Legislator Case Law & Legislation
C30601114 / C-2452-15 AI generated

Court allows debt collection against guarantor for fuel card default, awarding principal, penalty, and interest.

Case Number C30601114 / C-2452-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff, Neste Latvia, sued a guarantor for unpaid fuel card debts owed by a third party, Q4, totaling over EUR 2,000 plus penalties and interest. The court ruled that the guarantor was liable under the guarantee contract and awarded the principal debt, a reduced penalty, litigation costs, and statutory interest until payment.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1692., 1698., 1702., 1716., 1717., 1720., 1779. panti; A guarantee contract binds the guarantor to the principal debtor's obligations, making them liable for the full debt including agreed penalties and statutory interest upon the principal debtor's default.

Keywords

AI generated
guarantee contract liability debt collection enforcement fuel card default statutory interest award penalty clause reduction litigation costs recovery guarantor obligation

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 1402. pants
Civillikuma 1425. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1692. pants
Civillikuma 1698. pants
Civillikuma 1702. pants
Civillikuma 1716. pants
Civillikuma 1717. pants
Civillikuma 1720. pants
Civillikuma 1779. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 33. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30601114

Lietas arhīva Nr. C-2452-15/14

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 7.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Zdanovska

ar sekretāri D.Tammi

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA „Neste Latvija” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 21.novembrī SIA „Neste Latvija” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda

piedziņu norādot, ka 2012.gada 16.novembrī starp prasītāju un SIA “Q4” tika noslēgts līgums nr.07156967 par Neste norēķinu kartes izsniegšanu, kas

bija SIA “Q4” bezskaidras naudas maksāšanas līdzeklis degvielas, pakalpojumu un preču apmaksai visās NESTE degvielas uzpildes stacijās un

sadarbības partneru tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Kartes lietotājam tika piešķirts kredīts norēķinu veikšanai LVL 2000 apmērā.

2012.gada 22.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts galvojuma līgums nr.07156967-G1, kas kalpoja kā garantija un nodrošinājums

saistībām, kas izriet no augstākminētā 2012.gada 16.novembra līguma nr.07156967 ar SIA “Q4”. Saskaņā ar minēto līgumu atbildētājs nedalīti kā pats

parādnieks ir uzņēmies atbildēt prasītājam par parādu, kas varētu rasties no 2012.gada 16.novembra līguma nr.07156967.

SIA “Q4” nav pildījis līguma nr.07156967 noteikumus un nav pilnībā apmaksājis rēķinus par izmantotajiem kredīta resursiem. Saskaņā ar

prasītāja aprēķinu SIA “Q4” parāds par ar karti saņemto preci – dīzeļdegvielu uz 2013.gada 31.oktobri sastāda LVL 2016,61 apmērā, kas atbilst EUR

2869,38 apmērā.

Laikā no 2013.gada 4.decembra līdz 2014.gada 10.janvārim atbildētājs veica daļēju parāda samaksu LVL 560,84 apmērā, kas atbilst EUR

798,01 apmērā. Līdz ar to kopējā parāda summa sastāda LVL 1455,77 apmērā, kas atbilst EUR 2071,37 apmērā, pēc rēķina nr.118700, ar apmaksas

termiņu līdz 2014.gada 31.janvārim.

Kā arī prasītājs saskaņā ar 2012.gada 16.novembra līguma nr.07156967 nosacījumiem par laiku no 2014.gada 31.janvāra līdz 2014.gada

12.novembrim ir aprēķinājis līgumsodu 1% apmērā no nesamaksātās summas, kas sastāda EUR 5882,69 apmērā. Vadoties no taisnīguma un

samērīguma principiem prasītājs samazina līgumsoda apmēru līdz 10% no pamatparāda summas, t.i. EUR 207,14 apmērā.

Kā arī atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam izdevumus, kas radušies sakarā ar pamatparāda atgūšanas lietas administrēšanu un sastāda

EUR 102,30 apmērā.

Prasītājs prasību pamatojis uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1692., 1698., 1702., 1716., 1717., 1720., 1779.pantu. Lūdz piedzīt no

atbildētāja pamatparādu EUR 2174,67 apmērā, līgumsodu EUR 207,14 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus gadā.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, savā iesniegumā tiesai lūdz lietu izskatīt bez prasītāja klātbūtnes, prasību uztur pilnā apmērā uz

prasības pieteikumā norādītā pamata un apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes. Par

tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti pēc

atbildētāja deklarētās dzīves vietas adreses /adrese A/, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1pantu uzskatāms, ka

atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots.

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītāja pārstāvja un

atbildētāja klātbūtnes.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu lietā taisāms aizmugurisks spriedums, jo atbildētājs lietā nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību, kā arī nav ieradies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma un nav paziņojis neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata prasību par parāda piedziņu par pamatotu un apmierināmu.

Kā izriet no lietas materiāliem prasītāja un SIA “Q4” tiesiskās attiecības nosaka 2012.gada 16.novembra līgums nr.07156967

par degvielas karšu izmantošanas kārtību. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem prasītājs piešķīra SIA “Q4” SIA „Neste Latvija”

degvielas karti (bezskaidras naudas maksāšanas līdzekli norēķiniem par nopirkto degvielu, auto precēm un auto mazgāšanas

pakalpojumiem). 2013.gada 19.aprīlī starp prasītāju un SIA “Q4” tika noslēgta vienošanās par kredīta izmantošanu, kas ir 2012.gada

16.novembra līguma nr.07156967 neatņemama sastāvdaļa, ka SIA “Q4” ir tiesīgs aizņemties no prasītāja kredīta summu LVL 2000

apmērā, apmaksājot preces un pakalpojumus un norēķinoties ar degvielas karti.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Līdz ar to tiesa atzīst, ka starp prasītāju un SIA “Q4” noslēgtais 2012.gada

16.novembra līgums nr.07156967 un 2013.gada 19.aprīļa vienošanās pie tā atzīstams par aizdevuma līgumu Civillikuma izpratnē.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus; 1943.pantu aizņēmējam jāatdod

tāda pati summa, kādu viņš saņēmis. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka SIA “Q4” jāpilda starp pusēm noslēgtā līguma nosacījumi, un jāatdod prasītājam

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma.

Kā izriet no prasītāja aprēķina un 2013.gada 31.oktobrī izrakstītā rēķina SIA “Q4” ir izmantojis piešķirto kredītu LVL 2000 apmērā, kas atbilst

EUR 2845,74 apmērā, ar samaksas termiņu līdz 2013.gada 15.novembrim. Rēķins tika daļēji apmaksāts. Par neapmaksātās summas daļu prasītājs

2014.gada 31.janvārī izrakstīja rēķinu – atskaiti nr.118700 par summu EUR 2071,37 apmērā ar apmaksas termiņu līdz 2014.gada 31.janvārim.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2013.gada 22.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts galvojuma līgums nr.07156967-G1, saskaņā ar kuru

atbildētājs galvo par SIA “Q4” saistībām, kas izriet no 2012.gada 16.novembrī starp prasītāju un SIA “Q4” noslēgtā līguma nr.07156967 par aizdevuma

LVL 2000 apmērā izmantošanu. Saskaņā ar galvojuma līguma 2.1.punktu atbildētājs uzņēmies SIA “Q4” saistību nedalīti kā pats parādnieks.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas parāda; 1702.pantu kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli; šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās attiecies; par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums atbildēt par SIA “Q4” saistībām, kas izriet no

2012.gada 16.novembrī starp prasītāju un SIA “Q4” noslēgtā līguma nr.07156967.

Kā arī, saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību,

tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu, un 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Saskaņā ar galvojuma līguma nr.07156967-G1

2.1.2.punktu atbildētājs ir apņēmies maksāt līgumsodu 1% apmērā no kavētās summas par katru nokavēto dienu par nolīgto

maksājumu atmaksas kavējumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam līgumsodu par nolīgto

maksājumu samaksas kavējumu par laika periodu no 2014.gada 31.janvāra līdz 2014.gada 12.novembrim, kas saskaņā ar prasītāja

aprēķinu sastāda EUR 5882,69 apmērā. Taču prasītājs līgumsodu samazinājis līdz 10% apmērā no pamatparāda summas, kas

sastāda EUR 207,14 apmērā.

Tiesa atzīst, ka izvērtējot līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparāda apmēru un atbildētāju pieļautā nokavējuma termiņu, līgumsoda apmērs

par līguma nosacījumu neizpildi atzīstams par samērīgu un atbilstošu godīgai darījumu praksei. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamata līgumsoda

samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt saskaņā ar Civillikuma 1724.1pantu.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs un/vai SIA “Q4” ir izpildījuši savas saistības pret prasītāju, veicot aizdevuma summas un līgumsoda

apmaksu, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja kopējā parāda summu un aprēķinu, pret ko atbildētājs nav

iebildis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds - neatmaksātā aizdevuma

pamatsumma EUR 2071,37 apmērā un līgumsods EUR 207,14 apmērā.

Kā arī no lietas materiāliem redzams, ka pamatojoties uz 2010.gada 26.maijā starp prasītāju un SIA “Julianus Inkasso Latvija” noslēgto

sadarbības līgumu nr.01217-05-10, 2014.gada 13.novembra SIA “Julianus Inkasso Latvija” rēķinu nr.13055 prasītājam ir radušies izdevumi sakarā ar

zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu EUR 103,30 apmērā. Tiesa atzīst, ka minētie izdevumi atzīstami par prasītāja zaudējumiem Civillikuma 1770.,

1771., 1773.panta izpratnē, kas prasītājam radušies atbildētāja prettiesiskas rīcības rezultātā un piedzenami no atbildētāja prasītāja labā saskaņā ar

Civillikuma 1775., 1779.panta nosacījumiem.

Kā arī tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1756., 1765., 1763.pantu ir atzīstamas prasītāja tiesības saņemt

no atbildētājiem likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā aizdevuma pamatsummas EUR 2071,37 apmērā un zaudējumu EUR 103,30 apmērā

kopsummas EUR 2174,67 apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 330,01

apmērā. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā

ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi

EUR 4,70 apmērā. Līdz ar to kopumā no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi EUR 334,71 apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienu laikā pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1724.1, 1753., 1756., 1765., 1770., 1771., 1773., 1775.,

1779., 1838., 1934., 1943.panta, Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 208.1, 208.2panta, tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA “Neste Latvija” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu un piedzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA

“Neste Latvija”, reģistrācijas nr.40003132723, labā pamatparādu EUR 2071,37 (divi tūkstoši septiņdesmit viena un 37/100 euro)

apmērā, līgumsodu EUR 207,14 (divi simti septiņu un 14/100 euro) apmērā, zaudējumus EUR 103,30 (viens simts trīs un 30/100

euro) apmērā un tiesas izdevumus 334,71 (trīs simti trīsdesmit četru un 71/100 euro) apmērā, kopā 2716,52 (divi tūkstoši septiņi

simti sešpadsmit un 52/100 latu) apmērā.

Atzīt SIA “Neste Latvija”, reģistrācijas nr.40003132723, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda EUR 2174,67 (divi tūkstoši viens simts septiņdesmit četru un 67/100 euro)

apmērā līdz sprieduma izpildei.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

SIA “Neste Latvija” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet /pers. A/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas

izskatīšanu no jauna.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2015.gada 21.maijā.

Tiesnese K.Zdanovska