Court dismissed appeal against tax decision where land subdivision changed usage purposes legally.

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A421011309 A00132-12/5

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2012.gada 20.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Inga Juhņeviča,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums/” pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem,

atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvim K.M., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „/Nosaukums/’’ (turpmāk – pieteicēja) pieteikuma par Rīgas domes 2009.gada 9.novembra lēmuma Nr.1- 43/RD-09-3603-nd atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Ar Rīgas domes 2009.gada 9.novembra lēmumu Nr.1-43/RD-09-3603-nd (turpmāk

– Lēmums) atstāts negrozīts Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 27.augusta lēmums Nr.PIP-09-5074-ls/05-07/09-153790-AL „Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par zemi”. [1.1] Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2009.gada 13.februāra lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ SIA ,,/Nosaukums/” ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz 100/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kas sastāv no zemes vienības 166428 m2 un šūšanas darbnīcas, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, ar ēkas adresi /adrese/, pamatojoties uz 2008. gada 9.decembra nekustamā īpašuma pirkuma līgumu.

Pēc Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2009.gada 24.augusta vēstulē Nr.2-04.1.-LR/2426 „Par nekustamo īpašumu ar kadastra numuru /kadastra numurs/” sniegtās informācijas, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ sadalīta četrās zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ (39100 m2), ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ (70068 m2), ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ (39244 m2), ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ (18016 m2), un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2008.gada 28.novembrī ir reģistrēti izveidoti jauni nekustamie īpašumi: /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/. Par katru kadastra subjektu ierakstīti uz reģistrācijas brīdi esošie sadalāmā nekustamā īpašuma /adrese/ (mainīta adrese /adrese/) ar kadastra Nr./kadastra numurs/ īpašnieki: D.A., V.L. un SIA ,,/Nosaukums/”, un saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ 2009.gada 12. un 13.martā izdarītajiem ierakstiem Valsts zemes dienests aktualizējis Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmā datus par minētā nekustamā īpašuma kadastra subjektiem.

[1.2] Lēmumā ir atsauce uz Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 ,,Likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.495) 21.punktu, kurā norādīts, ka, piemērojot likuma 2.panta pirmo daļu, gadījumos, kad nekustamajam īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īpašnieks. Ja zemes gabalu sadala un sadalīšanu reģistrē tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, nekustamā īpašuma nodokli par atdalītajiem zemesgabaliem maksā persona, uz kuras vārda nesadalītais zemesgabals ir reģistrēts zemesgrāmatā.

[1.3] Lēmumā norādīts, ka 2009.gada 2.oktobra sūdzībā Nr.2 nav apstrīdēts nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins 2009.gadam par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, platība 39100 m2, un no šūšanas darbnīcas, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, kas SIA ,,/Nosaukums/” paziņots ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 9.marta maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam Nr.PIPN-09-155775-mp/09-153790-AL/05-16.

[1.4] Lēmumā ir atsauce uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punktu, 4.panta pirmo, ceturto daļu. Tāpat Lēmumā norādīts, ka Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā pēc stāvokļa uz 2009.gada l.janvāri ir paziņojusi zemes vienības

2.lappuse no 14 /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 70068 m2, kadastrālo vērtību Ls 1424175; Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 39244 m2, kadastrālo vērtību Ls 2682572; Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs/, platība 18016 m2, kadastrālo vērtību Ls 721746. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināts, ka nekustamā īpašuma nodoklis par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 70068 m2; Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 39244 m2; Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 18016 m2, par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim pamatoti aprēķināts 1,0 procenta apmērā no augstāk minētās kadastrālās vērtības.

[1.5] No Lēmuma izriet, ka bijušie zemes vienības /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, platība 166428 m2, kopīpašnieki minēto zemes vienību 2008.gadā ir sadalījuši un tās vietā izveidotas jaunas zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 70068 m2; Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 39244 m2; Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 18016 m2, un atlikušajai zemes vienībai ar platību 39100 m2 piešķirta adrese /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /. Pēc zemes kopīpašnieka 2008.gada 23.oktobra lūguma atdalītajām zemes vienībām Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde saskaņā ar augstāk minētajām tiesību normām ir noteikusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķus. Minēto zemes vienību zemes robežu un situācijas plāni 2008.gada 28.novembrī ir reģistrēti nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Papildus Lēmumā norādīts, ka Noteikumu Nr.495 60.1 punktā ir uzskaitīti arī gadījumi, kuros izņēmuma kārtā piemērojams pieauguma ierobežojums arī tad, ja tiesiskie apstākļi neatbilst likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktam. To starpā 60.1 3.2.apakšpunktā ir paredzēts piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu, ja zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas. Taču minētie Ministru kabineta noteikumi neparedz izņēmuma kārtā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu tādos gadījumos, kad zemes vienību ar vairākiem lietošanas mērķiem sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nenosaka visus tādus pašus nekustamā īpašuma lietošanas mērķus, kādi bija zemes vienībai pirms sadalīšanas.

[1.6] Lēmumā norādīts, ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2004.gada 8.decembra lēmumu Nr.DF-04-3573-ls ,,Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu” zemes vienībai /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, platība 166428 m2, ir noteikti astoņi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi; ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7078-ls/08-02 ,,Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem” zemes vienībai Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 39244 m2, noteikti pieci nekustamā īpašuma lietošanas mērķi; ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7111-Is/08-02 ,,Par 3.lappuse no 14 nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem” zemes vienībai Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 18016 m2, noteikti četri nekustamā īpašuma lietošanas mērķi; ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08- 7110-ls/08-02 ,,Par nekustamā. īpašuma lietošanas mērķiem” zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 70068 m2, noteikti divi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Līdz ar to nav pamatoti iesniedzējas argumenti, ka, lai gan uz atdalītajām zemes vienībām pieņemts jauns pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, šajā jaunajā lēmumā noteiktie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi pilnīgi sakrīt ar tiem lietošanas mērķiem, kas tika noteikti un apstiprināti ar pašvaldības 2004.gada lēmumu. Vēl papildus norādāms, ka nevienai no atdalītajām zemes vienībām nav noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas 09 ,,Sabiedriskas nozīmes objekti” kods 0910 „Pārējie sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve”, kāds tas bija arī zemes vienībai pirms tās sadalīšanas.

[2] 2009.gada 15.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „/Nosaukums/’’ pieteikums par Rīgas domes (turpmāk – atbildētāja) Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā pieteicēja izteikusi šādus apsvērumus.

[2.1] Saskaņā ar 2008.gada 5.decembra pirkuma līgumu un 2009.gada 13.februāra ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ pieteicēja ir iegādājusies nekustamā īpašuma – zemes gabala 166428 m2 platībā (un šūšanas darbnīcas) 100/1000 (turpmāk – Nekustamais īpašums) domājamās daļas. Proti, pieteicēja ir iegādājusies vienu nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā, ka zemesgrāmatā nav reģistrēta Nekustamā īpašuma sadale, proti, zemes vienības nav reģistrētas atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos kā atsevišķi īpašumi, pieteicēja nav varējusi zināt un tai nebija jāzina, ka ir veikta nekustamā īpašuma – zemes gabala 166428 kv.m. platībā /adrese/, sadale.

[2.2] Uz pieteicējai piederošā Nekustamā īpašuma – zemes gabala visā tā 166428 m2 platībā – atrodas trešajām personām piederošas ēkas un būves, tādējādi zemes gabals ir apgrūtināts ar zemes nomas piespiedu tiesiskajām attiecībām. Pieteicējai piederošā Nekustamā īpašuma zemes vienības lietošanas mērķis tiek noteikts atkarībā no trešajām personām piederošo būvju faktiskā lietošanas veida. Nemainoties būves faktiskajam lietošanas veidam, nemainīgam jāpaliek arī zemes vienības lietošanas mērķim. Ņemot vērā, ka būvju īpašnieki 2008.gadā nav mainījušies, līdz ar to nav apšaubāms, ka būvju, kas būvētas konkrētam lietošanas mērķim un kas nemainīgi pieder vienam un tam pašam tiesību subjektam, faktiskais lietošanas veids laika gaitā nav mainījies.

[2.3] Lai gan uz atdalītajām zemes vienībām ir pieņemts jauns pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, pieteicēja norāda, ka šajā jaunajā lēmumā noteiktie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi tika noteikti atbilstoši tiem lietošanas mērķiem, kas tika

4.lappuse no 14 noteikti un apstiprināti saskaņā ar pašvaldības 2004.gada lēmumu, jo būvju galvenais lietošanas veids ir palicis nemainīgs.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pieteicēja uzskata, ka neskatoties uz to, ka ir pieņemts jauns pašvaldības lēmums attiecībā uz zemes vienību lietošanas mērķiem, faktiski zemes vienību lietošanas mērķi nav mainījušies.

[2.4] Tā kā nekustamais īpašums ir aprobežots ar zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām un tā atrašanās vieta ir pilsētas teritorija, pieteicējas ieskatā likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts ir interpretējams kopsakarā ar likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu un minētā likuma pārejas noteikumu 7.punktu, kas nosaka nomas maksas ierobežojuma pieaugumu ne vairāk kā par 25 procentiem 2008., 2009.un 2010.gadā konkrētas kategorijas nomniekiem tiesības uz īpašumu. Analizējot pēc teleoloģiskās interpretācijas metodes likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu, secināms, ka minētajā tiesību normā ietvertā frāze – ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, ir tulkojama plašāk, proti, ir jāvērtē, vai nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav mainīts pēc būtības. Pieteicēja uzskata, ka būtiska ir tikai tāda nekustamā īpašuma lietošanas tiesību mērķa maiņa, kad viens nekustamā īpašuma lietošanas mērķis tiek aizstāts ar citu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

[3] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka bijušie Nekustamā īpašuma kopīpašnieki minēto zemes vienību 2008.gadā ir sadalījuši un tās vietā izveidotas jaunas zemes vienības.

Atbildētājs secinājis, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja, bet lietā ir strīds par to, vai nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam ir piemērojams likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļa pieauguma ierobežojums.

Pēc Rīgas domes ieskatiem nav pamatota pieteicējas norādītā motivācija, ka viņai nav finansiālu iespēju ilgstoši maksāt prettiesiski aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli, nepiemērojot likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu. Pieteicējai, iegādājoties zemes vienību, bija jāapzinās nekustamā īpašuma vērtība un ar to saistītās nastas, cita starpā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem apsvērumiem. Papildus paskaidroja, ka konkrētajā gadījumā ir piespiedu noma. Par konkrēto gadu nodokļa maksājums piespiedu nomas gadījumā netika kompensēts. Nodokļa atlaide ir mehānisms kā piespiedu nomas attiecībās saņemt patiesu atlīdzību, jo citādi nodoklis ir lielāks kā likumā noteiktā atlīdzība par zemi.

[5] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja Lēmumā un paskaidrojumā minētos argumentus.

5.lappuse no 14 Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un tiesas sēdē procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus.

[7.1] Ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2004.gada 8.decembra lēmumu Nr.DF- 04-3573-ls ,,Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu” zemes vienībai /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, platība 166428 m2, noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi:

- piekrītošai zemes platībai 6954 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objekti”, kods 1106 ,,Transportlīdzekļu garāžu apbūve”; - piekrītošai zemes platībai 4921 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 ,,Rūpniecības objekti”, kods 1002 ,,Noliktavu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 31196 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 ,,Rūpniecības objekti”, kods 1001 ,,Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 6078 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 ,,Satiksmes infrastruktūras objekti”, kods 1102 ,,Zeme zem ceļiem, kas ir personu īpašumā un kuriem nav koplietošanas izmantošanas statusa”;

- piekrītošai zemes platībai 429 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 06 ”Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve”, kods 0601 ,,Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 1000 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 ,,Daudzdzīvokļu māju apbūve”, kods 0701 ,,Vienstāvu un divstāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve”; piekrītošai zemes platībai 29541 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 08 ,,Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve”, kods 0801 ,,Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 86309 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 09 ,,Sabiedriskas nozīmes objekti”, kods 0910 ,,Pārējie sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve” (lietas 32. – 35.lapa).

[7.2] 2008.gada 5.novembrī SIA „Metrum” veica nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/ ietilpstošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ sadali, sadalot zemes vienības četrās zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/ (lietas 94.lapa).

[7.3] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7078-ls/08-02 ,,Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem”, zemes vienībai Rīgā, Bez adreses (vēlāk piešķirta Rīgā, /adrese/), kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 39244 m2, noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi:

6.lappuse no 14

- piekrītošai zemes platībai 429 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 06 „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”, kods 0601 „Individuālo dzīvojamo māju apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 22606 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 08 ,,Komercdarbības objektu apbūves zeme”, kods 0801 ,,Komercdarbības objektu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 6649 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 ,,Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1001 ,,Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 5700 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 ,,Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1002 ,,Noliktavu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 3860 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme”, kods 1104 „Transporta līdzekļu garāžu apbūve” (lietas 74. - 77.lapa).

[7.4] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7111-ls/08-02 ,,Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem”, zemes vienībai Rīgā, Bez adreses (vēlāk piešķirta Rīgā, /adrese/), kadastra apzīmējums /kadastra numurs/, platība 18016 m2, noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi:

- piekrītošai zemes platībai 668 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 ,,Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1001 ,,Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 12210 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 ,,Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme”, kods 1104 „Transporta līdzekļu garāžu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 4835 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0701 „Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 303 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 06 „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”, kods 0601 „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (lietas 78. - 80.lapa).

[7.5] Ar Rīgas domes Pašvaldības Ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7110-ls/08-02 ,,Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem”, zemes vienībai Rīgā, Bez adreses (vēlāk piešķirta /adrese/), kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 70068 m2, noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi:

- piekrītošai zemes platībai 65495 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 ,,Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1001 ,,Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 4573 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1002 ,,Noliktavu apbūve” (lietas 81. - 84.lapa).

[7.6] 2008.gada 28.novembrī Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālajā nodaļā ir reģistrēta nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /kadastra numurs/, platība 166428 kv.m., sadale, sadalot minēto nekustamo īpašumu sekojošās zemes vienībās: /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 39100 kv.m.; /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 70068 kv.m.; /adrese/, kadastra apzīmējums 7.lappuse no 14 /kadastra apzīmējums/, platība 39244 kv.m.; /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs/, platība 18016 kv.m (lietas 94.lapa).

[7.7] Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2009.gada 13.februāra lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ SIA ,,/Nosaukums/” ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz 100/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kas sastāv no zemes vienības 166428 m2 un šūšanas darbnīcas, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, ar ēkas adresi /adrese/, pamatojoties uz 2008. gada 5.decembra nekustamā īpašuma pirkuma līgumu (lietas 36.-39.lapa).

[7.8] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 9.marta maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam Nr.PIPN-09-155775-mp/09-153790- AL/05-16 SIA ,,/Nosaukums/” paziņots nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim, piemērojot 25 procentu ierobežojumu, summā Ls 282,97, un par 100/1000 domājamām daļām no šūšanas darbnīcas /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, 1,0 procentu apmērā no kadastrālās vērtības summā Ls 11,67 (lietas 69.lapa).

[7.9] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 27.augusta lēmumu Nr.PIP-09-5074-ls/05-07/09-153790-AL ,,Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par zemi” (lietas 65.-67.lapa) nolemts:

1) aprēķināt SIA „/Nosaukums/” par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 70068 m2, nekustamā īpašuma nodokli par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim Ls 1186,80 ar samaksas termiņiem: Ls 118,68 līdz 2009.gada 16.novembrim; Ls 356,04 līdz 2010.gada 31.martam; Ls 356,04 līdz 2010.gada 17.maijam, Ls 356,04 līdz 2010.gada 16.augustam. 2) aprēķināt SIA „/Nosaukums/” par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 39244 m2, nekustamā īpašuma nodokli par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim Ls 2235,47 ar samaksas termiņiem: Ls 223,55 līdz 2009.gada 16.novembrim; Ls 670,64 līdz 2010.gada 31.martam; Ls 670,64 līdz 2010.gada 17.maijam; Ls 670,64 līdz 2010.gada 16.augustam. 3) aprēķināt SIA ,,/Nosaukums/” par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 18016 m2, nekustamā īpašuma nodokli par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim Ls 601,47 ar samaksas termiņiem: Ls 60,15 līdz 2009.gada 16.novembrim; Ls 180,44 līdz 2010.gada 31.martam; Ls 180,44 līdz 2010.gada 17.maijam; Ls 180,44 līdz 2010.gada 16.augustam.

[7.10] Ar Lēmumu atstāts negrozīts Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 27.augusta lēmums Nr.PIP-09-5074-ls/05-07/09-153790-AL „Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par zemi”.

8.lappuse no 14 [8] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (stājās spēkā no 1998.gada 1.janvāra) 2.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums.

Šī panta otrajā daļā noteikts, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un būves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

Tātad no minētā izriet, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

[9] Lietā nav strīda, ka pieteicēja ir Nekustamā īpašuma īpašniece un nodokļu maksātāja. Tāpat nav strīda, ka no nekustamā īpašuma /adrese/, izveidota jauna zemes vienība, proti, zemes gabals ir sadalīts un šī sadale reģistrēta NĪVKR.

Pieteicējai aprēķināts NĪN 2009.gadam par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs/, platība 70068 m2, par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 39244 m2, par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums /, platība 18016 m2. Līdz ar to lietā ir strīds, vai, aprēķinot pieteicējai NĪN par 100/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, /adrese/ un /adrese/, piemērojams likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta normā paredzētais NĪN pieauguma ierobežojums (ne vairāk kā 25 %, salīdzinot ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru) par laika periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim.

[10] Noteikumu Nr.495 21.punktā noteikts, ka, piemērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmo daļu, gadījumos, kad nekustamajam īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īpašnieks. Ja zemes gabalu sadala un sadalīšanu reģistrē tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā (turpmāk – NĪVKR), nekustamā īpašuma nodokli par atdalītajiem zemesgabaliem maksā persona, uz kuras vārda nesadalītais zemesgabals ir reģistrēts zemesgrāmatā.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka zemesgrāmatā nav reģistrēta Nekustamā īpašuma sadale un zemes vienības nav reģistrētas atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos kā atsevišķi īpašumi. Tādējādi pieteicējai kā NĪN maksātājai ir saistoši Noteikumu Nr.495 21.punkta nosacījumi. Līdz ar to, tā kā uz pieteicējas vārda zemesgrāmatā reģistrēts nesadalītais zemes gabals, pamatojoties uz Noteikumu Nr.495 21.punktu, pieteicējai ir pienākums maksāt NĪN par atdalītajiem zemes gabaliem. Tiesas ieskatā tas, ka pieteicēja nav zinājusi par nekustamā īpašuma sadali atsevišķās zemes vienībās, nemaina šī fakta esamību.

[11] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22. punkta pirmais teikums, par kura piemērošanas tiesiskumu ir strīds, noteic, ka pēc nekustamā īpašuma 9.lappuse no 14 kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

Likuma Pārejas noteikumu 22.punkts likumā iekļauts ar 2007.gada 8.novembra likumu. Kā norādīts likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” anotācijā (9.Saeimas likumprojekts Nr.466/Lp9, apskatīts www.saeima.lv), normas būtība ir ieviest pārejas periodu Valsts zemes dienesta 2007.gadā aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu. Likumprojekts paredzēja, ka ar 2008.gadu nodokļa likme būs 1,0 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa apmērs 2008., 2009. un 2010.gadā pie nemainīga nekustamā īpašuma lietošanas mērķa nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto par vairāk kā 25 procentiem. 22.punkta pamatā ir Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums „Priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga palielināšanu iedzīvotājiem” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija protokollēmumu Nr.50 (protokols Nr.37)). Ziņojumā norādīts, ka, neizdarot grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” pēc nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizācijas, 2008.gadā būtiski pieaugs nodokļa slogs. Tas novēršams gan ar samazinātām likmēm, gan ar nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25 procentu apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam (2007.) taksācijas gadam aprēķināto, ja nav mainījies ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamais objekts.

Pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanas priekšnoteikumi ir divi: 1) ir aktualizēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība; 2) nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Pazīme „iepriekšējā taksācijas gadā veiktā nodokļu aprēķina esamība” neatrodas normas tiesiskā sastāva (priekšnoteikumu) daļā, bet tiesisko seku daļā. Tā noteic, no kā aprēķināms 25 procentu ierobežojums” (skat. Senāta 2011.gada 10.februāra sprieduma lietā Nr.SKA – 50/2011 9., 10.punktu).

