Insurance company wins small claims suit against motorcyclist for unpaid damages and interest.

Lietas Nr. C68324917

Lietas arhīva Nr. C-3249-17/27

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

2017. gada 10. augustā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese L. Leja

rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs” maza apmēra prasībā

pret /pers. B/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 22. februārī biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīti tālāk minētie apstākļi un argumenti.

2013. gada 27. augustā plkst. 00.00 notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk - CSNg) – apgāšanās, kurā tika iesaistīts atbildētājs kā motocikla

KAWASAKI, bez valsts reģistrācijas numuriem, vadītājs. Par šo CSNg faktu tika izsniegta Ceļu policijas izziņa. Atbildētāja rīcība bija cēloniskā sakarā

ar CSNg izraisīšanu. CSNg rezultātā cieta motocikla pasažiere /pers. C/, kura guva vieglus miesas bojājumus.

Pamatojoties uz AAS “ERGO Insurance SE” lēmumu 2016. gada 4. aprīlī tika veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa 704,62 euro apmērā, kas

saistīta ar /pers. C/ ārstēšanās izdevumiem.

Motocikla KAWASAKI, bez valsts reģistrācijas numuriem, civiltiesiskā atbildība nebija apdrošināta.

Pamatojoties uz AAS “ERGO Insurance SE” 2016. gada 26. aprīļa zaudējumu atlīdzības pieprasījumu un ADM rēķinu Nr. 3.1.1.-ADM/05-2016

prasītāja 2016. gada 12. maijā pieņēma lēmumu atlīdzināt AAS “ERGO Insurance SE” atlīdzības summu 842,35 euro apmērā, kas sastāv no ārstēšanās

izdevumiem 704,62 euro un atlīdzību lietas administrēšanas izdevumiem 137,37 euro.

Prasītāja 2016. gada 20. maijā, 2016. gada 11. jūlijā un 2016. gada 22. augustā nosūtīja atbildētājam pretenzijas par zaudējumu atlīdzināšanu ar

lūgumu veikt samaksu, t.sk., arī brīdinot atbildētāju, ka gadījumā, ja samaksa netiks veikta, tad prasītājs nodos parāda atgūšanas procesu piedziņas

uzņēmumam vai vērsīsies tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu piespiedu kārtā.

Tomēr pēc pretenziju nosūtīšanas atbildētājs labprātīgi neatlīdzināja prasītājai radītos zaudējumus, tādēļ prasītāja atbilstoši 2008. gada 3. novembra

Sadarbības līguma Nr. 00910-10-08 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja

zaudējumus, līdz ar to prasītājai ir radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 86,08 euro (60,50 LVL) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas

administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā.

SIA “Julianus Inkaso Latvija” 2016. gada 29. novembrī nosūtīja atbildētājam pretenziju ar lūgumu veikt samaksu līdz 2016. gada 11. decembrim.

Prasīja par laika posmu no 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 7. februārim aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 7,89 euro

apmērā, ņemot vērā, ka atbildētājs 2016. gada 29. novembra pretenzijā noteiktajā saistību izpildes termiņā saistības neizpildīja.

[1.2] Prasība pamatota ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas

1. punktu, 51. panta trešās daļas 1. punktu, Civillikuma 3., 1759., 1765., 1775., 1779., 1784., 1895. pantu.

[1.3] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 928,43 euro, kas sastāv no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas 842,35 euro un zaudējumu

atgūšanas izdevumiem 86,08 euro, kā arī lūdz piedzīt likumiskos procentus 7,89 euro apmērā un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no piedzītās zaudējumu summas.

[2] Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā (..).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā puses nav izteikušas lūgumu lietu iztiesāt tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, lieta atbilstoši Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmajai daļai izskatāma rakstveida procesā, paziņojot pusēm datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ņemot vērā minēto un ievērojot, ka pusēm 2017. gada 28. jūnijā nosūtīts paziņojums par to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un nolēmuma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā 2017. gada 10. augustā, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem pievienotās izziņas par ceļu satiksmes negadījumu redzams, ka 2013. gada 27. augustā plkst. 00.00 notika ceļu satiksmes

negadījums, kura rezultātā apgāzās atbildētāja vadītais motocikls Kawasaki, bez valsts reģistrācijas numura zīmes, tādējādi /pers. C/ guva miesas

bojājumus. Par ceļu satiksmes negadījuma faktu 2014. gada 2. janvārī sagatavots administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /protokola numurs/(lietas

11. lapa).

/pers. B/ vadītajam transportlīdzeklim motociklam Kawasaki, bez transportlīdzekļa reģistrācijas numura, īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana ceļu satiksmes negadījuma brīdī nebija veikta (lietas 31. lapa). Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru ceļu satiksmē lietoto

transportlīdzekli apdrošina ikviens transportlīdzekļa īpašnieks, noslēdzot attiecīgu apdrošināšanas līgumu.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3. pantu obligātās apdrošināšanas

objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk - īpašnieka civiltiesiskā atbildība), par ceļu satiksmes negadījumā

nodarīto zaudējumu trešajai personai.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas 1. punktu

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav

apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju.

[5] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja zaudējumu atlīdzību 928,43 euro apmētā, kas sastāv no izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

704,62 euro, administrēšanas izdevumiem 137,73 euro un zaudējumu atgūšanas administratīvajiem izdevumiem 86,08 euro.

[5.1] Civillikuma 1779. pants paredz, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1784. pantu, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad

zaudējuma nodarītājs atbild par viesiem zaudējumiem (1772. un 1773. pants).

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas

attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no ievainojamības viedokļa, zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto

darbību (sk. Torgāns K. Grām.: Saistību tiesības I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209. lpp.).

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta pirmās daļas 1. punktu

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis

transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

Minētā likuma 51. panta trešās daļas 1. punkts noteic, ka no Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības

nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un

izdevumus, kas radušies, atgūstot Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā.

No lietas materiāliem redzams, ka ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta pieprasījumu, izmaksājusi

apdrošināšanas atlīdzību 704,62 euro apmērā par /pers. C/ ārstēšanu (lietas 14. lapa).

Savukārt no 2016. gada 26. aprīļa zaudējumu atlīdzības pieprasījuma redzams, ka ERGO Insurance SE Latvijas filiāle lūdz prasītāju atlīdzināt

izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 704,62 euro apmērā, kā arī lūdz atlīdzināt administrēšanas izdevumus 137,73 euro (lietas 30. lapa).

Ar 2016. gada 12. maija lēmuma par izmaksu Nr. 0378/S-41/2016 pierādīts, ka prasītāja veikusi maksājumu ERGO Insurance SE Latvijas filiāle

saistībā ar /pers. C/ izmaksāto kompensāciju 704,62 euro apmērā (lietas lapa Nr. 31). Savukārt no 2016. gada 12. maija lēmuma par izmaksu

Nr. 0378/S-41/2016 ADM redzams, ka prasītāja nolēmusi atlīdzināt administrēšanas izdevumus 137,73 euro apmērā (lietas 32. lapa).

Bez tam, prasītāja pamatojoties uz 2008. gada 3. novembrī noslēgto sadarbības līgumu Nr. 00910-10-08 starp prasītāju un SIA “Julianus Inkasso

Latvija” 2017. gada 17. februārī atlīdzinājusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” izdevumus 86,08 euro apmērā, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas

administrēšanas izdevumiem (lietas 59.-60. lapas)

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas 1. punktu

Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai –

transportlīdzekļa līzinga gadījumā – līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta trešās daļas 1. punktu, no

Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot Garantijas fonda izmaksātās

apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā.

Prasītāja 2016. gada 20. maijā nosūtīja atbildētājam pretenzijas pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu lietā Nr. S-41/2016, lūdzot līdz

2016. gada 19. jūnijam atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus, norādot, ka gadījuma, ja zaudējumi netiks atlīdzināti noteiktā termiņā vai netiks panākta

vienošanās par zaudējumu nomaksu pa daļām, prasītāja nodos saistības parāda piedziņas uzņēmumam vai vērsīsies tiesā ar prasības pieteikumu par

zaudējumu piedziņu (lietas 37. lapa).

2016. gada 11. jūlijā prasītāja nosūtīja atbildētājam atkārtotu pretenziju, nosakot, ka zaudējumu atlīdzība samaksāja līdz 2016. gada 10. augustam,

bet 2016. gada 22. augustā prasītāja atbildētājam nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu nosakot, ka zaudējumu summa jāsamaksā līdz 2016. gada

11. septembrim (lietas 39.-38. lapa).

Savukārt 2016. gada 29. novembrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” nosūtīja atbildētājam paziņojumu par zaudējumu samaksu 860,15 euro apmērā,

lūdzot samaksu veikt līdz 2016. gada 11. decembrim.

Tiesa atzīst, ka ir pamatota prasītāja prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu no atbildētāja pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas 1. punkta, jo pastāv regresa prasības priekšnoteikumi, proti, gan atbildētāja

vaina ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, gan tas, ka atbildētājs, kā transportlīdzekļa īpašnieks, nebija apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību.

[5.2] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību

un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Tiesa atzīst, ka prasītāja lietā ir pierādījusi atbildētāja prettiesisko rīcību, viņa vainu, zaudējumu esamību un to apmēru, cēlonisko sakaru starp

atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumiem, kā arī regresa prasības tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami zaudējumu atlīdzība 936,32 euro apmērā.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 7,89 euro apmērā par laika posmu no 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 7.

februārim.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summu vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765. pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbildētājs nav apstrīdējis savu pienākumu maksāt nokavējuma procentus, kā arī lietā ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses, līdz ar to

tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt likumiskos nokavējuma procentus.

Pārbaudot nokavējuma procentu aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pamatoti aprēķinājusi nokavējuma procentus 7,89 euro apmērā par laika

posmu no 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 7. februārim, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums daļā par likumisko procentu piedziņu no

atbildētāja ir pamatots un apmierināms.

[7] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms,

ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa

noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par

viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta un Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6 % (seši no simta gadā) no piedzītā, bet nenomaksātā pamatparāda, ievērojot Civillikuma

1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādējādi procentu

pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs nesamaksātā pamatparāda apmēru.

[8] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 936,32 euro. Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta

„a” apakšpunktam no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva par prasību 140,45 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro, kopā 145,15 euro.

[9] Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 92.-97., 189.-193., 195., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa

no s pri e da

apmierināt biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs” maza apmēra prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs”, reģistrācijas numurs

40008084453, zaudējumu atlīdzību 928,43 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 7,89 euro, tiesāšanās izdevumus 145,15 euro, pavisam

kopā 1081,47 euro (viens tūkstotis astoņdesmit viens euro 47 centi).

Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami ar pārskaitījumu uz biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs”, reģistrācijas numurs

40008084453, AS “Swedbank” norēķinu kontu Nr. LV65HABA0551022538931.

Atzīt biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs”, reģistrācijas numurs 40008084453, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda

summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot nesamaksātā pamatparāda apmēru.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese L. Leja