Court orders insurance company to recover damages from drunk driver for vehicle collision losses.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the insurance company to recover damages from the driver. The plaintiff proved the driver was intoxicated and fully liable for the collision causing vehicle damage. Consequently, the court awarded the claimant the vehicle repair costs, court fees, and interest on the debt.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 2., 4., 5., 8., 10., 193. pants; Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums 31. pants: The court must order the liable party to pay the insurance company for covered damages when the insured's fault is established.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C69 3098 18
ECLI:LV:KURT:2019:0204.C69309818.2.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Liepāja 2019.gada 4.februārī
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese Indra Pelnēna
sekretāre Marina Karloviča
atklātā tiesa sēdē izskatīja civillietu AAS “BTA Baltic Insurance Company” pārstāvja iesniegto prasību pret /pers. D/ par zaudējumu piedziņu,
un
k o ns t a t ē ja :
apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltie Insurance Company” (turpmāk – prasītājs) 2018.gada 6.septembrī cēlis Kurzemes rajona
tiesā prasību pret /pers. D/ (turpmāk –atbildētājs) par zaudējumu EUR 4 672,46 piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2016.gada 2.jūlijā, Rīgā, Atbildētājs, būdams alkohola ietekmē, vadot transportlīdzekli PEUGEOT BOXER, reģistrācijas Nr.
JN5108, neizvēlējās atbilstoši kustības ātrumam drošu distanci līdz viņam priekšā stāvošam transportlīdzeklim un ietriecās automašīnā RENAULT
MEGANE, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. E/.
2017.gada 28.marta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā, krimināllietā Nr.11520046416, ir norādīts, ka atbildētājs /pers. D/,
vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā transportlīdzekļa RENAULT MEGANE, ar valsts reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, vadītājai /pers. E/ tika nodarīti viegli miesas bojājumi.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – likums) 31.panta pirmā daļa nosaka, ka
apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu
apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību
par nodarītajiem zaudējumiem. Pamatojoties uz likuma 31.panta pirmo daļu un 2017.gada 28.marta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
spriedumu krimināllietā Nr. 11520046416, secināms, ka transportlīdzekļa PEUGEOT BOXER, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājs ir
atbildīgs par negadījuma rezultātā radītajiem zaudējumiem 100% apmērā.
Likuma 31.panta otrā daļa nosaka, ka zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka
civiltiesisko atbildību [..]. Likuma 38.panta otrā daļa nosaka, ka persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par
apdrošināšanas atlīdzību.
2016.gada 4.jūlijā prasītājs kā apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību (OCTA
polise SRB 980763), no cietušā transportlīdzekļa RENAULT MEGANE, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieka saņēma atlīdzības
pieteikumu par transportlīdzekļa bojājumiem vai pilnīgu bojājumu.
2016.gada 4.jūlijā sertificēts eksperts sastādīja transportlīdzekļa apskates protokolu Nr.LVH-2915-16 un 2016.gada 11.jūlijā zaudējumu
aprēķinā Nr. LVI 1-2915-16 norādīja, ka remonts tehniski iespējams, bet ekonomiski nepamatots, jo remontdarbu izmaksa pārsniedz pirmsavārijas un
atlieku starpību, tālākais aprēķins liek pārtraukts.
Likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski
nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz summu, kas aprēķināta kā
starpība starp transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma un bojātā transportlīdzekļa atlieku vērtību pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Transportlīdzekļa faktiskā pirmsavārijas vērtība noteikta EUR 2620 apmērā, savukārt Transportlīdzekļa atlieku vērtība noteikta EUR 550 apmērā.
Likuma 27.panta trešā daļa nosaka, ka, ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību
izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.
2016.gada 15.jūlijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu transportlīdzekļa RENAULT MEGANE, ar valsts reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, īpašniecei izmaksāja zaudējumu atlīdzību EUR 2070 apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums Nr.7332.
Likuma 28.pants nosaka, ka izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju
no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes
negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ja sakarā ar izmeklēšanu kriminālprocesā vai citu iemeslu dēļ
transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot stāvvietā, zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz
attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas pakalpojumiem.
2016.gada 15.jūlijā prasītājs sedza zaudējumus, kas radušies evakuējot transportlīdzekli EUR 60,50 apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums
Nr.7333.
