Appeal court quashes lower court ruling for exceeding authority by involving a third administrative official.

Nr. 16768003279124.2

Nr. 1A/25/1253

Zemgales apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2025. gada 19. decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Inga Putra un tiesneši Ilze Vanaga un Juris Siliņš rakstveida

procesāapelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /Persona A/, personas kods /Personas

kods/, apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2025. gada 2. aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersona 2024. gada 6. februārī uzsāka administratīvā

pārkāpuma procesu Nr. 16768003279124-1 par to, ka /Persona A/, kurš līdz Ieroču aprites likuma spēkā stāšanās

dienai iegādājās un reģistrēja gāzes pistoliWALTHER PP, sērijas Nr./Numurs/, kas atbilstoši šajā likumā

noteiktajām prasībām klasificējams pašaizsardzībai vai kolekcijai, līdz 2023. gada 14. septembrim nesaņēma ieroča

glabāšanas, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, vai nepiereģistrēja to citai personai, kurai ir attiecīgā

ieroča atļauja, vai nerealizēja ar Latvijas Republikas ieroču komersanta starpniecību, vai nenodeva Valsts policijai,

tādējādi /Persona A/ neizpildīja Ieroču aprites likuma pārejas noteikumu 12. punkta prasības. /Persona A/ atzīts par

pie administratīvās atbildības saucamo personu.

[2] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas 2024. gada 3. oktobra lēmumu Nr.

16768003279124-2 /Persona A/ sodīts par Ieroču aprites likuma 98. panta pirmās daļas pārkāpumu, kas paredz

atbildību par gāzes ieroča vai tā munīcijas aprites noteikumu pārkāpšanu, piemērojot administratīvo sodu – 10

naudas soda vienības jeb 50euro,konfiscējot izņemto gāzes pistoli. Par šo lēmumu /Persona A/ iesniedza sūdzību

augstākai amatpersonai.

[3] Izskatot sūdzību, augstāka amatpersona ar 2024. gada 25. oktobra lēmumu Nr. 16768003279124-3

atcēlusi lēmumu par sodu un konfiskāciju, nolemjot sodīt personu ar identisku naudas sodu, taču izņemto ieroci

atdot. Augstāka amatpersona atzinusi, ka /Persona A/ darbībās pamatoti konstatēts Ieroču aprites likuma pārejas

noteikumu 12. punkta prasību pārkāpums, un viņš pamatoti saukts pie administratīvās atbildības un sodīts pēc

Ieroču aprites likuma 98. panta pirmās daļas.

Izvērtējot piemēroto mantas konfiskāciju, secināts, ka uz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdi viņam bija

derīga ieroča iegādāšanās atļauja Nr. /Numurs/, kas izsniegta 2024. gada 24. jūlijā, un kas saskaņā ar Ieroču aprites

likuma 17. panta pirmās daļas 2. apakšpunktu dod tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā glabāt un pārvadāt atļaujā

norādīto šaujamieroci, tā munīciju, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatisko

ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijā. Augstāka amatpersona ieroča konfiskāciju atzina par nesamērīgu un

nepamatotu.

[4] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes augstākas amatpersonas 2024. gada 4. novembra

lēmumu Nr. 16768003279124-4, kas pieņemts pēc augstākas amatpersonas iniciatīvas, pamatojoties uz

Administratīvās atbildības likuma 174. panta pirmās daļas 2. punktu, augstākas amatpersonas 2024. gada 25.

oktobra lēmums Nr. 16768003279124-3 kā prettiesisks atcelts, piemērojot /Persona A/ identisku naudas sodu un

konfiscējot izņemto mantu.

Lēmumā secināts, ka /Persona A/ gāzes ieroci iegādājies 2008. gada 3. jūnijā, taču Ieroču aprites likuma

pārejas noteikumu 12. punkta prasības sācis kārtot pēc 2023. gada 14. septembra, ieroču iegādāšanās atļauja Nr.

/Numurs/ izsniegta tikai 2024. gada 24. jūlijā (derīga līdz 2024. gada 23. oktobrim). Iegūtā atļauja neattiecas uz

administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdi, bet noteiktajā termiņā atļauja nebija iegūta. /Persona A/ piederošā

gāzes pistole saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 86. panta pirmo daļu ir tāda administratīvo pārkāpumu

izdarījušai personai piederoša manta, kas sakarā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu nav atstājama personas

īpašumā, līdz ar to tā viņam nav atdodama.

[5] Par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes augstākas amatpersonas 2024. gada 4. novembra

lēmumu Nr. 16768003279124-4 /Persona A/ iesniedza sūdzību Zemgales rajona tiesā. Zemgales rajona tiesa ar

2025. gada 2. aprīļa spriedumu augstākas amatpersonas 2024. gada 4. novembra lēmumu atstāja negrozītu, bet

sūdzību noraidīja.

Zemgales rajona tiesa atzina, ka augstākas amatpersonas 2024. gada 4. novembra lēmums ir tiesisks, jo tas,

ka /Persona A/ atbilstoši Ieroču aprites likuma 98. panta pirmajā daļā noteiktajam ir piemērots naudas sods un tas

pirms galīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir samaksāts, neliedz augstākai amatpersonai lemt par prettiesiski

nepiemērotu mantas konfiskāciju.Zemgales rajona tiesa piekrita, ka ieroču iegādāšanās atļaujas izsniegšana 2024.

gada 24. jūlijā neattiecas uz brīdi, kad /Persona A/ rīcībā tika konstatēts pārkāpums saistībā ar Ieroču aprites likuma

pārejas noteikumu 12. punkta neizpildi, līdz ar to gāzes pistole viņam nav atdodama.

[6] Zemgales rajona tiesas 2025. gada 2. aprīļa spriedumu /Persona A/ apelācijas kārtībā pārsūdzēja

Zemgales apgabaltiesā, lūdzot atcelt prettiesiski pieņemto Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes augstākas

amatpersonas 2024. gada 4. novembra lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu. Sūdzībā norādīti šādi

apsvērumi.

[6.1] Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 174. panta pirmās daļas 2. punktu, augstāka

amatpersona, atceļot lēmumu, var pieņemt jaunu lēmumu tikai par sodu, nevis konfiskāciju, jo konfiskācija nav

sods. Pieņemot lēmumu, augstāka amatpersona atstāja negrozītu sodu, un tādējādi pārkāpa amatpersonai atļautās

likuma robežas, kas atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 28. pantam norāda uz lēmuma prettiesiskumu.

[6.2] Nav ievērots procesuālā taisnīguma princips, jo amatpersona, atceļot labvēlīgo lēmumu, nedeva

iespēju atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 30. pantam izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

[6.3] Augstāka amatpersona lēmumā ignorējusi Administratīvās atbildības likuma 174. panta otro daļu, kas

noteic, ka šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais lēmums nedrīkst būt pie atbildības saucamajai personai

nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kad noteiktais sods ir mazāks par likumā attiecīgajam pārkāpumam noteikto

minimālo sankciju. Lēmumā piemērotais sods nav mazāks par noteikto minimālo sankciju, sods palika negrozīts,

kas liecina, ka augstāka amatpersona pārkāpusi atļautās likuma robežas.

[6.4] Pirmās instances tiesas atsauce uz Administratīvās atbildības likuma 173. panta trešo daļu, kas pamato

augstākas amatpersonas rīcību, atceļot iesniedzējam labvēlīgo lēmumu, nav piemērojama. Tiesa nav ņēmusi vērā,

ka augstāka amatpersona lēmumā Nr. 16768003279124-4 nav pierādījusi un nav pamatojusi, kā izpaužas lēmuma

Nr. 16768003279124-3 prettiesiskums.

[6.5] Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pienākas naudas sods atbilstoši Ieroču aprites likuma 98. panta

pirmajai daļai, bet nav paredzēta mantas konfiskācija. Līdz ar to nav ievērots samērīguma princips, jo amatpersona

bez attiecīga pamatojuma lēmusi par mantas konfiskāciju tad, kad sūdzības iesniedzējam jau bija izsniegta ieroču

iegādes atļauja un vairs nebija pamata mantas konfiskācijai.

[6.6] Kopš 2024. gada 24. jūlija iesniedzējam ir izsniegta B kategorijas šaujamieroča iegādāšanas atļauja,

kas ļauj iegādāties un reģistrēt policijā īstu šaujamieroci un saņemt ieroču nēsāšanas/glabāšanas atļauju, bet

administratīvā pārkāpuma lietā lūdz atdot gāzes ieroci, kura iegādei, nēsāšanai un glabāšanai nav nepieciešama

atļauja, seifs un kvalifikācijas pārbaudījums, jo šāda veida ieročiem no 2019. gada piešķirta E kategorija.

Motīvu daļa

[7] Administratīvā pārkāpuma lieta noteikta izskatīšanai rakstveida procesā. Zemgales apgabaltiesa

nekonstatē apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību izskatīt lietu mutvārdu procesā, tāpēc atbilstoši

Administratīvās atbildības likuma 178. panta nosacījumiem apelācijas sūdzība izskatāma rakstveida procesā.

[8] Zemgales apgabaltiesa, izvērtējot sūdzības iesniedzēja sūdzību kopsakarā ar pirmās instances tiesas

spriedumu, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonu lēmumiem un pārējiem lietas materiāliem,

atzīst, ka /Persona A/sūdzība ir apmierināma un atceļams gan Zemgales rajona tiesas 2025. gada 2. aprīļa

spriedums, gan Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes augstākas amatpersonas 2024. gada 4. novembra

lēmumu, atstājot negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes augstākas amatpersonas 2024. gada 25.

oktobra lēmumu.

[9] Izvērtējot lietas apstākļus, Zemgales apgabaltiesa secina, ka lietā ir konstatējams Administratīvās

atbildības likuma 28. pantā noteiktā tiesiskuma principa pārkāpums.

Tiesiskuma princips paredz, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos

noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Zemgales

apgabaltiesa konstatē, ka Valsts policijas amatpersona, kas pieņēmusi 2024. gada 4. novembra lēmumu, nav

darbojusies Administratīvās atbildības likumā noteikto pilnvaru ietvaros, kas novedis pie tā, ka amatpersonas

pieņemtais lēmums ir prettiesisks.

[10] Kā redzams no lietas materiāliem, šajā lietā procesu veikušas un lēmumus pieņēmušas trīs

amatpersonas: 1) procesu uzsāka, veica un lēmumu par sodu pieņēma amatpersona – Valsts policijas Zemgales

reģiona pārvaldes Izmeklēšanas nodaļas inspektore; 2) sūdzību par amatpersonas lēmumu izskatīja un lēmumu

pieņēma augstāka amatpersona – Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kartības policijas biroja priekšnieka

vietniece; 3) trešo lēmumu pēc savas iniciatīvas pieņēma par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kartības

policijas biroja priekšnieka vietnieci augstāka amatpersona – Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

priekšnieka vietnieks, Kp Biroja priekšnieks. Tātad procesā iesaistīta amatpersona, augstāka amatpersona un vēl

augstāka amatpersona.

Administratīvās atbildības likuma 20. nodaļa noteic kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtu

lēmumu pārsūdz augstākai amatpersonai. Šajā nodaļā ietverts tiesiskais regulējums, kas definē, kā noteikt augstāku

amatpersonu (jo tā var būt gan tās pašas iestādes augstāka amatpersona, gan citas iestādes amatpersona), kas var

pārsūdzēt lēmumu, kādam jābūt sūdzības saturam, kāda ir augstākas amatpersonas rīcība, izskatot sūdzību, un

iespējamie lēmumu veidi. Tāpat šī nodaļa noteic arī augstākas amatpersonas papildu pilnvaras, kas nav saistītas ar

sūdzības izskatīšanu, proti, Administratīvās atbildības likuma 174. pants noteic augstākas amatpersonas tiesības pēc

savas iniciatīvas likumā noteiktos gadījumos atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu, ja tas ir prettiesisks.

Lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai ir administratīvā pārkāpuma procesa iestādē otrs posms.

Proti, iestādē ir divi posmi. Pirmais posms – procesa uzsākšana, izmeklēšana un lēmuma pieņemšana, izskatot lietu

pēc būtības. Pirmais posms ir amatpersonas kompetencē. Savukārt otrais posms ir amatpersonas lēmuma

pārsūdzēšana augstākai amatpersonai un augstākas amatpersonas rīcība, izskatot sūdzību, un lēmuma pieņemšana.

Augstākas amatpersonas likuma Administratīvās atbildības likuma 174. pantā papildu noteiktās pilnvaras ietilpst

šajā pašā otrajā posmā. Tādējādi augstāka amatpersona ir tiesīga pārskatīt amatpersonas lēmumu pēc savas

iniciatīvas Administratīvās atbildības likuma 174. pantā noteiktā kārtībā tikai tad, ja par amatpersonas lēmumu nav

iesniegta sūdzība.

Lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība jau ilgstoši gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

noteiktajā kārtībā, gan pēc tam Administratīvās atbildības likumā noteiktā kārtībā ir saistīta ar vienu obligātu

pārsūdzību iestādes ietvaros, un, ja augstākas amatpersonas nav, amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt uzreiz tiesā.

Citiem vārdiem sakot, likumdevējs ir paredzējis procesā iestādē iesaistīties tikai divām amatpersonām –

amatpersonai un augstākai amatpersonai.

Valsts policijai ir ļoti plaša struktūra, taču Administratīvās atbildības likums neparedz neierobežotu iespēju

iesaistīties lietā arvien augstākām amatpersonām. Tā ir Valsts policijas izšķiršanās, kura amatpersona veic procesu

un pieņem sākotnējo lēmumu par sodu, bet kura pildīs augstāka amatpersonas funkcijas, gan izskatīs sūdzības, gan

pēc savas iniciatīvas veiks amatpersonas sākotnējā lēmuma uzraudzības un kontroles funkciju, ja neviens lietas

dalībnieks sūdzību par sākotnējo amatpersonas lēmumu nebūs iesniedzis.

Šajā lietā procesu veikusi un sākotnējo lēmumu pieņēmusi amatpersona, savukārt augstāka amatpersona

procesā iesaistījās, ņemot vērā iesniegto sūdzību. Par augstāku amatpersonu vēl augstākai amatpersonai iesaistīties

procesā, izmantojot Administratīvās atbildības likuma 174. panta regulējumu, nebija tiesiska pamata. Šāda rīcība ir

pretrunā Administratīvā atbildības likuma regulējumam un pārsūdzības augstākai amatpersonai institūta būtībai.

Šo aspektu pirmās instances tiesa nav vērtējusi, arī sūdzībās uz to nav norādījis /Persona A/, taču šis

acīmredzamais tiesiskuma principa pārkāpums ir būtisks, un apelācijas instance to nevar atstāt bez ievērības.

Attiecīgi trešā amatpersona, kas iesaistījās procesā, ir pārsniegusi savas pilnvaras administratīvā pārkāpuma

procesā, tās pieņemtais lēmums, nemaz nevērtējot tā saturu, kopsakarā ar /Persona A/ sūdzības argumentiem,

atzīstams par prettiesisku un atceļams pilnībā, tāpat atceļams arī pirmās instances tiesas spriedums, tādējādi

negrozīts paliek augstākas amatpersonas 2024. gada 25. oktobra lēmums, ar kuru /Persona A/ piemērots naudas

sods un izņemtā manta atdota.

[11] Papildus Zemgales apgabaltiesa norāda, ka tai nav tiesību vērtēt augstākas amatpersonas 2024. gada

25. oktobra lēmuma tiesiskumu, jo par to sūdzība nav iesniegta.

Gadījumā, ja Zemgales apgabaltiesa konstatētu kādu acīmredzamu šī lēmuma prettiesiskumu, būtu pieļauti

būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, tiesai būtu pamats informēt par to prokuroru, kuram ir

tiesības likumā noteiktā kārtībā iesniegt protestu. Taču pirmšķietami Zemgales apgabaltiesa nekādus būtiskus

tiesību normu pārkāpumus šī lēmuma pieņemšanā nekonstatē, tostarp, ir izvērtēts konfiskācijas samērīgums un

izņemtās mantas atdošanas lietderība.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 227. panta pirmās daļas 2. punktu un 247. pantu,

Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

atcelt Zemgales rajona tiesas 2025. gada 2. aprīļa spriedumu un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

amatpersonas 2024. gada 4. novembra lēmumu Nr. 16768003279124-4.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums pieejams 2025. gada 22. decembrī.

Tiesnese (paraksts) I. Putra

Tiesnesis (paraksts) J. Siliņš

Tiesnese (paraksts) I. Vanaga

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu