Court dismisses appeal in administrative penalty case for drunk driving, upholding first-instance conviction and sentence.

Lietvedības Nr. 103AA-0072-18

ECLI:LV:LAAT:2018:0920.112024518.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē, 2018.gada 20.septembrī

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents, tiesnesis A.Vilmanis,

tiesneši I.Zalužinska un I.Raciņš,

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu

pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 149.15panta septītajā daļā, un

/pers. B/ un viņa aizstāvja, zvērināta advokāta J.Radionova apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2018.gada 17.jūlija spriedumu.

Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa

konstatēja

ar Daugavpils tiesas 2018.gada 17.jūlija spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

149.15panta septītajā daļā, un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 euro (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā,

atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Daugavpils tiesas spriedumā konstatēts, ka 2018.gada 13.jūlijā, pulksten 01.44 /pers. B/ vadīja automašīnu Honda CRV, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, pa Nometņu ielu, pie ēkas Nr.99d, Daugavpilī, virzienā no Stiklu ielas puses uz Gaismas ielu. /pers. B/ pēc ceļu satiksmes

negadījuma līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai lietoja alkoholiskos dzērienus. Pārbaudes rezultātā izelpojamajā gaisā tika konstatēta alkohola

koncentrācija 2,1344 promiles. /pers. B/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 27.panta sesto daļu. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas

APK 149.15panta septītajā daļā (lietas 30.-32.lapa).

Par Daugavpils tiesas 2018.gada 17.jūlija spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. B/ un viņa aizstāvis J.Radionovs. Sūdzībā norādīts, ka

2018.gada 16.jūlijā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC292769, par to, ka “13.07.2018. plkst.01.44 /pers. B/ vadīja automašīnu

pa Nometņu ielu pie ēkas Nometņu iela 99d no Stiklu ielas puses virzienā uz Gaismas ielu”. Šīs situācijas apraksts neatbilst faktiskai situācijai, jo

Nometņu ielu vispār nekrustojas ar Stiklu ielu, Stiklu iela atrodas pavisam citā virzienā. Braucot pa Nometņu ielu, blakus ēkai Nometņu iela 99d nav

gājēju pārejas, kā tas norādīts administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC292985 par notikušo ceļu satiksmes negadījumu. No lietas faktiskiem

apstākļiem sanāk, ka policijas darbinieki sastādīja protokolus Nr.PC292769 un Nr.PC292985 vienā pārkāpuma vietā, 2018.gada 13.jūlijā plkst.01.44.

Lietas materiālos atrodas ceļu satiksmes negadījuma shēma. Uz shēmas uzzīmēta gājēju pāreja un, varētu pieļaut, ka tā ir gājēju pāreja pie autobusu

pieturas “Nometņu iela”, kura atrodas uz Jelgavas ielas, kaut arī tas pēc shēmas nav konstatējams. Uz to norāda arī liecinieks /pers. F/, bet nav zināms,

vai šos paskaidrojumus un materiālus tiesa ir skatījusi un vērtējusi. Ceļu satiksmes negadījuma shēmā ir norādīta Nometņu iela 99d, kas neatbilst

patiesībai. Apelācijas sūdzības 1.pielikumā ir pievienotā izdruka no kartes, kurā ir norādīta ceļu satiksmes negadījuma vieta saskaņā ar administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.PC292769, tas ir, pie ēkas Nometņu iela 99d (degvielas uzpildes stacija). Pievienotajā attēlā redzams, ka tur nav gājēju

pārejas, ne ceļu zīmju, ne autobusu pieturas.

No tā secināms, ka no Stiklu ielas puses iespējams braukt tikai pa Jelgavas ielu, nevis pa Nometņu ielu. Turklāt ceļu satiksmes negadījums nenotika

pie ēkas, kas atrodas Nometņu ielā 99d, šī ēka atrodas daudz tālāk braukšanas kustības virzienā un blakus tai nav gājēju pārejas. Apelācijas sūdzībai

2.pielikumā ir pievienota izdruka no kartes, kurā noradīta ceļu satiksmes negadījuma faktiskā vieta.

Līdz ar to /pers. B/ uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC292769 norādītā pārkāpuma būtība neatbilst faktiskiem apstākļiem,

fakti ir sagrozīti, ietvertie pierādījumi nav precīzi (ir kļūdaini un nevarēja tikt vērtēti), bet šie lietā būtiskie apstākļi un pierādījumi tiesā netika pārbaudīti un

tiesnesis tiem nepievērsa uzmanību.

Otrkārt, administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC292769 tika sastādīts par to, ka /pers. B/ lietoja alkoholiskos dzērienus pēc ceļu satiksmes

negadījuma līdz noteiktajai pārbaudei. Lietas materiālos ir aculiecinieka /pers. F/ liecības par to, ka /pers. B/ uzreiz pēc ceļu satiksmes negadījuma izgāja

no automašīnas un bija jūtams, ka viņš jau ir alkohola reibumā un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu alkohola reibuma stāvoklī. Tiesnesis spriedumā

nemin citus pierādījumus, bet tikai administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC292769 un transporta līdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu

Nr.NB356208. Citi pierādījumi, kuri atrodas lietas materiālos nav minēti spriedumā, tai skaitā tiesa vispār nevērtēja liecinieka /pers. F/ liecības, kurš bija

ceļu satiksmes negadījuma aculiecinieks. Liecinieks skaidri liecina, kā notika ceļu satiksmes negadījums, kas notika pēc tam. Liecībās nav neviena vārda

par to, ka /pers. B/ lietoja alkoholu pēc ceļu satiksmes negadījuma. Arī citi liecinieki uz to nenorāda. Savukārt, jāvērš uzmanība tieši tam, ka /pers. F/ bija

aculiecinieks, viņš izsauca policiju un atradās tur visu laiku, kā arī runāja ar /pers. B/. Nav saprotams, kāpēc šo pierādījumu neizvērtēja tiesa.

Tāpat nav skaidrs, kā Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieks A.Stivriņš varēja nosūtīt tiesai lietas materiālus, kvalificējot administratīvo

pārkāpumu pēc Latvijas APK 149. 15panta septītās daļas, ja no lietas materiāliem pārliecinoši un skaidri izriet, ka /pers. B/ lietoja alkoholu pirms ceļu

satiksmes negadījuma, nevis pēc tā. Līdz ar to ir secināms, ka nav pārkāpta Ceļu satiksmes likuma 27.panta sestā daļa, un persona nav saucama pie

administratīvās atbildības par alkohola lietošanu pēc ceļus satiksmes negadījuma.

Citējot Latvijas APK 9.panta pirmo daļu un 239.panta 1.punktu, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka no minētajām kodeksa normām izriet, ka

administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē Latvijas APK paredzēto

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (skat. Augstākās tiesas Senāta

2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts).

Administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšana ir administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas pamats. Lai pareizi kvalificētu administratīvo

pārkāpumu, ir jākonstatē pilnīga atbilstība starp pārkāpuma faktiskajām pazīmēm un Latvijas APK normā paredzētā konkrētā administratīvā pārkāpuma

sastāva pazīmēm. Tikai tajā gadījumā, kad pārkāpuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, kas paredzēts

Latvijas APK, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums un to pareizi kvalificēt.

Novērtējot Latvijas APK 149. 15panta septītās daļas dispozīcijas saturu kopumā ar Ceļu satiksmes likuma normām, atzīstams, ka, lai personu

sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.15panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, jānoskaidro šādi apstākļi:

- ka persona ir vadījusi transportlīdzekli un piedalījusies ceļu satiksmes negadījumā;

- ka ceļu satiksmes negadījumam ir Ceļu satiksmes likumā noteiktās sekas;

- ka pēc piedalīšanās šādā ceļu satiksmes negadījumā persona pirms pārbaudes veikšanas uz alkohola ietekmi vai pirms atbrīvošanas no šādas

pārbaudes ir lietojusi alkoholu.

Ir jākonstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokols PC 292769 nesatur informāciju par to, kādā nelaimes gadījumā ceļu satiksmē /pers. B/ ir

piedalījies, un kādi kritēriji ļauj šo nelaimes gadījumu vērtēt kā ceļu satiksmes negadījumu Ceļu satiksmes likuma normu izpratnē. Šo apstākļu

noskaidrošanai un norādīšanai administratīvā pārkāpuma protokolā ir būtiska nozīme.

Latgales apgabaltiesa, izskatot analoģisku lietu Nr.112043616, ar 2017.gada 24.februāra spriedumu secināja, ka ja administratīvā pārkāpuma

protokols nesatur nepieciešamo informāciju par ceļu satiksmes negadījuma aprakstu, līdz ar to arī personas prettiesiskajā darbībām (pārkāpuma

objektīvās puses izpausmes), jāatzīst, ka personas atzīšana par vainīgu Latvijas APK 149. 15panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā un soda noteikšana ir nepamatota. Tāpat Latgales apgabaltiesa norāda uz to, ka saskaņā ar Latvijas APK 243.pantu, amatpersonai ir

pienākums pierādīt administratīvā pārkāpuma esamību un to pienācīgi fiksēt administratīvā pārkāpuma protokolā. Latgales apgabaltiesa skaidri norāda uz

to, ka novērst protokolā konstatētos trūkumus tiesai nav iespējas. Tiesas kompetencē ir pārbaudīt lietā iegūtos pierādījumus un izvērtēt protokolā izteiktā

atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības - Latvijas APK 289. 6pants (skat.

Latgales apgabaltiesas 2017.gada 24.februāra spriedumu lietā Nr.112043616). Amatpersona, Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

Patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Guntars Sverževskis to nav izdarījis, bet Daugavpils tiesas tiesnesis vispusīgi un

likumīgi neizvērtēja protokolu Nr.PC292769 un nepārbaudīja lietas materiālu atbilstību faktiskajiem apstākļiem.

Administratīvā pārkāpuma protokolam ir divējāda daba. Pirmkārt, tas ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās darbības, norādītas lietas

izlemšanai nepieciešamās ziņas (Latvijas APK 246., 248.pants), arī ar protokolu tiek uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Otrkārt,

protokols atbilstoši Latvijas APK 243.pantam ir vērtējams arī kā pierādīšanas līdzeklis, kas ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību.

Tas ir, administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksē ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir pierādījuma nozīme lietā (sk. Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-39/2009 10.punkts).

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 9.panta pirmo daļu, 239.panta 1.punktu, 243.pantu, 246.pantu, 248.pantu, 289. 6pantu,

289. pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, lūdz atcelt Daugavpils tiesas 2018.gada 17.jūlija spriedumu un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt

(lietas 35.-39.lapa).

Latvijas APK 289.21panta otrās daļas kārtībā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojs viedokli par iesniegto apelācijas

sūdzību neiesniedza. Noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nepieteica.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta pirmo un otro daļu, rakstveida procesā izskatot /pers. B/ un viņa aizstāvja J.Radionova apelācijas sūdzību

par Daugavpils tiesas 2018.gada 17.jūlija spriedumu, izvērtējot tajā minētos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus,

pārbaudot pārsūdzētā tiesas nolēmuma tiesiskumu un pamatotību, apgabaltiesa atzīst, ka iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pārsūdzētais

spriedums atstājams negrozīts.

Atbilstoši Latvijas APK 238.pantā noteiktajam, administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanas kārtību reglamentē šis kodekss un citi

normatīvie akti.

Latvijas APK 7.panta pirmā un otrā daļā nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā; lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Savukārt, likumības

princips tiek nodrošināts tā, ka katrā nākamajā stadijā tiek pārbaudīta iepriekšējās stadijas likumība un pieņemto nolēmumu pamatotība.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma protokolā PC292769 norādīts, ka 2018.gada 13.jūlijā, pulksten 01.44 /pers. B/ vadīja automašīnu Honda CRV, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Nometņu ielu, pie ēkas Nr.99d, Daugavpilī, virzienā no Stiklu ielas puses uz Gaismas ielu. /pers. B/ pēc

ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai lietoja alkoholiskos dzērienus. Pārbaudes rezultātā izelpojamajā gaisā tika konstatēta

alkohola koncentrācija 2,1344 promiles. /pers. B/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 27.panta sesto daļu. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta

Latvijas APK 149.15panta septītajā daļā (lietas 4.lapa).

Latvijas APK 149. 15panta septītā daļa nosaka, ka par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes

negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola

koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā - (…) transportlīdzekļa

vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.15panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, jānoskaidro šādi apstākļi:

1) ka persona ir vadījusi transportlīdzekli un piedalījusies ceļu satiksmes negadījumā;

2) ka ceļu satiksmes negadījumam ir Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktā vai 27.panta otrajā daļā noteiktās sekas, proti, ir gājis bojā cilvēks,

vai kādam ceļu satiksmes dalībniekam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi trešās personas mantai vai videi, vai vismaz, ka

transportlīdzeklim radās tādi bojājumi, kuru dēļ tas nevar vai tam aizliegts pārvietoties;

3) pēc piedalīšanās šādā ceļu satiksmes negadījumā persona pirms pārbaudes veikšanas uz alkohola ietekmi vai pirms atbrīvošanas no šādas

pārbaudes ir lietojusi alkoholu.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa secina, ka pirmās instances tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus

lietā, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir saucams pie administratīvās atbildības.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktā ir noteikts, ka ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz

viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas

mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.

Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka ir noticis ceļu satiksmes

negadījums. To apstiprina administratīvā pārkāpuma protokols PC292985 (lietas 19.lapa), kurā norādīts, ka /pers. B/, netiekot ar transportlīdzekļa

vadību nobrauca no ielas braucamās daļas, uzbraucot ceļa zīmei nr.536 ,,Gājēju pāreja”, ielu apgaismes stabam un autobusa pieturas koka konstrukcijai,

tās bojājot. Tas viennozīmīgi pierāda, ka ceļu satiksmes negadījumā rezultātā nodarīti zaudējumi trešās personas mantai. Līdz ar to, atbilstoši Ceļu

satiksmes likuma 1.panta 7.punkta noteikumiem, secināms, ka /pers. B/ izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Kā arī pirmās instances tiesas sēdē, sniedzot

paskaidrojumus tiesai, /pers. B/ apstiprināja un neapstrīdēja protokolā norādītās ziņas.

Tāpat apelācijas instances tiesa uzskata par pareizu pirmās instances tiesas atzinumu, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka /pers. B/ lietoja

alkoholiskos dzērienus pēc satiksmes negadījuma līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs. Tas pierādīts ar transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudes protokolu NB356208 (lietas 6.lapa), kurā norādīts, ka 2018.gada 13.jūlijā plkst.02.31, izmantojot mēraparātu “AlcoQuant 6020 plus”

Nr.A405185, /pers. B/ pēc diviem veiktajiem mērījumiem konstatētā minimālā alkohola koncentrācija ir 2,1344 promiles. /pers. B/ ar savu parakstu šajā

protokolā ir apliecinājis, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka neviens no lieciniekiem neliecināja, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma /pers. B/ lietoja alkoholiskos dzērienus,

apgabaltiesa norāda, ka /pers. B/ un viņa aizstāvim bija tiesības pirmās instances tiesā pieteikt lūgumu izsaukt lieciniekus un tos nopratināt tiesas sēdē, lai

noskaidrotu šo jautājumu, bet aizstāvība šīs savas tiesības neizmantoja. Pie tam, pirmās instances tiesas sēdē, sniedzot paskaidrojumus tiesai, /pers. B/

vairākkārt paskaidroja, ka viņš pēc ceļu satiksmes negadījuma lietoja alkoholiskos dzērienus.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC292769 nav precīzi norādīti ceļu satiksmes negadījuma vieta un pa kuru

ceļu /pers. B/ vadīja savu transportlīdzekli pirms ceļu satiksmes negadījuma, apgabaltiesa atzīst, ka šajā gadījumā tas nav tik būtiski, jo tas neietekmē

lietas būtību, tas ir, ka /pers. B/ izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un pēc tā lietoja alkoholiskos dzērienus, kas savukārt ir pierādīts ar lietā esošajiem

materiāliem.

Visus apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentus tiesa nevērtē, jo neuzskata tos par nozīmīgiem. Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments savos nolēmumos ir vairākkārt norādījis, ka tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā lietas izlemšanai uzskata par nozīmīgiem no tiesību

viedokļa (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu; Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 1.jūlija

rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru

iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skat. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Latgales apgabaltiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, atzīst, ka

sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzībā norādītos argumentus izmanto kā aizstāvības pozīciju, lai viņam būtu labvēlīgs tiesas nolēmums, šādi mēģinot

izvairīties no administratīvās atbildības un soda. Fakts, ka sūdzības iesniedzējs pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi

nevar kalpot par pamatu viņa sūdzības apmierināšanai.

Novērtējusi pārsūdzēto Daugavpils tiesas 2018.gada 17.jūlija spriedumu, apelācijas instances tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesas tiesnesis pareizi un objektīvi novērtēja lietā esošos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, līdz ar to

apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un izvērstāks argumentu izklāsts, atbilstoši Latvijas APK 289. 13panta

trešajai daļai, nav nepieciešams.

Nosakot /pers. B/ sodu, pirmās instances tiesa ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību raksturojošās ziņas, viņa atbildību

ietekmējošos apstākļus. Līdz ar to Latgales apgabaltiesa secina, ka /pers. B/ pamatoti noteikts Latvijas APK 149. 15panta septītās daļas sankcijā

paredzētais iespējami labvēlīgākais sods.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnesis lietu izskatījis, ievērojot visas normatīvos aktos noteiktās prasības, tādēļ nav

pamata uzskatīt, ka ir pārkāptas likuma normas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Latgales apgabaltiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Daugavpils tiesas 2018.gada 17.jūlija spriedumu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2018.gada 1.oktobrī.

Tiesnesis referents A.Vilmanis

Tiesneši I.Zalužinska

I.Raciņš