2016.gada 30.decembrī prasītājs saņēma iesniegumu par materiālā un morālā zaudējuma atlīdzināšanu no CSNg rezultātā cietušās /pers. E/.
2017.gada 18.janvārī zaudējumu regulēšanas departamenta OCTA atlīdzības nodaļas speciāliste sastādīja apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu par
CSNg cietušās personas zaudējumiem sakarā ar pārejošu darbnespēju un norādīja, ka zaudējumi par nesaņemto vidējo darba samaksu par ārstniecības
iestādes apliecināto darbnespējas periodu sastāda EUR 110,43.
Likuma 21.pants pirmā daļa nosaka, ka zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības
iestādes apliecināto darbnespējas laiku.
2017.gada 10.maijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 110,43 apmērā, ko apliecina maksājuma
uzdevums Nr.6220.
2017.gada 2.janvārī ārsts-eksperts apstiprināja apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas izdevumiem, kur
kopējie materiālie zaudējumi sastādīja EUR 125,18.
Likuma 19.pants pirmās daļas 1.punktu nosaka, ka ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar
cietušās personas ārstēšanu.
2017.gada 10.maijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 125,18 apmērā, ko apliecina maksājuma
uzdevums Nr.6219.
2017.gada 18 janvārī zaudējumu regulēšanas speciāliste, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.340 “Noteikumi par apdrošināšanas
atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, sastādīja apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu par
CSNg cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar CSNg cietušās personas fizisku traumu vieglu miesas bojājumu gadījumā, kur norādīja,
ka apdrošināšanas atlīdzības apmērs sastāda EUR 1850.
Likuma 19.pants otrās daļas 1.punktu nosaka, ka ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar
sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu.
2017.gada 10.maijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 1850, ko apliecina maksājuma uzdevums
Nr.6221.
2017.gada 22.jūnijā /pers. E/ biedrībā “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk – LTAB) iesniedza iesniegumu-sūdzību sakarā ar
“InterRisk Vienna Insurance Group” AAS lēmumu/izskatīšanu atlīdzību lietā par CSNg rezultātā veselībai nodarīto zaudējumu atlīdzību.
2017.gada 1.augustā LTAB sniedza atzinumu Nr.03/02-24-1 16/75, kurā norādīja, ka LTAB, izvērtējot iesniegto medicīnisko dokumentāciju,
secina, ka norādītajā ārstēšanās periodā izdevumi ir cēloniskā saistībā ar CSNg gūtās traumas (galvas sasituma, kakla muskulatūras sastiepuma, labā
apakšstilba sasituma) sekām un /pers. E/ ir atlīdzināmi atteiktie ārstēšanās izdevumi EUR 139,74.
2017.gada 7.augustā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 13,74 apmērā, ko apliecina maksājuma
uzdevums Nr. 10643.
2017.gada 6.februārī prasītājs saņēma 2017.gada 31.janvāra iesniegumu par ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai vai saistībā ar tās nāvi
citai personai izmaksātās pensijas, pabalsta atlīdzināšanu valsts budžetā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par /pers. E/ slimības pabalstu
periodā no 2016.gada 14.jūlija līdz 2016.gada 24 jūlijam EUR 316,61 apmērā.
Likuma 24.panta otrā daļa nosaka, ka apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu
līdzekļus, kas samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu veidā saistībā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušajām
personām.
2017.gada 13.maijā prasītājs ar pārskaitījumu uz noradīto norēķinu kontu izmaksāja EUR 316,61 apmērā Valsts sociālai apdrošināšanas aģentūrai,
ko apliecina maksājuma uzdevums Nr.6450.
Likuma 41.panta pirmā daļas l. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesnieg regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju,
kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko,
psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.
2016.gada 25.jūlijā, 2017.gada 30.maijā un 2017.gada 17.augustā uz atbildētāja dzīvesvietu tika nosūtīti regresa prasījumi. 2016.gada 8.novembrī
uz atbildētāja dzīvesvietu tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums. Nosūtītās vēstules palikušas bez atbildes, parāds nav apmaksāts, un nav zināmi iemesli
maksājuma neveikšanai.
Civillikuma 1779.pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Ņemot vēra iepriekš minēto prasītājs norāda, ka kopējā zaudējumu summa sastāda EUR 4 672,46.
Lūdz tiesu piedzīt no /pers. D/ par labu AAS “BTA Baltie Insurance Company” zaudējumus EUR 4 672,46, valsts nodevu, kā arī visus tiesāšanās
izdevumus, kādi tie būtu uz sprieduma taisīšanas brīdi un atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no piedzītās zaudējumu
summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei, no aprēķina 6% gadā.
Prasība pamatota uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.
punkta a) apakšpunktu, Civillikuma 1779.pantu, Civilprocesa likuma 24.pantu, 26.panta pirmo daļu, 33.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 44.panta
otro daļu, 127.panta pirmo daļu.
Atbildētājs /pers. D/ paskaidrojumus par iesniegto prasību nav sniedzis.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē nepiedalījās, iesniegumā tiesai lūdzis izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes un norāda, ka samazina prasības summu
par EUR 3 500 un uztur to EUR 1 597,20 apmērā (lietas 77.,78.lapa).
Atbildētājs/pers. D/ tiesas sēdē nepiedalījās, par lietas izskatīšanu paziņots, nosūtot 2018.gada 22.oktobrī pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīves
vietu (lietas 79.lapa). Pret prasību iebildumi nav celti, nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta 1.daļas nosacījumiem, lieta izskatāma pēc būtības bez prasītāja pārstāvja un
atbildētāja piedalīšanās, jo par lietas izskatīšanu minētajām personām ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un
210.pantā paredzētie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu piedziņu uzturētajā daļā ir
apmierināma.
Lietā nav strīdu, ka 2016.gada 2.jūlijā, Rīgā, atbildētājs, būdams alkohola ietekmē, vadot transportlīdzekli PEUGEOT BOXER, reģistrācijas Nr.
/reģistračijas numurs/, neizvēlējās atbilstoši kustības ātrumam drošu distanci līdz viņam priekšā stāvošam transportlīdzeklim un ietriecās automašīnā
RENAULT MEGANE, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. E/.
2017.gada 28.marta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā, krimināllietā Nr.11520046416, ir norādīts, ka atbildētājs /pers. D/,
vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā transportlīdzekļa RENAULT MEGANE, ar valsts reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, vadītājai /pers. E/ tika nodarīti viegli miesas bojājumi (lietas 8.-9.lapa).
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta pirmā daļa nosaka, ka apdrošinātāji, kas ir
apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot
vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem
zaudējumiem. Pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta pirmo daļu un
2017.gada 28.marta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu krimināllietā Nr. 11520046416, secināms, ka transportlīdzekļa PEUGEOT
BOXER, reģistrācijas Nr. JN5108, vadītājs ir atbildīgs par negadījuma rezultātā radītajiem zaudējumiem 100% apmērā.
2016.gada 4.jūlijā prasītājs kā apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību (OCTA
polise SRB 980763), no cietušā transportlīdzekļa RENAULT MEGANE, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieka saņēma atlīdzības
pieteikumu par transportlīdzekļa bojājumiem vai pilnīgu bojājumu.
2016.gada 4.jūlijā sertificēts eksperts sastādīja transportlīdzekļa apskates protokolu Nr.LVH-2915-16 un 2016.gada 11.jūlijā zaudējumu
aprēķinā Nr. LVI 1-2915-16 norādīja, ka remonts tehniski iespējams, bet ekonomiski nepamatots, jo remontdarbu izmaksa pārsniedz pirmsavārijas un
atlieku starpību, tālākais aprēķins liek pārtraukts.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka transportlīdzeklis
uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja
paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz summu, kas aprēķināta kā starpība starp transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes
negadījuma un bojātā transportlīdzekļa atlieku vērtību pēc ceļu satiksmes negadījuma. Transportlīdzekļa faktiskā pirmsavārijas vērtība noteikta EUR
2620 apmērā, savukārt transportlīdzekļa atlieku vērtība noteikta EUR 550 apmērā.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 27.panta trešā daļa nosaka, ka, ja transportlīdzekļa
īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību
pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.
2016.gada 15.jūlijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu transportlīdzekļa RENAULT MEGANE, ar valsts reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, īpašniecei izmaksāja zaudējumu atlīdzību EUR 2070 apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums Nr.7332 (lietas10.-18.lapa).
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 28.pants nosaka, ka izdevumi sakarā ar
transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā
transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta
vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ja sakarā ar izmeklēšanu kriminālprocesā vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot
stāvvietā, zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas
pakalpojumiem.
2016.gada 15.jūlija prasītājs sedza zaudējumus, kas radušies evakuējot transportlīdzekli, EUR 60,50 apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums
Nr.7333 (lietas 19., 20.lapa).
2016.gada 30.decembrī prasītājs saņēma iesniegumu par materiālā un morālā zaudējuma atlīdzināšanu no CSNg rezultātā cietušās /pers. E/.
2017.gada 18.janvārī zaudējumu regulēšanas departamenta OCTA atlīdzības nodaļas speciāliste sastādīja apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu par CSNg
cietušās personas zaudējumiem sakarā ar pārejošu darbnespēju un norādīja, ka zaudējumi par nesaņemto vidējo darba samaksu par ārstniecības iestādes
apliecināto darbnespējas periodu sastāda EUR 110,43.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 21.pants pirmā daļa nosaka, ka zaudējumi sakarā ar
cietušās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku.
2017.gada 10.maijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 110,43 apmērā, ko apliecina maksājuma
uzdevums Nr.6220 (lietas 37.lapa).
2017.gada 2.janvārī ārsts-eksperts apstiprināja apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas izdevumiem, kur
kopējie materiālie zaudējumi sastādīja EUR 125,18.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.pants pirmās daļas 1.punktu nosaka, ka ceļu
satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu.
2017.gada 10.maijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 125,18 apmērā, ko apliecina maksājuma
uzdevums Nr.6219 (lietas 36.lapa).
2017.gada 18 janvārī zaudējumu regulēšanas speciāliste, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.340 “Noteikumi par apdrošināšanas
atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, sastādīja apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu par
CSNg cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar CSNg cietušās personas fizisku traumu vieglu miesas bojājumu gadījumā, kur norādīja,
ka apdrošināšanas atlīdzības apmērs sastāda EUR 1850.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.pants otrās daļas 1.punktu nosaka, ka ceļu
satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas
fizisku traumu.
2017.gada 10.maijā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 1850, ko apliecina maksājuma uzdevums
Nr.6221 (lietas 35.lapa).
2017.gada 22.jūnijā /pers. E/ biedrībā “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” iesniedza iesniegumu-sūdzību sakarā ar “InterRisk Vienna
Insurance Group” AAS lēmumu/izskatīšanu atlīdzību lietā par CSNg rezultātā veselībai nodarīto zaudējumu atlīdzību.
2017.gada 1.augustā LTAB sniedza atzinumu Nr.03/02-24-1 16/75, kurā norādīja, ka LTAB, izvērtējot iesniegto medicīnisko dokumentāciju,
secina, ka norādītajā ārstēšanās periodā izdevumi ir cēloniskā saistībā ar CSNg gūtās traumas (galvas sasituma, kakla muskulatūras sastiepuma, labā
apakšstilba sasituma) sekām un /pers. E/ ir atlīdzināmi atteiktie ārstēšanās izdevumi EUR 139,74.
2017.gada 7.augustā prasītājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu cietušajai izmaksāja EUR 13,74 apmērā, ko apliecina maksājuma
uzdevums Nr. 10643 (lietas 42.lapa).
2017.gada 6.februārī prasītājs saņēma 2017.gada 31.janvāra iesniegumu par ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai vai saistībā ar tās nāvi
citai personai izmaksātās pensijas, pabalsta atlīdzināšanu valsts budžetā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par /pers. E/ slimības pabalstu
periodā no 2016.gada 14.jūlija līdz 2016.gada 24 jūlijam EUR 316,61 apmērā.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 24.panta otrā daļa nosaka, ka apdrošinātājs vai
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļus, kas samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu
un valsts sociālo pabalstu veidā saistībā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām.
2017.gada 13.maijā prasītajs ar pārskaitījumu uz noradīto norēķinu kontu izmaksāja EUR 316,61 apmērā Valsts sociālai apdrošināšanas aģentūrai,
ko apliecina maksājuma uzdevums Nr.6450 (lietas 43.-46.lapa).
