Court finds defendant guilty of administrative offense for violating police control restrictions and imposes a fine.

Lietas Nr. 107007114

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2014. gada 28. jūlijā

Aizkraukles rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte,

ar tiesas sēdes sekretāri G.V.,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, faktiskā dzīvesvieta

/adrese A/,dzīvesvieta /adrese B/, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Aprakstošā daļa

2014. gada 19. maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore

Valsts amatpersona sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA927853 par to, ka 2014. gada 8. maijā, plkst. 00.30 /pers.

A/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/,/, kur viņam ir noteikts saskaņā ar lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu

1. punktu, līdz ar to /pers. A/ izdarīja tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu, atbildība par ko paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

/pers. A/ uz tiesas sēdi Aizkraukles rajona tiesā 2014. gada 28. jūlijā plkst. 13.00 neieradās. Par tiesas sēdi /pers. A/ paziņots 2014.

gada 4. jūnijā uz viņa norādīto dzīves vietas adresi un lēmumā par policijas kontroli norādīto adresi ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot

tiesas pavēsti (lietas 1., 33. lapa).

Uz tiesas sēdi nav ieradies arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. Iestādei par

tiesas sēdi paziņots 2014. gada 4. jūnijā (lietas 1. lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir

tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas

sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Pie administratīvās atbildības saucamajam un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 289.6 panta kārtībā. Pie administratīvās atbildības saucamajai personai par tiesas sēdi paziņots 2014. gada 4. jūnijā uz tās

norādīto dzīves vietu un lēmumā par policijas kontroli norādīto adresi, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā. Tātad ir izpildītas

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1 panta prasības, kurās noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvā atbildības

pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās dzīves vietu, un 289.6 panta prasības, par to, ka pavēste lietas dalībniekam

nosūtāma ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās tiesas sēdes. 2014. gada 10. un 11. jūlijā /pers. A/ nosūtītās tiesas pavēstes

atgrieztas tiesā ar norādi, ka beidzies to glabāšanas laiks (lietas 31., 32.lapa).

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības,

un Iestādes pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi, /pers. A/ un Iestāde nav vēlējušies

izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, un administratīvais pārkāpums

kvalificēts pareizi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

izlemj, vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par

administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms

pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem (..).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību,

īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles

noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav

izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē

kriminālsoda izpildi, noteiktos pienākumus.

Lai personu sauktu pie administratīvā atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu,

jākonstatē, ka personai ir noteikta policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.

No Jēkabpils rajona tiesas 2011. gada 16. februāra sprieduma zināms, ka /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu, kas

paredzēti Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā, 185. panta pirmajā daļā, 176. panta pirmajā daļā, izdarīšanā un sodīts ar brīvības

atņemšanu uz diviem gadiem astoņiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu. Saskaņā ar

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, noteiktajam sodam daļēji pieskaitīts ar Aizkraukles rajona tiesas 2010. gada 29. septembra

spriedumu noteiktais sods un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz trīs gadiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas

kontroli uz vienu gadu (lietas 16.-18. lapa). Ar 2014. gada 29. janvāra lēmumu /pers. A/ piemēroti policijas kontroles ierobežojumi, tai

skaitā aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/, / laikā no plkst. 23.00 līdz 05.00. /pers. A/ ar lēmumu un ierobežojumu neievērošanas

sekām iepazīstināts 2014. gada 29. janvārī, ko apliecinājis ar parakstu (lietas 10.-11.lapa). Līdz ar to secināms, ka /pers. A/ ir

noteikta policijas kontrole.

N o /pers. A/ rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka 2014. gada 8. maijā plkst.00.30 nav atradies savā dzīvesvietā /adrese/, jo

sastrīdējies ar draudzeni un aizbraucis uz Jēkabpili. Apzinās, ka tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, par notikušo nav

paziņojis uzraugošajam inspektoram, izdarīto nožēlo (lietas 5.lapa).To, ka /pers. A/ 2014. gada 8. maijā, plkst. 00.30 nav atradies

savā dzīvesvietā /adrese/ apstiprina arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas inspektora E. Kauliņa 2014.

gada 8. maija ziņojums (lietas 7. lapa).

Tiesnese secina, ka /pers. A/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par viņam piemērotajiem policijas

kontroles ierobežojumiem, 2014. gada 8. maijā, kad viņam, saskaņā ar 2014. gada 29. janvāra lēmumu par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu pēc Jēkabpils rajona tiesas 2010. gada 16. februāra sprieduma, laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 05.00

neatradās savā dzīvesvietā /adrese/ Tiesnese atzīst, ka viņa rīcība atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Tātad /pers.A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un

pārkāpuma raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Kā zināms no administratīvā pārkāpuma protokola /pers. A/ strādā, apgādājamo personu viņam nav. No Informācijas centra Sodu

reģistra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem zināms, ka /pers. A/ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 38.pantam atzīstams par administratīvi nesodītu (lietas 21.lapa).

P a r /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesnese atzīst izdarītā nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošus apstākļus tiesnese

nekonstatē.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesneses ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un

samērīgs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 177., 289.16 , 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

n o s p r i e d a:

Atzīt par vainīgu/pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 15,00 EUR (piecpadsmit euro )apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību

iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte