Court imposes 20 euro fine for intentional violation of police control curfew limits by former prisoner.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled that the defendant committed an administrative offense by leaving his residence during the prohibited curfew hours without valid justification. Although the defendant admitted guilt and expressed remorse, the court found no mitigating circumstances regarding the intent to violate the restrictions. Consequently, a 20 euro fine was imposed under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants; 10.pants: intentional violation of police control restrictions constitutes an administrative offense punishable by a fine or administrative arrest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133031817
Lietas arhīva Nr. 1-0318-17/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 2.maijā
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška,
izskatījusi no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa saņemtos materiālus par /pers. A/ (turpmāk – Persona), personas kods
/personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.panta.
Aprakstošā daļa
2017.gada 29.martā plkst.23.05 Persona, policijas veiktās kontroles laikā, neatradās savā dzīvesvietā – /adrese/, pārkāpjot papildsoda policijas
kontroles ierobežojumus no plkst.23.00 līdz plkst.06.00 atrasties norādītajā dzīvesvietā.
Ar šādām savām darbībām Persona izdarījusi Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Par minēto pārkāpumu 2017.gada 30.martā amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC265228 (3.lapa).
Ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 4.februāra spriedumu Persona atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 253.panta otrās daļas un sodīts ar brīvības
atņemšanu uz 5 gadiem. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2011.gada 17.augusta spriedumu Personai piemērota policijas kontrole uz 1
gadu (17.-25.lapa).
2016.gada 21.maijā Persona atbrīvota pēc soda izciešanas (29.-30.lapa).
Ar 2016.gada 23.maija lēmumu iekārtota Personas policijas kontroles lieta (8.lapa).
Ar 2016.gada 23.maija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, Personai tika noteikti ierobežojumi:
- aizliegts atstāt dzīvesvietu (/adrese/) laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00;
- aizliegts uzturēties alkohola un narkotisko vielu reibuma stāvoklī sabiedriskās un izklaides vietās;
- aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas;
- uzlikts par pienākumu četras reizes mēnesī katras nedēļas pirmdienās no plkst.08.00 līdz plkst.16.30 ierasties reģistrēties VP RRP Olaines
iecirknī (9.-10.lapa).
Ar minētiem ierobežojumiem Persona iepazīstināta 2016.gada 23.maijā un viņam izskaidrotas ierobežojumu neievērošanas sekas (10.lapa).
Tiesas sēdē Persona savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina un izdarīto nožēloja.
Motīvu daļa
Izvērtējusi ziņas, kas izriet no personas paskaidrojuma, pārbaudes akta, 2017.gada 29.marta administratīvā pārkāpuma protokola PC265228 un
pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka Persona ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto
pārkāpumu un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (likuma redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim) - policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu
līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai pārkāpējam ir
bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu izpildes.
Saskaņā ar Latvijas APK 10.pantu - administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, ja persona paredzējusi savas darbības prettiesisko raksturu,
paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.
No pārbaudes akta izriet, ka Persona 2017.gada 29.martā plkst.23.05 nav atradies savā dzīvesvietā, /adrese/, dežurante paskaidroja, ka Persona
paziņojis, ka nakšņos citā vietā, kaut kur pie drauga (5.lapa).
Persona rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka 2016.gada 29.martā ap plkst.21.00 aizbraucis kopā ar draugiem atpūsties. Policijai iesniegumu
nav uzrakstījis. Savu vainu apzinās, turpmāk centīsies tādas kļūdas vairāk nepieļaut (7.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (likuma redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim) - policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu
līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai pārkāpējam ir
bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu izpildes.
Saskaņā ar Latvijas APK 10.pantu - administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, ja persona paredzējusi savas darbības prettiesisko raksturu,
paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.
Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē galēju nepieciešamību, vai citus objektīvus apstākļus, kas liecinātu, ka Persona, kurai aizliegts atstāt
dzīvesvietu (/adrese/) laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00, administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā neievēroja policijas kontroles
noteikumus attaisnojošu iemeslu dēļ.
Saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu, par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,
uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un
pastiprinošie apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu par pārkāpēja atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
Tiesa ņem vērā arī to, ka Persona strādā, agrāk administratīvi nav sodīta (29.lapa). No Olaines sociālā dienesta raksturots neitrāli.
Tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt – piemērojot naudas sodu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un Latvijas APK 289.13, 289.17, 289.18 pantu
n o s p r i e d a:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā izdarīšanu, uzlikt naudas sodu
20 euro (divdesmit euro) apmērā.
Naudas sodu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas ieskaitīt: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konta
Nr.LV34TREL1060191011100, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: naudas sods (procesa dalībnieka personas dati) administratīvā pārkāpuma
lietā, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā, Lomonosova ielā 10, Rīgā.
Saskaņā ar Latvijas APK 296.pantu, ja spriedums par administratīvā soda uzlikšanu nav izpildīts labprātīgi, mēneša laikā pēc šajā kodeksā
labprātīgai izpildei paredzētā termiņa notecējuma spriedumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildinstitūcijai.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška