Administrative court dismisses case for lack of real legal interest when applicant already received the disputed benefit.

Lietas Nr. A420372814

Lietas arhīva Nr. AA43-0774-16/13

LĒMUMS

Rīgā 2016.gada 18.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kanenberga,

tiesneses D.Makarova un I.Višķere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par pienākuma

uzlikšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināta /pers. A/

otrās grupas invaliditātes pensija no 2014.gada 16.jūnija, sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 12.marta spriedumu,

konstatēja:

[1] Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) Liepājas reģionālajā nodaļā no Veselības un

darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2014.gada 30.jūnijā saņemta informācija, ka pieteicēja /pers. A/ atzīta par otrās

grupas invalīdu ar 2014.gada 16.aprīļa ekspertīzes aktu Nr.40-2014-1619, invaliditāte noteikta no 2014.gada 16.jūnija līdz

2016.gada 15.jūnijam.

Aģentūras Liepājas reģionālā nodaļa 2014.gada 1.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.14/1490858, ar kuru nolemts pieteicējai

pārrēķināt trešās grupas valsts invaliditātes pensiju sakarā ar otrās invaliditātes grupas noteikšanu 386,27 euro apmērā

mēnesī no 2014.gada 16.jūnija līdz 2016.gada 15.jūnijam.

Aģentūras Liepājas reģionālā nodaļa 2014.gada 1.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.14/1490916, ar kuru nolemts pieteicējai

pārrēķināt piemaksu pie invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim 2 1 euro apmērā

mēnesī no 2014.gada 16.jūnija līdz 2016.gada 15.jūnijam.

Nepiekrītot aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas 2014.gada 1.jūlija lēmumam Nr.14/1490858, tā kā nav ņemtas vērā

pēc 2008.gada 2.aprīļa veiktās sociālās iemaksas, pieteicēja to apstrīdēja.

[2] Ar aģentūras direktores p.i. 2014.gada 29.augusta lēmumu Nr.11-6/5687 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas 2014.gada 1.jūlija lēmums Nr.14/1490858 atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz saņemto informāciju no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts

komisijas par otrās invaliditātes grupas noteikšanu pieteicējai, saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 16.panta ceturto daļu

pieteicējai tika pārrēķināta invaliditātes pensija no 2014.gada 16.jūnija sakarā ar invaliditātes grupas maiņu. Likuma ,,Par

valsts pensijām” 16.panta ceturtā daļa neparedz, pārrēķinot invaliditātes pensiju grupas maiņas gadījumā, ņemt vērā

personas apdrošināšanas iemaksu algu pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2014.gada 30.septembra lēmumu pieņemts pieteikums par pienākuma

uzlikšanu aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināta pieteicējas invaliditātes pensija, ņemot vērā

viņas apdrošināšanas iemaksu algu periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam.

Pieteikumā un tā papildinājumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Invaliditātes pensiju pieteicēja ir pieprasījusi 2008.gada aprīlī, kaut gan invaliditāte ir iestājusies bērnībā. Atbilstoši

likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16.1panta otrajai daļai personai, kurai piešķirta invaliditātes pensija līdz

1996.gada 31.decembrim un kurai pēc 2013.gada 1.oktobra mainās invaliditātes grupa uz pirmo vai otro grupu, invaliditātes

pensiju pārrēķina no jauna.

[3.2] Pārrēķinot invaliditātes pensiju no invaliditātes trešās grupas uz otro grupu saskaņā ar likuma „Par valsts

pensijām” 16.panta ceturto daļu, pensija ievērojami atšķiras no tiem pensionāriem, kuriem invaliditātes otrās grupas pensija

būtu piešķirta uzreiz un aprēķināta pēc citas likuma normas. Gadījumā, ja pieteicējas invaliditātes pensija būtu aprēķināta kā

otrās grupas invalīdam no tās piešķiršanas datuma un ņemtas vērā pēdējo trīs gadu sociālās iemaksas un darba stāžs 39

gadi, tā būtu divreiz lielāka.

[3.3] Pieņemot šādu pārsūdzēto lēmumu, tiek pārkāpts vienlīdzības princips un tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ko

nosaka Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pants.

[3.4] Izskatot lietu, lūgts ņemt vērā Satversmes tiesas 2014.gada 11.decembra spriedumu lietā Nr.2014-05-01 (turpmāk

– Satversmes tiesas spriedums), ar kuru likuma ,,Par valsts pensijām” 16.panta ceturtā daļa atzīta par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme).

[4] Aģentūra paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto

argumentāciju.

Paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Pieteicējai pensija piešķirta no 2008.gada 2.aprīļa, līdz ar to uz viņu neattiecas likuma ,,Par valsts pensijām”

pārejas noteikumu 16.1punkts, kas regulē līdz 1996.gada 31.decembrim piešķirtās pirmās un otrās grupas invaliditātes

pensijas.

[4.2] Uz pieteicēju ir attiecināma Satversmes tiesas sprieduma nolēmuma daļa, kurā likuma ,,Par valsts pensijām”

16.panta ceturtā daļa atzīta par neesošu no tās pieņemšanas brīža. Tā kā Satversmes tiesa nav norādījusi, kādā kārtībā ir

pārrēķināmas pensijas tām personām, uz kurām attiecās sprieduma nolēmuma daļas 3.punkts, atbildētājai nav iespējams

nodrošināt sprieduma izpildi. Lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma izpildi, ir jāveic grozījumi likuma ,,Par valsts

pensijām” 16.panta ceturtajā daļā attiecībā uz šajā normā ietverto aprēķina formulu.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 12.marta spriedumu pieteikums apmierināts un uzdots pienākums

atbildētājai viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas veikt pieteicējas otrās grupas invaliditātes pensijas

pārrēķinu no 2014.gada 16.jūnija.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Pieteicēja ir lūgusi uzlikt aģentūrai par pienākumu izdot labvēlīgāku administratīvo aktu par invaliditātes pensijas

pārrēķinu. Proti, pieteicēja vēlas, lai viņai no 2014.gada 16.jūnija pārrēķinātās invaliditātes pensijas aprēķinā tiktu ņemta vērā

apdrošināšanas iemaksu alga no 2011.gada līdz 2013.gadam.

Lietā ir strīds par to, vai, pārrēķinot invaliditātes pensiju grupas maiņas gadījumā, ir jāņem vērā pieteicējas

apdrošināšanas iemaksu alga pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas.

[5.2] Pieteicējai trešās grupas invaliditātes pensija ir piešķirta no 2008.gada 2.aprīļa. Tādējādi, kā to pamatoti norāda

aģentūra, uz pieteicēju neattiecas likuma ,,Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16.1punkts, kas noteic kārtību, kādā līdz

1996.gada 31.decembrim piešķirtās pirmās un otrās grupas invaliditātes pensijas tiek piešķirtas no jauna.

Aģentūra pieteicējai pārrēķināja trešās grupas valsts invaliditātes pensiju sakarā ar otrās invaliditātes grupas noteikšanu

no 2014.gada 16.jūnija saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 16.panta ceturto daļu. Minētā norma 2013.gada 17.jūlija

redakcijā noteica, ka, mainoties invaliditātes grupai, I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs pārrēķināms no invaliditātes

atkārtotas noteikšanas dienas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas individuālo un maksimāli

iespējamo apdrošināšanas stāžu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kāda bija ņemta vērā, piešķirot (pārrēķinot)

invaliditātes pensiju, un pensijas pārrēķina daļas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 24.panta piekto daļu. Ja invaliditātes

grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku vai tiek atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa, pārrēķinātais

invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru.

[5.3] Ar Satversmes tiesas spriedumu likuma „Par valsts pensijām” 16.panta ceturtā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no

1997.gada 7.janvāra līdz 2013.gada 30.septembrim, un 2013.gada 17.jūlija redakcijā), ciktāl tā attiecas uz invaliditātes

pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas

maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas, attiecībā uz personām, kuras ir uzsākušas savu aizskarto tiesību

aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, atzīta par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam

un spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža.

[5.4] Tā kā pieteicēja pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas

invaliditātes apdrošināšanai, kā arī līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai bija uzsākusi savu aizskarto

tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, attiecībā uz pieteicēju, pārrēķinot invaliditātes pensiju,

likuma „Par valsts pensijām” 16.panta ceturtā daļa nav piemērojama.

[5.5] Attiecībā uz aģentūras norādīto, ka nav iespējams nodrošināt sprieduma izpildi, jo Satversmes tiesa nav

norādījusi, kādā kārtībā ir pārrēķināmas pensijas tām personām, uz kurām attiecas sprieduma nolēmuma daļas 3.punkts,

tiesa norādīja, ka ne iestāde, ne tiesa nedrīkst atteikties izlemt konkrēto jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav

noregulēts ar likumu vai citu ārējo tiesību normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Minētais

princips ietverts Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitajā daļā un noteic, ka nedrīkst atteikties piemērot

tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti

citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu.

[5.6] Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, kā sasniedzams Satversmei atbilstošs rezultāts, risinot tiesiskās

situācijas līdz jaunā tiesiskā regulējuma izstrādāšanai un pieņemšanai. Viens no risinājumiem ir tāds, ka tiesību norma valsts

iestādēm un tiesām jāpiemēro, uz to pēc analoģijas attiecinot kādu citu regulējumu.

Satversmes tiesas spriedumā salīdzinātas divas personu grupas - sociāli apdrošināti darba ņēmēji, kuri pēc trešās

grupas invaliditātes iegūšanas strādā, veic sociālās iemaksas (tostarp iemaksas invaliditātes apdrošināšanai) un kuriem vēlāk

tiek noteikta otrās grupas invaliditāte, – un sociāli apdrošināti darba ņēmēji, kuri veikuši sociālās iemaksas (tostarp iemaksas

invaliditātes apdrošināšanai) un kuriem uzreiz noteikta otrās grupas invaliditāte. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nav nozīmes

tam, vai divās grupās ietilpstošu personu invaliditātes pensijas apmērs tiek noteikts, pārrēķinot iepriekš piešķirtu invaliditātes

pensiju vai arī aprēķinot invaliditātes pensiju no jauna. Apstrīdētajā normā tās spēkā esošajā redakcijā attiecībā uz

personām, kuras pēc invaliditātes iegūšanas turpina strādāt un gūst lielākus ienākumus nekā pirms invaliditātes iegūšanas,

netiek samērīgi ņemtas vērā līdz invaliditātes grupas maiņas brīdim veiktās sociālās iemaksas.

Konkrētajā gadījumā pieteicējai otrās invaliditātes grupas apmērs aprēķināms likuma „Par valsts pensijām” 16.pantā

noteiktajā kārtībā, ņemot vērā pieteicējas apdrošināšanas iemaksu algu pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas.

Ņemot vērā minēto, aģentūrai ir uzliekams pienākums izdot administratīvo aktu par pieteicējas otrās grupas invaliditātes

pensijas pārrēķinu no 2014.gada 16.jūnija.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 12.marta spriedumu atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūgts

pieteikumu, saistībā ar kuru tiesa ir uzdevusi aģentūrai veikt personai otrās grupas invaliditātes pensijas pārrēķinu no

2014.gada 16.jūnija likuma ,,Par valsts pensijām” 16.pantā noteiktajā kārtībā, tas ir, pēc būtības piešķirt invaliditātes pensiju

no jauna, noraidīt un atlikt pieteikuma izskatīšanu līdz grozījumu likumā „Par valsts pensijām” pieņemšanai.

Apelācijas sūdzībā tostarp norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Satversmes tiesa attiecībā uz tām personām, kuras ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem

tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir lēmusi, ka šīm personām būs tiesības uz pensijas pārrēķinu par pagājušu periodu. Tomēr

apstāklis, ka minētajām personām pensijas pārrēķins pienāksies par pagājušu periodu, nenozīmē, ka šīm personām pensijas

pārrēķins jāveic atšķirīgi nekā tām personām, kurām pensijas pārrēķins tiks veikts kārtībā, kāda būs noteikta likumā „Par

valsts pensijām” no 2015.gada 1.jūlija.

[6.2] Ņemot vērā, ka likumā „Par valsts pensijām” nav regulējuma, kas noteiktu kā pārrēķināma invaliditātes pensija

invaliditātes grupas maiņas gadījumā un ievērojot Satversmes tiesas sprieduma 19.3. un 21.3.apakšpunktā minēto, kā arī lai

nodrošinātu vienādu attieksmi pret personām, kurām mainās invaliditātes grupa un kuras bijušas sociāli apdrošinātas

invaliditātei pirms invaliditātes grupas maiņas, nav pamata pieteicējai pārrēķināt invaliditātes pensiju sakarā ar grupas maiņu,

piemērojot analoģiju.

[6.3] Satversmes tiesa sprieduma 21.3.apakšpunktā attiecībā uz personām, kuras uzsākušas savu aizskarto tiesību

aizstāvēšanu, ir norādījusi tikai to, ka nepieciešams apstrīdēto normu atzīt par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža,

bet nav norādījusi, kā līdz jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai šīm personām ir veicams pensijas pārrēķins. Tādējādi

pieteicējai invaliditātes pensija varētu tikt pārrēķināta no 2014.gada 16.jūnija pēc grozījumu likumā „Par valsts pensijām”

pieņemšanas. Līdz ar to tiesai nav pamata noteikt aģentūrai veikt pieteicējai otrās grupas invaliditātes pensijas pārrēķinu no

2014.gada 16.jūnija likuma „Par valsts pensijām” 16.pantā noteiktajā kārtībā, tas ir, saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmo

daļu, kas nosaka invaliditātes pensijas piešķiršanu no jauna, nevis tās pārrēķinu.

[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts pieteicējas rakstveida paskaidrojums, kurā, pamatojoties uz pirmās instances

tiesas spriedumā minēto, norādīts, ka spriedums ir taisnīgs, un lūgts minēto spriedumu atstāt negrozītu.

[8] Administratīvajā apgabaltiesā saņemta atbildētājas vēstule, kurā norādīts, ka, izpildot Satversmes tiesas spriedumu,

2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likuma „Par valsts pensijām” 16.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā daļā.

Pamatojoties uz šiem grozījumiem, 2015.gada 8.jūlijā aģentūras Liepājas reģionālā nodaļa pieņēma lēmumu Nr.15/1485763-

1, ar kuru pieteicējai tika pārrēķināta otrās grupas invaliditātes pensija no 2014.gada 16.jūnija.

Aģentūra neatsauc apelācijas sūdzību, jo uzskata, ka Administratīvā rajona tiesa nepamatoti noteica veikt pieteicējai

otrās grupas invaliditātes pensijas pārrēķinu no 2014.gada 16.jūnija saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 16.panta pirmo

daļu.

[9] Administratīvajā apgabaltiesā saņemta pieteicējas vēstule, kurā norādīts, ka par pamatu pieteicējas pensijas

pārrēķinam uzskata aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas 2015.gada 1.oktobra lēmumu Nr.15/1485763-2, kurš ir pieņemts

pēc tam, ka pieteicēja lūdza precizēt Liepājas reģionālās nodaļas 2015.gada 8.jūlija lēmumu Nr.15/1485763-1.

Pieteicēja neatsauc savu pieteikumu un lūdz atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu.

[10] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 20.aprīļa lēmumu, secinot, ka lietā pastāv pamats tiesvedības

izbeigšanai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu, nolemts uzaicināt administratīvā procesa

dalībniekus rakstveidā sniegt viedokli par tiesvedības izbeigšanu lietā.

[11] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts aģentūras viedoklis, kurā norādīts, ka Administratīvā rajona tiesa

nepamatoti noteica veikt pieteicējai otrās grupas invaliditātes pensijas pārrēķinu no 2014.gada 16.jūnija saskaņā ar likuma

,,Par valsts pensijām” 16.panta pirmo daļu, kas nosaka invaliditātes pensiju piešķiršanu no jauna, nevis tās pārrēķinu. Līdz

ar to aģentūra nav izpildījusi Administratīvās rajona tiesas spriedumu, bet ir pārrēķinājusi pieteicējai invaliditātes pensiju

saskaņā ar grozījumiem likuma ,,Par valsts pensijām” 16.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā daļā, kuri tika pieņemti,

izpildot Satversmes tiesas spriedumu, un stājās spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Aģentūra norādīja, ka piekrīt tiesvedības

izbeigšanai, ja pieteicēja piekrīt, ka tiesiskais strīds ir izbeidzies ar 2015.gada 8.jūlija aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas

lēmuma Nr.15/1485763-1, ar kuru pieteicējai pārrēķināta otrās grupas invaliditātes pensija no 2014.gada 16.jūnija,

pieņemšanu un neuztur prasību, lai viņai tiktu veikts pensijas pārrēķins no 2014.gada 16.jūnija saskaņā ar likuma ,,Par valsts

pensijām” 16.panta pirmo daļu.

Savukārt pieteicēja Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 20.aprīļa lēmumā noteiktajā termiņā savu viedokli par

tiesvedības izbeigšanu lietā nav iesniegusi.

[12] Administratīvā procesa likuma 314.pants noteic, ka apelācijas instances tiesā tiesvedību izbeidz saskaņā ar šā

likuma 30.nodaļas noteikumiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu tiesvedību lietā izbeidz, ja tiesiskais strīds, kas bija par

pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot

pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu.

No normā minētā piemērveida to gadījumu uzskaitījuma, kuros atzīstams, ka tiesiskais strīds starp iestādi un

privātpersonu ir izbeidzies, secināms, ka minētās normas jēga ir uzlikt tiesai pienākumu izbeigt tiesvedību lietā gadījumā, ja

pieteicējam objektīvi vairs nav nepieciešama tiesas aizsardzība sakarā ar to, ka tiesiskais strīds, kura dēļ pieteicējs ir

iesniedzis pieteikumu tiesā, ir izbeidzies (sk. Augstākās tiesas Administratīvo departamenta 2014.gada 23.maija lēmuma

lietā Nr.SKA-629/14 6.punktu, 2013.gada 3.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1020 5.punktu un 2010.gada 24.maija

lēmuma lietā Nr.SKA-423/2010 14.punktu).

[13] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu aģentūrai

izdot labvēlīgāku administratīvo aktu par invaliditātes pensijas pārrēķinu. Proti, lai viņai no 2014.gada 16.jūnija pārrēķinātās

pensijas aprēķinā tiktu ņemta vērā apdrošināšanas iemaksu alga no 2011.gada līdz 2013.gadam.

2015.gada 17.septembrī Administratīvajā apgabaltiesā no aģentūras saņemta informācija, no kuras izriet, ka, izpildot

Satversmes tiesas spriedumu, aģentūra 2015.gada 8.jūlijā ir pārrēķinājusi pieteicējas otrās grupas invaliditātes pensiju no

2014.gada 16.jūnija (aģentūras 2015.gada 8.jūlija lēmums Nr.15/1485763-1 “Par invaliditātes pensijas pārrēķināšanu”),

ņemot vērā arī apdrošināšanas iemaksu algu no 2011.gada līdz 2013.gadam, par ko lietā pastāvēja strīds (lietas 51.-

54.lapa). Savukārt no pieteicējas iesnieguma, kas apgabaltiesā saņemts 2016.gada 4.janvārī, izriet, ka aģentūras 2015.gada

8.jūlija lēmums Nr.15/1485763-1 “Par invaliditātes pensijas pārrēķināšanu” ir precizēts ar aģentūras 2015.gada 1.oktobra

lēmumu Nr.15/1485763-2 “Par invaliditātes pensijas pārrēķināšanu” un pieteicēja tieši šo lēmumu uzskata par pamatu

pieteicējas invaliditātes pensijas pārrēķinam (lietas 64.-65.lapa).

Apgabaltiesa konstatē, ka aģentūra pieteicējai ar 2015.gada 1.oktobra lēmumu Nr.15/1485763-2 “Par invaliditātes

pensijas pārrēķināšanu” ir veikusi invaliditātes pensijas pārrēķināšanu, ņemot vērā arī apdrošināšanas iemaksu algu no

2011.gada līdz 2013.gadam, par ko lietā pastāvēja strīds, ko apstiprina arī pieteicēja.

Tādējādi apgabaltiesa secina, ka pieteicēja ir ieguvusi to labumu, kura dēļ tā vērsās tiesā, proti, invaliditātes pensijas

pārrēķināšanu, ņemot vērā arī apdrošināšanas iemaksu algu no 2011.gada līdz 2013.gadam. Tas savukārt nozīmē, ka ir

beidzies tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tiesvedībai jābūt vērstai uz reālu tiesisko interešu

aizsardzību, tā nevar būt abstrakta vai tikt izmantota vienīgi principiālai tiesību jautājuma izšķiršanai, noteiktas interpretācijas

nodrošināšanai iestādē. Pretējā gadījumā lieta pretēji Administratīvā procesa likuma jēgai (Administratīvā procesa likuma

103.pants, jo īpaši kopā ar 31.panta otro daļu par pieteikuma iesniegšanu individuālu tiesisko interešu aizsardzības nolūkā)

būtu nevis individuāla tiesību strīda izšķiršana, bet pārvērstos par abstraktu, hipotētisku tiesību normu piemērošanas strīdu

(sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 29.decembra lēmuma lietā Nr.826/2014 7.punktu).

[14] Tā kā apgabaltiesa nekonstatē, ka pieteicējai šajā strīdā objektīvi ir nepieciešama tiesas aizsardzība, jo pieteicēja

šobrīd jau ir saņēmusi to labumu, kura dēļ bija vērsusies tiesā, apgabaltiesa atzīst, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama,

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu.

[15] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa citastarpā noteic, ka gadījumā, ja tiesvedība lietā tiek izbeigta,

pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts

nodevu.

Pieteicēja samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā,

atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā

pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās

iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Tā kā izskatāmajā lietā tiesvedība tiek izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu,

Administratīvā apgabaltiesa, ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, atzīst, ka no atbildētājas, kas šajā lietā ir Latvijas

Republika, par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva par pieteikumu par lietas ierosināšanu 28,46 euro. Ņemot vērā,

ka šajā administratīvajā lietā atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātā iestāde ir aģentūra, pieteicējas samaksātā valsts

nodeva ir jāatlīdzina no aģentūras budžeta līdzekļiem.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 282.panta 7.punktu un

316.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nolēma

izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu

aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināta pieteicējas invaliditātes pensija, ņemot vērā viņas

apdrošināšanas iemaksu algu periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam.

Uzlikt pienākumu atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātai iestādei Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai

atlīdzināt /pers. A/ (personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese A/) samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā 14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas

dienas, iesniedzot blakus sūdzību.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses D.Makarova

I.Višķere