Court dismissed plaintiff's claim for commercial pledge transfer and allowed defendant's counterclaim for loan contract invalidity.

Lietas arhīva Nr. CA-0034-18/20

ECLI:LV:RAT:2018:0509.C30418414.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 9.maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Pliča

tiesneši M.Zelmene un M.Sviķis

ar sekretāri U.Ābolu

piedaloties zvērinātiem advokātiem E.Priedītei, G.Osim un L.Rozītei

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34 civillietu SIA ,,Grafimport” prasībā pret SIA ,,Industriālais parks Jugla” (pirms nosaukuma

maiņas SIA ,,Realto Jugla”) un SIA ,,Zemgus LB”, ar trešajām personām IK,,ER-B”, maksātnespējīgo SIA ,,RIGA PRINT”, SIA ,,UniCredit Leasing”

un Nordea Bank AB Latvijas filiāli par komercķīlas nodošanu komercķīlas ņēmēja valdījumā un SIA ,,Industriālais parks Jugla” (pirms nosaukuma

maiņas SIA ,,Realto Jugla”) pretprasībā pret SIA ,,Grafimport” ar trešajām personām IU ,,ER-B”, maksātnespējīgo SIA ,,RIGA PRINT”, SIA

,,UniCredit Leasing” un Nordea Bank AB Latvijas filiāli par aizdevuma un ķīlas līgumu atzīšanu par spēkā neesošu sakarā ar SIA ,,Grafimport”

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2014.gada 18.martā SIA ,,Grafimport” (turpmāk arī prasītāja) cēlusi prasību, vēlāk to precizējot, pret SIA ,,Industriālais parks Jugla” (pirms

nosaukuma maiņas SIA ,,Realto Jugla”) un SIA ,,Zemgus LB” ar trešajām personām IK ,,ER-B” un SIA ,,RIGA PRINT” par komercķīlas nodošanu

komercķīlas ņēmēja valdījumā. Prasībā norādīti šādi apstākļi un argumenti :

2013.gada 15.augustā starp SIA ,,Grafimport” kā aizdevēju un IK ,,ER-B” kā aizņēmēju (turpmāk – aizņēmējs) un SIA ,,RIGA PRINT” kā

galvinieku (turpmāk arī galvinieks, ķīlas devējs) noslēgts aizdevuma līgums (turpmāk –Aizdevuma līgums), ar kura 1.1.punktu prasītāja piešķīra un IK

,,ER-B” pieņēma un apņēmās atmaksāt bezprocentu aizdevumu 40 000,00 EUR apmērā. Aizdevuma līguma 3.punktā puses vienojās, ka galvinieks kā

parāda atmaksas nodrošinājumu prasītājai dod rokas ķīlu (Aizdevuma līguma 3.1.punktā uzskaitītās materiālās vērtības) (turpmāk – Manta). Aizdevuma

līguma 3.3.punkts nosaka, ka jebkurā laikā pēc prasītāja pieprasījuma minētā rokas ķīla var tikt pārveidota par komercķīlu Komercķīlas likuma izpratnē.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.1.punktu aizņēmējs apņēmās atmaksāt aizdevuma summu ne vēlāk kā 2014.gada 30.decembrī saskaņā ar

Aizdevuma līguma 2.4.punktā norādīto grafiku, pārskaitot naudas līdzekļus uz prasītājas kontu. Saskaņā ar grafiku aizņēmējam 2014.gada 9.janvārī bija

pienākums atmaksāt prasītājai 10 000 EUR. Tomēr līdz 2014.gada janvāra beigām IK ,,ER-B” ar Aizdevuma līguma 2.4.punktu noteikto parāda daļu

neatmaksāja.

2014.gada 7.februārī prasītāja no aizņēmēja saņēma paskaidrojumu, no kura uzzināja, ka SIA ,,Industriālais parks Jugla” (turpmāk – atbildētāja),

kuras telpās /adrese/, atrodas Manta, ir lauzusi nomas līgumu ar IK ,,ER-B”, un izmantojusi aizturējuma tiesības attiecībā uz Mantu, organizējot tās

apsardzību un liedzot IK ,,ER-B” Mantu no telpām izvest. No aizņēmēja paskaidrojumiem prasītāja uzzināja, ka SIA ,,Industriālais parks Jugla” telpas ir

iznomājis poligrāfijas firmai, kas šobrīd izmanto Mantu savām vajadzībām peļņas gūšanai.

Tādējādi 2014.gada februārī radās situācija, kad aizņēmējs neatmaksāja Aizdevuma līguma 2.4.punktā noteikto parāda daļu sliktā finansiālā

stāvokļa dēļ, un Manta, ar kuru tika garantēta aizdevuma atmaksa vairs neatradās galvinieka valdījumā. Tādēļ prasītāja pieprasīja Aizdevuma līgumā

minēto Mantu noformēt kā komercķīlu, kas tika izdarīts, noformējot 2014.gada 13.februāra Komercķīlas reģistrācijas aktu Nr.100165016.

Prasītāja informēja par situāciju atbildētājas pārstāvjus, izsniedza tiem Komercķīlas reģistrācijas akta Nr.100165016 kopiju un lūdza atļaut tā

pārstāvim kopā ar pieaicināto zvērināto tiesu izpildītāju ieiet telpās /adrese/, lai veiktu Mantas apskati un fiksēšanu, bet atbildētāja ar 2014.gada

18.februāra vēstuli atļauju dot atteica.

Prasītāja uzskata, ka šāda atbildētājas rīcība neatbilst Komercķīlas likuma 33. un 40.pantam. Neatbilst Civillikuma 1793.pantam atbildētājas rīcība,

aizturēto Mantu nododot trešās personas SIA ,,Zemgus LB” (turpmāk – līdzatbildētāja) valdījumā, kas, zinādama apstākļus, pie kādiem Manta ir

nonākusi atbildētājas valdījumā, šo Mantu bez atlīdzības izmanto savā uzņēmējdarbībā peļņas gūšanai, Mantu nolietojot un samazinot tās vērtību. No

aizņēmēja paskaidrojumiem un atbildētājas vēstules prasītāja secina, ka atbildētāja, iespējams, Mantu vai tās daļu jau ir izvedusi no telpām un realizējusi

trešajai personai.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ir prettiesiski nodevusi Mantu līdzatbildētājai. To, ka līdzatbildētājai ir zināmi Mantas iegūšanas apstākļi, apliecina

līdzatbildētājas piedāvājums aizņēmējam un galviniekam Mantu no līdzatbildētājas atpirkt. Tādējādi līdzatbildētāja nevar tikt uzskatīta par labticīgu

ieguvēju, un līdzatbildētājai ir pienākums pārtraukt prettiesiski izmantot Mantu peļņas gūšanai, kā arī norēķināties ar prasītāju par Mantas prettiesiskās

izmantošanas periodu. Prasītājai nav iespējams iepazīties ar atbildētājas un līdzatbildētājas starpā noslēgto nomas līgumu, jo atbildētāja atsakās to uzrādīt.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Komercķīlas likuma 33. un 40.pantu, Civillikuma 909., 988. un 1793.pantu, prasībā lūdz uzlikt par

pienākumu atbildētājai nodot prasītājas valdījumā šādu Mantu – komercķīlu kopsummā par 198 605,00 EUR :

- elektroapgādes sistēma, skaits: 1;

- apkures un ventilācijas sistēma, gaisa nosūce no iespiedmašīnas, kompresoru saspiesta gaisa un vakuuma pārvads, skaits: 1;

- telpas atdalāmie un neatdalāmie uzlabojumi (kopēja telpu renovācija), skaits: 1;

- pamats zem iekārtas B1 (ar materiālām vērtībām), skaits: 1;

- pamats zem iekārtas B2 (ar materiālām vērtībām), skaits: 2;

- kompresori B1 formāta iespiedmašīna, skaits: 6;

- Falk ūdens osmozes sistēma, skaits: 1;

- saspiesta gaisa resīvers, skaits: 1;

- iespiedmašīnas kompresoru ventilējama kaste, skaits: 1;

- papīra griešanas iekārta karbīda naži, skaits: 2;

- papīra griešanas iekārta HSS nazis, skaits: 1;

un uzlikt par pienākumu līdzatbildētājai nelikt nekādus šķēršļus Mantas – komercķīlas nodošanai prasītājas valdījumā un pārtraukt Mantas

izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai.

Līdzatbildētāja SIA ,,Zemgus LB” iesniegusi paskaidrojumus par prasību. Norāda, ka, lai gan līdzatbildētājas rīcībā atrodas vairākas lietas, kas pēc

savas šķiras atbilst lietām, kādas prasības pieteikumā norāda prasītāja, līdzatbildētājai nekas nav zināms par galviniekam piederošām un prasītājai

ieķīlātām lietām un līdzatbildētāja nelieto nekādas galviniekam piederošas lietas. No Komercķīlas reģistrācijas akta Nr.100165016 lietas, kas ir

komercķīlas priekšmets, nav identificējamas, līdz ar to tās nav iespējams nošķirt no citām tās pašas šķiras lietām. Līdzatbildētāja tās lietošanā un īpašumā

esošās lietas ir ieguvusi tiesiskā kārtā.

Līdzatbildētājas ieskatā, ja pirms komercķīlas nodibināšanas bija nodibināta rokas ķīla, kā norāda prasītāja, tad galviniekam ieķīlātās lietas nekādi

nevar atrasties līdzatbildētāja nomātajās telpās /adrese/, ne telpu nodošanas laikā, ne arī šobrīd, jo atbilstoši Civillikuma 1279. un 1340.pantam laika

posmā no 2013.gada 15.augusta, kad rokas ķīla nodibināta, līdz 2014.gada 13.februārim, kad nodibināta komercķīla, galvinieka ieķīlātās lietas atradās

pašas prasītājas valdījumā, bet pēc tam bijušas galvinieka kā komercķīlas devēja valdījumā, savukārt, galvinieks nav saistīts ar telpām /adrese/. Turklāt

par rokas ķīlas un komercķīlas priekšmetu var būt vienīgi kustamas lietas, bet prasītājas sarakstā iekļautas elektroapgādes, ventilācijas un apkures

sistēmas, kas kalpo attiecīgā nekustamā īpašuma vajadzībām, un gan šādas sistēmas, gan komercķīlas reģistrācijas aktā minētie telpu uzlabojumi un

pamati ir galvenās lietas (nekustamā īpašuma, kur atrodas) blakus lietas – būtiskas sastāvdaļas vai piederumi. Fakts, ka nekustamā īpašuma piederumi ir

reģistrēti kā komercķīlas priekšmetā ietilpstoša manta, nenozīmē, ka tie ir ieķīlāti kā komercķīla, jo saskaņā ar Komercķīlas likuma 15.panta piekto daļu

komercķīlas reģistra turētājs nav atbildīgs par darījumu iekšējiem trūkumiem.

Līdzatbildētāja norāda, ka prasītājai nav prasījuma tiesības, jo pēc komercķīlas nodibināšanas ieķīlātās lietas nav bijušas nodotas prasītāja

valdījumā. Tādējādi vērst prasījumu par ieķīlātās mantas nodošanu valdījumā, pamatojoties uz Komercķīlas likuma 36.panta pirmo daļu, prasītājai ir tikai

pret ķīlas devēju. Ņemot vērā minēto, līdzatbildētāja prasību lūdz noraidīt kā nepamatotu.

Atbildētāja SIA ,,Industriālais parks Jugla” (pirms nosaukuma maiņas SIA ,,Realto Jugla”) lietā cēlusi pretprasību, kurā, pamatojoties uz

Civillikuma 1., 850., 851., 852., 927., 1297.pantu un Komercķīlas likuma 3.pantu, lūdz atzīt par spēkā neesošiem 2013.gada 15.augusta Aizdevuma

līguma 3.1.1.-3.1.5. apakšpunktus, atzīt par spēkā neesošiem 2014.gada 3.februāra ķīlas līguma 1.1.1.-1.1.5.apakšpunktus un piedzīt no prasītājas par

labu atbildētājai visus tiesāšanās izdevumus.

Pretprasībā atbildētāja norāda, ka Komercķīla Nr.100165016 ir reģistrēta, pamatojoties uz 2013.gada 15.augusta Aizdevuma līgumu un

pamatojoties uz 2014.gada 3.februāra Ķīlas līgumu (turpmāk – Ķīlas līgums), kas noslēgts starp galvinieku kā ķīlas devēju un prasītāju kā ķīlas ņēmēju.

Atbildētāja norāda, ka šo līgumu noteikumi, kas paredz mantas ieķīlāšanu, aizskar atbildētājas īpašuma tiesības.

Atbildētāja norāda, ka abu līgumu noteikumi paredz tādas mantas ieķīlāšanu, kas nevar būt par komercķīlas priekšmetu, jo ar Aizdevuma līguma

3.1.1.-3.1.5.punktu un Ķīlas līguma 1.1.1.-1.1.5.punktu ieķīlātas nekustamā īpašuma būtiskas daļas un piederumi, tajā skaitā telpas atdalāmie un

neatdalāmie uzlabojumi (kopējā telpu renovācija), kas atbilstoši Civillikuma 850., 851. un 852.pantam nav uzskatāmie par kustamām lietām, bet ir

nekustamas lietas kustamie piederumi, kas pakļauti noteikumiem, kādi pastāv nekustamām lietām, tai skaitā uz tiem attiecināms Civillikuma 1297.pants.

Turklāt Aizdevuma līguma 3.1.punktā un Ķīlas līguma 1.1.punktā nav skaidri noteikts ķīlas priekšmets, tai skaitā apraksts ,,telpas atdalāmie un

neatdalāmie uzlabojumi (kopējā telpu renovācija)” ne tikai pretlikumīgi nosaka nekustamā īpašuma blakus lietu ieķīlāšanu, bet arī nenosaka nekustamo

īpašumu, pie kāda minētās lietas pieder, bet formulējums ,, elektroapgādes sistēma” nav uzskatāms par pietiekamu ieķīlātās mantas aprakstu.

Vienlaikus atbildētāja sniedz paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst, jo tā nav pamatota. Norāda, ka Komercķīla ir nodibināta

par Mantu, kas ir nekustamā īpašuma daļa, kā arī par kustamo mantu, kas nekad nav bijusi atbildētājas valdījumā vai lietošanā. Līdz ar to atbildētāja

Mantu nav nodevusi trešajai personai lietošanā. Galviniekam nekad nav bijušas atsavinātas nekustamā īpašuma /adrese/ daļas, un galviniekam nav bijis

pamata pārbūvēt atbildētājas īpašumā esošās telpas, nav bijis tiesību veikt jebkādus telpu uzlabojumus, kā arī nav bijušas piešķirtas tiesības glabāt

atbildētājai piederošajā īpašumā galviniekam piederošas mantas.

Atbildētāja vairākkārt vērsusies pie prasītājas ar lūgumu prasīt aizdevējam un galviniekam sniegt paskaidrojumus par precīzu ieķīlātās mantas

sastāvu, īpašuma tiesību pamatu un mantas atrašanās vietu, kā arī norādījusi prasītājai, ka komercķīla, iespējams, nodibināta krāpšanas nolūkā.

Atbildētāja noskaidrojusi, ka daļa ieķīlātās kustamās mantas ir SIA ,,UniCredit Leasing” rīcībā, un informējusi par to prasītāju. Atbildētājai nav iespējams

pierādīt negatīvu faktu, proti, ka tās lietošanā nav un nekad nav bijusi Aizdevuma līgumā un Ķīlas līgumā norādītā kustamā manta, ne arī to, ka Manta

vispār pastāv.

Atbildētājas ieskatā, ja komercķīlas ņēmējs vēlas izmantot komercķīlas tiesību, tam ir jāvēršas tieši pret ķīlas devēju saskaņā ar noslēgto ķīlas

līgumu, tādēļ konkrētajā gadījumā prasība par Mantas nodošanu prasītājas valdījumā ir ceļama pret galvinieku, nevis pret atbildētāju. Ņemot vērā minēto,

prasītājs, ceļot prasību pret atbildētāju, ir pārkāpis Civillikuma 1.pantā nostiprināto labas ticības principu tiesību izlietošanā.

Prasītāja SIA ,,Grafimport” iesniegusi paskaidrojumus par pretprasību, norādot, ka pretprasība neatbilst Civilprocesa likuma 136.panta prasībām.

Norāda, ka atbildētājai nav tiesību lūgt atzīt par spēkā neesošiem Aizdevuma līguma un Ķīlas līguma punktus, jo atbildētāja nav līgumslēdzēja puse,

turklāt atbildētāja Uzņēmumu reģistra 2014.gada 13.februāra lēmumu ir apstrīdējusi, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Prasītāja norāda, ka nav pamatots atbildētājas arguments, ka ar Aizdevuma līguma un Ķīlas līguma noslēgšanu ir aizskartas atbildētājas īpašuma

tiesības, jo 2014.gada 13.februāra Komercķīlas reģistrācijas aktā Nr.100165016 uzskaitītās vērtības ir uzskatāmas par kustamām ķermeniskām lietām

un no telpas atdalāmiem uzlabojumiem, kurus aizņēmēja un galvinieks par saviem līdzekļiem iegādājās, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību. Tādējādi

aizņēmēja un galvinieks, slēdzot Aizdevuma un Ķīlas līgumus ar prasītāju kā ķīlu noteica to īpašumā esošās lietas, tādējādi nepastāvēja nekādi

ierobežojumi šos līgumus noslēgt un uzņemties no tiem izrietošās saistības. Prasītājas ieskatā Aizdevuma un Ķīlas līgumos norādītās lietas ir uzskaitītas

precīzi atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem.

Prasītāja norāda, ka nav pamatots atbildētājas norādītais, ka galviniekam nebija tiesību glabāt savu īpašumu atbildētājas nekustamajā īpašumā, jo

minēto juridisko personu noslēgtais nomas līgums, ņemot vērā, ka telpas tika iznomātas ražošanas uzņēmuma izveidošanai, paredzēja nepieciešamos

infrastruktūras uzlabojumus (elektroapgādes, apkures sistēmas iegādi, papildu aprīkojuma un iekārtu iegādi, u.c.). Atsaucoties uz Civillikuma 842., 847.

un 848.pantu, prasītāja norāda, ka lietas, kuras ir uzskaitītas Komercķīlas aktā, ir atzīstamas par kustamām ķermeniskām lietām vai lietu kopību, kuras

var pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru.

Prasītāja norāda, ka vērsās pie aizņēmēja un galvinieka ar lūgumu norādīt Komercķīlas aktā norādīto mantu atrašanās vietu un saņēmusi

skaidrojumu, ka atbildētāja ir izmantojusi aizturējuma tiesības attiecībā uz galviniekam un aizņēmējam piederošo mantu, tai skaitā Komercķīlas aktā

norādīto un trešajām personām piederošo mantu, turklāt liedz tiesu izpildītājam iekļūt nomātajās telpās un fiksēt mantas apjomu. Prasītāja ieskatā

prasības celšanai pret ķīlas devēju nebūtu nozīmes, jo tieši atbildētāja darbības/bezdarbības dēļ, nekorekti izmantojot aizturējuma tiesības,

Līdzatbildētāja, iespējams, turpina aktīvi lietot Komercķīlas līgumā noteikto mantu vai tās daļu, turklāt dara to bez atlīdzības.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 30.jūlija lēmumu lietā kā trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja SIA

“Industriālais parks Jugla” pusē pieaicinātas SIA “UniCredit Leasing” un Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.decembra lēmumu nolemts aizstāt lietā trešo personu Nordea Bank Finland Plc,

kuras vārdā Latvijā rīkojas Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, ar tās tiesību pārņēmēju Nordea Bank AB, kuras vārdā Latvijā rīkojas Nordea

Bank AB Latvijas filiāle.

Trešā persona Nordea Bank Finland Plc., kuras vārdā Latvijā darbojas Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle (turpmāk – Banka), iesniedza lietā

paskaidrojumus, norādot ka Nordea Bank Finland Plc. par labu ir nostiprināta hipotēka uz atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu /adrese /, līdz ar to

prasītāja prasības apmierināšanas rezultātā var tikt ietekmēta ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtība.

Banka norāda, ka prasība ir nepamatota, jo prasītāja nav pierādījusi, ka atbilstoši Komercķīlas aktam Nr.100165016 ieķīlātā Manta uz

komercķīlas nodibināšanas brīdi piederēja galviniekam un ir attiecināma uz to mantu, kas atrodas atbildētājai piederošajā nekustamajā īpašumā. Banka

norāda uz to, ka komercķīlas aktā nav norādīta ieķīlātās mantas atrašanās vieta un nav norādītas pazīmes, pēc kurām šī manta būtu identificējama, kā arī

to, ka nomas līgums starp atbildētāju un līdzatbildētāju ir noslēgts 2014.gada 24.janvārī un reģistrēts zemesgrāmatā 2014.gada 13.februārī, līdz ar to

komercķīla uz aizņēmēja mantu ir reģistrēta publiskajā reģistrā tajā brīdī, kad aizņēmējs vairs neatradās un tam vairs nebija tiesību atrasties atbildētājai

piederošajās telpās, un atbildētājai kā iznomātājai un līdzatbildētājai kā nomniekam, nomas līgumu noslēdzot, nevarēja būt zināms par iespējamu mantas

apķīlājumu, pat ja tāds bija. Prasītājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka nomniekam vai iznomātājam nebūtu tiesību lietot

nekustamajā īpašumā esošās lietas.

Banka norāda, ka atbilstoši Aizdevuma līgumā noteiktajam, sākotnēji ir nodibināta rokas ķīla attiecībā uz Mantu, līdz ar to rokas ķīlai bija jābūt

prasītāja valdījumā pirms ķīlas reģistrācijas komercķīlu reģistrā, lai pēc komercķīlas reģistrācijas prasītāja varētu netraucēti realizēt ieķīlāto mantu

Komercķīlas likumā noteiktajā kārtībā.

Izvērtējot Komercķīlas aktā Nr. 100165016, ieķīlātās mantas aprakstā iekļauto mantas sastāvu, Banka norāda, ka “ķermeniskie pamatlīdzekļi” –

elektroapgādes sistēma, apkures un ventilācijas sistēma, telpas atdalāmie un neatdalāmie uzlabojumu ( kopējā telpu renovācija) ir nomāto telpu

uzlabojumi un uz tiem attiecināmi Civillikuma 850. un turpmākie panti par blakus lietām un ēkas piederumiem, kas nesaraujami saistīti ar ēku un tās

funkcionēšanu. Tādējādi daļa no ķīlas priekšmetā uzskaitītās mantas nav uzskatāma par kustamu lietu, un to nevar ieķīlāt kā rokas ķīlu vai komercķīlu,

turklāt šo lietu fiziska atdalīšana var būtiski ietekmēt telpu un visa nekustamā īpašuma stāvokli, tai skaitā mazināt tā vērtību, kas nozīmētu arī Bankai par

labu nostiprinātās ķīlas vērtības samazināšanos. Banka norāda, ka saskaņā ar Bankas un atbildētājas starpā noslēgto hipotēkas līgumu, atbildētājai nav

tiesības bez Bankas rakstveida piekrišanas veikt jebkāda veida darbības, kas var samazināt nekustamā īpašuma vērtību, tai skaitā veikt jebkāda veida

rekonstrukciju vai cita veida remontdarbus nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā minēto, Banka lūdz prasību noraidīt.

Līdzatbildētāja SIA ,,Zemgus LB” iesniegusi tiesā papildus paskaidrojumus, papildus iepriekš atbildētāju un trešās persona sniegtajos

paskaidrojumos norādītajam, ka lietā nav pierādījuma tam, ka 2014.gada 3.februārī, vai vēlāk, kad izbeigusies rokas ķīla un noslēgts Ķīlas līgums, uz

kura pamata vēlāk reģistrēta komercķīla, un kurā nav norādīts, ka ieķīlātā Manta atrodas atbildētājai piederošajā nekustamajā īpašumā, prasītāja būtu tās

valdījumā nodotos rokas ķīlas priekšmetus atvedusi un izvietojusi telpās, kuras nomā līdzatbildētāja.

Sākot nomāt telpas, līdzatbildētāja ar atbildētājas atļauju veica elektroapgādes sistēmas pārveidi, izveidojot gan jaunu elektroinstalāciju ražošanas

un ofisa telpās, gan izveidojot specifisku elektroapgādes sistēmu, lai varētu pieslēgt tipogrāfijas iekārtas. Turpretim galviniekam nekad nav bijis tiesisks

pamats šajās telpās veikt pārbūvi, izbūvējot elektroapgādes sistēmu, un, ja tāda arī būtu izbūvēta, tā kļūtu par nekustamā īpašuma daļu, un būtu

ieķīlājama tikai kopā ar nekustamo īpašumu un tā īpašnieka piekrišanu, tāpat kā ventilācijas un apkures sistēmas. Uzsākot iznomāto telpu lietošanu, ar

iznomātāja atļauju līdzatbildētāja veica telpās apkures sistēmas nomaiņu un jaunas ventilācijas sistēmas izbūvi, jo iepriekš telpās īstas, uz āru gaisu

izvadošas ventilācijas sistēmas nebija.

Līdzatbildētāja norāda, ka tai nekas nav zināms par galviniekam piederošiem sešiem kompresoriem un saspiesta gaisa resīveri, jo līdzatbildētāja uz

finanšu līzinga pamata nomā no SIA ,,UniCredit Leasing” lietotu sešu krāsu ofseta iespiedmašīnu Roland 706PV Nr.29147, izlaiduma gads 2000, sērijas

Nr.735, un šīs iespiedmašīnas komplektācijā ietilpst septiņi kompresori, kā arī saspiestā gaisa resīveris. Attiecībā uz lietā esošajiem pierādījumiem, kas

apstiprina, ka aizņēmēja iepriekš šo iespiedmašīnu no SIA ,,UniCredit Leasing” nomājusi saskaņā ar 2012.gada 5.jūlija Finanšu līzinga (Nomas pirkuma)

līgumu Nr.522326/00, līdzatbildētāja norāda, ka plānotais nomas pirkuma termiņš ir 60 mēneši, proti, līdz 2017.gadam, un lietas materiālos nav

pierādījumu, ka aizņēmējs būtu izpircis no SIA ,,UniCredit Leasing” iespiedmašīnu, kuras piederumi ir šādi kompresori un saspiesta gaisa resīveris, pirms

termiņa, līdz 2013.gada 31.jūlijam. Tādējādi līdzatbildētāja apšauba tiesā iesniegto 2013.gada 31.jūlija pavadzīmi, un uzskata, ka aizņēmējam nebija

tiesību šīs iespiedmašīnas daļas pārdot galviniekam, kuram nebija tiesība tās ieķīlāt.

Attiecībā uz ķīlas priekšmeta sarakstā norādīto ,,iespiedmašīnas kompresoru ventilējamā kaste. Skaits: 1” līdzatbildētāja paskaidro, ka tā varētu

būt iespiedmašīnas komplektācijas daļa, uz kuru attiecas tie paši paskaidrojumi, kas uz saspiestā gaisa resīveri un sešiem kompresoriem B1 formāta

iespiedmašīnai. Līdzatbildētāja norāda, ka tās nomātajās telpās nav ne sarakstā norādītās Falk ūdens osmozes sistēmas, ne sarakstā norādīto papīra

griešanas iekārtu.

2015.gada 8.oktobrī prasītāja tiesā iesniegusi prasības precizējumus, norādot, ka koriģē savu prasību, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājai

un līdzatbildētājai nodot Mantu (komercķīlu) prasītājas valdījumā, izņemot 2014.gada 13.februāra Komercķīlas reģistrācijas akta Nr.100165016

3.punktā noteikto mantu – telpas atdalāmie un neatdalāmie uzlabojumi (telpas kopējā renovācija), skaits: 1; un uzlikt par pienākumu atbildētājai un

līdzatbildētājai atlīdzināt prasītājai tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu prasība noraidīta un pretprasība apmierināta. Tiesa nosprieda

atzīt par spēkā neesošiem starp prasītāju un trešo personu sabiedrību ar ierobežotu atbildību “RIGA PRINT” 2013.gada 15.augusta aizdevuma līguma

punktus 3.1.1.-3.1.5. un 2014.gada 13.februāra ķīlas līguma punktus 1.1.1.-1.1.5.; un piedzīt no prasītāja atbildētāja SIA “Industriālais parks Jugla”

labā valsts nodevu 142,28 EUR apmērā.

Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda par Aizdevuma līguma noslēgšanas faktu un saturu, No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 23.janvāra SIA

“Realto Jugla” paziņojuma “Par nomas maksas parādu saskaņā ar 2013.gada 30.aprīļa telpu nomas līgumu Nr. 01-04/2013l, par nomas līguma

izbeigšanu un aizturējuma tiesību izlietošanu” tiesa konstatēja, ka 2013.gada 30.aprīlī starp IK “ER-B”, kā nomnieku, un SIA “Realto Jugla”, kā

iznomātāju, noslēgts telpu nomas līgums Nr.01-04/2013, saskaņā ar kuru nomnieka lietošanā tika nodotas telpas /adrese/, un 2014.gada 23.janvārī

iznomātājs šo nomas līgumu izbeidzis sakarā ar nomnieka nomas maksas un citu maksājumu parādu, paziņojot, ka saskaņā ar Komerclikuma 399.pantu,

atbildētāja izmanto aizturējuma tiesības, aizturot nomniekam IK “ER-B” saskaņā ar nomas līgumu nodotajās telpās esošo mantu.

No Ķīlas līguma tiesa konstatēja, ka tā punktā 2.1. galvinieks ir apliecinājis, ka tam ir īpašuma tiesības uz Ķīlas līgumā un Komercķīlas reģistrācijas

aktā Nr.100165016 norādīto ķīlas priekšmetu 198 605,00 EUR vērtībā, kura sastāvs atbilst prasībā norādītajam, pilnā tā apjomā.

Atsaucoties uz Komercķīlas likuma 33.panta pirmo daļu, Komerclikuma 399.panta trešo daļu un Komercķīlas likuma 40.pantu, tiesa atzina par

nepamatotiem prasītājas argumentus, ka atbildētāja, pārkāpjot Komercķīlas likuma 33.pantu, ir prettiesiski nodevusi mantu trešās personas valdījumā un,

iespējams, mantu vai tās daļu realizējusi trešajai personai, jo uz atbildētājas 2014.gada 23.janvāra paziņojuma par aizturējuma tiesību izmantošanu brīdi,

prasītāja nebija ieguvusi komercķīlas tiesības uz Mantu, turklāt lietā nav strīda par to, ka prasītāja nav iesniegusi komercķīlu reģistram paziņojumu par

komercķīlas tiesības izlietošanu.

No lietas materiāliem tiesa secināja, ka lietā nav pietiekami pierādījumi, kas apstiprinātu, ka prasītājai par labu ieķīlātā manta atbilstoši komercķīlas

aktam Nr. 100165016 uz komercķīlas nostiprināšanas brīdi piederēja galviniekam un attiecināma uz to mantu, kas atrodas nekustamajā īpašumā /adrese

/.

No Zemesgrāmatas apliecības kopijas un izdrukas no Lursoft datu bāzes par nekustamo īpašumu /adrese/, tiesa konstatēja, ka, pamatojoties uz

2012.gada 23.jūlija pirkuma līgumu Nr.JM/JP1, nekustamais īpašums /adrese/, pieder atbildētājai un, ka tai, pamatojoties uz 2012.gada 26.septembra

hipotēkas līgumu, ir nostiprināta hipotēka un noteikts aizliegums bez Nordea Bank Finland Plc rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt,

dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, kā arī to, ka 2014.gada 13.februārī, pamatojoties uz 2014.gada 24.janvāra telpu nomas līgumu Nr.03-

01/2014, zemesgrāmatā nostiprināta līdzatbildētājas nomas tiesība uz telpām 2252 m2 platībā 1.stāvā un telpām 146 m2 platībā 1.stāvā. Ņemot vērā

minēto, tiesa secināja, ka lietā nav pierādījumu tam, ka ķīlas devējam (galviniekam) būtu bijušas atsavinātas nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/,

daļas, vai galviniekam bijis tiesisks pamats pārbūvēt atbildētājas īpašumā esošās telpas vai bijušas tiesības veikt jebkādus telpu uzlabojumus.

Atsaucoties uz Komercķīlas likuma 3.panta pirmo daļu un Komercķīlas likuma 24.pantu, tiesa atzina, ka lietā nav iesniegti pietiekami pierādījumi,

kas apstiprinātu, ka prasītājai par labu ieķīlātā Manta uz komercķīlas nostiprināšanas brīdi piederēja galviniekam, tāpat Komercķīlas aktā nav norādīta

ieķīlātās mantas atrašanās vieta, līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka ieķīlātie pamatlīdzekļi atrodas tieši nekustamā īpašuma telpās, un lietā nav iesniegti

pierādījumi, ka strīdus manta atrodas tieši atbildētājai piederošajās telpās. Tiesa secināja, ka nedz Aizdevuma līgumā, nedz Ķīlas līgumā, nedz

Komercķīlas reģistrācijas aktā Nr.100165016 nav norādīta ieķīlātās Mantas atrašanās vieta un pazīmes, pēc kā to varētu identificēt vai nošķirt no citām

tādas pašas šķiras lietām. Tiesa uzskatīja, ka lietā ir būtiska un izšķiroša nozīme tam, ka minētajos dokumentos nav norādīts pamatojums galvinieka

īpašumtiesībām vai tiesībām ar to rīkoties, tajā skaitā, ieķīlāt par labu citai personai. Attiecībā uz prasītāja un trešās personas iesniegtajiem īpašumu

apliecinošiem pierādījumiem, tiesa atzinusi, ka šie līgumi, tāmes, kvītis un maksājuma dokumenti nav vērtējami kā īpašumu apliecinoši dokumenti uz

komercķīlā norādīto mantu.

No lietas materiāliem tiesa secināja, ka pēc komercķīlas nodibināšanas 2014.gada 13.februārī, ieķīlātās lietas nav bijušas nodotas prasītājas

valdījumā un tā kā konkrētajā gadījumā prasītājs uz komercķīlas noteikumiem ieķīlāto mantu nav ņēmis savā valdījumā, tad atzinusi, ka prasītājam ir

tiesības vērst prasījumu par ieķīlātās mantas nodošanu valdījumā tikai pret ķīlas devēju, t.i. galvinieku.

Atsaucoties uz Civillikuma 1279.pantu un Komercķīlas likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzina par pamatotu un apmierināmu

atbildētājas pretprasību par līgumu punktu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo tie paredz tādas mantas ieķīlāšanu, kas nevar būt par komercķīlas

priekšmetu. Tiesa uzskatīja, ka sarakstā iekļautas mantas ,,telpas atdalāmie un neatdalāmie uzlabojumi (kopējā telpu renovācija), pamats zem iekārtas B1

(ar materiālām vērtībām), pamats zem iekārtas B2, (ar materiālām vērtībām)” nav kustamas lietas, ko var ieķīlāt, saskaņā ar komercķīlas noteikumiem, jo

telpa ir nekustama manta, kas nevar būt ieķīlāta kā komercķīla. Tiesa uzskatīja, ka renovācijas procesā veiktie ieguldījumi kļūst par nekustamā īpašuma

sastāvdaļu un tādēļ nevar būt par komercķīlas priekšmetu. Tiesa pievienojusies atbildētāja argumentiem, ka apstrīdētajos līguma punktos nav skaidri

noteikts ķīlas priekšmets, tai skaitā nav noteikts uz kādu nekustamo īpašumu attiecināma kopējā telpu renovācija.

Tiesa ņēma vērā, ka prasītāja savos prasības pieteikuma precizējumos pati ir lūgusi nodot mantu (komercķīlu) valdījumā, izņemot telpas atdalāmos

un neatdalāmos uzlabojumus (telpas kopējo renovāciju).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secināja, ka nav pamata apmierināt prasību par komercķīlas nodošanu SIA ,,Grafimport” valdījumā, savukārt,

2013.gada 15.augusta Aizdevuma līguma punkti 3.1.1.- 3.1.5. un 2014.gada 13.februāra Ķīlas līguma punkti 1.1.1-1.1. 5, kas noslēgts starp SIA

”Grafimport”, IK ”ER-B” un SIA “RIGA PRINT”, ir atzīstami par spēkā neesošiem.

2016.gada 25.aprīlī prasītāja tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra

spriedumu pilnā apjomā. Prasītāja norāda, ka neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem tiesas secinājumi, pamatojoties uz kuriem pirmās instances tiesa

noraidījusi prasību un apmierinājusi pretprasību.

Apelācijas sūdzībā prasītāja norāda, ka prasība ir pamatota ar Komercķīlas likuma 33.pantu, un tiesa nepamatoti secinājusi, ka ieķīlātā manta nav

komercķīlas priekšmets.

Prasītājas ieskatā tiesa nepietiekami pamatojusi spriedumu ar to, ka uz atbildētājas 2014.gada 23.janvāra paziņojuma par aizturējuma tiesību

izmantošanu brīdi, prasītāja nebija ieguvusi komercķīlas tiesības uz Mantu, un tiesai bija Komerclikuma un Komercķīlas likuma noteikumi jāizvērtē

kopsakarībā ar Civillikuma normām, kas regulē aizturējuma tiesības un saistību tiesības aizsardzību.

Prasītāja norāda, ka lietā nav strīda par to, ka starp atbildētāju un aizņēmēju 2013.gada 20.aprīlī noslēgtais nomas līgums paredzēja iznomātāja

tiesības vienpusēji izbeigt telpu nomas līgumu ar aizņēmēju un aizturēt nomnieka lietas gadījumā, ja nomnieks pēc šī līguma laušanas neatbrīvo telpas no

sava īpašuma. Konkrētajā gadījumā nomniekam bija liegta iespēja atbrīvot telpas no sava īpašuma nomas līgumā paredzētajā kārtībā, ko apstiprina

2014.gada 23.janvāra pilnvara Nr.23/01/14-2, ar kuru atbildētāja pilnvaroja juridisko personu un fiziskas personas nodrošināt nekustamā īpašuma

/adrese/ apsardzes darbības, un netika sastādīts īpašuma pieņemšanas-nodošanas akts. Secināms, ka aizņēmējai nebija iespējas izvest Mantu no

atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma, savukārt, atbildētāja izmantoja aizturējuma tiesības pretēji noslēgtā nomas līguma noteikumiem, tā pārkāpjot

nomnieka (aizņēmēja) tiesības uz sava īpašuma aizsardzību.

Prasītāja norāda, ka Civillikums neparedz, ka aizturējuma tiesības izlietotājs kļūst par aizturētās mantas īpašnieku vai tās valdītāju Civillikuma 876.

un 927.panta izpratnē. Līdz ar to atbildētāja nepamatoti apgalvo, ka ar Aizdevuma un Ķīlas līgumiem ir aizskartas atbildētājas īpašuma tiesības. Tā kā uz

komercķīlas reģistrācijas brīdi atbildētāja nebija Mantas īpašniece, bet tikai mantas turētāja uz laiku līdz parādsaistību nokārtošanai, atbildētājai bija

saistošs komercķīlas reģistra ieraksts.

Prasītāja ieskatā arī tad, ja līdzatbildētāja netika informēta par to, ka nomātajās telpās atrodas iepriekšējam nomniekam piederošā aizturētā manta,

atbildētājam saglabājās atbildība par aizturētās mantas saglabāšanu un, ja šī manta neatrodas līdzatbildētājas nomātajās telpās, paziņot nomniekam

mantas atrašanās vietu. Kā pierāda tiesā iesniegtie zvērinātu tiesu izpildītāju sastādītie akti, atbildētāja liedza prasītājas pārstāvjiem iekļūt aizņēmēja

iepriekš nomātajā telpās un fiksēt komercķīlas priekšmetā ietilpstošās mantas atrašanos šajās telpās. Prasītājas ieskatā minētās atbildētājas darbības

apliecina, ka atbildētāja, noslēdzot nomas līgumu ar līdzatbildētāju, prettiesiski nodeva nomniekam lietošanā aizturēto mantu, kuru līdzatbildētāja izmanto

savā uzņēmējdarbība, gūst peļņu, pretlikumīgi nolietojot mantu un samazinot tās vērtību.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja apzināti nav norādījusi, kāda konkrēti SIA ,,RIGA PRINT” manta tiek aizturēta, nolūkā to izmantot un nodot

lietošanā nākamajam telpu nomniekam, jo aizturētās mantas vērtība ir ievērojami lielāka par paziņojumā norādītās nomas maksas parāda apmēru, turklāt

atbildētāja nav tiesiskā ceļā mēģinājusi piedzīt telpu nomas maksas parādu no aizņēmējas.

Prasītāja nepiekrīt tiesas spriedumā secinātajam, ka Aizdevuma līguma 3.1.1.-3.1.5.punktu un Ķīlas līguma 1.1.1.-1.1.5.punkti apliecina, ka

ieķīlātas nekustamā īpašuma būtiskas daļas un piederumi, kam piemērojams nekustamā īpašuma ieķīlāšanas regulējums. Prasītāja norāda, ka atbildētāja

bija iesniegusi pieteikumu par Uzņēmumu reģistra 2014.gada 13.februāra lēmumu, ar kuru reģistrēta konkrētā komercķīla, atcelšanu, turpinās tiesvedība,

bet ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu ir atzīts, ka minētais Uzņēmumu reģistra lēmums atceļams tikai daļā par komercķīlas

reģistrācijas akta Nr.100165016 ,,Ieķīlātās mantas apraksts” 3.punktu ,, telpas atdalāmie un neatdalāmie uzlabojumi (kopējā telpas renovācija), un šajā

daļā spriedums ir stājies likumīgā spēkā, jo nav pārsūdzēts. Līdz ar to pirmās instances tiesai nebija pamata vērtēt komercķīlas priekšmeta atbilstību

Komercķīlas likuma 3.panta noteikumiem, jo uz lietas izskatīšanas dienu šis fakts jau tika nodibināts ar tiesas spriedumu daļā, kura nav pārsūdzēta.

Prasītājas ieskatā pirmās instances tiesas spriedums nav atzīstams par pamatotu, jo tiesa, lai gan norādījusi, ka prasītājs un trešās personas ir

iesniegušas īpašumu apliecinošus dokumentus, nav motivējusi, kādēļ šie pierādījumi nav vērtējami kā īpašumu apliecinoši dokumenti. Līdz ar to prasītājs

uzskata, ka sprieduma motivācija ir pretrunīga, un tiesa nav motivējusi, uz kāda pamata prasība ir noraidīta. Tostarp tiesa spriedumā nav norādījusi, vai ir

izvērtējusi līdzatbildētājas paskaidrojumos atzīto, ka līdzatbildētājas rīcībā atrodas vairākas lietas, kas pēc savas šķiras atbilst tādām lietām, ko prasības

pieteikumā norāda prasītāja. Šim faktam ir būtiska nozīme, jo līdzatbildētājas uzņēmējdarbības veids ir atbilstošs mantai, kura palika nomātajās telpās

pēc nomas līguma vienpusējas izbeigšanas.

Prasītāja norāda, ka tiesa, atzīstot par spēkā neesošiem Aizdevuma un Ķīlas līguma punktus, nav pamatojusi nolēmumu ar Civillikuma normām,

kuras regulē darījuma atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir nepamatots un neatbilstošs Civilprocesa

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktajam regulējumam par sprieduma motīvu daļā norādāmo konstatēto faktu un pierādījumu, uz kuriem pamatoti

tiesas secinājumi, un lietas apstākļu juridisko novērtējumu, tādēļ prasītāja lūdz prasību apmierināt, bet atbildētājas pretprasību noraidīt kā nepamatotu.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 12.marta lēmumu trešā persona bez pastāvīgiem prasījumiem Nordea Bank AB

Latvijas filiāle lietā aizstāta ar Luminor Bank AS.

Tiesas sēdē prasītājas SIA ,,Grafimport” pilnvarotā pārstāve /pers. Z/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītajiem pamatiem,

pretprasību neatzina, uzturēja spēkā tiesā iesniegtos paskaidrojumus. Papildus paskaidroja, ka 2012.gadā, kad noslēgts nomas līgums, nomātajās telpās

nebija nekā, tādēļ IK ,,ER-B” veica ieguldījumus, ierīkojot elektroapgādes un gaisa ventilācijas sistēmas, kas bija nepieciešamas iespiedmašīnu darbībai,

un iegādājoties kompresorus, ūdens osmozes sistēmu, saspiesta gaisa resīveru, iespiedmašīnas kompresoru ventilējumu kasti, karbīda nažus un HSS nazi,

kas norādīti komercķīlas aktā. Paskaidroja, ka lielās iekārtas ir ņemtas līzingā un bijušas iepriekš lietotas, savukārt, komercķīlā ietilpst prasītās iekārtu

daļas, kas bez atlīdzības saņemtas no Vācijas tipogrāfijas pēc vienošanās, un karbīda naži pirkti atsevišķi. Paskaidroja, ka Manta atradās konkrētā

adresē, /adrese/, to izvest nevarēja, jo pēc nomas līguma izbeigšanas prasītājai telpās nebija atļauts iekļūt. Uz lietas dalībnieku jautājumiem paskaidroja,

ka 2014.gada 23.janvārī, kad tika izbeigts nomas līgums un pārņemta manta, nebija noslēgts Komercķīlas līgums, bet Manta atradās nomātajās telpās.

IK ,,ER-B” Mantu faktiski bija atsavinājusi SIA ,,RIGA PRINT”. 2012.gadā, kad sāka darbību, sabiedrība ar ierobežotu atbildību nebija izveidota, un

līzingu atteica piešķirt uzņēmumam, kas tikko tiek nodibināts. IK ,,ER-B” pastāvēja no 2008.gada, tāpēc darbību sāka IK ,,ER-B” ar domu, ka visu

pamazām pārņems SIA ,,RIGA PRINT”. Tādēļ 2012.gadā IK ,,ER-B” visu iegādājās, 2012.gada beigās nodibināja SIA ,,RIGA PRINT”, un tad

Mantu pa daļām atdeva SIA ,,RIGA PRINT”. Uz Aizdevuma līguma noslēgšanas brīdi Manta bija nodota SIA ,,RIGA PRINT”. Tāpēc aizņēmumu

ņēma IK ,,ER-B”, bet ieķīlātājs bija SIA ,,RIGA PRINT”. Uz līguma noslēgšanas brīdi SIA ,,RIGA PRINT” nebija tiesību uz telpām /adrese/, bet

piederēja mantas, kas šajās telpās atradās. Pirms Aizdevuma līguma noslēgšanas SIA ,,Grafimport” pārstāvis bija ieradies telpās un apskatījis tur esošo

Mantu, pārliecinoties par īpašuma tiesībām. Grafimport nodibināja rokas ķīlu un ieķīlāto Mantu nodevu lietošanā IK ,,ER-B”. Mantas lietoja IK ,,ER-B”,

bet to īpašnieks bija SIA ,,RIGA PRINT”. Mantas, ko IK ,,ER-B” atsavināja SIA ,,RIGA PRINT”, netika izvestas no telpas /adrese/, jo bija plānots,

ka telpas pārņems un saimniecisko darbību turpinās SIA ,,RIGA PRINT”. Prasītāja paskaidroja, ka pirmais nomas līgums, kas noslēgts 2012.gada

31.maijā ar ,,Juglas tekstils”, kas bija iepriekšējais īpašnieks, par telpu nomu, kura ietvaros uzlabojumi veikti, paredzēja, ka iekārtas un atdalāmie telpas

uzlabojumi ir nomnieka īpašums. Pārslēdzot jaunu nomas līgumu saskaņā ar nomas līguma 8.1.punktu Mantas palika IK ,,ER-B” īpašumā. Atbildot uz

atbildētājas jautājumiem, paskaidroja, ka bija noslēgts tikai viens Aizdevuma līgums, un prasījuma summa pēc šī līguma, ņemot vērā nokavējuma

procentus, ir 80 000 EUR.

Atbildētājas SIA ,,Industriālais parks Jugla” pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Evita Priedīte prasību neatzina, uzturēja pretprasību, apelācijas

sūdzību uzskatīja par nepamatotu. Uzturēja spēkā lietā sniegtos paskaidrojumus. Papildus paskaidroja, ka nomas līgums izbeigts 2014.gada 23.janvārī,

jo nomniekam IK ,,ER-B” izveidojies nomas maksas parāds un iznomātājs uzzinājis, ka nomniekam ir konflikts ar līzinga kompāniju. Ierodoties telpās,

konstatēts, ka daļa mantas ir līzinga kompānijas īpašums, bet par pārējo daļu kustamās mantas IK ,,ER-B” pārstāvis norādījis, ka tā ir privāta manta.

Tādēļ nekāda manta netika aizturēta un nebija aprakstīta. Telpās notikusi darbība un atradusies arī gala produkcija, tādēļ nomniekam dots desmit dienu

termiņš telpu atbrīvošanai. Telpas nomnieks atbrīvoja 2014.gada 3.februārī. Pa šo laiku mantas un gatavā produkcija bija izvesta. Iznomātājs nebija

ieinteresēts šo procesu kavēt, jo uzskatīja, ka no gatavās produkcijas pārdošanas nomniekam būs iespējams samaksāt nomas maksas parādu. Par

Komercķīlu atbildētāja uzzināja 2014.gada 18.februārī, un uzskata, ka komercķīlas noslēgšana ir bijis simulatīvs darījums, jo SIA ,,Grafimport” nebija

SIA ,,RIGA PRINT” prasījis parāda atdošanu un nebija paziņojis par Komercķīlas izlietošanu. Līdz ar to atbildētāja iesniegusi pretprasību par vairāku

Ķīlas līguma punktu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo lielākā daļa no mantām ir neatdalāma no telpām un otra daļa ir iekārtu sastāvā, par kurām līzinga

kompānija apgalvo, ka ir to īpašniece. Telpu iznomātājam nebija nekādas saistības ar SIA ,,RIGA PRINT”, jo telpu nomnieks bija IK ,,ER-B”.

Atbilstoši telpu nomas līgumam jebkādi remonti ir saskaņojami ar iznomātāju, jo pretējā gadījumā pāriet iznomātāja īpašumā. IK ,,ER-B” ieķīlātie

remontdarbi nav bijuši saskaņoti ar iznomātāju, turklāt nav saprotams, uz kāda pamata SIA ,,RIGA PRINT” telpās veikusi remontdarbus, jo darbi veikti

2012.gadā, bet nomas līgums noslēgts 2013.gadā. Nomas līguma 6.6.punkts noteica aizliegumu nomniekam nodot telpas lietošanā trešajām personām.

Konkrētajā gadījumā nomas maksu ir parādā IK ,,ER-B”, un atbildētāja nebija devusi pamatu telpās atrasties SIA ,,RIGA PRINT”.

Līdzatbildētājas SIA ,,Zemgus LB” pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Liena Rozīte tiesas sēdē prasību neatzina, uzskatīja apelācijas sūdzību

par nepamatotu. Uzturēja spēkā lietā iepriekš sniegtos paskaidrojumus. Papildus paskaidroja, ka prasītājai nav prasījuma tiesību, jo atbilstoši

Maksātnespējas likuma 36.panta ceturtās daļas noteikumiem maksātnespējas procesā komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlu ir ierobežotas.

Paskaidroja, ka mantas, kas atrodas SIA ,,Zemgus LB” nomātajās telpās, atbildētāja valda likumīgi. Paskaidroja, ka prasītāja nav pierādījusi, ka pastāv

spēkā esoša saistība, kas ir par pamatu komercķīlas izlietošanai, un, ja aizdevums ir bijis par summu 40 000 EUR, līdz ar to komercķīlas apmērs ir

40 000 EUR, bet prasības summa daudzkārt pārsniedz aizdevuma summu. Norādīja, ka aizdevumu IK ,,ER-B” prasītāja ir izsniegusi pēc cita aizdevuma

līguma, ko apliecina maksājuma dokuments

Tiesas sēdē trešās personas SIA ,,UniCredit Leasing” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Ģirts Osis prasību un apelācijas sūdzību uzskatīja

par nepamatotu. Paskaidroja, ka komercķīlas priekšmetā iekļautā kustamā manta, kas norādīta punktos 6.-11. nav identificējama, tāpat norādītās

ierīces, kas pievienotas līzinga kompānijas īpašumā esošajām iekārtām, un norādīja, ka līzinga kompānijas ieskatā kritiski ir vērtējami paskaidrojumi, ka

pievienotās ierīces ir saņemtas dāvinājumā. Paskaidroja, ka līzinga kompānijai piederošās iekārtas nevar būt par komercķīlas priekšmetu.

Tiesas sēdē trešās personas AS ,,Luminor Bank” pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. AB/ norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedums ir

pamatots, bet prasība un apelācijas sūdzība nav pamatotas. Norādīja, ka uztur pilnā apmērā lietā iesniegtos paskaidrojumus, papildus paskaidrojumus

nesniedza.

Trešās personas maksātnespējīgās SIA ,,RIGA PRINT” administrators Gatis Gailis tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību uzskatīja par

pamatotu, lūdza ņemt vērā pušu sniegtos paskaidrojumus un pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības. Uz atbildētājas SIA ,,Zemgus LB” pārstāves

jautājumu atbildēja, ka SIA ,,Grafimport” ir iesniegusi kreditora prasījumu un kreditora prasījums ir atbilstoši reģistrēts.

Trešās personas IK ,,ER-B” pilnvarotā pārstāve /pers. AD/ paskaidroja, ka pēc nomas līguma izbeigšanas nekādas iespējas izvest mantas no

nomātajām telpām ne IK ,,ER-B”, ne SIA ,,RIGA PRINT” nebija, un, lai gan vairākas reizes tika lūgta atļauja telpās iekļūt kopā ar tiesu izpildītāju un

aprakstīt tur atrodošās mantas, atļauja netika dota un mantas aprakstīt nebija iespējams. Tādējādi vēl 2013. un 2014.gadā prasītās mantas atradās

nomātajās telpās, /adrese/. Manta ir identificējama, jo komercķīlai bija pievienoti tajā ietilpstošo priekšmetu attēli un bija zināma mantas atrašanās vieta.

MOTĪVU DAĻA

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem,

apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus, novērtējusi to kopumā, atzīst, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota, bet pretprasība apmierināma. Līdz ar to

apelācijas sūdzība par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu ir nepamatota.

Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa nosaka, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie

nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā konstatēts un nav strīda par sekojošiem faktiskiem apstākļiem, proti, ka 2013.gada 30.aprīlī starp atbildētāju SIA ,,Industriālais parks Jugla”

(pirms nosaukuma maiņas SIA ,,Realto Jugla”) un IK “ER-B” noslēgts telpu nomas līgums Nr. 01-04/2013, saskaņā ar kuru IK “ER-B” lietošanā tika

nodotas telpas /adrese/.

2014.gada 23.janvārī atbildētāja SIA ,,Industriālais parks Jugla” nosūtīja IK “ER-B” paziņojumu “Par nomas maksas parādu saskaņā ar

2013.gada 30.aprīļa telpu nomas līgumu Nr. 01-04/2013l, par nomas līguma izbeigšanu un aizturējuma tiesību izlietošanu”, kurā norādīja, ka 2013.gada

30.aprīlī starp IK “ER-B”, kā nomnieku, un SIA “Realto Jugla”, kā iznomātāju, noslēgts telpu nomas līgums Nr.01-04/2013, saskaņā ar kuru nomnieka

lietošanā tika nodotas telpas /adrese/. Minētājā līgumā noteiktās nomas maksas un citu maksājumu parāds uz 2014.gada 22.janvāri ir EUR 26 629,47.

IK “ER-B” parāds iepriekšējam iznomātājam SIA “Juglas Tekstils” ir EUR 14 244,70. Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA “Realto Jugla” paziņoja par

nomas līguma izbeigšanu ar 2014.gada 23.janvāri un pieprasīja nekavējoties apmaksāt iepriekš minēto parāda summu. SIA “Realto Jugla” arī paziņoja,

ka saskaņā ar Komerclikuma 399.pantu tā izmanto aizturējuma tiesības, aizturot nomniekam IK “ER-B” saskaņā ar nomas līgumu nodotajās telpās esošo

mantu.

Prasītāja SIA “Grafimport”, pamatojot prasījumu, lietā iesniegusi starp SIA “Grafimport”, kā aizdevēju, un SIA “ER-B”, kā aizņēmēju, un SIA

,,RIGA PRINT”, kā galvinieku, 2013.gada 15.augustā noslēgtu Aizdevuma līgumu, kura 3.punktā puses vienojušās, ka galvinieks, kā aizņēmēja parāda

atmaksas nodrošinājumu, ieķīlā aizdevējam materiālas vērtības :

- elektroapgādes sistēmu;

- apkures un ventilācijas sistēmu, gaisa nosūci no iespiedmašīnas, kompresoru saspiesta gaisa un vakuuma pārvadu;

- telpas atdalāmos un neatdalāmos uzlabojumus (kopējā telpu renovācija);

- pamatu zem iekārtas B1 (ar materiālām vērtībām);

- pamatu zem iekārtas B2, (ar materiālām vērtībām);

- kompresoru B1 formāta iespiedmašīnai (6 gab.);

- Falk ūdens osmozes sistēmu;

- saspiesta gaisa resīveru;

- iespiedmašīnas kompresoru ventilējamu kasti;

- papīra griešanas iekārtas karbīda nažus 2 gab.;

- papīra griešanas iekārtas HSS nazi.

Aizdevuma līguma 3.2.punktā un 3.3.punktā līgumslēdzēji vienojušies, ka visas iekārtas un telpu uzlabojumi, kas ir demontējami, līdz pilnīgai

aizdevuma atmaksai ir uzskatāmi par rokas ķīlu Civillikuma izpratnē. Jebkurā laikā pēc aizdevēja pieprasījuma minētā rokas ķīla var tikt pārveidota par

komercķīlu Komercķīlas likuma izpratnē.

2014.gada 3.februārī starp SIA ,,RIGA PRINT” kā ķīlas devēju un SIA “Grafimport” kā ķīlas ņēmēju noslēgts Ķīlas līgums, ar kuru SIA ,,RIGA

PRINT” ieķīlājusi Aizdevuma līguma 3.punktā norādīto mantu SIA “Grafimport”, norādot ķīlas līgumā visu ieķīlāto priekšmetu vērtību EUR 198 605,16

un 2.1.punktā apliecinot, ka ķīlas devējam ir īpašuma tiesības uz ķīlas līgumā ieķīlāto priekšmetu pilnā tā apjomā.

Uzņēmumu reģistra Komercķīlas reģistrācijas akts Nr.100165016 apliecina, ka komercķīla ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu EUR 198

605,00 reģistrēta 2014.gada 13.februārī.

Atbilstoši Komercķīlas likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktam (tā redakcijā no 01.01.2014.-31.12.2014.) par komercķīlas priekšmetu var būt

kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder komersantam.

Komercķīlas likuma 2.panta trešā daļa paredz, ka komercķīlai piemērojami Civillikumā paredzētie ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi tiktāl, ciktāl

Komercķīlas likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 4.panta pirmo daļu par komercķīlas priekšmetu nevar būt kuģis, finanšu instruments, finanšu līdzekļi, kā arī no

čeka vai vekseļa izrietošs prasījums.

Komercķīlas likuma 4.panta otrā daļa skaidri definē, ka gadījumā, „ja ir ieķīlāta visa komersanta vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās

sabiedrības manta vai ir ieķīlāta lietu kopība, šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi, kā arī nekustamais īpašums, kuģi, finanšu instrumenti un finanšu

līdzekļi uzskatāmi par izslēgtiem no ieķīlātās mantas”.

Tiesas kolēģija konstatē, ka mantas ieķīlātājai - SIA ,,RIGA PRINT” nekad nav bijušas atsavinātas nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/,

daļas. Zemesgrāmatu apliecība par nekustamo īpašumu /adrese/, pierāda, ka, pamatojoties uz 2012.gada 23.jūlija pirkuma līgumu Nr.JM/JP1,

nekustamais īpašums /adrese/, pieder atbildētājai SIA ,,Industriālais parks Jugla” un, ka tam, pamatojoties uz 2012.gada 26.septembra hipotēkas līgumu,

ir nostiprināta hipotēka un noteikts aizliegums bez Nordea Bank Finland Plc rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un

apgrūtināt ar lietu tiesībām.

2014.gada 13.februārī, pamatojoties uz 2014.gada 24.janvāra telpu nomas līgumu Nr.03-01/2014, zemesgrāmatā nostiprināta SIA “Zemgus LB”

nomas tiesība uz telpām 2252 m2 platībā 1.stāvā un telpām 146 m2 platībā 1.stāvā.

Kā pierādījumi ķīlas devējas īpašumtiesībām uz prasītājai ieķīlātajām mantām lietā iesniegti IK “ER-B” un SIA ,,RIGA PRINT” dokumenti –

1. Finanšu līzinga (nomas pirkuma) Līgums Nr.522326/00, no kura tiesas kolēģija secina, ka IK “ER-B” kā līzinga ņēmējai ar līzinga periodu 60

mēneši bija nodots līzinga priekšmets – lietota sešu krāsu ofseta iespiedmašīna Roland 706PV nr.29147, izl. gads 2000, sērijas nr.735 saskaņā ar

pirkuma līgumu Nr.522326/00, ar kuru 2012.gada 5.jūlijā SIA “UniCredit Leasing” kā pircējs no SIA “manroland Baltics” kā pārdevēja nopircis minēto

līzinga priekšmetu, bet IK “ER-B” ir līzinga ņēmēja.

2. Finanšu līzinga (nomas pirkuma) Līgums Nr.522426/00, no kura tiesas kolēģija secina, ka IK “ER-B” kā līzinga ņēmējai ar līzinga periodu 60

mēneši bija nodots līzinga priekšmets – lietota lokāmā mašīna MBO T800/444, izl. gads 2001, saskaņā ar pirkuma līgumu Nr.522426/00, ar kuru

2012.gada 17.jūlijā SIA “UniCredit Leasing” kā pircējs no SIA “Polymark” kā pārdevēja nopircis minēto līzinga priekšmetu, bet IK “ER-B” ir līzinga

ņēmēja.

3. Finanšu līzinga (nomas pirkuma) Līgums Nr.522427/00, no kura tiesas kolēģija secina, ka IK “ER-B” kā līzinga ņēmējai ar līzinga periodu 60

mēneši bija nodots līzinga priekšmets – lietota papīra griešanas iekārta Wohlenberg/Baumann, izl. gads 2008, saskaņā ar pirkuma līgumu Nr.522427/00,

ar kuru 2012.gada 17.jūlijā SIA “UniCredit Leasing” kā pircējs no SIA “Polymark” kā pārdevēja nopircis minēto līzinga priekšmetu, bet IK “ER-B” ir

līzinga ņēmēja.

4. Finanšu līzinga (nomas pirkuma) Līgums Nr.523031/00, no kura tiesas kolēģija secina, ka IK “ER-B” kā līzinga ņēmējai ar līzinga periodu 60

mēneši bija nodots līzinga priekšmets – lietota CTP iekārta SCREEN PlateRite 8800S komplektā ar Multi autoloader, izl. gads 2007, saskaņā ar

pirkuma līgumu Nr.523031/00, ar kuru 2012.gada 6.septembrī SIA “UniCredit Leasing” kā pircējs no SIA “Starlett” kā pārdevēja nopircis minēto

līzinga priekšmetu, bet IK “ER-B” ir līzinga ņēmēja.

5. 2012.gada 7.augustā starp SIA “Juglas tekstils” un SIA “Latgales sakaru serviss” noslēgts Līgums par elektromontāžas darbu izpildi objektā

/adrese/.

6. 2013.gada 20.martā noslēgta Vienošanās starp IK “ER-B” un SIA “Juglas Tekstils” par nomas līguma pagarināšanu līdz 2013.gada 30.aprīlim

un sakarā ar teritorijas īpašnieka maiņu rēķina izstādīšanu par divu papildus elektrobarošanas fīderu ievilkšanu no transformatoru apakšstacijas līdz

elektrosadales skapjiem. Tāme par elektroapgādes ievilkšanu.

7. 2012.gada 7.augustā starp IK “ER-B” un SIA “Latgales sakaru serviss” noslēgts Līgums par elektromontāžas darbu izpildi objektā /adrese/,

Vienošanās par eletromontāžas darbu izpildi un elektroapgādes tāmes.

8. Dokumenti, kas apliecina SIA “Laklo” pēc IK “ER-B” pasūtījuma izdarītos darbus objektā /adrese/, no kuriem tiesas kolēģija secina, ka šajā

objektā SIA “Laklo” izpildījusi tādus darbus kā betona grīdas izzāģēšana, būvbedres izrakšana, šķembu ieklāšanu, blietēšanu, veidņu uzstādīšanu,

betonēšanu pa perimetru, pamatu armēšanu, pamatu betonēšanu, vecās dēļu grīdas izlaušanu, betona sagatavošanu flīzēšanai, grīdu flīzēšanu, kā arī citus

būvdarbus, kas pierāda ceha kreisās malas renovāciju, ūdens vadu un kanalizācijas izbūvi, un pārliecinoši pierāda faktu, ka pēc šādu darbu izpildes

kustamas mantas objekts rasties nevar.

SIA ,,RIGA PRINT” ieķīlājusi SIA “Grafimport” telpas atdalāmos un neatdalāmos uzlabojumus (kopējā telpu renovācija), elektroapgādes sistēmu,

apkures un ventilācijas sistēmu, pamatus zem iekārtām B1 un B2 (ar materiālām vērtībām). Pēc savas būtības telpas neatdalāmie uzlabojumi ir nekustamā

īpašuma sastāvdaļa, tāpat elektroapgādes sistēma, apkures un ventilācijas sistēma, kā arī pamati, jo tie ir tiktāl saistīti ar nekustamo īpašumu, ka nav no tā

atdalāmi.

Faktu, ka SIA “Grafimport” ieķīlātas nekustamā īpašuma kā galvenās lietas blakus lietas, pierāda prasītāja SIA “Grafimport” pārstāvja

paskaidrojumi tiesai par to, ka visas iekārtas – elektroapgādes sistēmu, apkures un ventilācijas sistēmu, pamatus un kapsulas, kas ir pamatā iekšā,

nekustamajā īpašumā ir ielikusi IK “ER-B”, jo, kad IK “ER-B” lietošanā nodotas telpas, tajās nekā nebija, lai IK “ER-B” telpas varētu izmantot.

Elektroapgādes sistēma, kas ir izbūvēta telpā un kalpo nekustamā īpašuma apgādāšanai ar elektrību, ir nekustamā īpašuma kā galvenās lietas

blakus lieta. Civillikuma 852.pants nosaka “Kamēr blakus lieta nav atdalīta no galvenās, uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi; tādēļ

nekustamas lietas kustamie piederumi nav uzskatāmi par kustamām lietām, bet ir pakļauti noteikumiem, kādi pastāv nekustamām lietām.” Tādēļ uz

elektroapgādes sistēmas ieķīlāšanu attiecas tie paši noteikumi, kas uz nekustamā īpašuma ieķīlāšanu, jo to var ieķīlāt, vienīgi ieķīlājot nekustamo īpašumu,

nevis atsevišķi kā kustamu mantu. Šie paši noteikumi ir attiecināmi uz apkures un ventilācijas sistēmu, kā arī pamatiem zem iekārtām.

2014.gada 24.janvārī telpu nomas līgums noslēgts ar SIA “Zemgus LB” un kā pierāda SIA “Zemgus LB” ar SIA “BKC Projekti” 2014.gada

5.martā noslēgtais uzņēmuma līgums Nr.2014/43 par ražošanas telpu celtniecības remontdarbiem /adrese/, tāme par ražošanas telpu celtniecības un

remonta darbiem objektā /adrese/, un 2014.gada 30.jūnija darbu pieņemšanas-nodošanas akts, tad SIA “Zemgus LB” nomātajās telpās ir izveidojusi

jaunu eletroinstalācijas sistēmu. Savukārt, elektroapgādes sistēmu SIA “Zemgus LB” tipogrāfijas iekārtu pieslēgšanai /adrese/ ir izbūvējusi SIA “Redex”,

ko pierāda lietā iesniegtie akti Nr.28-07/2014 par izpildītiem darbiem 2014.gada jūlija mēnesī. Līdz ar to SIA “Zemgus LB” nomātajās telpās /adrese/

atrodas SIA “Zemgus LB” izbūvēta elektroapgādes sistēma.

SIA “Zemgus LB” nomātajās telpās /adrese/ ir veikusi arī šajās telpās esošās apkures sistēmas nomaiņu un jaunas ventilācijas sistēmas izbūvi, ko

pierāda 2014.gada 15.aprīļa Rīgas pilsētas būvvaldes izdotais administratīvais akts “Par tehniskās shēmas saskaņošanu objektam “Ventilācijas,

kondicionēšanas un apkures tīklu izbūve ēkai /adrese/”, 2014.gada 28.jūlija līgums ar SIA “D-Force Serviss” un 2014.gada 30.septembra darbu

nodošanas-pieņemšanas akts. Līdz ar to SIA “Zemgus LB” nomātajās telpās /adrese/ atrodas SIA “Zemgus LB” izbūvēta apkures un ventilācijas

sistēma.

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu un Civillikuma 1279.pantu gan par komercķīlas priekšmetu, gan par rokas ķīlas

priekšmetu var būt vienīgi kustamas lietas.

2013.gada 3.jūnijā SIA “Unicredit Leasing” nosūtījusi IK “ER-B” paziņojumu par vienpusēju līguma laušanu, norādot uz pušu starpā noslēgto

Finanšu līzinga (Nomas pirkuma) līgumu neizpildi, savlaicīgu līzinga maksājumu neizdarīšanu pēc noslēgtajiem Finanšu līzinga līgumiem, kā rezultātā uz

2013.gada 3.jūniju IK “ER-B” izveidojies parāds EUR 50 856,12. SIA “Unicredit Leasing” pieprasījis līdz 2013.gada 13.jūnijam nodot Līzinga

priekšmetu valdījumu pilnvarotajai personai, vēršot uzmanību, ka gadījumā, ja līzinga priekšmeti netiks nodoti labprātīgi, to pārņemšana notiks ar Inkaso

kompānijas palīdzību.

2014.gada 23.janvārī SIA “Unicredit Leasing” pilnvarotais pārstāvis SIA “Silence”, nepiedaloties IK “ER-B” pārstāvim, ar nodošanas-

pieņemšanas aktiem nodeva saskaņā ar līzinga līgumiem nodotos līzinga priekšmetus iznomātājam SIA “Unicredit Leasing”.

2014.gada 31.janvārī SIA “Unicredit Leasing” kā līzinga devēja piegādājusi SIA “Zemgus LB” kā līzinga ņēmējai lietotu sešu krāsu ofseta

iespiedmašīnu Roland 706PV nr.29147, izl. gads 2000, sērijas nr.735 saskaņā ar Pielikumu Finanšu līzinga līgumam Nr.528952/00.

Tiesas kolēģija secina, ka SIA “Unicredit Leasing” 2014.gada 31.janvārī SIA “Zemgus LB” piegādātā iespiedmašīna Roland 706PV nr.29147, izl.

gads 2000, sērijas nr.735 ir tā pati iespiedmašīna, kuru uz finanšu līzinga līguma pamata no SIA “Unicredit Leasing” bija nomājusi IK “ER-B”.

Iespiedmašīnas pārdevējs Manroland Nordic Finland Oy 2014.gada 29.jūlija izziņā norādījis, ka iespiedmašīnas piegādes komplektācijā Roland

706PV kā tās neatņemama sastāvdaļa ietilpst septiņi kompresori, kuri tika piegādāti kopā ar iespiedmašīnu, saspiestā gaisa resīveris un kompresors Atlas

Copco.

Tiesas kolēģija secina, ka visi ar ķīlas līgumu ieķīlātie iespiedmašīnas kompresori un saspiestā gaisa resīvers, ir iespiedmašīnas Roland 706PV

nr.29147, izl. gads 2000, sērijas nr.735 īpašnieka SIA “Unicredit Leasing” īpašums, kuru SIA “Unicredit Leasing” nodevis SIA “Zemgus LB” uz finanšu

līzinga (nomas pirkuma) pamata, jo nekādi pierādījumi par to, ka IK “ER-B” vai SIA ,,RIGA PRINT” īpašumā bijuši kompresori un saspiestā gaisa

resīvers, bez iespiedmašīnas komplektācijā bijušajiem kompresoriem un komplektācijā bijušā saspiestā gaisa resīvera, lietā nav iesniegti.

SIA ,,RIGA PRINT”, nebūdama iespiedmašīnas kompresoru un gaisa resīvera īpašniece, nebija tiesīga tos ieķīlāt prasītājai SIA “Grafimport”, jo

vienīgi komersantam piederoša kustama lieta var būt par komercķīlas priekšmetu (Komercķīlas likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkts).

Tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi ne par SIA ,,RIGA PRINT”, ne arī IK “ER-B” īpašumtiesībām uz prasītājai ieķīlāto

Falk ūdens osmozes sistēmu, jo lietā nav nekādu pierādījumu par šādas sistēmas piegādi IK “ER-B” vai SIA ,,RIGA PRINT”, apmaksu, jebkāda

tiesiska pamata, tai skaitā dāvinājuma, esamību īpašumtiesībām uz ieķīlāto Falk ūdens osmozes sistēmu.

Lietā atrodas tikai pavadzīme par viena Wohlenberg 115 Pro-Tec TCT (carbide) piegādi IK “ER-B” 2012.gada 10.decembrī ar apmaksas

termiņu līdz 2013.gada 25.februārim. Taču, kā redzams no pavadzīmes, tad prece nav piegādāta uz Brīvības gatvi 401, Rīga, bet uz IK “ER-B” juridisko

adresi Daugavas 2-55, Salaspils, līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka šādas preces atrašanās /adrese/, nav pierādīta. Atbildētāji SIA “Zemgus LB” un SIA

,,Industriālais parks Jugla” kategoriski noliedz karbīda nažu, HSS naža un Falk ūdens osmozes sistēmas esamību telpās /adrese/. Savā 2014.gada

18.februāra paziņojumā prasītājai SIA “Grafimport” un SIA ,,RIGA PRINT” atbildētāja SIA ,,Industriālais parks Jugla” norādījusi uz to, ka telpas,

kuras vēlas apsekot SIA “Grafimport” iepriekš bija iznomātas IK “ER-B”, ar kuru telpu nomas līgums izbeigts un telpas nodotas SIA ,,Industriālais parks

Jugla” 2014.gada 3.februārī. Nomnieks nav atstājis telpās savu vai trešo personu īpašumu.

Pozitīva fakta pierādīšanas pienākums ir prasītājai, t.i., tās pienākums ir pierādīt to, ka SIA ,,RIGA PRINT” īpašumā bija ieķīlātā Falk ūdens

osmozes sistēma, papīra griešanas iekārtas 2 karbīda naži un HSS nazis, un visi šie priekšmeti atradās /adrese/.

Atbildētāji nevar pierādīt negatīvu faktu, t.i., to, ka minētās mantas neatrodas telpās /adrese/ un nav atradušās to lietošanā. Lietā iesniegtie

pierādījumi apliecina, ka IK “ER-B” lietošanā uz līzinga līguma pamata atradās papīra griešanas iekārta Wohlenberg/Baumann, izl. gads 2008.

Ķīlas devējai SIA ,,RIGA PRINT”, kura prasītājai SIA “Grafimport” 2014.gada 3.februārī ir ieķīlājusi komercķīlas reģistrācijas aktā norādīto

īpašumu, vispār nekad nav bijis tiesisks pamats lietot telpas /adrese/ tai piederošu lietu izvietošanai, glabāšanai vai savienošanai ar nekustamo īpašumu

/adrese/, līdz ar to SIA ,,RIGA PRINT” nebija arī tiesiskas iespējas nodibināt komercķīlu uz tai piederošām mantām /adrese/.

Pie šādiem lietas faktiskiem apstākļiem par pilnīgi nepamatotu tiesas kolēģija atzīst prasītājas viedokli par to, ka tai ieķīlātās lietas ir komercķīlas

priekšmets, jo : 1. ar šo līgumu prasītājai ir ieķīlātas nekustamā īpašuma blakus lietas, kas nevar būt komercķīlas priekšmets, 2. bet uz kustamām mantām

nav pierādītas SIA ,,RIGA PRINT” kā ķīlas devējas īpašuma tiesības. Tieši abu minēto apstākļu konstatējums ir SIA “Grafimport” prasības par

komercķīlas nodošanu valdījumā noraidīšanas pamatā.

Apelācijas sūdzības argumentiem par aizturējuma tiesību izmantošanu šajā lietā nav primāra nozīme, un tie nevar būt par pamatu prasītājai labvēlīga

sprieduma pieņemšanai, jo galvenā nozīme ir prasītājai ieķīlātās mantas atbilstība komercķīlas priekšmetam.

Kā pilnīgi nepamatotus tiesas kolēģija vērtē apelācijas sūdzības argumentus par to, ka tiesai nebija tiesību vērtēt komercķīlas priekšmeta atbilstību

Komercķīlas likuma 3.panta noteikumiem, jo šis fakts jau ticis nodibināts ar administratīvās tiesas spriedumu daļā, kurš nav pārsūdzēts.

Administratīvajā tiesvedībā izskatīšanas priekšmets bija tikai Uzņēmumu reģistra Lēmuma kā administratīvā akta tiesiskuma pārbaude, ievērojot

publisko tiesību normās ietverto prasību izpildi. Komercķīla ir privāttiesību instruments, tādējādi uz to attiecināmi vispārīgie civiltiesību principi, arī

Civillikuma vispārīgās tiesību normas. Pušu strīds par komercķīlas nodošanu valdījumā, komercķīlas spēkā esamību un tās atbilstību likumam ir

privāttiesisks strīds, ir konkrētās lietas izskatīšanas priekšmets un risināms civilās tiesāšanās kārtībā.

Lietas izskatīšanas gaitā ir pierādīts, ka ar Aizdevuma līguma 3.1.1.-3.1.5.punktu un Ķīlas līguma 1.1.1.-1.1.5.punktu, prasītājai ir ieķīlāta

nekustamā īpašuma elektroapgādes sistēma, apkures un ventilācijas sistēma, telpas atdalāmie un neatdalāmie uzlabojumi un pamati zem iekārtām, kas kā

blakus lietas pieder pie nekustamā īpašuma, nav no tā atdalāmas un līdz ar to nevar būt par ķīlas priekšmetu. Tādēļ SIA ,,Industriālais parks Jugla”

pretprasība ir apmierināma, atzīstot minētos līguma punktus par spēkā neesošiem.

Pirmās instances tiesa prasību noraidījusi un pretprasību apmierinājusi pamatoti, piemērojot atbilstošas materiālo tiesību normas, apelācijas sūdzības

argumenti nevar būt par pamatu pieņemt pirmās instances tiesai pretēju spriedumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tā kā prasība ir noraidīta, samaksātie tiesas izdevumi prasītājai nav atlīdzināmi, savukārt, atbildētājai SIA ,,Industriālais parks Jugla”

atlīdzināmi tiesas izdevumi par pretprasības iesniegšanu, kā to paredz Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa. Ceļot pretprasību, SIA ,,Industriālais

parks Jugla” ir radušies izdevumi par valsts nodevas EUR 142,28 apmērā samaksu, kā arī ir bijuši izdevumi par valsts nodevas samaksu par blakus

sūdzības, kura ir atzīta par pamatotu, iesniegšanu EUR 28,46 apmērā (1.sējuma 134.,135., 181.lapa). No prasītājas SIA ,,Industriālais parks Jugla” labā

piedzenami tiesas izdevumi kopsummā EUR 170,74 apmērā.

Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa paredz, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts

ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie

izdevumi (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi) šajā lietā pirmās instances tiesā bija 213,29 EUR, bet apelācijas instances tiesā 14,78 EUR, kopā

228,07 EUR, ko apstiprina atbilstoši lietas materiāliem noformētā uzziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (1.sējuma 2.a lapa). No lietas

materiāliem redzams, ka prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,09 EUR, ko apstiprina maksājuma dokuments (1.sējuma

48.lapa). Līdz ar to lietā nesamaksāti ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 213,98 EUR apmērā (228,07 – 14,09 = 213,98), kas piedzenami no

prasītājas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu piedziņu – 10

(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97.pantu, 189.-193.pantu, 199.panta pirmo daļu, 204.1pantu, 426., 430.,

432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da :

SIA “Grafimport”, reģ. Nr.42103051431, prasību pret SIA ”Industriālais parks Jugla” (pirms nosaukuma maiņas SIA “Realto Jugla”), reģ.

Nr.50103399631, un SIA “Zemgus LB”, reģ. Nr.40003516972, par komercķīlas nodošanu komercķīlas ņēmēja valdījumā – noraidīt.

Apmierināt SIA ”Industriālais parks Jugla” (pirms nosaukuma maiņas SIA ”Realto Jugla”) pretprasību pret SIA ”Grafimport”, IU ”ER-B” un SIA

,,RIGA PRINT” par Aizdevuma līguma un Ķīlas līguma punktu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Atzīt par spēkā neesošiem starp SIA ”Grafimport”, reģ. Nr.42103051431, IK ”ER-B”, reģ. Nr.40002141381 un SIA ,,RIGA PRINT”, reģ.

Nr.40103606990, 2013.gada 15.augusta Aizdevuma līguma punktus 3.1.1.- 3.1.5. un 2014.gada 13.februāra Ķīlas līguma punktus 1.1.1-1.1. 5.

Piedzīt no SIA ”Grafimport”, reģ. Nr.42103051431, par labu SIA ”Industriālais parks Jugla” (pirms nosaukuma maiņas SIA “Realto Jugla”), reģ.

Nr.50103399631, tiesas izdevumus 170,74 EUR ( viens simts septiņdesmit euro un 74 centi) apmērā.

Piedzīt no SIA ”Grafimport”, reģ. Nr.42103051431, valsts labā tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 213,98 EUR (divi simti

trīspadsmit euro un 98 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,

saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu SIA ”Grafimport” noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā

piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā, lai netiktu uzsākta

sprieduma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) L.Pliča

Tiesnese (paraksts) M.Zelmene

Tiesnesis (paraksts) M.Sviķis