Court terminates lease and evicts tenant for non-payment of rent and utilities without notice.

Lietas Nr. C20183114

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2014.gada 4.novembrī

Liepājas tiesa

tiesnese Inta Pūce

tiesas sēžu sekretāre Inese Bruže

piedaloties dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/ pilnvarotajai pārstāvei /pers.J/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/ prasību pret /pers. A/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu

no dzīvokļa.

Tiesas sēdē tiesa

k o ns t a t ē ja

2014.gada 15.aprīlī prasītājas pilnvarotā pārstāve iesniegusi prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. A/ par īres līguma izbeigšanu, un izlikšanu no

dzīvokļa, kā arī tiesas izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norāda, ka atbildētājs lieto dzīvojamo telpu un izmanto pamatpakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājies pilnā apmērā, lai gan

viņam tikusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus /adrese/. 2014.gada 28.aprīlī Liepājas tiesa piedzinusi no

atbildētāja parādu EUR 682,56, kas izveidojies līdz 2014.gada 1.martam. 2014.gada 12.februārī atbildētājs pret parakstu ir brīdināts par parāda

nenomaksāšanas sekām. 2008.gada 22.augustā dzīvokļa īpašnieces pārstāvis ar atbildētāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu uz nenoteiktu laiku.

No 2009.gada 1.februāra prasītājas pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. 2009.gada 30.janvārī tā noslēdza pārvaldīšanas un pilnvarojuma

līgumu ar Liepājas pilsētas pašvaldību. Atbildētājs vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nenorēķinās par

pamatpakalpojumiem.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1432., 1488.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10., 12., 28.2pantu, Civilprocesa likuma 1., 41.,127.pantu.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers.J/ prasību uzturēja, lūdzot izbeigt īres līgumu, izliekot atbildētāju no dzīvokļa bez dzīvojamās platības

ierādīšanas. Paskaidroja, ka uz doto brīdi parāda apmērs ir palielinājies, maksājumi netiek veikti. Atbildētājs ilgstoši pilnā apjomā nepilda līguma

nosacījumus, arī pēc brīdinājuma nav savas saistības nokārtojis. Parāda summa ir pietiekoši liela, tā sastāda vairāk kā trīs mēnešu maksājumu summu.

Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs/pers. B/ paskaidrojumu nav sniedzis un uz tiesas sēdi nav ieradies, lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts. Pavēstes par tiesas sēdi

nosūtītas uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, bet atgriezti tiesai kā neizsniegti (lietas 32.,34.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Civilprocesa likuma 56. 1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā

no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas

neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 156.panta, secina, ka lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes, jo viņam par lietas izskatīšanu paziņots

likumā noteiktā kārtībā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai, saskaņā ar panta pirmo daļu, lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētāji nav

snieguši paskaidrojumu par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatē, panta trešās daļas

punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumu, iepazinusies ar lietas materiāliem, tos novērtējusi atrod, ka prasība par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa, ir pamatota un apmierināma.

Lietā nav strīdu, ka atbildētājs /pers. A/, pamatojoties uz 2008.gada 22.augusta noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 8.- 10. lapa), lieto

dzīvokli Nr.4, /adrese/.

Dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts ar /pers. A/, 2.6.punkts paredz, ka dzīvokļa īres maksa un vienlaikus ar to maksājamo pakalpojumu

maksa maksājama izīrētājam katru kārtējo mēnesi līdz tā 30.datumam (lietas 8.lapa).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Atbildētājs nav

cēlis iebildumus pret īres maksas un maksas, kas saistīta ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāda esamību. Nav apstrīdēts fakts, ka atbildētājs nav izīrētājai

maksājis par dzīvojamo telpu, atbilstoši normatīvajos aktos un īres līgumā noteiktajam. Par parādu piedziņu no atbildētāja ir izsniegti divi izpildu raksti

tiesas spriedumu izpildei. Atbildētāja parāds civillietā Nr.C20-3782/11 ir EUR 1879,46, civillietā Nr. C20364513 – EUR 691,52. (lietas 38.,39.lapa).

Konstatēts, ka pirms prasības celšanas tiesā 2014.gada 12.februārī (lietas 11.lapa) atbildētājs ir brīdināts par parāda nenomaksāšanas sekām un tā

apmēru.

Tiesa secina, ka ir piemērojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmā daļa - izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus, saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Tiesas rīcībā nav arī informācijas vai piemērojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1panta pirmā daļa un 36.3panta pirmās daļas nosacījumi.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.3pantā noteikts, ja, pamatojoties uz šā likuma 28.2panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums

par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.1panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, tiesas

sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Līdz ar to tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par atbildētāja /pers. A/ izlikšanu no dzīvokļa Nr./adrese/, sprieduma izpildes stadijā,

pārbaudot vai atbildētājs, neatbilst īrnieku kategorijām, kurām tiek nodrošināta palīdzība, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantu.

Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai

pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Prasītāja ir iesniegusi pierādījumus, kas pamato prasību. Atbildētājs tiesā nav cēlis iebildumus pret celto

prasību, nav iesniedzis pierādījumus, ka parāds samaksāts.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu katrai no pusēm pierādīt tos apstākļus, kuri ir nozīmīgi strīda izšķiršanā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No atbildētāja par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai /Nosaukums A/ piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 82,30 (lietas 5.,6.lapa), ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (lietas 7.lapa) .

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39., 42.pantu no atbildētāja piedzenami faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības

pieteikuma un tiesas dokumentu nosūtīšanu ir EUR 2,75.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 190.pantu, tiesa

no s pri e da

apmierināt prasību.

Izbeigt 2008.gada 22.augustā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un viņam piederošās

mantas no dzīvokļa Nr.4 /adrese/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/6, tiesas izdevumus EUR 87,00 (astoņdesmit septiņus euro).

Konts kurā veicama samaksa Nr. /konta numurs/; SWIFT:UNLALV2X;SEB banka; saņēmējs: DzĪB “/Nosaukums A/”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,75 (divus euro septiņdesmit

piecus centus), un

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība /Nosaukums A/ spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

/pers. A/ nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas

dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Pūce