Court dismissed appeal against administrative fine for entering restricted zone with expired pass.

Lietas arhīva Nr. 1A-0206-20/15

ECLI:LV:RLPT:2020:1124.1A29020620.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 24.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieka U.Bēniņa (turpmāk – iestāde) 2020.gada 27.jūlija lēmumu Nr.7-12/543.

Aprakstošā daļa

Ar 2020.gada 27.maijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka K.Platnieka lēmumu Nr.7-1/20-7955 uzsākta administratīvā

lietvedība par 2020.gada 24.maijā izdarīto pārkāpumu ar transportlīdzekli Volvo S60, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors E.Inda 2020.gada 6.jūlijā sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.799202

par to, ka 2020.gada 24.maijā plkst.01:17 transportlīdzeklis Volvo S60, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpašā režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo

noteikumu Nr.1 ,,Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par kuru atbildība

paredzēta 49.punktā. Par minēto administratīvo pārkāpumu, iesniedzējai uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

Minēto protokola-lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar augstākās iestādes 2020.gada 27.jūlija lēmumu Nr.7-12/543 protokola-lēmums Nr. ZZ Nr. 799202 atstāts negrozīts, savukārt iesniedzējas

sūdzība noraidīta.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2020.gada 24.augustā saņemta sūdzība par iestādes 2020.gada 27.jūlija lēmumu Nr. 7-12/543. Ar

tiesneses 2020.gada 25.augusta lēmumu nolemts ierosināt tiesvedību un lietu izskatīt rakstveida procesā.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt, uzskata to par prettiesisku un atceļamu sekojošu motīvu dēļ.

Iesniedzējs norāda, ka viņa 23.05.2020. plkst.18:23 ar viņai piederošo automašīnu /reģistrācijas numurs/ iebrauca Jūrmalas pilsētas īpašā režīma

zonā, iegādājoties caurlaidi. Tikai saņemot paziņojumu par pārkāpuma izdarīšanu viņa uzzinājusi, ka iegādātā caurlaide bija derīga līdz 23.06.2020. plkst.

23:59. Iesniedzēja bija pārliecināta, ka pēc iebraukšanas un caurlaides iegādes ir tiesīga uzturēties Jūrmalas pilsētas teritorijā 24 stundas nevis līdz

diennakts beigām.

Iesniedzēja norāda, ka paskaidrojumā iestādei viņa lūdza ņemt vērā, ka pārkāpumu izdarījusi aiz neuzmanības, caurbraucot teritoriju nakts laikā, lai

izbrauktu no Jūrmalas pilsētas teritorijas, nevis, lai tajā iebrauktu, kā arī nebija nodoma izdarīt konstatēto administratīvo pārkāpumu. Lūdza iestādi atzīt

izdarīto pārkāpumu par maznozīmīgu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Iesniedzēja norāda, ka no saņemtā administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr. 799202 teksta 8.punkta izriet, ka amatpersona, kura pieņēmusi

lēmumu lietā, nav izvērtējusi viņas iesniegtos paskaidrojumus kontekstā ar iesniegtajiem pierādījumiem. Vēl vairāk - policijas inspektors protokolā punktā

Nr.8 ir nepatiesi norādījis, ka paskaidrojumi nav iesniegti. Papildus minētajam, pārsūdzētā protokola 10.punktā norādīts, ka protokolam pievienots

lēmums, fotofiksācija, izdrukas no CSDD un personu datu pārlūka, paziņojums, taču sūtījumā, ko saņēmusi, neviens no šiem dokumentiem nebija

iekļauts.

Iesniedzējas ieskatā, tulkojot Latvijas APK 237., 243.1, 244. un 248.pantu to savstarpējā kontekstā, institūcijas (amatpersonas) pienākums ir

atspoguļot administratīvā pārkāpuma protokolā vispusīgu un patiesu informāciju, visus lietā iesniegtos pierādījumus un tos objektīvi izvērtēt.

Administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.799202 neatspoguļo ne paskaidrojumu un pierādījumu atrašanos lietas materiālos, ne to saturu, ne

objektīvas izvērtēšanas gaitu, līdz ar ko no administratīvās lietas materiāliem nav secināms, ka Iestāde, pieņemot administratīvajā protokolā ZZ

Nr.799202 ietverto lēmumu, vispār būtu vērtējusi iesniedzējas paskaidrojumus.

Iesniedzēja norāda, ka pārkāpuma fakts Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai kļuvis zināms 24.05.2020., bet paziņojums par administratīvās

lietvedība ierosināšanu nosūtīts tikai 9.06.2020., tikai pēc 16 dienām. Paziņojuma nosūtīšanas laiks norāda, ka iestāde nav uzsākusi administratīvo

lietvedību Latvijas APK 238. 1 norādītajā trīs dienu termiņā, līdz ar ko pārkāpusi savas procesuālos pienākumus savlaicīgi informēt personu, kas

nepieciešams, lai preventīvi novērstu atkārtota pārkāpuma izdarīšanu aiz neuzmanības.

Iesniedzēja norāda, ka, pārsūdzot protokola-lēmumu, viņas arguments par administratīvās lietvedības uzsākšanas termiņu un paziņošanu personai

tika norādīts kopsakarā ar apstākli, ka iestādes kavēšanās paziņot par fiksēto pārkāpumu noveda pie viņas atkārtota identiska pārkāpuma izdarīšanas

7.06.2020., uzskatot, ka caurlaide darbojas 24 stundas, iebraucot Jūrmalā 06.06.2020. plkst. 17:35, bet izbraucot no Jūrmalas pilsētas teritorijas

nākamās dienas 14:26.

Iesniedzēja norāda, ka iestādei par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr.7-1/20-7955 uzsākšanu jau bija zināms par 2020.gada 7.jūnijā

izdarītajām līdzīgām darbībām, uzskata, ka, ievērojot Latvijas APK normas, protokols par administratīvo pārkāpumu bija sastādāms atbilstoši Latvijas

APK 246.pantam - sastādot vienu protokolu, izskatot abus iespējamos pārkāpumus vienā lietvedībā. Šādā gadījumā administratīvais sods būtu

nosakāms atbilstoši Latvijas APK 35.pantam - par smagāko pārkāpumu paredzētā soda ietvaros.

Iesniedzēja uzskata, ka šajā gadījumā iestādes vilcināšanās ir radījusi situāciju, kas ir pretrunā ar Latvijas APK 1.pantā un 9.pantā noteiktajam

mērķim.

Iesniedzēja norāda, ka pirms pārkāpuma fiksēšanas bija iegādājusies caurlaidi un neuzmanība izpaudās nevis attiecībā pret caurlaides iegādes

nepieciešamību, bet gan tikai attiecībā pret tās derīguma termiņu un teritoriju, uz kuru tā attiecināma. Lūdz ņemt vērā, ka nav vēlējusies pārkāpt Jūrmalas

pilsētas Saistošo noteikumu prasības, bet gan tās izpildīt, un pienācīga brīdinājuma gadījumā pārkāpums vairs netiktu atkārtots.

Iesniedzēja norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 9.pantu, konstatējot administratīvo pārkāpumu, ir jākonstatē apdraudējums valsts vai sabiedriskai

kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām vai noteiktajai pārvaldes kārtībai.

Iesniedzēja norāda, ka pārkāpuma formāla sastāva gadījumā apdraudējuma raksturs izpaužas nevis nodarījuma fiziskās sekās, bet gan personas

subjektīvajā attieksmē pret nodarījumu. Uzskata, ka viņas darbības nerada apdraudējumu Latvijas APK 9.pantā norādītajam objektam.

Iesniedzēja norāda, ka piemērotais sods ir pamatots ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 5.punktu.

Noteikumi paredz nepārtraukta caurlaižu režīma uzturēšanu Jūrmalas pilsētas speciālajā zonā un caurlaide piešķir personām tiesības iebraukt Jūrmalas

speciālajā zonā vairākkārtīgi visā dienas caurlaides periodā.

Caurlaižu režīma nepārtrauktības apstāklim ir nozīme, vērtējot personām piešķirto tiesību apjomu kontekstā ar tiesību iegūšanas brīdi - diennakts

laiku, jo šī nepārtrauktība norāda uz tiesisko apstākļu temporālo nemainīgumu.

Iesniedzēja norāda, ka, vērtējot minēto noteikumu 24.1.apakšpunkta regulējumu no faktisko seku aspekta, konstatējams, ka faktiski iegādātās

caurlaides derīguma termiņš (periods) ir atkarīgs no diennakts laika, kad tā tiek iegādāta. Līdz ar ko personām, kas iegādājas dienas caurlaidi attiecīgās

darba dienas rītā, tiek piešķirts plašāks tiesību apjoms (laika ziņā) nekā personām, kas identisku caurlaidi iegādājas neilgi pirms diennakts beigām. Ņemot

vērā, ka visas personas, kas iegādājas caurlaides iebraukšanai Jūrmalas pilsētas speciālajā zonā caurlaides iegādes brīdī atrodas vienādos, salīdzināmos

apstākļos, bet personai, kas iegādājas caurlaidi plkst. 00:01 ir gandrīz 24 stundu caurlaides derīguma termiņš, kamēr personai, kas par identisku maksu

caurlaidi iegādājas plkst. 23:55 ir tikai 4 minūšu caurlaides derīguma termiņš.

Iesniedzēja uzskata, ka Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" 24.1.apakšpunkts rada personām līdzīgos tiesiskos apstākļos nevienlīdzīgu situāciju, un līdz ar to ir

pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 91.pantam.

Iesniedzēja norāda, ka Administratīvās atbildības likuma 175.panta l.daļa nosaka, ka, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma

tiesiskumu, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvā pārkāpuma procesā tiesā piemērojamā tiesību norma atbilst

augstāka juridiskā spēka tiesību normai, 2.daļā paredzot, ka "Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei vai starptautisko

tiesību normai (aktam), tā tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai."

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniedzēja lūdz tiesu izvērtēt Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 "Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" 24.1.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 91.pantam, un

neatbilstības gadījumā nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai, apturot tiesvedību šajā administratīvā pārkāpuma lietā, atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 27.07.2020. Lēmumu Nr. 7-12/543, atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

2020.gada 1.septembrī tiesā saņemts iestādes paskaidrojums par /pers. A/ sūdzību.

Iestāde paskaidrojumā norāda, ka, pamatojoties uz ziņām no Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas dokumentu un procesu vadības sistēmas

“Doclogix”, 2020.gada 27.maijā Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks K.Platnieks pieņēma lēmumu Nr.7-1/20-7955 par administratīvā pārkāpuma

lietvedības uzsākšanu. 2020.gada 9.jūnijā Pašvaldības policija vienkāršā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīves vietas adresi nosūtīja Iesniedzējai paziņojumu

par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr. 7-1/20-7955 uzsākšanu saistībā ar to, ka ar transportlīdzekli, iebraucot Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā

bez caurlaides 2020.gada 24.maijā pulksten 01:17, ir pārkāptas Noteikumu 5.punkta prasības, tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru

atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

Iestāde norāda, ka savā paziņojumā norādīja, ka saskaņā ar likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19

izplatību” (turpmāk - Likums) 5.pantu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā, Pašvaldības policijā - Smilšu ielā 7, 1.stāvā,

Jūrmalā, 06.07.2020 pulksten 10:50. Pašvaldības policija paziņojumā norādīja, ka saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, piedalīties lietas izskatīšanā (sniedzot

rakstveida paskaidrojumus un lūgumus), kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Iestāde norāda, ka 2020.gada 6.jūlijā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 7-1/20-7955 un sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.799202.

Attiecībā par iesniedzējas norādīto argumentu, ka iestādes kavēšanās informēt par administratīvo pārkāpumu noveda pie tā, ka citā datumā

iesniedzēja izdarīja līdzīgas darbības, iestāde paskaidro, ka iesniedzējas īpašumā esošais transportlīdzeklis dažādās dienās un laikos iebrauca Jūrmalā,

neiegādājoties caurlaidi, tādējādi tās darbībās ir konstatējamas atsevišķu administratīvu pārkāpumu pazīmes, kas izslēdz iespējamību tos konstatēt

vienlaikus.

Iestāde norāda, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Latvijas APK 246.pants, jo pārkāpumi nav konstatēti vienlaikus. Konkrētajā gadījumā

Pašvaldības policija vadās no Latvijas APK 35.panta, kas noteic, ka ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus,

administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Spēkā esošais tiesiskais regulējums, Pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt

personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus.

Iestāde norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 238. 1panta pirmo daļu un 245.'panta otro daļu administratīvā pārkāpuma lietvedību pret iesniedzēju

uzsākusi 27.05.2020. un pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda piemērošanu 6.06.2020., tādējādi ievērojot Latvijas APK 37.panta pirmo un ceturto

daļu, proti, ievērojot termiņu, neiestājoties noilgumam.

Iestāde norāda, ka ievērojusi Latvijas APK noteiktās tiesību normas, tādēļ iesniedzējas apgalvojums, ka Pašvaldības policijas rīcība attiecībā uz

administratīvās pārkāpuma lietas uzsākšanu, izskatīšanu un administratīvā soda piemērošanu ir prettiesiska, respektīvi, tāda, kas ir pretrunā tiesību

normām, nav pamatots un nav balstīts objektīvos faktos. Pašvaldības policija papildus norāda, ka savā darbībā ievēro saprātīgu līdzsvaru starp efektīvu

administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanu un administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu, respektējot

un ievērojot likumdevēja LAPK noteikto administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanas ietvaru laikā un telpā.

Iestāde norāda, ka iesniedzējas sūdzībā norādītā situācija par to, ka pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, neatbrīvo iesniedzēju no atbildības.

Turklāt, iestāde vērš uzmanību, ka no iesniedzējas pielikumā pievienotajā ekrānšāviņa no lietotnes “Mobilly” par caurlaides iegādi 2020.gada 23.jūlijā

norādīts laiks, proti, no iegādes brīža plkst. 18:23:44 līdz 23:59:59.

Iestāde norāda, ka pirms kontrolpunktiem iebraukšanai Jūrmalā, tostarp pie Dubultu dzelzceļa pārbrauktuves satiksmes mezgla, saskaņā ar

Noteikumu 7.punkta prasībām un atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par Noteikumiem. Tādējādi

satiksmes dalībnieku pienākums ir ievērot ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Ceļa zīme ir uzskatāma par administratīvu aktu, kas satur obligātu ceļu

satiksmes regulējumu, un autovadītājam, kas piedalās ceļu satiksmē, ceļa zīmes jāievēro obligāti saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu un Ceļu satiksmes

likumu prasībām. Ceļa zīmes satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura satiksmes dalībnieka, kurš tai tuvojas, tā prasa noteiktu uzvedību. Turklāt ceļa

zīme, kā administratīvais akts ir uzskatāma par paziņotu katram konkrētam satiksmes dalībniekam, kad satiksmes dalībnieks ir tai pietuvojies pietiekami

tuvu, lai varētu to ieraudzīt. Izvietotā informācija uz ceļa zīmēm, kas fiksēta iebraucot Jūrmalā, ir jāievēro visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ja ir

izvietotas ceļa zīmes, kas nosaka īpašus Noteikumus, iebraucot Jūrmalā, tad transportlīdzekļu vadītājiem ir jāpakļaujas to prasībām.

Attiecībā par iesniedzējas argumentu, ka amatpersona nav izvērtējusi iesniegtos paskaidrojumus, iestāde paskaidro, ka saskaņā ar Latvijas APK

244.pantā noteikto, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem

visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Iestāde norāda norāda, ka izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā Nr.7-l/20- 7955 esošos pierādījumus (tai skaitā arī 2020.gada 25.jūnijā

iesniedzējas reģistrēto paskaidrojumu Nr.7-7/6376), netika konstatēts fakts, ka Iesniedzējai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā pastāvēja tādi

tiesiski nozīmīgi apstākļi, uz kuru pamata iesniedzēja saskaņā ar Noteikumu piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem būtu atbrīvojama no

tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā. Kā arī lietā nav konstatēti īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu par pamatu

iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Šādos apstākļos, atbrīvojot iesniedzēju no administratīvās atbildības, neveidotos vienlīdzīga,

tiesiska un judikatūrai atbilstoša administratīvo sodu piemērošanas prakse.

Iestāde vērš uzmanību uz apstākli, ka demokrātiskā valstī pilsoņiem ir paredzētas ne tikai subjektīvas “tiesības”, bet arī “pienākumi”, kas izriet no

Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajiem cilvēktiesību pamatprincipiem. No Latvijas Republikas Satversmes 90.panta izriet, ka privātpersonai ir

jāzina, kādas tiesiskas sekas rodas, radīsies vai var rasties no noteiktiem juridiskiem faktiem vai noteiktas rīcības (darbības vai bezdarbības), lai viņa

varētu izdarīt apzinātu izvēli un vajadzības gadījumā pielāgot savu rīcību. Attiecīgi minētais pants rada privātpersonai tiesības zināt gan savas tiesības, gan

savus pienākumus, gan arī, vispārināti raugoties, jebkuras šīs personas intereses skarošas tiesiskās attiecības reālās vai potenciālās tiesiskās sekas.

Iestāde norāda, ka, lai konstatētu, vai samērīguma princips ir ievērots, jāpastāv sekojošiem kritērijiem: izraudzītie līdzekļi ir noteikti ar

likumu/normatīvo aktu un tiem ir leģitīms mērķis, jānoskaidro, vai piemērojamais līdzeklis atbilst samērīguma principam, kas fokusējas uz indivīda un

sabiedrība interešu savstarpēju samērošanu.

Iestāde norāda, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums, iestādei uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Saistošos noteikumus.

Iesniedzējas nezināšana par Noteikumos ietverto tiesisko regulējumu neatbrīvo iesniedzēju no atbildības par veiktajiem pārkāpumiem, turklāt informācija

par esošo caurlaižu kārtību iebraukšanai Jūrmalā ir publiski pieejama arī domes oficiālā tīmekļa vietnē www.jurmala.lv, kā arī iebraucot Jūrmalā ir

izvietotas informatīvās ceļa zīmes par Saistošo noteikumu piemērošanu.

Iestāde norāda, ka uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi

netiktu pieļauti. Fakts, ka persona, kas saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar

kalpot par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu.

Iestāde lūdz tiesu, atstāt negrozītu Pašvaldības policijas 2020.gada 27.jūlija lēmumu Nr.7-12/543 un iesniedzējas sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Nolēmums tiek sastādīts un lieta izskatīta atbilstoši Latvijas APK normām, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu

2.punktu, kas nosaka, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek arī pabeigtas kodeksā

noteiktajā kārtībā. Latvijas APK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā

vai izpilde).

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantā noteikto, tiesa iesniedzējas sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā

,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa 2020.gada 27.jūlija lēmumu Nr.7-12/543,

pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības motivāciju, iestādes argumentus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus. Savukārt šo noteikumu 49.punktā noteikts, ka

par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro. Savukārt atbilstoši

noteikumu 23.punktam caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz konkrētam

transportlīdzeklim.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmajai daļai spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas

APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas

un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Konkrētajā lietā, lai iestātos Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”49.punktā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis bija iebraucis

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, pārkāpjot 5.punktā noteikto.

Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis Volvo S60 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bija braucis

protokolā norādītajā vietā un laikā.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka iesniedzēja nebija izņēmusi Jūrmalas pašvaldībā attiecīgo caurlaidi - pārkāpuma datums: 24.05.2020.

Lietā ir strīds par to, vai transportlīdzekļa Volvo S60 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniece ir saucama pie administratīvās

atbildības un sodāma pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punkta.

Tiesa uzskata par nepamatotu iesniedzējas sūdzībā norādīto argumentu, ka iestādei par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr.7-1/20-7955

uzsākšanu jau bija zināms par 7.06.2020., izdarītajām līdzīgām darbībām, saskaņā ar Latvijas APK 35.panta nosacījumiem sods bija jāpiemēro par

smagāko pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 35.panta pirmo daļu, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods

tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. No minētās likuma normas nepārprotami secināms, ka katra iebraukšana īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā bez attiecīgās caurlaides ir atzīstama par atsevišķu administratīvo pārkāpumu.

Tiesa uzsver, ka konkrētajā gadījumā, neskatoties uz administratīvo pārkāpumu līdzīgo raksturu, iesniedzēja tiek saukta pie administratīvās

atbildības par vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas izdarīti dažādos laikos un tie nav uzskatāmi par vienu pārkāpumu, kā arī nerada pamatu

iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības par kādu no izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Iesniedzējai informācija par esošo caurlaižu kārtību iebraukšanai Jūrmalā bija publiski pieejama Jūrmalas domes oficiālā tīmekļa vietnē

www.jurmala.lv, kā arī iebraucot Jūrmalā izvietotajās informatīvajās ceļa zīmēs par Saistošo noteikumu piemērošanu, tajā skaitā par vienreizējās

iebraukšanas caurlaides derīguma termiņu.

Ņemot vērā to, ka caurlaide tiek izsniegta konkrētam transportlīdzeklim, caurlaižu režīmu kontrolējošajām institūcijām ir iespējams pārbaudīt, vai

noteiktā laikā konkrētam transportlīdzeklim ir iegādāta caurlaide. No sūdzībā minētā tiesa izdara secinājumu, ka iesniedzēja neapstrīd faktu, ka

23.05.2020. pēc caurlaides saņemšanas viņa izbrauca no Jūrmalas īpašā režīma (maksas) zonas.

Līdz ar to secināms, ka iesniedzējas transportlīdzeklim netika izsniegta caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

24.05.2020., kas bija nepieciešama atpakaļceļā uz Rīgu, šķērsojot Dubultu dzelzceļa satiksmes mezglu.

Tiesai nav pamata apšaubīt iestādes izdarīto secinājumu, ka iesniedzēja transportlīdzeklis administratīvo pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un

vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

No lietas materiāliem redzams, ka ar 2020.gada 27.maijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka K.Platnieka lēmumu Nr.7-

1/20-7955 uzsākta administratīvā lietvedība par 2020.gada 24.maija izdarīto pārkāpumu, līdz ar to iesniedzēja sūdzībā norādītais, ka iestāde nav

uzsākusi administratīvo lietvedību Latvijas APK 238.1 norādītajā trīs dienu termiņā, uzskata par nepamatotu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir

objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Ar

visiem lietas materiāliem tiek pierādīts, ka iesniedzēja ir pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešās daļas noteikumiem, tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tādēļ pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu neveic.

Tiesa pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot lietā esošos

pierādījumus, atzīst, ka iestādes 2020.gada 27.jūlija lēmumā Nr.7-12/543 izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem,

pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Lēmumā analizēti pierādījumi un

pārējie lietas materiāli.

Tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir norādījusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību, tāpat no iestādes lēmuma nepārprotami izriet, ka, lai

sasniegtu Latvijas APK 22.pantā definēto administratīvā soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiesību pārkāpējs un arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, kā arī apstākli, ka izskatāmajā lietā

Latvijas APK 21.panta normas nav piemērojamas, ko tiesa par pareizu.

Apstāklis, ka iesniedzējai ir cits viedoklis par lietas būtību nenozīmē, ka pārkāpums nav noticis vai kvalificēts nepareizi.

Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra

sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22.punktu) norādījumiem, kur Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos

nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma

detalizēti atrunāt jebkuras iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem

no tiesību viedokļa. Šāds viedoklis ir izteikts Senāta 2004.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-216/2004 8.punktā un 2005.gada 22.novembra

spriedumā lietā Nr. SKA-378/2005 12.punktā.

Pieņemot iesniedzējas sūdzību, ierosinot un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzējas Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz savu

tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Netiek pārkāpta arī iesniedzējas nevainības prezumpcija.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma, bet iestādes

2020.gada 27.jūlija lēmums Nr.7-2/543 ir likumīgs, tāpēc atstājams negrozīts.

Tiesa uz iesniedzējas lūgumu izvērtēt Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 24.1.apakšpunkta atbilstību

Satversmes 1. un 91.pantam, un neatbilstības gadījumā nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai norāda, ka pilsētas (rajona) tiesai ir tiesības, bet tai nav

pienākums izpildīt šādu lūgumu, un ka pirmās instances tiesas spriedums izskatāmajā lietā ir pārsūdzams. Savukārt pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā

stāšanās iesniedzējai ir tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 246.-250.pantu 289. 6pantu,

289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, Administratīvās atbildības

likuma 4.panta pirmo daļu, Pārejas noteikumu 2.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa 2020.gada 27.jūlija lēmumu Nr.7-12/543 (administratīvā pārkāpuma

protokols-lēmums Nr. ZZ Nr. 799202), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese: . D.Bērziņa