (LAPK 243.pants) administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku ziņojumi un citi dokumenti. Šajā lietā konstatējami turpmāk minētie pierādījumi: [8.1] 2010.gada 20.februārī plkst.02:08 Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona policijas inspektores I.K. sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV063831 par to, ka Pieteicējs 2010.gada 20.februārī plkst.01:30 pārdeva alkoholiskos kokteiļus un alu personai, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, neievērojot „Alkoholisko dzērienu aprites likuma” 6.panta otrās daļas prasības. Tiesa konstatē, ka Protokolu sastādījusi persona, kas pati nav redzējusi pārkāpuma izdarīšanas faktu.
[8.2] Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona policijas inspektores I.K. 2010.gada 20.februāra dienesta ziņojums, kurā norādīts, ka 2010.gada 20.februārī, pildot darba pienākumus, pamatojoties uz M.G. paskaidrojumu un fotofiksācijām sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka pieteicējs pārdeva alkoholiskos dzērienus nepilngadīgai personai (lietas 36.lapa). Dienesta ziņojumu sastādījusī persona pati nav redzējusi pārkāpuma izdarīšanas faktu. [8.3] Pieteicēja paskaidrojumi, kas ietverti pieteikumā, tiesas sēdē un rakstveida paskaidrojumā – proti, ka protokols sastādīts nepamatoti, jo alkoholiskos kokteiļus un alu nepilngadīgām personām nav pārdevis (lietas 3., 32., 35., un 36.lapas); [8.4] I.G. paskaidrojums (lietas 33.lapa), no kura secināms, ka 2010.gada 19.februārī vēlu vakarā devušies meklēt dēlu M.G.
Minētā persona tika sastapta pie kluba „/Nosaukums/” iereibušā stāvoklī.[...]. Secināms, ka paskaidrojumu sniegusī persona pieteicēju pārdodam alkoholiskos dzērienus nepilngadīgai personai nav redzējusi. [8.5] Notikuma vietas un Pieteicēja 2010.gada 20.februāra fotogrāfijas (lietas 37.lapa). No minētām fotogrāfijās izriet, ka pieteicējs minētajā laikā strādājis par bārmeni klubā „/Nosaukums/” (par minēto lietā nav strīda). Secināms, ka fotogrāfijās nav redzama alkoholisko dzērienu pārdošana nepilngadīgai personai. [8.6] M.G. paskaidrojums (lietas 38.lapa), kurā paskaidrots, ka 2010.gada 19.februārī kopā ar draugiem apmeklējuši klubu „/Nosaukums/”, kurā tika pavadīts laiks un pirkti kokteiļi un alus (nosaukumus neatceras) no kluba bārmeņa. [9] Tiesa, novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem (APL 154.panta pirmā daļa, LAPK 244.pants) konstatē, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, kuros izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, nav iespējams viennozīmīgi konstatēt LAPK 155.panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
Proti, iepriekš norādītie pierādījumi [8] satur pretrunīgas ziņas par to, vai pieteicējs ir vai nav izdarījis pārkāpumu. Tātad tiesai, novērtējot pierādījumus, būtu jānonāk pie secinājuma, kuri pierādījumi ir ticami un kuriem ir dodama priekšroka, neatkarīgi no tā, kuras personas apgalvojumu pierādījumi apstiprina (sk. Senāta 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52/2007 11.punktu). No minētā izriet, ka ne viena no lietā iesaistītajām personām, konkrētajā gadījumā - ne policijas inspektori, ne persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, - nevar sagaidīt, ka viņu paskaidrojumiem vienmēr tiks piešķirta vienāda vai lielāka ticamība kā citiem pierādījumiem.
Tiesai šajā lietā bez papildu pierādījumiem nav iespējams dot priekšroku policijas inspektores dienesta ziņojumā un Protokolā norādītajiem faktiem tikai tā iemesla dēļ, ka šo informāciju ir fiksējusi persona, ka pati pārkāpuma izdarīšanu nav redzējusi. Savukārt nepilngadīgā persona M.G. paskaidrojumu policijas darbiniekiem sniegusi vēl būda alkoholisko dzērienu ietekmē (minētais secināms no I.G. paskaidrojuma un policijas darbinieka dienesta ziņojumā norādīto apstākļu izklāsta), kā arī balstoties uz salīdzinoši nekvalitatīvām fotofiksācijām (lietas 37.lapa).
Attiecīgi tiesas ieskatā nav piešķirama augsta ticamības pakāpe minētajā paskaidrojumā sniegtajai informācijai. Tāpat lietā nav citu pierādījumu (piemēram pirkuma čeki, vai citu personu paskaidrojumi, kas redzējušas notikumu), kas apliecinātu alkoholisko dzērienu pirkšanas/pārdošanas faktu klubā „/Nosaukums/”’ 2010.gada 19./20.februārī nepilngadīgām personām. Ņemot vērā, ka neviens no lietā esošajiem pierādījumiem neļauj pietiekoši skaidri apstiprināt faktu, ka pieteicējs ir izdarījis iespējamo administratīvo pārkāpumu, kas ir būtiski šajā lietā, lai noteiktu administratīvā pārkāpuma sastāvu un piemērojamā soda apmēru, tiesas ieskatā ar lietā esošajiem pierādījumiem nav pierādīta pieteicēja vaina konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, atbildība, par kuru paredzēta LAPK 155.panta trešā daļā. [10] Tiesas ieskatā iestāde konkrētajā gadījumā nav izpildījusi LAPK 244. un 272.panta prasības, t.i., nav pilnībā noskaidrojusi tos apstākļus, kas nepieciešami, lai atzītu personu par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā – proti, pastāvot pretrunām lietā esošajos pierādījumos – policijas inspektores dienesta ziņojumā, trešo personu un pieteicēja paskaidrojumos, nav nodrošinājusi tādu pierādījumu savākšanu vai fiksēšanu, kas apliecinātu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu.
Līdz ar to, pamatojoties uz iepriekš [9] izdarītajiem apsvērumiem, tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pietiekami un pārliecinoši pierādījumi tam, ka ir pieļauts LAPK 155.panta trešās daļas pārkāpums. Tādējādi ir pamats secināts, ka nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs. [11] LAPK 239.panta 1.punkts paredz, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ka nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2010.gada 30.aprīļa lēmuma Nr.D57/07/ZV063831/1 ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt I.N., personas kods /personas kods/, pieteikumu. Atcelt Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2010.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.D57/07/ZV063831/1 un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Vīksne
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis _____________ A.Vīksne Jelgavā, 2011.gada 9.augustā