Court partially allows appeal by correcting state costs for drug tests based on medical records.

Lietas Nr. 19710580823

KA04-0298-25/24

ECLI:LV:RAT:2025:0618.19710580823.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025. gada 18. jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis Valdis Vazdiķis,

tiesnese Karīna Kazārova,

tiesnesis Zigmunds Dundurs

piedaloties prokuroram Andrejam Liepiņam,

zvērinātam advokātam Modrim Vitkovskim,

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu saistībā ar apsūdzētā /Persona C/ un viņa aizstāvja

iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas tiesas /Datums B/ spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /Persona C/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253. panta otrajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem sešiem

mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas nav

izciests pēc Rīgas pilsētas tiesas /Datums C/ sprieduma, galīgais sods /Persona C/ noteikts brīvības atņemšana uz

astoņiem gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņš skaitāms no /Datums B/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /Persona C/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā

ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no /Datums D/ līdz /Datums E/.

/Persona C/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – nolemts atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

/Persona D/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību

uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, pilnīgi pievienojot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesas /Datums F/ sprieduma, galīgais sods /Persona D/ noteikts brīvības atņemšana uz

pieciem gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz astoņiem mēnešiem 28 dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /Persona D/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā

ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no /Datums D/ plkst. 20.15 līdz /Datums G/ plkst. 14.25, kas atbilst divām

dienām.

/Persona D/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – nolemts atcelt pēc sprieduma

stāšanās spēkā.

Piedzīti no /Persona C/ valsts labā procesuālie izdevumi 340 EUR par valsts nodrošinātā aizstāvja darbu.

Piedzīti no /Persona D/ valsts labā procesuālie izdevumi 240 EUR par valsts nodrošinātā aizstāvja darbu.

Piedzīti no /Persona C/ Valsts policijas labā procesuālie izdevumi 285 EUR (divi simti astoņdesmit pieci

euro 60 centi), kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu.

Piedzīti no /Persona D/ Valsts policijas labā procesuālie izdevumi 294 EUR (divi simti deviņdesmit četri

euro 60 centi), kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu izlemta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

[2] Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /Persona C/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz

samazināt noteikto sodu, ko uzskata par pārāk bargu. Uzskata, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā viņa

raksturojumu un veselības stāvokli. Norāda, ka ir vienīgais apgādnieks savai mātei un līgavai, kurām ir piešķirta

otrā invaliditātes grupa.

Papildus sūdzībai apsūdzētais iesniedzis Jelgavas tehnikuma atzinības raksta, Profesionālās kvalifikācijas

apliecības un sekmju izraksta kopijas, /Persona E/ invaliditātes apliecības kopiju, medicīnisko dokumentu kopijas

un raksturojumu no ieslodzījuma vietas.

Apelācijas sūdzībā ietverta arī norāde par apsūdzētā prāt nepareizu noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Ar

Rīgas pilsētas tiesas /Datums H/ lēmumu apelācijas sūdzība šajā daļā atstāta bez izskatīšanas. Ar Rīgas

apgabaltiesas tiesneses /Datums I/ lēmumu noraidīta apsūdzētā sūdzība par Rīgas pilsētas tiesas /Datums H/

lēmumu.

[3] Apsūdzētā /Persona C/ aizstāvis Modris Vitkovskis iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka pirmās

instances tiesa, nosakot sodu, nav pietiekami izvērtējusi apsūdzētā personību. Uzskata, ka par apsūdzētā atbildību

mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 2. punktu būtu atzīstams tas, ka apsūdzētais

aktīvi veicinājis noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.

Aizstāvja ieskatā narkotisko vielu lietošana ir apsūdzētā paša izvēle, ar to nevienam nav nodarīts kaitējums,

un narkotiku lietošana būtu dekriminalizējama.

Lūdz samazināt apsūdzētajam /Persona C/ noteikto sodu un galīgo sodu.

[4] Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /Persona C/ uzturēja iesniegtās apelācijas sūdzības.

[5] Aizstāvis uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem.

[6] Prokurors iesniegtās sūdzības par pamatotām neatzina.

Motīvu daļa

[7] Iztiesājusi krimināllietu apelācijas instances tiesas sēdē, noklausījusies aizstāvja un prokurora viedokļus,

apsūdzētā paskaidrojumus, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par procesuālo

izdevumu, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, piedziņu no apsūdzētajiem

/Persona C/ un /Persona D/, un šajā daļā taisāms jauns spriedums.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

[8] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. pantu, krimināllieta pirmās instances tiesā iztiesāta,

neizdarot pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas

apsūdzētajam tika izskaidrotas.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta

nosacījumiem, neveicot pierādījumu pārbaudi, nav pārkāpusi apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

[9] Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa konstatējusi visu objektīvo un subjektīvo pazīmju

kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /Persona C/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu

tās pēc Krimināllikuma 253. panta otrās daļas.

[10] Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46. panta nosacījumiem ir ņēmusi vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, vērtējusi atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus, nosacījumu, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt

vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[11] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta piekto daļu apsūdzētais izdarījis sevišķi smagu noziegumu, kas

vērsts pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.

Noziedzīgs nodarījums saistīts ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, kuras apkarošana ir prioritāra

sabiedrības interese, jo apdraud sabiedrības locekļu veselību un dzīvību. Noziedzīgam nodarījumam ir augsta

sabiedriskās bīstamības pakāpe, tas apdraud sabiedrības locekļu intereses uzturēties drošā un veselā vidē, nodara

kaitējumu sabiedrības locekļu garīgajai un fiziskajai veselībai, izraisa atkarību un veicina narkomānijas izplatību,

provocē uz vardarbību un cita veida prettiesisku uzvedību, rada sociālas problēmas. Tādējādi nav pamatota

aizstāvja norāde, ka apsūdzētais, izdarot noziedzīgo nodarījumu, ir kaitējis tikai sev.

[12] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /Persona C/ atbildību mīkstinošu apstākli

atzīts tas, ka viņš atzinis vainu un nožēlojis izdarīto.

Citus apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesas kolēģija nekonstatē.

Apsūdzētais saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21. pantu ir izmantojis savas tiesības sadarboties ar procesa

virzītāju un izvēlējies vienkāršāku procesa veidu, taču tas nav atzīstams par atbildību mīkstinošu apstākli

Krimināllikuma 47. panta izpratnē (Augstākās tiesas 2008. gada 21. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK‑232/2008).

Pirmās instances tiesa to ir ņēmusi vērā, nosakot apsūdzētajam sodu.

Aizstāvja lūgumu atzīt par /Persona C/ atbildību mīkstinošu apstākli noziedzīga nodarījuma atklāšanas un

izmeklēšanas veicināšanu tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu.

Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka par atbildību mīkstinošu apstākli ir atzīstama

vainīgā aktīva rīcība, veicinot noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka

aktīvā rīcība var izpausties tādējādi, ka vainīgais sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm informāciju, kura tām

nebija zināma. Tā var būt informācija par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, norādot uz tā izdarīšanas vietu,

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rīkiem un līdzekļiem un to atrašanās vietu, var izpausties kā priekšmetu

izdošana, kam kriminālprocesā var būt pierādījumu nozīme un citāda aktīva rīcība, palīdzot pierādījumu savākšanā

kriminālprocesā (U. Krastiņš, V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I‑VIIII nodaļa) – Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2015, 209. lpp.).

Apelācijas instances tiesa šādu aktīvu apsūdzētā rīcību nekonstatē un arī aizstāvis ne apelācijas sūdzībā, ne

tiesas sēdē nav norādījis uz konkrētu liecību saturu vai darbībām, kas veido Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas

2. punktā noteikto atbildību mīkstinošo apstākli. Kā redzams lietas materiālos, abi apsūdzētie tika aizturēti pēc

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, policijas darbiniekiem jau pirms tam bija operatīvā informācija, ka /Persona D/

un /Persona C/ nodarbojas ar narkotisko/psihotropo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā. Pirmstiesas izmeklēšanā

/Persona C/ izmantoja savas tiesības un atteicās liecināt.

[13] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1., 12. punktu par apsūdzētā /Persona C/ atbildību

pastiprinošiem apstākļiem pamatoti atzīts tas, ka noziedzīgs nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un ir

izdarīts narkotisko vielu ietekmē.

[14] Augstākā tiesa norādījusi, ka tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un

taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem,

ievērojot Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākums ikreiz noteikt vainīgajam

visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus (Augstākās tiesas

2018. gada 19. jūnija lēmums lietā Nr. SKK‑J‑348/2018).

Saskaņā ar krimināltiesību teorijas atziņām, konstatējot atbildību pastiprinošus apstākļus, noziedzīgu

nodarījumu izdarījušajai personai piemērojams bargāks sods salīdzinājumā ar sodu, kas būtu piespriežams,

attiecīgajiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem neesot. No Augstākās tiesas 2006. gada 8. februāra lēmuma lietā

Nr. SKK‑01‑74/06 izriet nostādne, ka pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esība jau pati par

sevi nedod iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu.