Kopējā zaudējumu summa sastāda EUR 4672,46, uz lietas izskatīšanas dienu atbildētājs ir samaksājis EUR 3 500, atlikusī zaudējumu summa
sastāda EUR 1 597,20 (lietas 78.lapa).
Civillikuma 1779.pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmā daļas l. punkta a) apakšpunkts
nosaka, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesnieg regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai
personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.
2016.gada 25.jūlijā, 2017.gada 30.maijā un 2017.gada 17.augustā uz atbildētāja dzīvesvietu tika nosūtīti regresa prasījumi (lietas 47.-49.lapa).
2016.gada 8.novembrī uz atbildētāja dzīvesvietu tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums (lietas 50.lapa). Nosūtītās vēstules palikušas bez atbildes,
parāds nav apmaksāts, un nav zināmi iemesli maksājuma neveikšanai.
Tiesa spriedumu pamato uz Civilprocesa likuma 93.panta 1.daļu, kas nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Fakti, par kuriem lietā
nav strīdu, nav jāpierāda.
Dispozitivitātes princips civilprocesā nodrošina lietas dalībnieku personīgas iniciatīvas tiesību, kā arī tiesības brīvi izvēlēties procesuālos līdzekļus
savu interešu aizstāvībai. Tiesa nav ieinteresēta kādas konkrētas puses interešu aizsardzībā. “[..] Personīgās iniciatīves tiesību un tiesību brīvi rīkoties ar
dažādiem aizstāvēšanās līdzekļiem procesā mēdz saukt par dispozitivitāti vai prāvnieku personīgo autonomiju [..]. Kas grib izlietot savas tiesības, tam par
to pašam jārūpējas [..]. Dispozitivitātes princips guļ civilprocesa pamatā [..]” (sk. Dr.jur. V. Bukovskis, Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora
izdevums, 1933, 233.-234.lpp.).
Civilprocesa likuma 10.pantā ietvertais sacīkstes princips nodrošina pušu tiesību realizāciju sacīkstes formā. Sacīkste notiek pusēm dodot
paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un
novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālas darbības Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu,
jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti),
ievērojot, ka meklējamos faktus norāda puses (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 21.marta spriedumu lietā Nr. SKC-98/2012 (C37045210)).
Konkrētajā gadījumā lieta izskatīta bez atbildētāja piedalīšanās, lai gan par lietas izskatīšanu viņam paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Atbildētājs
savus iebildumus par iesniegto prasību nav sniedzis, nav iesniedzis arī pierādījumus par zaudējumu atlīdzību. Tiesai bija jāpārbauda pierādījumi, kas
apstiprina prasības pieteikuma pamatotību.
Tiesas ieskatā, prasītājs prasību uzturētajā daļā ir pierādījis un tā ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1765.panta ceturto daļu procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda
pamatsummas (EUR 1 597,20), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, apmierinot prasību, tiesa piedzen no atbildētāja visus tā samaksātos tiesas izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, nomaksājis valsts nodevu EUR 421,54, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
EUR 3,20 (lietas 6., 7.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir EUR 3,85. Tā kā prasītājs ir
samaksājis minētos izdevumus EUR 3,20 apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi EUR 0,65 apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas
dokumenti iesniedzami Kurzemes rajona tiesā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 2., 4., 5., 8., 10.,193.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
AAS “BTA Baltic Insurance Company” pārstāvja iesniegto prasību pret /pers. D/ par zaudējumu piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/ par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BTA Baltic Insurance Company”, reģ.Nr.40103840140, zaudējumus
EUR 1 597,20 (viens tūkstotis pieci simti deviņdesmit septiņi euro, 20 centi), valsts nodevu EUR 421,54 (četri simti divdesmit viens euro, 54 centi), ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,20 (trīs euro, 20 centi).
Piespriestos maksājumus ieskaitīt apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance
Company”, reģ. Nr. 40103840140, kontā AS “Citadele banka”, konts Nr.LV90PARX0016356700003.
Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā
no parāda summas (EUR 1 597,20) nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda apmēru.
Piedzīt no /pers. D/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,65 (65 centi).
Noteikt /pers.D/piespriesto maksājumu labprātīgas nomaksa termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pierādījumi par
sprieduma labprātīgu izpildi iesniedzami Kurzemes rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzība iesniedzama Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese I. Pelnēna