Court convicted defendant of administrative violation for missing police registration and imposed 50 euro fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of an administrative violation under Article 177 of the Administrative Offences Law for failing to appear at police registration without justification. The defendant did not appear in court, while the police officer presented evidence of repeated non-compliance with monthly registration requirements. The court determined the defendant knowingly violated police control rules and imposed a 50 euro fine as a proportionate penalty to achieve the educational and deterrent purposes of administrative sanctions.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 32. panta; 22. panta: The court established that an administrative violation is proven when the offender knowingly violates police control rules, and a fine is the appropriate sanction to ensure compliance with administrative regulations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2019:1017.168029219.1.S
Lietas Nr. 168029219
Lietas arhīva Nr. 1-0292-19/14
SPRIEDUMS
Rīgā 2019. gada 17. oktobrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs,
ar tiesas sēžu sekretāru Lauri Lencu,
atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 18. septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas jaunākā inspektore
Valsts amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC382002 par to, ka 2019. gada 18. septembrī tika plkst. 17.20 tika konstatēts,
ka /pers. A/ bez attaisnojoša iemesla neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī (Rīgā, Daugavgrīvas ielā
34A) – 2019. gada 27. martā, 2019. gada 3. aprīlī, 2019. gada 10. aprīlī, 2019. gada 17. aprīlī, 2019. gada 24. aprīlī, 2019. gada 2. maijā, 2019. gada
8. maijā, 2019. gada 15. maijā, 2019. gada 22. maijā, 2019. gada 29. maijā, 2019. gada 5. jūnijā, 2019. gada 12. jūnijā, 2019. gada 19. jūnijā, 2019.
gada 26. jūnijā, 2019. gada 3. jūlijā, 2019. gada 10. jūlijā, 2019. gada 17. jūlijā, 2019. gada 24. jūlijā, ar ko viņš pārkāpa policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu no 2017. gada 18. oktobra 1.4. punktu, kas paredz pienākumu 4 reizes mēnesi (katru trešdienu no plkst. 15.00 līdz plkst.
21.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī).
Tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas
APK) 177. pantā.
[2] Tiesas sēdē /pers. A/ nav ieradies, par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Nekādi lūgumi un papildinājumi tiesā
no /pers. A/ netika saņemti.
Tiesas sēdē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa pārstāvis nav ieradies. Iestāde informēta par tiesas sēdes vietu un
laiku likumā noteiktajā kārtībā. 2019. gada 14. oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts iestādes lūgums skatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma, kāda paredzēta Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177. pantā, pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
[3.1] Latvijas APK 177. pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta
policijas kontrole.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu (Izslēgts ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas
spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 10. punktu), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības
atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 479 „Papildsoda – policijas kontrole - īstenošanas kārtība” (piemēro saskaņā ar Latvijas
Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punktu) 25. punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena
neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai
citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
[3.2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013. gada 28. maija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds
paredzēts Krimināllikuma 176. panta pirmajā daļā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli
uz 2 (diviem) gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu galīgais sods /pers. A/ noteikts pēc spriedumu kopības, ietverot vieglāko sodu,
kas noteikts ar šo spriedumu, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 24. maija spriedumu, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada
21. jūnija spriedumu un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012. gada 20. februāra spriedumu smagākajā, nosakot brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem)
gadiem konfiscējot mantu un ar policijas kontroli uz 2 (diviem gadiem).
Ar 2017. gada 18. oktobra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas amatpersonas lēmumu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, tajā skaitā uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī katrā trešdienā no plkst. 15:00 līdz plkst. 21:00 ierasties
reģistrēties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī. Ar savu parakstu /pers. A/ apstiprinājis, ka viņam izskaidrots, ka
ierobežojumu neievērošanas gadījumā tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177. panta.
Administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstītos pārkāpuma faktiskos apstākļus, ka /pers. A/ pārkāpa policijas kontroles noteikumus, apstiprina
inspektores Valsts amatpersona 2019. gada 30. jūlija ziņojums.
/pers. A/ ir sniedzis rakstveida paskaidrojumus sakarā ar policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, norādot, ka nebija atzīmējies policijā kopš 22.
marta, jo visu laiku strādāja no 8:00 līdz 22:00.
Ievērojot to, ka /pers. A/ bija zināmi lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteikumi, ko viņš pats arī apstiprināja, tiesa atzīst,
ka /pers. A/ apzinājās savas darbības prettiesisko raksturu, paredzēja tās kaitīgās sekas un ir apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos, tātad ir izdarījis
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā un viņam par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32. panta
pirmās daļas noteikumiem.
[3.3] Latvijas APK 177. panta sankcijā ir paredzēts naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32. panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Izvērtējot pārkāpēja personību, noskaidrots, ka /pers. A/ deklarētā un faktiskā dzīves vietas adrese ir /adrese/, strādā SIA /Nosaukums A/,
saņemt ienākumus 770 euro mēnesī, ir viena persona apgādībā, pēdējā gada laikā administratīvi nav sodīts.
[3.4] Lietā nav konstatējami atbildību mīkstinoši un/vai pastiprinoši apstākļi.
[3.5] Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves
noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot naudas sodu 50 euro apmērā, atzīstot šo soda
veidu par atbilstošu pārkāpējas personībai un pārkāpuma raksturam.
Tiesa uzskata, ka piemērotais administratīvais sods būs samērīgs ar šo pārkāpumu un netiks zaudēta soda audzinošā un atturošā nozīme Latvijas
APK 22. panta izpratnē, jo, kā jau spriedumā konstatēts, administratīvā soda mērķis ir ne vien sodīt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
bet arī audzināt viņu likumu precīzas un stingras ievērošanas garā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22., 31.-33., 177., 289. 6, 289.7, 289.12, 289.13,
289. pantu, tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 50 euro (piecdesmit euro) apmērā.
Naudas sods jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu.
Maksājuma rekvizīti, kuros veicama piespriestā naudas soda samaksa:
Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas nr. 90000050138
Konta Nr. LV34TREL1060191011100
Saņēmēja banka: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Maksājuma mērķis: naudas sods Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai – lieta Nr. 168029219, /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Izskaidrot /pers. A/, ka naudas soda samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, 109.
kabinetā. Pretējā gadījumā, pēc izpildei noteiktā termiņa notecējuma, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Spriedums pieejams lietas dalībniekiem tiesas kancelejā 2019. gada 17. oktobrī.
Tiesnesis Viktors Makucevičs