Court finds defendant guilty of obstructing police and imposes a €20 fine for voluntary remorse.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of obstructing police officers and imposed a €20 fine. The defendant admitted guilt but refused to provide personal data or comply with police orders, leading to the use of force. The court acknowledged the defendant's voluntary remorse as a mitigating factor but upheld the conviction and minimal penalty.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta pirmā daļa; 33. panta pirmās daļas 1. punkts: The court may impose a fine for obstructing law enforcement, but voluntary remorse constitutes a mitigating circumstance that allows for a minimal penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietvedības Nr. 1-0078-19/27
ECLI:LV:RVPT:2019:0322.130007819.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 22.martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā:
tiesnese B.Horuna,
ar tiesas sēžu sekretāri L.Beļkus,
piedaloties /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Aprakstošā daļa
2018.gada 17.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors
U.Tilla sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC376443 (turpmāk – Protokols) attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas
kods/( turpmāk – /pers. A/) par to, ka 2018.gada 7.oktobrī laika posmā no plkst.02.07 līdz plkst.02.12 Rīgā, Peldu ielā 30 uz ielas /pers. A/
nepakļāvās Rīgas pašvaldības policijas inspektora I.Vaita un inspektora A.Jermuta likumīgajai prasībai uzrādīt viņa personību apliecinošu
dokumentu un vairākkārt atteicās nosaukt savus personas datus, kā arī, būdams viens no konflikta dalībniekiem, pēc kā ap plkst.02.09
ieradās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes autopatruļas Nr.167 darbinieki (vecākais J.Bondarevskis), arī viņa rīkojumiem /pers. A/
nepakļāvās, pēc kā /pers. A/ tika norādīts doties pie policijas transportlīdzekļa, uz ko viņš atteicās un, mēģinot /pers. A/ pievest pie
transportlīdzekļa, saņemot aiz rokām, /pers. A/ sāka nepakļauties, kā rezultātā policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, saskaņā ar
likuma ‘’Par policiju’’ 13.panta pirmo daļas 5.punktu, pielietoja fizisku spēku – nogāza uz zemes un vispirms brīdinot par speclīdzekļu
pielietošanu, pielietoja speclīdzekli – elektrošoka pistoli, lai pārtrauktu personas nepakļaušanos un īstenotu personas aizturēšanu.
Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk– Latvijas APK) 175.pantā.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.
Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka savu vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzīst, izdarīto ļoti nožēlo, atkārtoti tā nerīkotos.
Detalizētākus paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem sniegt nevēlējās. Norādīja, ka strādā ārzemēs, apgādībā personas nav, agrāk ir sodīts,
bet sodāmība ir dzēsta.
Motīvu daļa
Izvērtējusi administratīvā pārkāpuma protokolā ietvertās ziņas, pārējos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus to kopumā un savstarpējā
saistībā, noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un
sodīšanai atbilstoši Latvijas APK 175.pantam.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta piektajā daļā noteikto, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par
faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Savukārt atbilstoši Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 175.panta ir pilnībā pierādīta ar:
2018.gada 17.decembrī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC376443 norādīto;
Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Tūrisma nodaļas inspektora A.Vaita ziņojumā norādīto, proti, ka no 2018.gada
6.oktobra plkst.20.00 līdz 7.oktobra plkst.08.00 A.Vaits veica darba pienākumus Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes (turpmāk -
Pārvalde) administratīvajā teritorijā, auto patruļā ar saukli „Tūrists”, ar policijas transportlīdzekli, valsts reģistrācijas Nr.LB8037, borta Nr.111,
kopā ar inspektoru A.Jermutu. Plkst.02.02 no Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Operatīvās vadības drošības uzraudzības pārvaldes
Video novērošanas centra (turpmāk - Video) darbiniekiem saņēma informāciju par to, ka Peldu ielā 30, Rīgā, notiek kautiņš starp divām
personām. Plkst.02.07 ieradās norādītajā adresē, par to paziņojot Pārvaldes dežūrdaļai. Kautiņš bija beidzies. Video darbinieki norādīja uz vienu
personu, kura bija palikusi notikuma vietā, otra persona bija devusies prom un vairs nebija Video redzamības zonā. A.Vaits ar kolēģi piegāja pie
Video norādītās personas un stādījās priekšā kā Pārvaldes darbinieki, izskaidrojot ierašanās iemeslu. Tā kā personai bija redzami miesas
bojājumi, nobrāzta seja, tika pajautāts vai ir nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu (turpmāk NMPD). Vīrietis atteicās
no palīdzības, paskaidroja, ka nekāds kautiņš šeit nav bijis, ir nokritis. Izskaidrots, ka ir video ieraksts, kur ir fiksēts, ka viņš ir iesaistīts kautiņā.
