Court dismissed defendant's absence and allowed landlord's claim for debt and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for debt collection. The defendant, a tenant, owed management fees for apartment maintenance and utilities from January 2012 to July 2017 but did not respond to the lawsuit or attend the hearing. The court ruled in favor of the property management company, ordering payment of the principal debt, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56.2 panta (21) daļa; Civilprocesa likuma 193., 195., 204. panti: When a defendant fails to appear after proper service, the court may proceed ex parte and award the plaintiff's claim if supported by evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C29474017
Lietas arhīva Nr.C-1446/20, 2018.gads
ECLI:LV:RLPT:2018:0206.C29474017.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 6.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Lūciņa-Linka
ar tiesas sēdes sekretāri S.Olehno
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 28.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas galveno parādu EUR 5533,01 un likumiskos nokavējuma procentus EUR 245,88, kopā EUR 5778,89,
tiesas izdevumus, kā arī atzīt tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas. Prasība pamatota uz
Civillikuma 1071., 1651., 1652., 1716.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma
10.pantu.
Prasībā norādīts, ka dzīvojamo māju /adrese/, pārvalda un apsaimnieko prasītāja. Saskaņā ar informatīvo izziņu no Valsts vienotās datorizētās
zemesgrāmatas 2007.gada 5.aprīlī atbildētājai, pamatojoties uz 29.03.2007. pirkuma līgumu nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu
/adrese/.
Starp pārvaldnieku un atbildētāju nav noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Pamatojoties uz Civillikuma 1071.panta
un Dzīvokļu īpašuma 10.panta noteikumiem atbildētājai ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no 2012.gada 1.janvāra
un aprēķināts par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.jūlijam.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi.
Prasītājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem, lūdza apmierināt.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem nav ziņojusi.
Atbildētājai /pers. A/ Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās daļas 1.punkta noteiktajā kārtībā - Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada
13.novembra regulā (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ Padomes
regulu (EK) Nr.1348/2000 (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā – nosūtīta tiesas sēdes pavēste uz atbildētājas dzīvesvietas adresi /vieta/. 2015.gada
13.novembrī tiesā saņemts apstiprinājums par tiesas dokumentu neizsniegšanu, norādot, ka adresāts nav sastopams
Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.2 panta (21) daļas noteikumiem, atbildētāja par tiesas sēdi informēta atbilstoši
Civilprocesa likuma 59.panta noteikumiem, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā laidienā Nr.244 “Latvijas Vēstnesis” 2017.gada 8.decembrī.
Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, atbilstoši Civilprocesa
likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez lietas atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet
atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā
kārtībā.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Prasītājas pārvaldīšanā saskaņā ar Rīgas domes 07.06.2011. lēmumu Nr. 3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu
un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” un 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī
(lietas 10.-17.lapa) atrodas dzīvojamā māja /adrese/.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai.
No lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ noraksta izriet, ka uz 2007.gada 29.marta pirkuma līguma pamata,
reģistrētas /pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/ (lietas 9.lapa).
Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju.
Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu guļošas nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes
kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
Dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā izriet no Dzīvokļa
īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta pirmās un trešās daļas noteikumiem.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem.
No prasītājas iesniegtā parāda aprēķina konstatējams, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem
komunālajiem pakalpojumiem sācis izveidoties kopš 2012.gada janvāra, atbildētāja par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinājusies daļēji, līdz ar to
parāds uz 2017.gada jūliju aprēķināts EUR 5533,01 apmērā (lietas 19., 21.lapa).
Lietas materiāliem pievienots atbildētājai izrakstītais 2017.gada 17.jūlija rēķins Nr.11104040/07801 par kopējo summu EUR 6068,39 (lietas
18.lapa).
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt Civillikuma
1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad,
ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,
ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2016.gada 2.aprīļa līdz 2017.gada 20.jūlijam EUR 245,88 apmērā (lietas 20.,
21.lapa), ko tiesa atzīst par pamatotu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma
96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un
dzīvē gūtiem novērojumiem.
Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Atbildētāja nav
apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus un parāda apmēru, nav iesniegusi pierādījumus, ka saistības būtu izpildītas.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
no atbildētājas 6 % gadā no nesamaksātā pamatparāda.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Prasītāja iesniedzot tiesā prasību ir samaksājusi valsts nodevu EUR 465,90 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kā arī par
sludinājuma izgatavošanu EUR 1,71 apmērā, izdevumi par sludinājuma ievietošanu EUR 14,23.
No lietas Uzziņas lapas izriet, ka faktiskais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs par tiesas paziņojumu nosūtīšanu lietā ir EUR 0,54,
tādējādi prasītājai ir atlīdzināmi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā (lietas 3.lapa).
Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi
EUR 482,38 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un
mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad
spriedums izpildāms nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204. pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, pamatparādu
EUR 5533,01, likumiskos nokavējuma procentus EUR 245,88 un tiesas izdevumus EUR 482,38, kopā EUR 6261,27 (seši tūkstoši divi simti
sešdesmit viens euro un 27 centi).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus
procentus no simta) gadā no pamatparāda summas (EUR 5533,01) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Samaksa veicama kādā no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, norēķinu kontiem:
LV83PARX0013044380019, AS Citadele banka;
LV57NDEA0000083069550, AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil;
LV63RIKO0002013197596, AS DnB banka;
LV65UNLA0050017186820, AS SEB banka;
LV98HABA0551030734837 AS Swedbank.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāja /pers. A/ spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.
Pilna tiesas sprieduma sastādīšanas datums noteikts 2018.gada 20.februārī.
Tiesnese I.Lūciņa-Linka