Court dismissed water supply claim due to plaintiff failing to prove service volume and water loss. Plaintiff failed to prove service volume and water loss, so the court dismissed the claim based on the burden of proof rule.

Lietas arhīva Nr. C-0798-19/12

ECLI:LV:RPPT:2018:1217.C68244218.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 17.decembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāri L.Beļsku, piedaloties prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

pārstāvim /pers. A/, un atbildētājam /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Ap r a k s t o š ā d a ļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, prasītāja) 2018.gada 17.janvārī cēla

tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 9.augustā prasītāja (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“Kurzemes namu apsaimniekotājs”) un /pers. B/ noslēdza līgumu Nr./numurs/ par ūdensapgādes pakalpojumiem. Saskaņā ar līguma nosacījumiem,

prasītāja apņemas nodrošināt atbildētāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošo dzīvojamo māju /adrese/ (pirms tam /adrese/), ar auksto ūdeni, veikt

norēķinu administrēšanu un norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju SIA “Rīgas ūdens”, savukārt atbildētājs apņēmās samaksāt prasītājam par saņemtajiem

pakalpojumiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs savus ar

līgumu pielīgtos pienākumus par saņemto pakalpojumu samaksu nav pildījis pilnībā, nav norēķinājies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz prasītājas veiktajiem aprēķiniem, parāds par sniegtajiem pakalpojumiem sastāv no pamatparāda 498.07 euro par periodu no

2012.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim; likumiskajiem procentiem 54.25 euro par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada

1.oktobrim; līgumsoda 359.52 euro, ko prasītāja samazinājusi sekojoši 498.07 euro*0.1=49.81 euro par periodu no 2013.gada 3.aprīļa līdz

2015.gada 1.janvārim, kopā 602.13 euro.

Prasībā norādīts, ka parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par minēto laika periodu.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10.pantu, Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1662., 1716., 1717., 1759.panta 1.punktu, 1762.,

1765.panta pirmo daļu.

Tiesā 2018.gada 15.februārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi par prasību. Atbildētājs norādījis, ka saskaņā ar līguma noteikumiem

vienmēr un savlaicīgi ir apmaksājis rēķinus par saņemtiem pakalpojumiem. Prasītāja norādītā parāda summa satur rēķinu par ūdens patēriņa korekciju.

Šo aprēķinu Rīgas Domes mājokļu un vides departaments (28.11.2017. vēstulē Nr.DMV-17-3262-dv) ir atzinis par nepamatotu un neatbilstošu

2010.gada noslēgtā līguma Nr./numurs/ nosacījumiem.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamatojumu.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina, atkārtoti uzsverot, ka prasītājas rēķins par ūdens korekciju ir nepamatots.

Mo t īvud a ļa

Noklausoties prasītājas pārstāvja un atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.

Lietā nav strīda par prasībā norādīto apstākli, ka prasītāja, atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam apņēmās nodrošināt atbildētāja pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā esošo dzīvojamo māju /adrese/ (pirms tam /adrese/), ar auksto ūdeni, veikt norēķinu administrēšanu un norēķinus ar pakalpojumu

sniedzēju SIA “Rīgas ūdens” (lietas 10.-11.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda

fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai ir pienākums spriedumu pamatot ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, lai taisītu likumīgu un pamatotu spriedumu.

Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa noteic, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu

prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Savukārt minētā panta otrā daļa

noteic, ka – ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav

šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar minētās tiesību normas noteikumiem, tiesai nav pamata secināt, ka atbildētājam būtu pienākums

apmaksāt prasībā minēto summu prasītājai. Prasītājas iesniegtais parāda aprēķins pats par sevi nevar kalpot kā pierādījums ūdens zudumiem, korekcijai,

vai jebkādam parādam, ievērojot, ka atbildētājs to nav atzinis. Uz minēto apstākli tiesa vairākkārtēji vērsa prasītājas pārstāvja uzmanību tiesas sēdē.

Tiesa atzīst, ka prasības pieteikumiem pievienotie aprēķini (lietas 13.-17.lapas), no kuriem nav izsecināms, par kādiem pakalpojumiem tie vispār

veikti, paši par sevi nevar kalpot par pierādījumiem apstāklim, ka prasītāja sniegusi, savukārt, atbildētājs saņēmis pakalpojumus tādā apjomā un tādā

laika periodā, kādā tie tiek norādīti prasības pieteikumā.

Tiesa pievienojas tiesību doktrīnā paustajam viedoklim- pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips - ei incumbit probatio qui dicit, non qui

negat (jāpierāda, pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, un nevis tam, kurš noliedz). Tādējādi onus probandi vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas

tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības. Līdz brīdim, kamēr prasītājs nav pierādījis (savu prasījumu pamatotību), atbildētājam nekas nav jāpierāda,

viņš prasību var noliegt (neatzīt) bez jebkādiem pierādījumiem (A. Līcis, Prasības tiesvedība un pierādījumi, TNA, 2003, lpp. 72).

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka prasītāja nav pierādījusi savu prasījumu pamatotību

atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, un prasība ir noraidāma pilnā apmērā kā nepierādīta.

Re z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42., 97., 189.-195., 203., pantu, tiesa

no s p r ie d a

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 3.janvārī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne