Court dismisses appeal against administrative penalty for drunk driving, upholding first-instance conviction and sanctions.

Lietas Nr. 126028816

Lietas arhīva Nr. 103AA-0070-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 4.novembrī

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis-referents J.Vasiļkovskis,

tiesneši D.Skudra un J.Dimpers,

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, sūdzību par

Rēzeknes tiesas 2016.gada 6.jūnija spriedumu.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, apelācijas instances tiesa

k o ns t a t ē j a

Rēzeknes tiesa konstatēja, ka /pers. B/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 15panta ceturtajā

daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, un proti, ka 2016.gada 10.aprīlī, plkst. 21.00, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, autoceļa Kriviņi-Lendži un

autoceļa Bērzgale-Sarkaņi-Griškāni krustojumā, /pers. B/ vadīja transportlīdzekli „Jeep Grand Cherokee”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/,

atrodoties alkohola reibumā. Veicot pārbaudi SIA “Rēzeknes slimnīca” /pers. B/ asinīs konstatētas 3,94 promiles alkohola.

Par Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu Rēzeknes tiesa sodīja /pers. B/ ar administratīvo

arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 EUR (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4

(četriem) gadiem.

Par Rēzeknes tiesas 2016.gada 6.jūnija spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza pie administratīvās atbildības sauktā persona /pers. B/, uzskatot

to par nepamatotu un nelikumīgu.

Apelatore sūdzībā norāda, ka 2016.gada 3.jūnijā, plkst.15.00, bija ieradusies Rēzeknes tiesā ar mērķi iepazīties ar lietas materiāliem un tiesas

kancelejā tika informēta, ka administratīvā pārkāpuma lieta (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC151688) nemaz nav vēl ienākusi Rēzeknes tiesā.

Apelatorei bija nepieciešami lietas materiāli, lai sagatavotos tiesas sēdei. Policijā viņai norādīja, ka materiālu kopijas pēc lūguma izsniedz tiesa, nevis

policija.

Uzzinot, ka tiesa piektdien strādās līdz plkst.16.00, bet pirmdien 2016.gada 6.jūnijā sāks strādāt no plkst.8.30, /pers. B/ uzskatīju par nereālu,

ka lietas materiāli ienāks Rēzeknes tiesā un 2016.gada 6.jūnijā plkst.9.00 tiesas sēde notiks.

Norāda, ka gaidīja no Rēzeknes tiesas pavēsti par tiesas sēdes datumu, bet, nesagaidot pavēsti, 2016.gada 14.jūnijā pati ieradās Rēzeknes

tiesā, kur viņai par izbrīnu paziņoja, ka lieta jau izskatīta un izsniedza tiesas spriedumu.

Apelatore uzskata, ka 2016.gada 6.jūnijā tiesai, konstatējot, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona nav ieradusies uz tiesas sēdi, bija

nepieciešams atlikt lietas iztiesāšanu un paziņot tai par nākamo tiesas sēdi. Uzskata, ka lieta nelikumīgi ir izskatīta bez personas, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, klātbūtnes. Uzskata, ka viņai no tiesas puses nebija pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdi.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12panta pirmās daļas 2.punktu tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes (šajā

gadījumā Rēzeknes tiesas) lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības, jo lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa

paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Turklāt sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka tiesai, pārbaudot lietas materiālus, vajadzēja rasties šaubām par viņas vainu Latvijas APK

149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

/pers. B/ norādīja paskaidrojumā, ka nevadīja transportlīdzekli, kad transportlīdzeklis nokļuva grāvī. Tiesai vajadzēja rasties šaubām par

alkohola daudzumu asinīs automašīnas vadīšanas brīdī, jo vadīšanas brīdis (laiks) netika konstatēts.

Administratīvā pārkāpuma protokolā minēts laiks plkst.21.00, ka it kā /pers. B/ vadīja transportlīdzekli, bet policijas darbinieka paskaidrojumā

teikts, ka plkst. 21.00 tika saņemts izsaukums, ka automašīna “Jeep” jau bija grāvī.

Izlasot lietas materiālus apelatore konstatēja, ka gan viņas paskaidrojumi, gan liecinieku paskaidrojumi pierakstīti ļoti skopi, nav piefiksētas

būtiskās detaļas.

Apelatore norāda, ka liecinieku liecībās nav piefiksēts, no kuras automašīnas vietas viņu izvilka. Piefiksēts, ka no automašīnas. Bet viņu izvilka

no aizmugurēja sēdekļa, un automašīnas atslēgas bija viņas kabatā.

Norāda, ka viņas paskaidrojumos nav piefiksēts, ka, kad viņai palika slikti, viņa apturēja automašīnu un pārsēdās uz aizmugurēja sēdekļa. Nav

arī piefiksēts, ka, atrodoties aizmugurējā sēdeklī un nemaz nedomājot vairāk vadīt transportlīdzekli, ārstēšanas nolūkā viņa izdzēra apmēram pusi no 0.5L

tilpuma pudeles ar piparu uzlējumu ar nepilniem 40% spirta saturu.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, saprata, cik daudz būtiskā nav piefiksēts.

Apelatore uzskata, ka pie šādiem apstākļiem, ja lieta nebūs nosūtīta jaunai izskatīšanai Rēzeknes tiesai, viņai būs liegtas tiesības uz aizstāvību un

tiesības izskatīt lietu divās tiesu instancēs.

Apelācijas instances tiesā administratīvā pārkāpuma lieta un /pers. B/ apelācijas sūdzība saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta otro daļu tiek

skatīta rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem. Saskaņā ar Latvijas APK 244. pantu pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai

attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir

nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa konkrētajā lietā, izskatot administratīvās lietas materiālus atklātā tiesas sēdē, ir ievērojusi

visas ar lietas izskatīšanu saistītās gan materiālās, gan procesuālās normas.

Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā lietas dalībnieki noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam atsevišķam tiesnesim nepieteica.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde atsūtīja Latgales apgabaltiesai vēstuli, kurā pauda viedokli, ka Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Rēzeknes iecirknis pilnīgi piekrīt Rēzeknes tiesas 2016.gada 6.jūnija spriedumam administratīvā pārkāpuma lietā un uzskata, ka tas ir pamatots

un likumīgs, bet /pers. B/ sūdzība noraidāma (lietas 32.lapa).

Pārbaudījusi rakstveida procesā /pers. B/ apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un lietā esošos pierādījumus, Latgales apgabaltiesa atzīst, ka

pārsūdzētais Rēzeknes tiesas spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar Latvijas APK 14915.panta ceturto daļu, par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola

koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek

naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt, vai persona ir vadījusi

transportlīdzekli, kā arī, vai šai personai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs, kas pārsniedz 1,5 promiles.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka gan institūcijai (amatpersonai), kas sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, gan pie administratīvās

atbildības sauktai personai bija zināms par lietas izskatīšanas laiku un vietu, taču lietas dalībnieki uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem

paziņojumus nesniedza un lūgumi par lietas izskatīšanas atlikšanu netika saņemti. Kā arī pie administratīvās atbildības sauktā persona /pers. B/ tiesai nav

piestādījusi neierašanās attaisnojušos dokumentus, tāpēc tiesa viņas neierašanos atzina par neattaisnotu. Tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 271.panta

ceturto daļu, nolēma izskatīt lietu bez pie administratīvās atbildības saucamas personas klātbūtnes, turklāt tiesa nav konstatējusi Latvijas APK

289.11panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana.

Pārbaudījusi lietā esošos materiālus, pirmās instances tiesa atzina, ka /pers. B/ vaina Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā apstiprinās ar šādiem lietā esošajiem pierādījumiem: ar 01.06.2016. administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC

151688 (lietas 2.lapa); a r 10.04.2016. /pers. B/ nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi (lietas 3.lapa); ar 10.04.2016. SIA “Rēzeknes slimnīca”

medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.29 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, no kura izriet, ka /pers. B/ asinīs konstatētas 3,94 promiles

alkohola (lietas 4.lapa); ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

jaunākā inspektora A.Igauņa 2016.gada 13.aprīļa dienesta ziņojumu (lietas 8.lapa); ar 01.06.2016. /pers. B/ paskaidrojumu (lietas 9.lapa). Tādējādi

pirmās instances tiesa atzina, ka 2016.gada 10.aprīlī plkst. 21.00 Rēzeknes novada Lendžu pagastā, autoceļa Kriviņi-Lendži un autoceļa Bērzgale-

Sarkaņi-Griškāni krustojumā, /pers. B/ vadīja transportlīdzekli „Jeep Grand Cherokee”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, būdama alkohola

ietekmē un atzina, ka /pers. B/ ir pārkāpusi Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkta prasības, kurš noteic, ka aizliegts vadīt

transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija

asinīs pārsniedz 0,5 promiles. Pirmās instances tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas attaisnotu /pers. B/ rīcību un ļautu atbrīvot viņu no atbildības par

izdarīto pārkāpumu un tiesa atzina, ka /pers. B/ rīcība ir prettiesiska, tajā ir visas Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmes.

Ņemot vērā, ka Latgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 13

panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa atzīst, ka nolēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tāpēc apelācijas instances tiesa

pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai. Līdz ar to šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Apelācijas sūdzībā norādīts uz pirmās instances tiesas procesuāliem pārkāpumiem, izskatot lietu bez personas, kura saukta pie administratīvās

atbildības. Kā arī lietā pastāv strīds par to, vai /pers. B/ 2016.gada 10.aprīlī vadīja transportlīdzekli, kad tas nokļuva grāvī, kā arī par alkohola daudzumu

asinīs automašīnas vadīšanas brīdī, jo vadīšanas brīdis netika konstatēts.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka bija nepieciešami lietas materiāli, lai sagatavoties tiesas sēdei, tāpēc /pers. B/ devusies uz Rēzeknes tiesu, taču

tos nav izdevies saņemt, jo 2016.gada 3.jūnijā plkst. 15.00 administratīvās lietas materiāls vēl nav bijis Rēzeknes tiesas rīcībā. Savukārt uzskatījusi par

nereālu, ka lietas materiāli ienāks Rēzeknes tiesā un 2016.gada 6.jūnijā plkst. 9.00 tiesas sēde notiks. Apelatore norāda, ka bija nepieciešams atlikt lietas

iztiesāšanu, jo no tiesas puses nebija pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdi. Kā arī apelatore norāda, ka netika ievērotas Latvijas APK 260.panta otrās

daļas prasības.

Kā redzams no lietas materiāliem, par tiesas sēdes laiku un vietu pie administratīvās atbildības sauktai personai tika paziņots Administratīvā

protokola sastādīšanas dienā – 2016.gada 1.jūnijā. Turklāt apstākli, ka /pers. B/ bija zināms lietas izskatīšanas laiks un vieta, kā arī to, ka pie

administratīvās atbildības sauktai personai tiesības un pienākumi izskaidroti viņai saprotamā valodā, apstiprina /pers. B/ paraksts Administratīvā

pārkāpuma protokolā PC 151688 (lietas 2.lapa). Tādējādi apgabaltiesa atzīst par patiesībai neatbilstošu apelatores apgalvojumu, ka par lietas

izskatīšanu pienācīgā kārtā viņa netika informēta. Lai gan apelatore uzsver personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības, taču

apgabaltiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona nav ievērojusi Latvijas APK 260.panta pirmās daļas 1.un 2.punkta nosacījumus, kur

noteikts, ka pie administratīvās atbildības sauktai personai ir pienākums: noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā

vietā un nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi. Tātad /pers. B/ bija pienākums ierasties noteiktā laikā un vietā administratīvās lietas

izskatīšanai un tikai tad, ja rastos tāda nepieciešamība, atsaucoties uz Latvijas APK 260.panta otro daļu, kur noteiktas pie administratīvās atbildības

sauktās personas tiesības, tās īstenot. Tādējādi nav pamata apgalvojumam, ka lieta nepamatoti izskatīta bez personas, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, klātbūtnes. Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti par pirmās instances tiesas pieļautiem procesuāliem

pārkāpumiem nav apstiprinājušies.

Vēl apelatore norāda, ka tiesai, pārbaudot lietas materiālus, vajadzēja rasties šaubām par viņas vainu Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, jo nav vadījusi transportlīdzekli, kad tas nokļuva grāvī un vajadzēja rasties šaubām par alkohola

daudzumu asinīs automašīnas vadīšanas brīdī, jo vadīšanas laiks netika konstatēts.

Savā paskaidrojumā /pers. B/ nenoliedz, ka viņa vadīja automašīnu alkohola reibumā, jo kā pati norādīja, alkoholu viņa lietoja divas dienas pēc

kārtas, bet tieši pirms braukšanas iedzēra vēl vienu glāzi brendija un alus. Norāda, ka konkrētajā vietā pabijusi kādu laiku, padzēra alu un tad nolēma

braukt atpakaļ uz Lendžu pagastu. Norāda, ka izbraucot uz ceļa Krieviņi-Lendži viņai palika slikti un viņa apstādināja mašīnu. Vēlāk viņa atceras, ka viņa

pamodās ātrās palīdzības mašīnā, viņa bija šokā. Nevar paskaidrot, kādā veidā mašīna atradās grāvī, jo neatceras. Paskaidrojumā norādīts, ka tajā

vakarā mašīnā atradusies viena, nevienam citam mašīnu nav devusi (lietas 9.lapa).

Latgales apgabaltiesa norāda, ka šajā konkrētajā lietā /pers. B/ pie administratīvās atbildības ir saukta nevis par to, ka transportlīdzeklis nokļuva

grāvī, bet gan par to, ka viņa vadījusi transportlīdzekli alkohola reibuma stāvoklī, un šo apstākli viņa pati nenoliedz.

Ņemot vērā lietā iegūtos pierādījumus un pašas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumā un apelācijas sūdzībā pausto informāciju par alkoholisko

dzērienu ilgstošu lietošanu, ka viņai, vadot automašīnu, kļuva slikti un tāpēc viņa to apturēja un vēl iedzēra nedaudz alkohola, bet atjēdzās tikai ātrās

palīdzības automašīnā, Latgales apgabaltiesa atzīst, ka /pers. B/ transportlīdzekļa vadīšanas brīdī atradās tādā alkohola reibuma pakāpē, kas ievērojami

pārsniedza alkohola koncentrāciju asinīs 1,5 promiles, kas atbilst Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

juridiskajai kvalifikācijai. Šāda apgabaltiesas atziņa apstiprinās ar medicīniskās pārbaudes protokolā Nr. 29 par alkohola ietekmes noteikšanu esošo

saturu (lietas 4.lapa), jo 2016.gada 10.aprīlī, plkst.22.30, /pers. B/ asinīs tika konstatētas 3,94%o etanola.

Pamatojoties uz Latvijas APK 28912.panta otrās daļas 1.punktu, 28913.panta ceturto daļu un 28922.pantu, Latgales apgabaltiesa

no s p r ie d a

Atstāt negrozītu Rēzeknes tiesas 2016.gada 6.jūnija spriedumu par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK

149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, bet /pers. B/ iesniegto apelācijas sūdzību – noraidīt.

Apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā pilna nolēmuma sastādīšanas dienā - 2016.gada 15.novembrī.

Tiesnesis-referents J.Vasiļkovskis

Tiesneši D.Skudra

J.Dimpers