Court convicts defendant of theft by confession and waives evidence examination under CPL 499.1

Lietas arhīva Nr. K77-3546-23/111

ECLI:LV:RPT:2023:1222.19730562623.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 22.decembrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese Edīte Turkopule,

piedaloties prokuroram Andrim Litenbokam,

aizstāvim Tomam Bordānam,

atklātā tiesas sēdē paātrinātā procesa kārtībā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā, šādos apstākļos:

2023.gada 4.decembrī ap plkst. 17.05 /pers. A/, atrodoties /Nosaukums/ veikalā /veikala nosaukums/ /adrese/, mantkārīgu motīvu vadīts,

nolēma izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu un uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, /pers. A/ no veikala preču plaukta paņēma divas 0,2 litru

tilpuma pudeles ar tajā esošu degvīnu “Vodka” 2,59 euro vērtībā, kopējā vērtība 5,18 euro, pēc kā pudeles paslēpa savas virsjakas piedurknēs un,

nesamaksājot par precēm veikala kasē, aizgāja no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas.

Tādējādi /pers. A/ slepeni nolaupīja /Nosaukums/piederošo kustamo mantu 5,18 euro vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Iztiesāšanas laikā apsūdzētais savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas

atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

procesuālā būtība un sekas.

[2.1] Prokurors un aizstāvis uzturēja apsūdzētā lūgumu – neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka ir konstatējami visi Kriminālprocesa

likuma 499.pantā minētie priekšnoteikumi lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.

[2.2] Tiesa, izskaidrojusi procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 499.pantam, nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē

uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas; pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes

neizdarīšanai, turklāt tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajā un uzturētajā apsūdzībā.

[2.3] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi, un viņa vainīgums inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts pilnībā, līdz ar to

/pers. A/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[2.4] Ievērojot pieņemto lēmumu – neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, tiesa atzīst, ka pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav

nepieciešams (Kriminālprocesa likuma 527.panta trešā daļa).

[3] Krimināllikuma 46.panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību.

Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikts, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

[3.1] No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka apsūdzētais ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir vērsies pret īpašumu, apdraudot

cietušās /Nosaukums/ mantiskās intereses, prettiesiski iegūstot īpašumā svešu mantu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu klasificējams kā

tīšs mazāk smags noziegums pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā ir vērsts pret īpašumu un apdraud mantas

īpašnieka valdījuma un lietojuma tiesības, tiesības brīvi rīkoties ar mantu, vienlaikus konstatējams, ka nozagtās preces atgūtas bez bojājumiem, tādējādi

konkrētajā gadījumā cietusī kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu lietā nav pieteikusi.

[3.2] Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošus datus noskaidroti šādi apstākļi.

[3.2.1] /pers. A/ dzimis /dzimšanas datums/; faktiskā dzīvesvietas adrese pirms apcietinājuma /adrese A/, deklarētā dzīvesvietas adrese /adrese B/;

strādā neoficiālu darbu; šķīries; apgādībā esošu personu nav; atkarību nav, atsevišķos gadījumos lieto alkoholu.

Papildus, atbildot uz procesa dalībnieku jautājumiem saistībā ar veselības stāvokli, apsūdzētais norādīja, ka šobrīd ir izteiktas sāpes kājā – potītē –,

jo oktobra vidū to salauza, šobrīd apsūdzētais turpina ārstēties pie cietuma ķirurga, apmēram, mēnesi kāju nav ieteicams noslogot, bet pārvietoties var,

apsūdzētais lieto pretsāpju medikamentus, kurus izsniedz cietuma medicīnas daļa, kā arī apsūdzētajam ir problēmas ar aizkuņģa dziedzeri, kam ir

nepieciešamas speciālas zāles.

Sniedzot paskaidrojumu par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas motīviem, apsūdzētais norādīja, ka viņam bija slikta dūša, tādēļ bija

nepieciešama konkrētā prece, bet līdzekļu, lai to iegādātos, nebija. Apsūdzētais izdarīto nožēlo. Papildus savas vainas atzīšanai un izdarītā nožēlai, pie

soda noteikšanas, apsūdzētais lūdza ņemt vērā, ka ir gatavs izciest neizciestās sabiedriskā darba stundas. Tā kā viņš vēlas būt ekonomiski aktīvs, tad par

izdarīto noziegumu lūdza noteikt sodu – sabiedriskais darbs.

[3.2.2] Papildus, iepazīstoties ar lietā un Tiesu informācijas sistēmā esošajām ziņām par apsūdzētā sodāmībām, kas raksturo /pers. A/ tiesisko

statusu, tiesnese konstatē, ka apsūdzētais uz lietas izskatīšanas brīdi ir vairākkārtīgi sodīts, kuros faktiski dominē mantiska rakstura noziegumi. Pēdējo

reizi /pers. A/ sodīts ar Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores 2023.gada 13.jūlija prokurora priekšrakstu par sodu lietā Nr. 10910166723 pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, nosakot sabiedrisko darbu uz 100 stundām. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2023.gada 31.jūlijā.

Sabiedriskā darba izciešana nav uzsākta.

[3.2.3] Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneša 2023.gada 12.decembra lēmumu, daļēji saskaitot piespriestos sodus pēc Rīgas Ziemeļu prokuratūras

2023.gada 2.februāra prokurora priekšraksta par sodu krimināllietā Nr. 10910069023, ievērojot Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores D. Dančukas

2023.gada 27.februāra lēmumu par pārrakstīšanās kļūdas labojumu, un Rīgas Ziemeļu prokuratūras 2023.gada 13.jūlija prokurora priekšraksta par sodu

krimināllietā Nr. 10910166723, /pers. A/ noteikts galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – sabiedriskais darbs uz 180 stundām. Lēmums uz

sprieduma pasludināšanas brīdi nav stājies spēkā.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka uz lietas izskatīšanas brīdi apsūdzētajam ir aktīvi citi kriminālprocesi.

[3.3] Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis

spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

[3.4] Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

[3.4.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu

noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

[3.4.2] Tiesa, izvērtējusi izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, secina, ka /pers. A/, būdams

pieskaitāma un kriminālatbildības vecumu sasniegusi persona, kad jau pie vairākkārtīgām cilvēka dzīves aprakstā esošām sodāmībām ir nostiprinājusies

tiesiskā apziņa, šajā lietā jaunu noziegumu izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, t.i. sešu mēnešu laikā pēc īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Apsūdzēto no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas nav spējuši atturēt iepriekš piespriestie sodi, tostarp sabiedriskā darba un īslaicīgas brīvības atņemšanas

veidā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 7.janvāra spriedumu noteiktais sods sabiedrisko darbu veidā ar Rīgas pilsētas tiesas

tiesneses 2023.gada 17.janvāra lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. /pers. A/ dzīvesveids ir pretējs normālam sabiedrības dzīvesveidam,

proti, apsūdzētais ignorē vispārpieņemtus likumus, morāles normas. Lai arī, veicot šajā lietā noziedzīgās darbības, apsūdzētais ir atdevis nozagtās preces

atpakaļ cietušajai un mantiskā kaitējuma kompensācija nav pieteikta, fakts, ka pret apsūdzēto šī gada laikā ir uzsākti pieci kriminālprocesi par analoģisku

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, liecina par apsūdzētā nespēju ievērot likumus, par apsūdzētā noziedzīgo tieksmju stabilitāti, kas savukārt norāda uz

paaugstinātu sabiedrisko bīstamību. Apsūdzētais sociālo problēmu risināšanai izvēlas nelikumīgus veidus, kas neattaisno apsūdzētā rīcību un nevar kalpot

par pamatu mīkstāka soda noteikšanai, piemēram, sabiedrisko darbu veikšanu, kā tiesas sēdē norādīja pats apsūdzētais un viņa aizstāvis, jo, kā izriet no

lietas materiāliem un ko apstiprināja arī pats apsūdzētais, piemēroto sodu – sabiedriskais darbs – pēc Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores

2023.gada 13.jūlija prokurora priekšraksta par sodu lietā Nr. 10910166723 un Rīgas Ziemeļu prokuratūras 2023.gada 2.februāra prokurora

priekšraksta par sodu lietā Nr. 10910069023, apsūdzētais nav nemaz uzsācis pildīt. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka iepriekš noteiktie kriminālsodi

nav bijuši pietiekami efektīvi un personībai atbilstoši, jo nav sasnieguši Krimināllikuma 35. pantā definētos ģenerālās un speciālās prevencijas uzdevumus.

[3.4.3] Izvērtējusi Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda veida kritērijus un nosakāmā soda veida atbilstību Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā

norādītajam soda mērķim, tiesa atzīst, ka lai aizsargātu sabiedrības drošību, sodītu vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, turpmāka recidīva

novēršanas nolūkā, apsūdzētajam sods par inkriminēto Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nosakāms īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā, kā to tiesas sēdē lūdza arī prokurors. Īslaicīgas brīvības atņemšanai alternatīvo soda veidu noteikšana nesasniegs soda mērķi,

ņemot vērā apsūdzētā personību, kā arī to, ka sods par katru nākamo izdarīto noziedzīgo nodarījumu nedrīkst palikt vieglāks.

[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

[4.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā atzīstams tas, ka apsūdzētais savu vainu celtajā apsūdzībā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.

[4.2] Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1., 12.punktu tiesa par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Tāpat, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas īstenojusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā

pie soda noteikšanas.

[5] Ievērojot to, ka apsūdzētajam ir atzīts viens atbildību mīkstinošs un divi atbildību pastiprinoši apstākļi, tad tiesa, ņemot vērā soda noteikšanas

vispārīgos principus un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma

15.punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds

būtu piespriežams šādus apstākļus nekonstatējot, secina, ka apsūdzētajam par 2023.gada 4.decembrī izdarīto mazāk smagu noziegumu ir nosakāms

īslaicīgas brīvības atņemšanas sods uz 1 mēnesi 20 dienām, ar mērķi – veicināt apsūdzētā atbildību resocializācijas pasākumu īstenošanā un soda

efektivitātes kritēriju sasniegšanā.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāma aizturēšana un apcietinājums no 2023.gada 4.decembra līdz

2023.gada 22.decembrim.

[7] Ar Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 2023.gada 6.decembra lēmumu apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Tā kā apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas sods, turklāt lietā ir iegūti objektīvi fakti, kas

norāda uz apsūdzētā tieksmi izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, tad sprieduma izpildes nolūkā piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums –

atstājams negrozīts, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

[8] Apsūdzētajam/pers. A/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā sniedza aizstāvji Laura Skrīvere-Zvejsalniece un Toms Bordāns,

par ko lietā iesniegti paziņojumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, no kuriem izriet, ka radušies procesuālie izdevumi 295,20 euro

(lietas 41., 59.-60., 66.-70., 92.-94 lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 ,,Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” atbilstoši iesniegtajiem paziņojumiem

par juridiskās palīdzības sniegšanu un piedalīšanos kriminālprocesā zvērinātai advokātei Laurai Skrīverei-Zvejsalniecei no valsts līdzekļiem izmaksājami

145,20 euro, zvērinātam advokātam Tomam Bordānam 150 euro, kuru atlīdzināšanas pienākums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās

daļas 4.punkta un 368.panta nosacījumiem, uzliekams apsūdzētajam.

[9] Elektroniskais dokuments – DVD+R disks, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – atstājams glabāšanā pie krimināllietas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1

mēnesi 20 dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitīt aizturēšanu un apcietinājumā pavadīto laiku no 2023.gada 4.decembra līdz

2023.gada 21.decembrim.

/pers. A/ soda izciešanas termiņu skaitīt no 2023.gada 22.decembra.

Sprieduma izpildes nolūkā /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums, – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 295,20 euro par aizstāvju Lauras Skrīveres-Zvejsalnieces un Toma Bordāna sniegto

juridisko palīdzību pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā, nosakot termiņu to labprātīgai atlīdzināšanai, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Iemaksas rekvizīti – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22;

maksājuma mērķis: procesuālie izdevumi krimināllietā Nr. 19730562623. Maksājuma apliecinošs dokuments par procesuālo izdevumu samaksu

jāiesniedz tiesā.

Elektronisko dokumentu – DVD+R disku, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – atstāt glabāšanā pie krimināllietas.

Pilno spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt desmit dienu laikā no

pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams no 2024.gada 23.janvāra.

Tiesnese E.Turkopule