Vairākkārtīgi tika palūgts uzrādīt personas apliecinošu dokumentu vai nosaukt savus personas datus. Persona vairākkārtīgi atteicās nosaukt savus
personas datus vai uzrādīt personas apliecinošu dokumentu. Tika vairākkārtīgi izskaidrots Latvijas APK 175.panta saturs.
Sazinoties ar video novērošanas centra darbiniekiem, tika noskaidrots, ka šī persona bija uzsākusi konfliktu, kautiņu, bet kautiņa rezultātā vīrietis
pats cietis. Izskaidrots, ka par kautiņa uzsākšanu, iesaistīšanos ir paredzēta administratīvā atbildība pēc Latvijas APK 167.panta.
Plkst.02.09 notikumu vietā ieradās Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa auto patruļa Nr.l67, auto patruļas vecākais -
Bondarevskis. Atkārtoti tika dots rīkojums uzrādīt personas apliecinošu dokumentu vai nosaukt savus personas datus. Persona atteicās to darīt. Sakarā
ar augstākminēto, par to, ka persona bija uzsākusi kautiņu, iesaistījās kautiņā, kā arī vairākkārtīgi ļaunprātīgi nepakļāvās policijas likumiskajām prasībām
uzrādīt personas apliecinošu dokumentu, nosaukt savus personas datus, plkst.02.12 faktiski aizturēts, izskaidrots aizturēšanas iemesls, un ka tiks
nogādāts pārvaldes dežūrdaļā tālākas lietvedības nodrošināšanai. Palūgts pieiet pie policijas transportlīdzekļa, vīrietis atteicās to darīt. Vīrietis tika
paņemts aiz rokām un mēģināts viņu pievest pie policijas transportlīdzekļa, pēc kā vīrietis sāka aktīvi pretoties policijas darbiniekiem, mēģināja izrauties
no satvēriena, pamest notikuma vietu. Pamatojoties uz likumu “Par policiju’’ 13.panta pirmās daļas 5.punktu, pret personu tika pielietots fizisks spēks,
nogāzts zemē, mēģināts aizlauzt rokas aiz muguras, kā rezultātā persona turpināja aktīvi nepakļauties policijas darbiniekiem, mēģināja izrauties. Tika
brīdināts, ka tiks pielietots speclīdzeklis - elektrošoka pistole, uz ko nereaģēja, turpināja aktīvi nepakļauties policijas darbiniekiem, pēc kā Valsts policijas
darbinieks Bondarevskis pielietoja speclīdzekli - elektrošoka pistoli tiešajā kontaktā. Pēc elektrošoka pistoles otrās reizes pielietošanas tiešajā kontaktā,
persona pakļāvās policijas darbiniekiem, tika uzlikti roku dzelži aiz muguras.
