Court partially allows claim for non-transferable portion of gift against donee based on statutory inheritance rights.

Lietas arhīva Nr. CA-1377-20/35

ECLI:LV:RAT:2020:1211.C30630819.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 11.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesnese – referente Sandra Krūmiņa,

tiesnese Svetlana Beļajeva,

tiesnese Dace Kantsone,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par neatņemamās daļas no dāvinājuma izdošanu sakarā ar /pers. B/ apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 4.februāra spriedumu prasības apmierinātajā daļā.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1 ] /pers. C/ laikā no 2000.gada 15.jūnija līdz 2013.gada 18.martam piederēja dzīvokļa īpašums /adrese A/, ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.

Starp /pers. C/kā dāvinātāju un viņas meitu /pers. B/ kā apdāvināto 2013.gada 27.februārī noslēgts dzīvokļa īpašuma /adrese A/ dāvinājuma

līgums. Ieguvējas īpašuma tiesība zemesgrāmatā nostiprināta 2013.gada 18.martā.

/pers. C/ 2019.gada 21.aprīlī mirusi.

Mantojuma tiesībās (pēc likuma) uz visu /pers. C/ atstāto mantojumu 2019.gada 20.augustā apstiprināta mantojuma atstājējas mazmeita /pers. A/

(mantojuma atstājējas 2004.gada 14.aprīlī mirušās meitas /pers. D/ meita).

[2] /pers. A/ 2019.gada 10.jūnijā cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/, kura tiesvedības laikā precizēta un ar kuru lūgts piedzīt no atbildētājas

neatņemamo daļu no dāvinājuma 9 462 EUR un tiesāšanās izdevumus, t.sk. izdevumus sakarā ar pierādījumu iegūšanu 200 EUR, un noteikt prasītājai

tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja prasības pieteikumā atsaukusies uz Civillikuma 423.–425., 1922.pantu un prasību pamatojusi ar šādiem apstākļiem.

/pers. B/ uz /pers. C/ mantojumu nav pieteikusies, bet ir iesniegusi mantojuma lietā kreditora prasījumu par summu 85 LVL jeb 120,94 EUR,

norādot, ka viņa šo summu ir aizdevusi /pers. C/ privatizācijas sertifikātu iegādei, bet nepievienojot nekādus pierādījumus.

Prasītāja tika apstiprināta mantojuma tiesībās uz visu /pers. C/ atstāto mantojumu, bet izrādījās, ka pēdējai uz nāves brīdi nekas vairs nepiederēja

un ka viņa pirms nāves savu vienīgo nekustamo īpašumu ir uzdāvinājusi /pers. B/.

Prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas neatņemamās daļas no dāvinājuma izdošanu naudā, ko sastāda ½ no dzīvokļa īpašuma vērtības

dāvinājuma līguma noslēgšanas brīdī. Sertificēts vērtētājs ir atzinis, ka dzīvokļa īpašuma tirgus vērtība dāvināšanas laikā bija 13 300 LVL jeb

18 924 EUR, līdz ar to izdodamā summa ir 9 462 EUR (½ no 18 924 EUR).

Mēģinājumi strīdu atrisināt ārpustiesas kārtībā ir izrādījušies neveiksmīgi.

[3] /pers. B/ savā rakstveida paskaidrojumā prasību nav atzinusi, norādot šādus iebildumus.

Saskaņā ar ierakstiem Zemesgrāmatā dzīvokļa īpašums /adrese A/ pieder atbildētājai, līdz ar to tas /pers. C/ mantojuma masā neietilpst un

prasītājai uz to nav nekādu tiesību.

Nav saprotams, kāpēc veikta dzīvokļa īpašuma novērtēšana dāvināšanas laikā, jo dāvinājuma līgumā jau ir norādīts, ka dzīvokļa īpašuma vērtība ir

12 174 LVL. Vērtētājs, novērtējot īpašumu, nav ņēmis vērā dzīvokļa stāvokli atsavināšanas brīdī un vērtību ir mākslīgi palielinājis.

[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 4.februāra spriedumu /pers. A/ prasība ir daļēji apmierināta – nospriests piedzīt no

/pers. B/ neatņemamo ¼ daļu no dāvinājuma 4 731,05 EUR, kā arī prasītājas tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 297,57 EUR, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 1,60 EUR un izdevumus, kas saistīti ar pierādījuma (atzinuma par nekustamā īpašuma vērtību) iegūšanu 200 EUR.

Spriedumā norādīti šādi argumenti.

[4.1] Lietā nav strīda par to, ka 2019.gada 21.aprīlī mirušajai /pers. C/ ir divi lejupējie mantinieki, kuri bija aicināti mantot – meita /pers. B/ un

mazmeita /pers. A/, kura savukārt ir /pers. C/ 2004.gada 19.aprīlī mirušās meitas /pers. D/ meita, un ka /pers. A/ kā pirmās šķiras likumiskā mantiniece ir

apstiprināta mantojuma tiesībās uz visu /pers. C/ atstāto mantojumu. Minētais arī apstiprinās ar lietai pievienotajiem dokumentiem – civilstāvokļa aktu

reģistrācijas apliecībām, izrakstiem no civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatām un mantojuma apliecību.

Lietā nav strīda arī par to, ka /pers. C/ 2013.gada 27.februārī viņai piederošo dzīvokļa īpašumu /adrese A/ ir uzdāvinājusi savai meitai /pers. B/ un

ka pēdējā nokārtojusi īpašuma tiesības nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Minētais arī apstiprinās ar lietai pievienoto dāvinājuma līgumu un Zemesgrāmatas

nodalījuma norakstu.

[4.2] Civillikuma 1922.pants nosaka, ka, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu

neatņemamās daļas (422. un turpm.p.), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas, un ka, aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu

dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā.

Lietā nav ziņu un pierādījumu, ka mantojuma atstājējai /pers. C/ uz dāvinājuma līguma noslēgšanas brīdi un uz nāves brīdi ir piederējusi vēl kāda

cita manta. 2019.gada 20.augusta mantojuma apliecībā norādīts, ka mantojuma masas sastāvā ietilpst vien naudas līdzekļi AS “Swedbank” kontā

1,84 EUR apmērā.

Prasītāja saskaņā ar Civillikuma 423.panta pirmo, otro daļu (neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas

pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie) ir atzīstama par neatņemamās daļas tiesīgo, kurai ir prasījuma tiesība uz

neatņemamās daļas izdošanu naudā.

Izdodamā daļa nosakāma saskaņā ar Civillikuma 424.panta noteikumiem – pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis dāvinātājas nāves dienā, ievērojot

423.-425.panta noteikumus. Civillikuma 424.panta otrā daļa nosaka, ka, ja neatņemamās daļas tiesīgais atkrīt, tad viņa neatņemamā daļa uz citiem

neatņemamās daļas tiesīgajiem nepāriet. Civillikuma 425.panta pirmā daļa savukārt paredz, ka neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības,

kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma, un ka šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka prasītāja ir tiesīga izprasīt naudā neatņemamo ¼ daļu no dāvinājuma.

Ar lietai pievienoto sertificēta vērtētāja atzinumu apstiprinās, ka dzīvokļa īpašuma tirgus vērtība uz dāvinājuma līguma noslēgšanas dienu –

2013.gada 27.februāri, ir bijusi 13 300 LVL jeb 18 924,20 EUR, līdz ar to prasītājai pienākas kompensācija 4 731,05 EUR (¼ daļa no

18 924,20 EUR).

Pierādījumi par citu nekustamā īpašuma tirgus vērtību lietā nav iesniegti, kā arī nav pamata secinājumam, ka sertificētais vērtētājs ir noteicis mākslīgi

paaugstinātu vērtību, jo noteiktā tirgus vērtība būtiski neatšķiras no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības uz dāvinājuma līguma noslēgšanas brīdi

(12 174 LVL).

[5] /pers. B/ iesniegusi apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā.

Apelācijas sūdzībā norādīti rakstveida paskaidrojumā jau norādītie apsvērumi un šādi iebildumi pret pirmās instances tiesas spriedumu.

Tiesa nepamatoti secinājusi, ka prasītājai pienākas daļa no dzīvokļa īpašuma /adrese A/, kas uz mantojuma atklāšanās brīdi piederēja atbildētājai

un /pers. C/ mantojuma masā neietilpa.

Tiesa nepamatoti ņēmusi vērā prasības pieteikumam pievienoto sertificēta vērtētāja atzinumu par dzīvokļa īpašuma vērtību, lai gan dzīvokļa īpašuma

vērtība uz dāvināšanas brīdi jau ir norādīta dāvinājuma līgumā, kā arī nepamatoti piedzinusi no atbildētājas izdevumus par vērtēšanu. Tiesai bija jāņem

vērā, ka prasītāja ir maznodrošināta persona, kura saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

[6] /pers. A/ savā rakstveida paskaidrojumā apelācijas sūdzību nav atzinusi, ir izteikusi viedokli, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un

pamatots, un norādījusi prasības pieteikumā jau minētos apsvērumus.

[7] /pers. B/ savos rakstveida paskaidrojumos papildus norādījusi šādus apsvērumus.

Tiesai, izšķirot strīdu, jāņem vērā, ka dzīvokļa īpašuma /adrese A/ dāvinājuma līgums tika noslēgts tāpēc, ka /pers. B/ bija piedalījusies dzīvokļa

privatizācijā, kā arī tas, ka atbildētāja pirms /pers. C/ nāves ir dzīvojusi kopā ar pēdējo un ir kopusi viņu, savukārt ne prasītāja /pers. A/, ne viņas māte

/pers. D/ nekādu palīdzību nav sniegušas. /pers. B/ ir arī palīdzējusi audzināt un uzturēt prasītāju. Dzīvoklis ir atbildētājas vienīgā dzīvesvieta. Minēto

iemeslu dēļ prasība par neatņemamās daļas izdošanu no dāvinājuma ir neētiska.

[8] /pers. A/ iesniegusi tiesā papildus paskaidrojumu, kurā norādīts, ka atbildētāja ir sniegusi faktiskajiem apstākļiem neatbilstošus paskaidrojumus.

Prasītāja norādījusi, ka tieši viņa ir palīdzējusi vecmāmiņai /pers. C/ gan finansiāli, gan praktiski, kā arī ir segusi viņas apbedīšanas izdevumus un

kopj kapa vietu. Atbildētāja savukārt pārmērīgi lieto alkoholu un ir dzīvojusi uz savas mātes /pers. C/ rēķina.

Dzīvokļa īpašums tika privatizēts tikai uz /pers. C/ vārda. Atbildētājas mantojuma lietā pieteiktā kreditora pretenzija nav pamatota ne ar kādiem

pierādījumiem.

M o t ī v u d a ļ a

[9] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi pārsūdzētajā tiesas spriedumā un apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, lietas

dalībnieku rakstveida paskaidrojumus un lietai pievienotos pierādījumus, atzīst, ka /pers. B/ apelācijas sūdzība nav pamatota, bet /pers. A/ prasība

apelācijas instances tiesā izskatāmajā daļā ir pamatota.

[9.1] /pers. A/, ceļot prasību tiesā pret /pers. B/, ir lūgusi izdot neatņemamo daļu 9 462 EUR, ko sastāda ½ daļa no uzdāvinātā dzīvokļa īpašuma

/adrese A/ vērtības dāvinājuma līguma noslēgšanas brīdī.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 4.februāra spriedums daļā, ar kuru noraidīta /pers. A/ prasība daļā par ¼ neatņemamās

daļas izdošanu 4 731,05 EUR, ar apelācijas sūdzību nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Apelācijas kārtībā atkārtoti izskatāma /pers. A/ prasība daļā par ¼ neatņemamās daļas izdošanu 4 731,05 EUR apmērā.

[9.2] Šā sprieduma 4.1., 4.2.punktā norādītā pirmās instances tiesas motivācija, apmierinot /pers. A/ prasību daļā par neatņemamās daļas izdošanu

¼ apmērā no dāvinājuma vērtības, ir pamatota, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu tai pievienojas,

atkārtoti nenorādot.

Vienīgais, ko tiesa nav ņēmusi vērā, ka Civillikuma 425.panta otrā daļa paredz, ka neatņemamā daļā ir ieskaitāms tas, ko mantinieks ir saņēmis

mantojumā. Tā kā no mantojuma apliecības izriet, ka /pers. C/ atstātā mantojuma sastāvā bija naudas līdzekļi 1,84 EUR, tad tie ieskaitāmi neatņemamā

daļā un ir aprēķināms, ka izdodamā neatņemamā daļa ir 4 729,21 EUR (4 731,05 – 1,84).

[9.3] Apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi nav pamatoti.

[9.3.1] Prasītāja neprasa noteikt, ka /pers. C/ mantojuma masā ietilpst ¼ domājamā daļa no dzīvokļa īpašuma /adrese A/, uz kuru īpašuma

tiesības, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu, ir nostiprinātas atbildētājai, bet prasa novērst viņas mantisko tiesību aizskārumu neatņemamās mantojuma

daļas apmērā, konkrēti, saskaņā ar Civillikuma 1922.pantu prasa izdot viņai kā neatņemamās daļas tiesīgajai viņai pienākošos neatņemamo daļu naudā.

Minētā tiesību norma Civillikumā iekļauta mantojuma neatņemamās daļas tiesīgo aizsardzībai un ir piemērojama tad, ja mantojuma atstājējs pirms

nāves ir izdarījis dāvinājumu tādā apmērā, ka neatņemamās daļas tiesīgajam neatliek pat viņa neatņemamā daļa, kā tas ir arī konkrētajā gadījumā. Šī

norma nodrošina to, lai dāvinātājs dāvinājuma izdarīšanas brīdī rēķinātos ar neatņemamās daļas tiesīgajiem un lai pēdējiem būtu iespēja saņemt tikpat, cik

viņi būtu tiesīgi saņemt, ja mantojums atklātos dāvināšanas laikā (sk. arī Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.

K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 1998, 373.lpp.).

[9.3.2] Saskaņā ar Civillikuma 1922.panta otro daļu neatņemamās daļas tiesīgā neatņemamā daļa aprēķināma, ņemot vērā dāvinātāja mantas

stāvokli dāvināšanas laikā.

Apstākļos, kad lietā ir noskaidrots, ka /pers. C/ dāvinājuma līguma noslēgšanas laikā bez dzīvokļa īpašuma /adrese A/ nekāda cita manta nav

piederējusi, /pers. A/ izmaksājamās kompensācijas apmēra aprēķinā pamatoti ņemta vērā sertificētā nekustamo īpašumu vērtētāja noteiktā dzīvokļa

īpašuma tirgus vērtība uz dāvinājuma līguma noslēgšanas dienu (18 924,20 EUR).

Kā izriet no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.-71.panta, nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību Valsts zemes dienests nosaka, lai to

izmantotu normatīvajos aktos noteiktajām vajadzībām (nekustamā īpašuma nodokļa, dažādu nodevu un zemes nomas maksas aprēķiniem), izmantojot

Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus un nevērtējot katru īpašumu atsevišķi. Lai arī kadastrālā vērtība ir maksimāli pietuvināta tirgus vērtībai, tā

tomēr nav tirgus vērtība, līdz ar to nav izmantojama neatņemamās daļas vērtības aprēķinam.

Kā izriet no lietai pievienotā sertificēta vērtētāja atzinuma, nosakot dzīvokļa īpašuma tirgus vērtību, ir ņemts vērā dzīvokļa īpašuma stāvoklis, tā

novietojums un rajona infrastruktūra. Lai arī apelācijas instances tiesa 2020.gada 12.oktobra paziņojumā par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vērsa

atbildētājas uzmanību uz to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu viņas iebildumus pret lietai pievienoto atzinumu par nekustamā īpašuma tirgus

vērtību, atbildētāja nekādus papildus pierādījumus tiesā nav iesniegusi, līdz ar to savus iebildumus nav pamatojusi.

[9.3.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas, līdz ar to apstākļos, kad /pers. B/ pretprasību nav cēlusi un nekādus pretprasījumus nav izvirzījusi, tiesa nevērtē viņas

iebildumus, ka viņa ir piedalījusies strīdus dzīvokļa privatizācijā, ir aizdevusi /pers. C/ naudu privatizācijas sertifikātu iegādei u.tml.

[9.4] Daļēji apmierinot prasību, no atbildētājas saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu piespriežami prasītājas samaksātā valsts

nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram 297,46 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR, kā arī saskaņā ar

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu, otro daļu piespriežami prasītājas ar lietas vešanu saistītie izdevumi (izdevumi saistībā ar rakstveida

pierādījuma iegūšanu) 200 EUR. Kopā no atbildētājas piedzenami prasītājas tiesāšanās izdevumi 500,66 EUR.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 43.panta ceturtās daļas, tiesa, ņemot vērā personas mantisko stāvokli, var atbrīvot to no tiesas izdevumu

samaksas valsts ienākumos, bet likums neparedz tiesai tiesības atbrīvot pusi no tiesas izdevumu atlīdzināšanas otrai pusei. Civilprocesa likuma 44.pants

nosaka tiesai tiesības noteikt mazāku atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai apmēru (panta piektā daļa), bet neparedz tiesības samazināt

atlīdzināmos izdevumus sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu. Līdz ar to atbildētājai prasītājas tiesāšanās izdevumi ir jāatlīdzina pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, 454.panta pirmo, otro daļu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par neatņemamās daļas izdošanu no dāvinājuma daļēji apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, neatņemamo daļu no dāvinājuma

4 729,21 EUR un tiesāšanās izdevumus 500,66 EUR, kopā 5 229,87 EUR. Minētā naudas summa iemaksājama /pers. A/ bankas kontā Nr/numurs B/.

Noteikt, ka /pers. A/ ir tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 % gadā no piedzītās neatņemamās daļas summas (4 729,21 EUR) par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senātā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu 300 EUR. Drošības nauda iemaksājama Valsts kases kontā

Nr.LV83TREL8280010000000, norādot, ka saņēmējs ir Latvijas Republikas Senāts, iemaksas mērķis – drošības nauda par kasācijas sūdzību civillietā

Nr.C30630819.

Tiesneses S.Krūmiņa

S.Beļajeva

D.Kantsone