Court convicts drunk driver without license for compulsory labor and revokes driving rights.

Lieta Nr. 11400062913

K11-0255-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2013.gada 11.decembrī

Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis H.Brasovs

ar sekretāri I.Grosbergu

piedaloties prokuroram E.Kukarelam

atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu

/pers. D/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas,

konstatēja:

/pers. D/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

2013.gada 26.oktobrī ap plkst.22.40 Jaunpiebalgas novadā, Jaunpiebalgas pagastā, Jaunpiebalgā /pers. D/ bez transportlīdzekļa

vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, vadīja /pers. F/

piederošo automašīnu „Volvo 440”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Gaujas ielu virzienā no Raiņa ielas uz Kalna ielas pusi, kur

viņu apturēja policija. Izelpojamā gaisa pārbaudē /pers. D/ izelpas gaisā tika konstatēta alkohola koncentrācija 2,35 promiles, kas

atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais /pers. D/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.

Prokurors atzina, ka lietā nav nepieciešams izdarīt pierādījumu pārbaudi, jo ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā

paredzētie apstākļi.

Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par

apsūdzētā vainu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, vienlaikus

izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var

pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Ņemot vērā, ka tiesā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļasnosacījumiem

pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, nodarījuma kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma

normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.pantaprasībām, ņemot

vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzētais nodarījums klasificējams kā mazāk smags

noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīstama savas vainas

atzīšana, izdarītā nožēlošana.

Apstākļi, kuri saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu būtu atzīstami par atbildību pastiprinošiem, netika konstatēti.

/pers. D/ agrāk nav tiesāts. /l.l.24/ Pēdējā gada laikā /pers. D/ nav saukts pie administratīvās atbildības, bet nav nomaksāts

2004.gadā uzliktais administratīvais naudas sods. Latvijas APK 38.pants nosaka, ka persona nav uzskatāma par administratīvi

sodītu, ja gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, persona nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā,

ka administratīvais sods nav nomaksāts, /pers. D/ uz krimināllietas izskatīšanas dienu uzskatāms par administratīvi sodītu personu.

/l.l.11/ /pers. D/ nav precējies, apgādājamo personu nav. Ir deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese/. /l.l.19-23/ Psihiatriskā kabineta

uzskaitē nesastāv. Nav ziņu par oficiālu darba vietu, bet pēc paša apsūdzētā paskaidrojumiem strādā gadījuma darbus.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa

attieksmes pret izdarīto ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Krimināllikuma 262.panta 2.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 1 (vienam) gadam vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 5 (pieciem)

gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ņemot vērā, ka lietā nav konstatēti apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi, nodarījuma rezultātā nav iestājušās smagas

neatgriezeniskas sekas, /pers. D/ agrāk nav izdarījis krimināli sodāmus nodarījumus, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav

nepieciešams piemērot panta sankcijā paredzēto bargāko sodu, tas ir, brīvības atņemšanu, bet sodu iespējams noteikt piespiedu

darbu veidā. Apsūdzētais nenorādīja uz tādiem apstākļiem, kas būtiski ierobežotu viņa iespējas izciest šādu sodu. /pers. D/ sods nav

piemērojams, jo tādu iespēju faktiski izslēdz apsūdzētā materiālais stāvoklis. Tā kā lietā konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs

apstāklis, nav atbildību pastiprinošu apstākļu, sodu piespiedu darbu veidā iespējams noteikt zemāku par panta sankcijas vidējo

robežu.

/pers. D/ piemērojams arī likumā paredzētais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Ņemot vērā, ka par

analogu administratīvo pārkāpumu, kur alkohola reibums vadītājam pārsniedz 1,5 promiles, likumdevējs jau ir paredzējis tiesību

atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem, kriminālprocesā nav konstatēti kādi īpaši apstākļi, kas mīkstinātu /pers. D/ atbildību, papildsoda

termiņu krimināllietā nav pamata noteikt mazāku.

Attiecībā uz Krimināllikuma 262.panta 2.daļā sankcijā minēto mantas konfiskāciju, tiesa uzskata, ka tā nav piemērojama, ņemot vērā,

ka Krimināllikuma 42.panta 1.daļa nosaka, ka konfiscēt var tikai apsūdzētā īpašumā esošu mantu vai tās daļu, taču transportlīdzeklis,

kuru vadīja /pers. D/, nav reģistrēts kā viņa īpašums. /l.l.13/

Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa

nosprieda:

/pers. D/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. D/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu

teritoriālajā struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Vidzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnesis H.Brasovs