Pārmeklēts uz asu griezošu priekšmetu esamību, kā arī personiskās mantas t izņemtas, iesaiņotas maisā Nr.0501138. Pārmeklēšanas laikā tika
atrasta vīrieša Latvijas Republikas personas apliecības - /pers. A/, personas kods /personas kods/. Personas dati tika pārbaudīti ar Pārvaldes dežūrdaļas
starpniecību. Ievietots policijas transportlīdzekļa aizturēto personu pagaidu turēšanas nodalījumā, roku dzelži pārlikti priekšpusē. Sastādīts personas
aizturēšanas protokols. /pers. A/ izskaidrots aizturēšanas iemesls, un ka tiks nogādāts Pārvaldes dežūrdaļā tālākas lietvedības nodrošināšanai. Persona
bija alkohola reibuma stāvoklī, no mutes dobuma bija jūtama alkoholam raksturīga smaka.
Plkst.02.30 vīrietis ievests Pārvaldes dežūrdaļas telpās. Plkst.02.33 noņemti roku dzelži un par cik sūdzējās par savu veselības stāvokli, tika
izsaukts NMPD.
Plkst.02.38 ieradās NMPD Nr. 161, ārsts Melkurts. Apskatot vīrieti tika nolemts viņu hospitalizēt. /pers. A/ Pārvaldes telpās uzvedās izaicinoši,
kā arī lamājās ar rupjiem cieņu aizskarošiem vārdiem. Plkst.02.58 persona tika atbrīvota un nodots NMPD darbiniekiem, lai nogādātu ārstniecības
iestādē, lai veiktu tālākus izmeklējumi Notikums fiksēts ar video novērošanas ierīcēm Axon Boc Nr.2852; 5564.
Sakarā ar augstākminēto, par to, ka persona uzsāka kautiņu, iesaistījās kautiņa, tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par Latvijas
APK 167.pantu.
Sakarā ar augstākminēto par to, ka perona ļaunprātīgi, vairākkārtīgi aktīvi nepakļā1 policijas darbinieku likumiskajām prasībām, ir saskatāms
administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildības Latvijas APK 175.pantā;
Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora A.Jermura ziņojumā norādīto,
kura saturs ir līdzīgs pašvaldības policijas darbinieka A.Vaita ziņojumā norādītajam lietas faktisko apstākļu izklāstam;
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores R.Ančupānes ziņojumā norādīto, proti,
ka viņas lietvedībā atrodas materiāls, kas reģistrēts VP RRP Rīgas Centra iecirknī 10.10.2018 ar ENŽ-6164. Materiālam ir pievienota balta
aploksne ar DVD disku tajā. Uz DVD diska ir ierakstīti trīs videoieraksti: Axon Body 2 Video X81042852 2018-10-07 020235 (turpmāk -
video Nr.1), Axon Body 2 Video X81045564 2018-10-07 020132 (turpmāk - video Nr.2) un Axon Body 2 Video X81045564 2018-10-07
024216 (turpmāk - video Nr.3). Video Nr.1 ilgums ir 28 minūtes 41 sekunde. Tajā ir redzams skats no automašīnas salona, autovadītāja puses,
fonā dzirdamas sarunas caur rāciju par personām, kuras uzsāka kautiņu. Pēc pāris minūtēm brauciena, automašīna apstājas, no tās iziet Rīgas
pašvaldības policijas (turpmāk - RPP) darbinieks ar kameru uz formastērpa, no kuras tiek veikts ieraksts. Pienāk pie divām personām, vienai no
tām tiek paziņots, ka notiek videonovērošana un no Videonovērošanas centra tika saņemta informācija par to, ka tā ir piedalījusies kautiņā.