Krimināllikuma 253. panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu no trīs līdz desmit gadiem. Tiesa

noteikusi sodu, kas ir atbilstošs izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam un apsūdzētā personībai, tā samazināšanai

nav pamata.

Sods, piemērojot Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas nosacījumus, noteikts, piemērojot daļēju sodu

saskaitīšanas principu, kas ir labvēlīgs apsūdzētajam.

Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa ir motivējusi, kāpēc uzskata par nepieciešamu piemērot

apsūdzētajam konkrētu soda veidu un mēru, un tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas

motivācijai.

Tiesas kolēģija nepiekrīt apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /Persona C/ aizstāvja izteiktajiem

apgalvojumiem, ka izdarītā noziedzīgā nodarījuma sabiedriskā bīstamība esot zema – apsūdzētais indējot tikai pats

sevi un atsevišķu narkotisko vielu lietošana dažās valstīs ir legalizēta. Kā izriet no kriminālprocesa materiāliem,

/Persona C/ apsūdzēts par narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā. Līdz ar to ir nepamatots apgalvojums, ka

viņš indējis tikai pats sevi. Attiecībā uz narkotisko vielu legalizāciju tiesas kolēģija norāda – tas, ka kādā valstī ir

legalizēta atsevišķu narkotisko vielu lietošana, nevar kalpot par pamatu soda samazināšanai par šo nodarījumu

Latvijā, kur narkotisko vielu lietošana un glabāšana ir aizliegta.

Tiesas kolēģija norāda, ka tas apstāklis, ka apsūdzētais un viņa aizstāvis nepiekrīt pirmās instances tiesas

piespriestajam sodam, ir viņu subjektīvais viedoklis par piespriestā soda bargumu un nav pamats tā mīkstināšanai.

[15] Pirmās instances tiesa, nosakot soda veidu un mēru, ir vērtējusi apsūdzētā personību, tostarp ziņas par

viņa ģimenes un veselības stāvokli, nodarbinātību un mācībām.

[15.1] Attiecībā uz apsūdzētā ģimenes stāvokli un sūdzībā norādīto nepieciešamību rūpēties par māti un

līgavu tiesas kolēģija norāda, ka lietas materiāli nesatur ziņas, ka apsūdzētā apgādībā būtu kāda persona. Kā

redzams lietas materiālos, /Persona E/ invaliditātes apliecība bija derīga līdz /Datums N/ un nav ziņu, ka tā būtu

pagarināta. Kā arī lietas materiālos nav ziņu, kādā saistībā invaliditāte piešķirta un vai tā liedz /Persona E/ pašai par

sevi parūpēties. Turklāt mātes invaliditāte nav atturējusi apsūdzēto no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

[15.2] Tiesas kolēģija pozitīvi vērtē apstākli, ka apsūdzētais, atrodoties apcietinājumā, ir apguvis profesiju,

taču šis apstāklis bija zināms pirmās instances tiesai, tika ņemts vērā, nosakot sodu, un apelācijas instances tiesā

atkārtoti nav vērtējams.

[15.3] Attiecībā uz apsūdzētā pozitīvo raksturojumu no ieslodzījuma vietas tiesas kolēģija norāda, ka

personību raksturojošām ziņām ir svarīga nozīme, taču soda noteikšana nevar būt pamatota vienīgi ar personību

pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā pozitīvais raksturojums nav pamats soda mēra samazināšanai, jo izdarīts

sevišķi smags noziedzīgs nodarījums, kas apdraud sabiedrisko drošību narkotisko un psihotropo vielu aprites jomā.

[15.4] Apelācijas instances tiesai iesniegtas ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli.

Bez tam, pamatojoties uz lietā esošajām ziņām un tiesas sēdē pieteikto lūgumu, apsūdzētajam /Persona C/

veikta ambulatorā tiesu psihiatriskā ekspertīze.

Ekspertīzes /Datums O/ atzinumā Nr. //Atzinuma numurs// redzams, ka /Persona C/ viņam inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā bija organiski personības traucējumi ar vairāku narkotisko vielu atkarību

un parastu narkotisko vielu reibumu; /Persona C/ pašlaik ir organiski personības traucējumi ar organiskiem

depresīviem traucējumiem un vairāku narkotisko vielu atkarību, patreiz atturība, bet apstākļos, kas nepieļauj

lietošanu; /Persona C/ viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā rekomendē atzīt par pieskaitāmu;

/Persona C/ sava pašreizējā psihiskā stāvokļa dēļ var piedalīties tiesvedības procesā; /Persona C/ sava pašreizējā

psihiskā stāvokļa dēļ nav bīstams sabiedrībai un viņam nav rekomendēts piemērot medicīniska rakstura piespiedu

līdzekļus.

Izvērtējot lietā esošās ziņas par apsūdzētā /Persona C/ veselības stāvokli, tiesas kolēģija nekonstatē

apstākļus, kas neļautu apsūdzētajam izciest brīvības atņemšanas sodu.

Tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt, ka apsūdzētajam saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija

noteikumiem Nr. 276 “Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība” tiks nodrošināta

nepieciešamā medicīniskā palīdzība.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78. pants noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesātie saņem no valsts

budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un

organizēšanu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar

brīvības atņemšanu notiesātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Augstākās tiesas 2018. gada 11. septembra lēmumā lietā Nr. SKK‑255/2018 secināts, ka personu ar

veselības problēmām, tostarp invalīdu, ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu, ja

vien netiek konstatēts, ka, atrodoties apcietinājumā, apsūdzētais tiek pakļauts tādām ciešanām, kas sasniedz

necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni. Šādi apstākļi apelācijas sūdzībā nav norādīti un arī tiesas kolēģija

nesaskata Kriminālprocesa likuma 12. pantā noteiktā cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpumu.

[16] Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa Valsts policijas labā piedzinusi procesuālos

izdevumus, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, no /Persona C/ 285 EUR

(divi simti astoņdesmit pieci euro 60 centi) un no /Persona D/ 294 EUR (divi simti deviņdesmit četri euro 60 centi).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 7.2 punktu izdevumi, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm, ir procesuālie izdevumi.

Kriminālprocesa likuma 367. panta otrā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem. Tādējādi procesuālie izdevumi, tiem rodoties, sākotnēji tiek segti no valsts līdzekļiem,

bet tiesai pieņemot nolēmumu, tie piedzenami no notiesātās personas valsts labā. Līdz ar to atbilstoši minētajām

likuma normām, procesuālie izdevumi ir piedzenami valsts, nevis Valsts policijas labā.

Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā ciparos un vārdos norādītās

summas atšķiras – ciparos norādītas summas apaļos eiro, savukārt vārdos – eiro un eiro centos.

Lai arī pirmās instances spriedums daļā, kurā no /Persona D/ piedzīti izdevumi, kas saistīti ar narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, tiesas kolēģija atzīst, ka pamatojoties uz norādītajiem

apstākļiem, pirmās instances tiesas spriedums atceļams šajā daļā un tajā taisāms jauns spriedums.

Lietas materiālos ir /Persona D/ medicīniskās pārbaudes protokols Nr. /Protokola numurs/ ar pielikumu Nr.

/Pielikuma numurs/, kurā redzams, ka izdevumi, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

noteikšanu, kopsummā ir 294 EUR.

Kā arī lietas materiālos ir /Persona C/ medicīniskās pārbaudes protokols Nr. /Protokola numurs/ ar

pielikumu Nr. /Pielikuma numurs/, kurā redzams, ka izdevumi, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vai toksisko

vielu ietekmes noteikšanu, kopsummā ir 285 EUR.

Tādējādi pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā ir atceļams, taisāms jauns spriedums, ar kuru no

apsūdzētajiem /Persona D/ un /Persona C/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi, kas saistīti ar narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, attiecīgi 294 EUR no /Persona D/ un 285 EUR no /Persona C/.

[17] Apelācijas instances tiesā apsūdzētajam /Persona C/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību sniedza

zvērināts advokāts Modris Vitkovskis, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. pantu un Ministru kabineta

2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 320

EUR.

Minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo

daļu uzliekams /Persona C/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 3. punktu Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas tiesas /Datums B/ spriedumu atcelt daļā par procesuālo izdevumu, kas saistīti ar narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, piedziņu no apsūdzētajiem /Persona C/ un /Persona D/.

Piedzīt no /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā procesuālos izdevumus, kas saistīti ar

narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, 285 EUR.

Piedzīt no /Persona D/, personas kods /Personas kods B/, valsts labā procesuālos izdevumus, kas saistīti ar

narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, 294 EUR.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, 320 EUR valsts labā par aizstāvja darbu, nosakot

30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā.

Nolēmums nav pārsūdzams.

Pilns nolēmums pieejams 2025. gada 20. jūnijā.

Tiesnesis Valdis Vazdiķis

Tiesnese Karīna Kazārova

Tiesnesis Zigmunds Dundurs

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Dokumenta oriģināls atrodas Tiesu informatīvajā sistēmā