Noteikumu Nr.495 60.1 1.apakšpunktā norādīts, ka, piemērojot likuma pārejas noteikumu 22.punktu, nekustamā īpašuma lietošanas mērķis uzskatāms par nemainītu, ja Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” noteiktajā kārtībā pašvaldība nav mainījusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai lietošanas mērķis mainīts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, uz administratīvo aktu, kurš atceļ iepriekš pieņemto prettiesisko lēmumu, vai uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pantu.

Noteikumu Nr.495 60.1 punktā ir uzskaitīti arī gadījumi, kuros izņēmuma kārtā piemērojams pieauguma ierobežojums arī tad, ja tiesiskie apstākļi neatbilst likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktam. To starpā 60.1 3.2.apakšpunktā ir paredzēts piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu, ja zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu

10.lappuse no 14 pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas. Minētie Ministru kabineta noteikumi neparedz izņēmuma kārtā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu tādos gadījumos, kad, sadalot zemes vienību ar vairākiem lietošanas mērķiem, sadala vairākās zemes vienībās, bet atdalītajām zemes vienībām nosaka atšķirīgus nekustamā īpašuma lietošanas mērķus. Tātad iestādei nav tiesību piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu citos gadījumos, kas nav uzskaitīti likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā un Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 ,,Likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”” 60.1 punktā.

[12] Pieteicēja uzskata, ka konkrētajos faktiskajos apstākļos no 2008.gada 9.decembra viņas īpašumā esošajiem trim zemesgabaliem NĪN apmērs no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim nedrīkst pārsniegt 25 % no sākotnējam Nekustamajam īpašumam aprēķinātā NĪN iepriekšējā – 2008.gadā.

Tiesa no Lēmuma satura secina, ka ar šo Lēmumu Rīgas dome nodokļa pieauguma ierobežojumu ir atteikusies piemērot zemes vienībai /adrese/, /adrese/ un /adrese/ par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.decembrim. Lēmumā norādīts, ka pieteicējas gadījumā nav piemērojamas likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta un Noteikumu Nr.495 60.1 punkta normas, jo sākotnējā Nekustamā īpašuma sadalīšanas rezultātā 2008.gadā izveidotas jaunas zemes vienības, kam ir mainīti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Tādēļ NĪN pieteicējai aprēķināts 1 % apmērā no katra zemesgabala kadastrālās vērtības. Līdz ar to konkrētajā gadījumā ir noskaidrojams, vai Nekustamā īpašuma sadales rezultātā ir mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

[13] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 6.panta pirmajai daļai nekustamais īpašums šā likuma izpratnē ir nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve), kas saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” normām atbilst pastāvīga nodalījuma prasībām (..).

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 20.panta 1.punkts noteic, ka par jaunu nekustamā īpašuma objektu nosaka sadalīšanas rezultātā no reģistrēta nekustamā īpašuma objekta atdalītu jaunu nekustamā īpašuma objektu. Šā likuma 33.pants paredz, ka nekustamo īpašumu cita starpā veido, sadalot reģistrētu nekustamo īpašumu vairākos nekustamajos īpašumos (2.punkts), bet likuma 61. – 63.pants noteic, ka katram kadastra objektam piešķir viennozīmīgu un nemainīgu identifikatoru – kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu (kadastra numuru piešķir nekustamajam īpašumam, kadastra apzīmējumu – zemes vienībai, būvei, telpu grupai un zemes vienības daļai).

Attiecīgi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.496), kas izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta trešo daļu, noteic, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana vai zemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko 11.lappuse no 14 kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībai, zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves izmantošanai (noteikumu 2.punkts). Atbilstoši šo noteikumu 4.punktam zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka vienu vai vairākus lietošanas mērķus. Lietošanas mērķim nosaka piekrītošo zemes platību, bet 5.punkts paredz, ka, nosakot vai mainot lietošanas mērķi, nosaka vai maina lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību.

Noteikumu Nr.496 16.1.punkts paredz, ka lietošanas mērķi nosaka, ja tiek izveidota jauna zemes vienība vai zemes vienības daļa, bet 17.2.punkts – ka lietošanas mērķa maiņu ierosina zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem, ja no tās atdala jaunu zemes vienību.

Pēc Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2009.gada 24.augusta vēstulē Nr.2-04.1.-LR/2426 „Par nekustamo īpašumu ar kadastra numuru /kadastra numurs/” sniegtās informācijas, nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, ietilpstošā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ sadalīta četrās zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums / (39100 m2), ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ (70068 m2), ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ (39244 m2), ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ (18016 m2), un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2008.gada 28.novembrī ir reģistrēti izveidoti jauni nekustamie īpašumi: /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/ (lietas 94.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2004.gada 8.decembra lēmumu Nr.DF-04-3573-ls ,,Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu” zemes vienībai /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, platība 166428 m2, tika noteikti 8 nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (lietas 32. - 35.lapa).

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde ar 2008.gada 21.novembra lēmumiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem zemes vienībām Rīgā, /adrese/, /adrese/, /adrese/ noteica nekustamā īpašuma lietošanas mērķus (lietas 74. – 89.lapa), kā to paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts (norma noteic, ka kadastra informācijas sistēmā reģistrētai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību). Tā zemes vienībai Rīgā, /adrese/, tika noteikti pieci nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, zemes vienībai Rīgā, /adrese/ – četri, zemes vienībai /adrese/ – divi.

[14] Noteikumu Nr.495 60.1 punkta 3.2 apakšpunktā ir paredzēts piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu, ja zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka nodokļa apmēra pieaugums ierobežojams gadījumā, ja sākotnējās un atdalīto zemes vienību lietošanas mērķi neatšķiras. 12.lappuse no 14 Kā tika noskaidrots augstāk, 2004.gadā Nekustamajam īpašumam tika noteikti 8 nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, savukārt 2008.gadā katrai zemes vienībai atsevišķi tika noteikts šaurāks skaits zemes lietošanas mērķu, tajā pat laikā trīs zemes lietošanas mērķi tika izveidoti no jauna. Tiesa nepiekrīt pieteicējas apsvērumam, ka konkrētajā gadījumā nekustamā īpašuma mērķi nav mainīti pēc būtības. Mainot iepriekš noteiktajiem zemes lietošanas mērķiem piekrītošās platības, kā arī izslēdzot noteiktus lietošanas mērķus un nosakot jaunus, pieteicējai ir tiesības pilnībā zemes gabalus izmantot citām vajadzībām nekā iepriekš, t.sk., izslēgtie lietošanas mērķi neierobežo zemes gabalu izmantošanu tikai atlikušajiem lietošanas mērķiem. Kā ir apstiprinājis Valsts zemes dienests 2012.gada 14.jūnija vēstulē Nr. 2-05/2639 minētās darbības ir ietekmējušas arī zemes vienības kadastrālās vērtības aprēķinu.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Nekustamā īpašuma un jauno zemes vienību lietošanas mērķi atšķiras, līdz ar to nodokļu administrācijai nav tiesiska pamata piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu citos gadījumos, kas nav minēti likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā un Noteikumu Nr.495 60.1 punktā.

Tiesa nesaskata minēto tiesību normu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei pieteicējas norādītajā aspektā. Tas, vai piespiedu nomas gadījumā normatīvie akti paredz atbilstošu atlīdzību ir likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” normu, kas nosaka piespiedu nomas un atlīdzības par to, atbilstības Latvijas Republikas Satversmei jautājums, taču šo normu piemērošana nav šīs lietas jautājums.

Tādējādi Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai. Līdz ar to pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt SIA „/Nosaukums/’’ pieteikumu par Rīgas domes 2009.gada 9.novembra lēmuma Nr.1-43/RD-09-3603-nd atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

13.lappuse no 14 Tiesnese (paraksts)) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_______________________I.Juhņeviča Rīgā 2012.gada 20.septembrī NORAKSTS PA Administratīvās Rīgā 2011.gada 1.decembrī

14.lappuse no 14