Personai tiek palūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai nosaukt personas kodu, uz ko tā atbild, ka personu apliecinoša dokumenta tai
nav, bet personas kodu nenosauc. RPP darbinieks paskaidro personai, ka tā tiks nogādāta policijas iecirknī personības noskaidrošanai, ja
nenosauks savus personas datus, kā arī personai tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par sīko huligānismu, tas ir, par piedalīšanos
kautiņā. Personai vairākkārtīgi tiek palūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai nosaukt personas datus, bet persona to atsakās darīt. Tad
RPP darbinieks šai personai paziņo, ka tā tiks aizturēta pēc Latvijas APK 167.panta, tas ir, par sīko huligānismu, un par atteikšanos nosaukt
savus personas datus, personai tiek palūgts pienākt pie RPP dienesta automašīnas, arī vairākas reizes atkārtojot prasību, bet persona to atsakās
izpildīt, pagriežas uz otru pusi un tad sāk vicināties ar rokām RPP darbinieka priekšā, veicot kustību ar roku uz policijas darbinieku. Persona sāk
izrādīt pretošanos un pret to tiek pielietots fizisks spēks un tā tiek noguldīta uz zemes, pēc diviem policijas darbinieka brīdinājumiem par
speclīdzekļa pielietošanu (elektrošoka), persona turpina pretoties un tiek pielietota elektrošoka pistole pret to. Pēc tam, kad persona pārstāj
pretoties, tai tiek uzlikti rokudzelži un tā tiek piecelta un iesēdināta dienesta transportlīdzeklī, pirms tam veicot personas pārmeklēšanu, kuras
rezultātā tiek atrasts arī personu apliecinošs dokuments. Video beigās ir redzams skats no automašīnas salona brauciena laikā uz policijas iecirkni.
Video Nr.2 ilgums ir 29 minūtes 53 sekundes. Tajā ir redzams tas pats, kas Video Nr.2, bet no otra RPP darbinieka pie formas piestiprinātās
videokameras. Video Nr.3 ilgums ir 4 minūtes 37 sekundes un tajā ir ierakstīta RPP darbinieku saruna ar aizturēto personu telpā un neatliekamās
medicīniskās palīdzības darbinieki, bet nekas būtisks dotajā videoierakstā nenotiek.
CD diska ierakstu, kurā fiksēti notikumi, kas apspoguļoti pašvaldības policijas darbinieku A.Vaita, A.Jermuta un Valsts policijas
darbinieces R.Ančupānes ziņojumos;
/pers. A/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktiem policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši
dienesta kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret
likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību
apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota
policijai; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus,
izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos
pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc
piekritības.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006 atzina par pareizu
viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš ir izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda
(sk. Austākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10.punktu). Šis
apgalvojums atbilst arī likuma “Par policiju’’ 22.panta pirmajai un trešajai daļai, kurā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un
likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas
darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. /../. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas
pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums vai prasība, ko viņš izdevis, pildot dienesta vai sabiedriskās kārtības
sargāšanas pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā
/pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad viņi pildīja dienesta pienākumus, proti, atteicās nosaukt savus personas
datus, uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un atteicās doties uz policijas transportlīdzekli, kā arī lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka minētās /pers.
A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām, kad viņi izpilda dienesta pienākumus.
Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un
neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta
ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās
apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā Nr.AA13-05/5 un 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5).
Tiesa nekonstatē iemeslus, kas būtu par pamatu uzskatam, ka policijas darbinieki bija neobjektīvi vai ieinteresēti pārkāpuma konstatēšanā, kā arī
nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu lietā esošo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem pārkāpuma izdarīšanas pierādīšanai.
Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/ vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
Latvijas APK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai
zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas
sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais
akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš dzīvo /adrese/, neprecējies, apgādībā personas nav, pēc vārdiem strādā ārzemes, agrāk nav sodīts
un nav saukts pie administratīvās atbildības.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktu, kā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst /pers. A/ vaļsirdīgu
izdarītā nožēlošanu. Tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 34.pantā noteiktajam.
Tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt uzliekot naudas sodu Latvijas APK 175.panta soda sankcijas ietvaros,
proti, piemērojot /pers. A/ naudas sodu EUR 20,00 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244., 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17,
289.18, 299. pantiem, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, un uzlikt naudas sodu EUR 20 (divdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR
90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot no lēmuma par saukšanu pie
administratīvās atbildības numuru - 130007819). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes
ielā 8. Ja noteiktajā termiņā naudas sods netiks samaksāts, spriedums tiks nosūtīts piespiedu izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas
tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 22.martā.
Tiesnese B.Horuna