19710616825 / K77-3343-25 · Court convicted defendant of six petty thefts and ordered civil compensation for victim's losses. (Rīgas pilsētas tiesa)

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of six instances of petty theft committed over a week and sentenced him to three months of imprisonment. The prosecution argued for criminal liability based on secret appropriation of goods without payment, while the defendant contested the charges. The court upheld the conviction and ordered the defendant to pay civil compensation for the victim's material losses.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 350. un 352. panti: The court established that secret appropriation of goods without payment constitutes petty theft and that the perpetrator is liable for civil compensation for material losses caused by the crime.

Keywords

AI generated

petty theft conviction secret appropriation of goods civil compensation order material loss liability imprisonment sentence

Cited Legislation

AI generated

Criminal Law Article 180, Part 1

Criminal Procedure Law Article 350

Criminal Procedure Law Article 352, Paragraph 4

Criminal Procedure Law Article 135

Criminal Procedure Law Article 520

Criminal Law Article 50, Part 1

Cited Case Law

AI generated

ECLI:LV:RPT:2025:1002.19710616825.1.S

Court convicted defendant of six petty thefts and ordered civil compensation for victim's losses.

AI generated

11310054514 / K24-0040-17

Court convicted defendant of three petty thefts and sentenced to 55 days imprisonment with detention credit.

13190000212 / K12-0109-15

Court mitigates sentence for theft by applying time served deduction due to excessive trial delay.

11370076414 / KA06-0080-15

11370076414

11400024121 / K71-0610-21

Court convicted defendant of three petty thefts under Criminal Law Art. 180 and sentenced to three months imprisonment.

11400024313 / K11-0146-14

Court convicts defendant of theft and imposes combined 150 hours of compulsory labor with time credit.

Full text

Lietas Nr. 19710616825

K77-3343-25/113

ECLI:LV:RPT:2025:1002.19710616825.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā

2025.gada 2.oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova,

piedaloties prokuroram Didzim Reigasam,

iztiesājot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (seši noziedzīgi nodarījumi),

konstatēja:

[1] /Persona B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2025.gada 22.jūlijā ap plkst. 13.35, /Persona B/ iegāja /Nosaukums A/ veikalā /Nosaukums B/ /Adrese A/, un,

mantkārīga motīva vadīts, nolēma izdarīt zādzību.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /Persona B/ no tirdzniecības stendiem paņēma un noslēpa zem sava apģērba

divas degvīna “Finlandia” 0,7 l pudeles, katru 27,99 eurovērtībā. Pēc tam /Persona B/, apzināti nesamaksājot

par paņemtajām precēm, aizgāja no nozieguma izdarīšanas vietas.

Tādā veidā /Persona B/ slepeni nolaupīja /Nosaukums A/ piederošu kustamu mantu 55,98euro vērtībā, tas ir,

izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

[2] /Persona B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2025.gada 24.jūlijā ap plkst. 14.07, /Persona B/ iegāja /Nosaukums A/ veikalā /Nosaukums B/ /Adrese A/, un,

mantkārīga motīva vadīts, nolēma izdarīt zādzību.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /Persona B/ no tirdzniecības stendiem paņēma un noslēpa zem sava apģērba

degvīna “Sila Prirodi” 0,7 l pudeli. Pēc tam /Persona B/, apzināti nesamaksājot par paņemto preci, aizgāja no

nozieguma izdarīšanas vietas.

Tādā veidā /Persona B/ slepeni nolaupīja /Nosaukums A/ piederošu kustamu mantu 15,95euro vērtībā, tas ir,

izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

[3] /Persona B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2025.gada 25.jūlijā ap plkst. 13.37, /Persona B/ iegāja /Nosaukums A/ veikalā /Nosaukums B/ /Adrese A/, un,

mantkārīga motīva vadīts, nolēma izdarīt zādzību.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /Persona B/ no tirdzniecības stendiem paņēma un noslēpa zem sava apģērba

degvīna “Arsenič” 0,7 l pudeli. Pēc tam /Persona B/, apzināti nesamaksājot par paņemto preci, aizgāja no

nozieguma izdarīšanas vietas.

Tādā veidā /Persona B/ slepeni nolaupīja /Nosaukums A/ piederošu kustamu mantu 14,49euro vērtībā, tas ir,

izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

[4] /Persona B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2025.gada 26.jūlijā ap plkst. 15.14, /Persona B/ iegāja /Nosaukums A/ veikalā /Nosaukums B/ /Adrese A/, un,

mantkārīga motīva vadīts, nolēma izdarīt zādzību.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /Persona B/ no tirdzniecības stendiem paņēma un noslēpa zem sava apģērba

degvīna “StoliPremium” 0,7 l pudeli. Pēc tam /Persona B/, apzināti nesamaksājot par paņemto preci, aizgāja no

nozieguma izdarīšanas vietas.

Tādā veidā /Persona B/ slepeni nolaupīja /Nosaukums A/ piederošu kustamu mantu 20,49euro vērtībā, tas ir,

izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

[5] /Persona B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2025.gada 27.jūlijā ap plkst. 12.58, /Persona B/ iegāja /Nosaukums A/ veikalā /Nosaukums B/ /Adrese A/, un,

mantkārīga motīva vadīts, nolēma izdarīt zādzību.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /Persona B/ no tirdzniecības stendiem paņēma un noslēpa zem sava apģērba

degvīna “Gorilka Pšeničnaja” 0,5 l pudeli. Pēc tam /Persona B/, apzināti nesamaksājot par paņemto preci,

aizgāja no nozieguma izdarīšanas vietas.

Tādā veidā /Persona B/ slepeni nolaupīja /Nosaukums A/ piederošu kustamu mantu 14,25euro vērtībā, tas ir,

izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

[6] /Persona B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2025.gada 28.jūlijā ap plkst. 09.17, /Persona B/, atrodoties /Nosaukums A/ veikala tirdzniecības zālē /Adrese A/,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt zādzību, brīvi piekļūstot, no preču stenda paņēma vienu 0,5 l pudeli ar

degvīnu “Gorilka Pšeņičnaja” 14,25 eurovērtībā un, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, minēto

pudeli paslēpa zem sava apģērba. Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, /Persona B/ izgāja no veikala

tirdzniecības zāles par zem sava apģērba paslēpto pudeli nesamaksājot

Šādos apstākļos /Persona B/ slepeni nozaga cietušajai /Nosaukums A/ piederošu kustamu mantu 14,25euro

vērtībā.

Ar savām darbībām /Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

[7] Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu visu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnīgi

un lūdza tiesā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, paskaidrojot, ka viņam ir zināmas un saprotamas pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas procesuālās sekas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu vainu

visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un

apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Tiesa ir pārbaudījusi lietas materiālus, un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, kā arī par visu noziedzīgo

nodarījumu kvalifikāciju, tāpēc tiesa izskatīja lietu bez pierādījumu pārbaudes.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā

nav nepieciešams.

[8] Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

apsūdzētā personību.

[8.1] /Persona B/ ir izdarījis kopā sešus noziedzīgus nodarījumus un tie atbilstoši Krimināllikuma 7.panta

trešajai daļai ir klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Noziedzīgie nodarījumi izdarīti pret īpašumu, nozogot mazumtirdzniecības uzņēmumam preces - alkoholu.

Apsūdzētais nav atlīdzinājis cietušajai radītos zaudējumus.

[8.2] Pārbaudot apsūdzētā personību, noskaidrots, ka viņš uz 2025.gada 31.jūliju kā persona, kurai ir tiesības uz

aizstāvību, dzīves laikā ir bijis iesaistīts 20 kriminālprocesos, no kuriem izbeigti seši kriminālprocesi. Notiesāts

apsūdzētais bijis 10 reizes par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, visas sodāmības ir dzēstas.

Pašlaik aktīvi ir trīs kriminālprocesi (ieskaitot šos divus apvienotos kriminālprocesus). Laikā no 2004.gada līdz

2020.gada apsūdzētais ir bijis 43 reizes administratīvi sodīts atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa noteikumiem.

Apsūdzētajam nav deklarētas dzīvesvietas, viņam ir divi nepilngadīgi bērni.

[8.2.1] Tiesas sēdē apsūdzētais par sevi sniedza ziņas, ka pašreiz ir apcietināts citā kriminālprocesā. Līdz

aizturēšanai dzīvoja pie drauga /Adrese B/, jo pašam nebija, kur dzīvot. Neoficiāli strādāja celtniecībā.

Noziedzīgo nodarījumu laikā bija atvaļinājumā un iztērēja visu algu, jo samaksāja bērniem uzturlīdzekļus un

draudzenei par dzīvokli, tāpēc nolēma veikt alkohola zādzības. Sūdzības par veselības stāvokli neizteica,

invaliditāti noliedza. Nav pievērsis uzmanību, vai viņam ir atkarība no alkohola.

[8.3] Novērtējusi informāciju par apsūdzētā personību, tiesa secina, ka apsūdzētajam ir problēmas būt

likumpaklausīgam. Lai arī sodāmības ir dzēstas, tās viņu raksturo negatīvi. Dzēsto sodāmību skaits, kā arī

dzīves laikā konstatēto administratīvo pārkāpumu skaits norāda uz to, ka apsūdzētajam nav nostiprinājusies

pārliecība, ka katram pārkāpumam seko sods. No tā tiesa secina, ka sodu piemērošana un izciešana nav pozitīvi

mainījusi apsūdzēto un nav atturējusi no jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Rodoties materiālām problēmām,

apsūdzētais nav apsvēris savādāku rīcību, kā vien pret īpašumu vērstus noziedzīgus nodarījumu izdarīšanu.

Tiesa secina, ka alkohola zādzības norāda, ka apsūdzētajam ir problēmas ar alkohola lietošanu un alkohola

pārmērīga lietošana, kuras laikā viņam zūd paškontrole, ir noteikusi apsūdzētā noziedzīgo uzvedību.

[8.4] Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda

veidiem.

Tiesa secina, ka ar iepriekš piemērotajiem sodiem apsūdzētā resocializācija nav panākta. Lai arī ir bijis divu

gadu pārtraukums, kad apsūdzētajam nav bijis personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, statuss, un šajā laikā

dzēstas visas sodāmības, viņš izdarīja lielu skaitu analoģiskus noziedzīgus nodarījumus. Tiesa secina, ka soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem, jo soda

mērķis nav bijis sasniegts ar iepriekš izciestajiem sodiem.

Tiesa atzīst, ka par katru noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam ir nosakāma īslaicīga brīvības atņemšana, jo

atzīst to par samērīgu soda veidu.

[9] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa katrā noziedzīgā

nodarījumā atzīst to, ka apsūdzētais ir vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Par atbildību pastiprinošu apstākli atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktam tiesa atzīst to, ka

noziedzīgais nodarījums, kas izdarīts 2025.gada 28.jūlijā, ir izdarīts atrodoties alkohola reibumā.

Tiesa novērtē faktu, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju- tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa

veidu katrā noziedzīgajā nodarījumā, bet tas nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli

(Augstākās tiesas 2008.gada 21.aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-323/2008).

Izvērtējot nosacījumus, kas jāņem vērā pie soda noteikšanas- vienu atbildību mīkstinošu apstākli un sadarbību

ar tiesu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par hronoloģiski pirmajiem pieciem noziedzīgajiem nodarījumiem

nosakāma īslaicīga brīvības atņemšana uz 15 dienām.

Izvērtējot nosacījumus, kas jāņem vērā pie soda noteikšanas- vienu atbildību mīkstinošu apstākli, vienu

pastiprinošu apstākli un sadarbību ar tiesu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par 2025.gada 28.jūlijā izdarīto

noziedzīgo nodarījumu nosakāma īslaicīga brīvības atņemšana uz 25 dienām.

[10] Krimināllikuma 50.panta pirmā daļa paredz, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus

nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā

galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas rekomendāciju, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem,

vispārējos gadījumos vajadzētu piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana,

ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos

(Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances

tiesas sodu piemērošanas prakse, apstiprināta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumu).

Tiesa nekonstatē attiecībā uz apsūdzēto īpašu gadījumu, kas atļautu tiesai pilnībā saskaitīt piespriestos sodus,

tāpēc sods nosakāms, daļēji saskaitot piespriestos sodus, nosakot īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Apsūdzētais tika aizturēts 2025.gada 28.jūlijā un atbrīvots 2025.gada 30.jūlijā (divas dienas).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu sodā aizturēšana ieskaitāma sodā.

[11] 2025.gada 30.jūlijā apsūdzētajam piemēroti drošības līdzekļi-pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un

aizliegums izbraukt no valsts.

Drošības līdzekļi atceļami ar sprieduma spēkā stāšanos.

[12] Cietusī /Nosaukums A/ pieteikusi lietā mantiskā kaitējuma kompensāciju 121,16euro.

Apsūdzētais šos pieteikumu atzina pilnībā.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa paredz, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtā daļa paredz, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā

noteiktajam kompensācijas apmēram.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības kopsakarā ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajai nodarītajiem zaudējumiem,

tāpēc viņam ir pienākums atlīdzināt cietušajai nodarītos zaudējumus.

[3] Seši diski ar videoierakstiem atstājami kriminālprocesā kā dokumenti atbilstoši Kriminālprocesa likuma

135.pantam.

Saskaņā Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda: