Court imposes administrative detention for repeated failure to comply with police control curfew restrictions.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating a police control curfew by failing to remain at his residence during the restricted hours. Although the police department declined to attend the hearing, the judge proceeded based on the written protocol and prior court records. The defendant was sentenced to three days of administrative detention due to his history of repeated offenses and failure to pay previous fines.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177. panta; LAPK 31. panta: A court may impose administrative detention for a violation of police control restrictions when the offender has a history of repeated offenses and previous fines were not paid, thereby negating the deterrent effect of monetary penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0028-19/2
ECLI:LV:KURT:2019:0108.169063218.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2019.gada 8.janvārī
Kurzemes rajona tiesa, tiesnesis Jānis Bumbieris, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods
/personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.
Aprakstošā daļa
2018.gada 17.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC254446 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2018.gada 13.decembrī
plkst.23:47 /pers. A/, kā persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole – neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, lai gan ar
lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ noteikts, ka viņam no plkst.23.00 līdz plkst.06.00 jāatrodas savā dzīvesvietā.
Tādā veidā /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)
177.pantā.
Par lietas izskatīšanas laiku un vietu tiesā lietas dalībniekiem paziņots LAPK 268.1 panta noteiktajā kārtība (lietas 26.lapa), taču lietas dalībnieki uz
tiesas sēdi neieradās.
2018.gada 28.decembrī Kurzemes rajona tiesā saņemta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
vēstule, kurā norādīts, ka iestāde neizmantos LAPK 289.2 pantā paredzētās tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas 27.lapa).
Uzskatāms, ka nav pārkāptas lietas dalībnieku tiesības piedalīties lietas izskatīšanā un par lietas izskatīšanas laiku, vietu viņiem paziņots atbilstoši
likuma prasībām. Tiesā nav arī saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tiesnesis uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes, jo
administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai
neesamību.
Motīvu daļa
Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, konstatēju, ka ar savu rīcību /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība
paredzēta LAPK 177.pantā.
Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesnesis likumā noteiktā
kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme
lietas pareizā izlemšanā. Tiesnesis, izskatot lietu, pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
No lietas materiāliem redzams, ka ar Liepājas tiesas 2017.gada 28.marta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem (lietas 9.-
15.lapa).
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2017.gada 10.jūlija lēmumu /pers. A/ noteikts galīgais sods pēc Liepājas tiesas 2017.gada
28.marta sprieduma un Liepājas tiesas 2017.gada 13.aprīļa sprieduma ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem (lietas 16.-
17.lapa).
No lietas materiāliem pievienotās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 6.aprīļa vēstules Nr.3/7-3804 tiesnesis konstatē,
ka /pers. A/ atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas 2018.gada 19.jūnijā (lietas 7.lapa).
Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa 2018.gada 5.decembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu
piemērošanu /pers. A/ piemēroti sekojoši ierobežojumi: aizliegts atstāt dzīves vietu laikā no plkst.23:00 līdz 06:00; no plkst.20:00 līdz 08:00 aizliegts
uzturēties kafejnīcās, spēļu zālēs, kur tiek tirgots izlejamais alkohols; aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Valsts policijas Kurzemes reģiona
pārvaldes Liepājas iecirkņa apkalpojamās administratīvās teritorijas no plkst.23:00 līdz 06:00; uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī, t.i., 1 reizi nedēļā –
pirmdienās vai trešdienās laikā no plkst.14.00 līdz plkst.16.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī (lietas
8.lapa).
Ar papildsoda – policijas kontroles – izpildes kārtību un lēmumā noteiktajiem ierobežojumiem /pers. A/ iepazinies 2018.gada 5.decembrī, ko
apliecinājis ar savu parakstu, un kā savu dzīvesvietu norādījis /adrese/(lietas 8.lapa).
Kā redzams no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektoru uzziņas, 2018.gada
13.decembrī plkst.23:47, pārbaudot /pers. A/ dzīvesvietas adresi /adrese A/, neviens nav atvēris durvis (lietas 4.lapa).
No administratīvās lietvedības gaitā /pers. A/ sniegtā paskaidrojuma izriet, ka Protokolā minētajā laikā /pers. A/ nav atradies savā dzīvesvietā,
atradies citā adresē, mājās pārnācis 2018.gada 14.decembrī ap plkst.01:00. Saprot, ka jāatrodas dzīvesvietā no plkst.23:00 – 06:00, kā arī ir ticis
iepazīstināts ar policijas kontroles ierobežojumiem (lietas 6.lapa).
Izvērtējot pierādījumus, tiesnesis secina, ka /pers. A/ ir informēts par viņam piemērotā papildsoda – policijas kontroles laikā noteiktajiem
ierobežojumiem, un neatrašanās savā dzīvesvietā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītājā laikā, ir neattaisnojama un šāda rīcība vērtējama kā
apzināta un tīša policijas kontroles noteikumu pārkāpšana, līdz ar ko viņš saucams pie administratīvās atbildības LAPK noteiktajā kārtībā.
LAPK 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek
naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un
sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Uzliekot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturs, pie administratīvās atbildības saucamās personas personība,
viņa atbildības pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību ietekmējošie apstākļi.
Agrāk /pers. A/ vairākkārt administratīvi sodīts reizes, ir daudz aktīvu sodāmību un nevienu no piemērotajiem naudas sodiem nav nomaksājis,
pēdējo reizi sodīts 2018.gada 13.jūlijā pēc LAPK 186.panta otrās daļas, par pārkāpumu, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību (lietas 28.lapa). /pers.
A/ nestrādā (lietas 3., 6.lapa), apgādībā viena persona (lietas 3.lapa).
Atbildību mīkstinoši apstākļi lietā netiek konstatēti.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka viņš gada laikā atkārtoti izdarījis
līdzīgu pārkāpumu, par kuru persona jau administratīvi sodīta.
Izvērtējot par /pers. A/ personību iegūtās ziņas, izdarītā pārkāpuma raksturu un to, ka iepriekš viņš līdzīga rakstura pārkāpumu jau bijis sodīts,
iepriekš piemērotie naudas sodi nav viņu atturējuši no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, tiesnesis uzskata, ka naudas sods nesasniegs administratīvā soda
mērķi un viņam piemērojams sods administratīvā aresta veidā. Konstatējot atbildību pastiprinošu apstākli, nekonstatējot atbildību mīkstinošus apstākļus,
administratīvā aresta sodu iespējams noteikt tuvāk tā vidējam apmēram.
No lietas materiāliem tiesnesis nekonstatē apstākļus, kas izslēdz administratīvā aresta piemērošanu saskaņā ar LAPK 31.panta otro daļu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar LAPK 31.panta pirmo daļu, 177., 213.pantu, 289.6 panta septīto un devīto daļu, 289.13 panta
pirmo un otro daļu, 289.16 panta pirmo, trešo un ceturto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesnesis
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 3 (trīs)
diennaktīm.
Spriedumu daļā par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijai.
Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību
iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 8.janvāra.
Tiesnesis J.Bumbieris