A420418214 / AA43-1066-16 · Administratīvā apgabaltiesa

Lietas Nr. A420418214

Lietas arhīva Nr. AA43-1066-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 27.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa,

tiesneses S.Gintere un K.Krastiņa,

piedaloties pieteicējas /pers. C/ pārstāvim /pers. D/, atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvei Ritai Rossohai-Sadovičai, trešās personas /pers. F/ (/pers. F/)

pārstāvim zvērinātam advokātam Timuram Šikam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Rīgas pilsētas

būvvaldes 2013.gada 24.oktobra lēmuma atcelšanu daļā, sakarā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un /pers.

F/ apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 18.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2001.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Būvinspekcija izdeva /pers. I/ būvatļauju Nr.4-333 (turpmāk – būvatļauja)

dzīvokļa /adrese A/ (turpmāk – dzīvoklis Nr.7) rekonstrukcijai. 2001.gada 12.novembrī akceptētais būvprojekts paredzēja

pievienot dzīvoklim bēniņu telpas, pārbūvējot tās par dzīvojamām telpām, vienlaikus demontējot bēniņu stāvā esošas

gaismas šahtas.

Sakarā ar dzīvokļa Nr.7 īpašnieku maiņu 2013.gada 24.oktobrī Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde)

pārreģistrēja būvatļauju uz /pers. F/ vārda un pagarināja būvatļaujas termiņu līdz 2014.gada 23.novembrim (turpmāk –

būvatļaujas pagarinājums).

Nepiekrītot gaismas šahtu demontāžai, pieteicēja kaimiņu dzīvokļa /adrese B/?6, Rīgā (turpmāk – dzīvoklis Nr.6)

īpašniece /pers. C/ vērsās Būvvaldē un Rīgas pilsētas Attīstības departamentā (turpmāk – Departaments), apstrīdot

būvatļaujas pagarinājumu.

[2] Departaments ar 2014.gada 30.oktobra lēmumu Nr.DA-14-852-ap atteicās izskatīt pieteicējas apstrīdēšanas

iesniegumu pēc būtības, jo pieteicējai nav subjektīvo tiesību iebilst pret būvatļaujas saturu un apstrīdēt lēmumu par

būvatļaujas termiņa pagarināšanu.

[3] Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par būvatļaujas pagarinājuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicējas dzīvoklis Nr.6 atrodas zem dzīvokļa Nr.7 bēniņu telpām. Pieteicējas dzīvokļa griestos ir logi ar

gaismas šahtām, kas pastāvējušas kopš dzīvojamās mājas uzcelšanas, un to apliecina inventarizācijas plāns. Pa šīm gaismas

šahtām dzīvokļa Nr.6 attiecīgajās telpās ieplūda gaisma.

2014.gada martā dzīvoklī Nr.7, pamatojoties uz būvatļaujas pagarinājumu, uzsākti būvdarbi, kuru rezultātā gaismas

šahtas ir demontētas. Līdz ar to gaisma caur tiem dzīvoklī Nr.6 neiekļūst, taču šie logi bija vienīgie dienas gaismas avoti

virtuvē, koridorā un tualetē.

[3.2] Būvatļauja tika izsniegta 2001.gadā, bet vairāk nekā 12 gadus dzīvokļa Nr.7 īpašnieks nav veicis būvdarbus,

tāpēc pieteicēja nezināja, ka šāda būvatļauja ir izsniegta. Būvvalde nav ņēmusi vērā Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa

noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 118.punktu un 120. 1punktu, kas noteic

būvatļaujas maksimālo derīguma termiņu un maksimālo būvdarbu veikšanas termiņu.

[3.3] No Vispārīgo būvnoteikumu 110. un 111. 1punkta izriet, ja būvdarbi nav uzsākti, pēc akceptētā tehniskā projekta

derīguma termiņa beigām būvprojekts ir jāpārakceptē, iesniedzot būvvaldē ģenerālplānu ar trešo personu, kuru intereses var

tikt skartas būvprojekta īstenošanas gaitā, saskaņojumiem. Šāda saskaņojuma starp dzīvokļa Nr.6 un dzīvokļa Nr.7

īpašniekiem nav, lai gan būvniecības rezultātā pieteicējai tiek liegta dienas gaismas piekļuve. Tādējādi nav ievērots

Civillikuma 1172. un 1188.pants, kas nosaka tiesību uz gaismu.

Neesot logam virtuvē, var tikt radīts apdraudējums dzīvokļa Nr.6 iedzīvotājiem, jo virtuvē ir gāze, kas rada

nepieciešamību vēdināšanai. Pēc gaismas šahtu demontēšanas pa dzīvokļa Nr.6 koridoru ir jāpārvietojas tumsā. Pieteicējai

tiek radīti materiālie zaudējumi, jo būs jāpārvelk elektrība.

[3.4] Pieteicēja nepiekrīt Departamenta viedoklim, ka, apstrīdot būvatļaujas pagarinājumu, pieteicēja nevar iebilst pret

būvatļaujas saturu. Šādi tiek pilnībā ignorētas pieteicējas intereses, jo būvdarbi skar pieteicēju vistiešākajā veidā.

Ja būvatļaujas adresāts, pārsniedzot vairākus gadus no normatīvajos aktos noteiktā termiņa, nav izmantojis savas

tiesības veikt būvdarbus, tad, saņemot jaunu būvatļauju vai pagarinot tās termiņu, viņam ir pienākums to saskaņot ar

trešajām personām, kā to nosaka normatīvie akti.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu ierosināta administratīvā lieta un lietā kā trešā persona bez

patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicināts /pers. F/.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 18.jūnija spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts un būvatļaujas

pagarinājums atcelts, uzdodot Rīgas pilsētas pašvaldībai mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu

par būvniecības radīto seku novēršanu, atjaunojot iepriekšējo stāvokli attiecībā uz gaismas šahtām.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[5.1] Pieteicēja nenokavēja termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai, jo tās pārreģistrācija 2013.gada 24.oktobrī ir atzīstama

par būvatļaujas izdošanu no jauna. Secīgi Departaments nepamatoti neizskatīja pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu pēc

būtības.

[5.2] No Vispārīgo būvnoteikumu 110.punkta izriet, ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā izvērstā skiču projekta vai

akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi.

No lietas materiāliem izriet, ka dzīvokļa Nr.7 rekonstrukcijas tehniskais projekts tika akceptēts 2001.gada 12.novembrī,

būvdarbi netika uzsākti līdz būvatļaujas izdošanai no jauna. Būvdarbi dzīvoklī Nr.7 tika uzsākti pēc 2013.gada 24.oktobra.

Secīgi Būvvaldē būvatļaujas izsniegšanai no jauna tika iesniegts tehniskais projekts, kuram beidzies derīguma termiņš. Tas

bija vispirms jāpārakceptē.

No lietas materiāliem izriet, ka būvprojekts skar pieteicējas intereses, jo tas paredz demontēt minētās gaismas šahtas

viņas dzīvoklī. Tāpat no lietas materiāliem un trešās personas pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka trešā persona

nesaskaņoja būvprojektu ar pieteicēju nedz pirms būvatļaujas pārreģistrācijas, nedz pēc tam.

[5.3] Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 3.panta pirmo daļu minētās gaismas šahtas ir atzīstamas par pie

dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašuma daļām, jo tās veido daļu no dzīvokļu horizontālā iekšējā konstruktīvā

norobežojuma un daļu no kāpņu telpas horizontālā iekšējā konstruktīvā norobežojuma, tās ir atzīstamas par pie dzīvokļa

īpašumiem piederošā kopīpašuma daļām.

Saskaņā ar Civillikuma 1068.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī

noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība

nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Secīgi

gaismas šahtu demontēšanai ir nepieciešama visu nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišana.

No lietas materiāliem izriet, ka trešā persona nav saņēmusi visu nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanu gaismas šahtu

demontēšanai.

[5.4] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Būvvaldei nebija pamata pārreģistrēt būvatļauju 2013.gada 24.oktobrī un tādā

veidā izdot to no jauna.

No lietas materiāliem izriet, ka uz būvatļaujas pamata tika demontētas gaismas šahtas. Līdz ar to, ievērojot

Administratīvā procesa likuma 253.panta otro daļu, tiesai ir pamats uzdot Rīgas pilsētas pašvaldībai pieņemt lēmumu par

šādas būvniecības radīto seku novēršanu, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 18.jūnija spriedumu Departaments un trešā persona iesniedza apelācijas

sūdzības, lūdzot pieteikumu noraidīt.

[7] Departamenta apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minēto.

[7.1] Pārsūdzētā lēmuma izdošana, ar kuru pagarināts gan būvatļaujas derīguma termiņš, gan mainīts tās adresāts, nav

pielīdzināma būvatļaujas izsniegšanai no jauna. Tiesu praksē nostiprināta atziņa, ka būvvaldes noteiktais būvatļaujas

derīguma termiņš ir laiks, kurā persona var īstenot tiesības veikt būvdarbus, taču pilnīgi būvatļauja kā tiesību akts savu

darbību beidz līdz ar tās atcelšanu vai anulēšanu, vai arī to izpildot – līdz ar ēkas uzbūvēšanu un nodošanu ekspluatācijā.

[7.2] Atsaucoties uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) judikatūru,

Departaments norāda, ka būvatļaujas termiņa pagarinājuma gadījumā pārbaudes apjoms ir aprobežojams tieši ar termiņa

pagarināšanas pamatotības pārbaudi; būvatļauja kā tāda ir kļuvusi neapstrīdama. Ne lēmums par būvatļaujas termiņa

pagarināšanu, ne adresāta maiņu nevar pēc būtības ietekmēt iepriekš atļautās būvniecības tiesiskumu.

[7.3] Departaments uzskata, ka ir pamats tiesvedības izbeigšanai lietā, jo pārsūdzētais lēmums neaizskar pieteicējas

subjektīvās tiesības un nenosaka jaunu būvatļaujas saturu vai neietver jaunus būvniecības nosacījumus, līdz ar to arī nevar

radīt pieteicējai jaunus viņas subjektīvās tiesības ietekmējošus apstākļus, kas būtu radušies pēc pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanas.

[8] Trešās personas apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minēto.

[8.1] Tiesai bija jāpiemēro un jāņem vērā Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Teritorijas plānošanas,

būvniecības un vides lietās, 2008-2012” norādītā atziņa, ka būvatļaujas darbības termiņš ir tikai viens no būvatļaujas

nosacījumiem un būvatļaujas termiņa pagarinājuma gadījumā pārbaudes apjoms ir aprobežojams tieši ar termiņa

pagarināšanas (nepagarināšanas) pamatotības pārbaudi.

[8.2] Būvatļauja ir spēkā, jo tā nav nedz atcelta, nedz anulēta, nedz izpildīta. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka

pieteicējai vairs nav tiesību iebilst pret būvatļauju pēc būtības, t.sk., daļā par gaismas šahtām. Pārsūdzētais lēmums par

būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu un būvniecības procesa dalībnieku maiņu teorētiski ir pārbaudāms tikai daļā par

termiņa pagarināšanas pamatotību. Turklāt pieteicējai šajā gadījumā nav nekādu tiesību apstrīdēt šādu pagarināšanu, jo

pagarināšana pati par sevi nekādā veidā neaizskar pieteicējas subjektīvās tiesības.

[8.3] Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 111. 1 punktu būvprojekta saskaņošana ar pieteicēju trešajai personai

būtu jāveic, ja pieteicējas intereses tiktu skartas būvprojekta īstenošanas gaitā. Jāatzīmē, ka attiecībā uz strīdus gaismas

šahtām izmaiņu projekts neparedzēja nekādus jaunus un atšķirīgus risinājumus. Tāpēc pieteicējas saskaņojums šajā

gadījumā nebija nepieciešams.

[8.4] No būvatļaujas izsniegšanas ir pagājuši jau vairāk nekā 13 gadi. Šādos apstākļos trešajai personai bija un ir

visas tiesības paļauties uz to, ka būvatļauja ir izsniegta likumīgi un būvprojekts ir saskaņots likumīgi.

Motīvu daļa

[9] Noklausījusies dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzības ir nepamatotas un pieteikums ir apmierināms.

[10] No lietas materiāliem izriet, ka 2001.gada 12.novembrī Rīgas pilsētas Būvinspekcijā akceptēts dzīvokļa Nr.7

rekonstrukcijas tehniskais projekts, kas paredz pievienot dzīvoklim bēniņu telpas, pārbūvējot tās par dzīvojamām telpām,

vienlaikus demontējot bēniņu stāvā esošas gaismas šahtas.

Tehniskais projekts atbilstoši plānošanas un arhitektūras noteikumiem (lietas 57., 58.lapa) saskaņots ar tā brīža

dzīvojamās mājas īpašnieku – Rīgas pašvaldību (lietas 63.lapa). Uz šī tehniskā projekta pamata 2001.gada 13.decembrī

izsniegta būvatļauja (lietas 75.lapa). Būvatļauja ir stājusies spēkā un kļuvusi neapstrīdama. Būvatļaujā norādīts, ka tā derīga

līdz 2002.gada 13.decembrim.

Lietā nav strīda, ka būvatļauja nav atcelta vai anulēta, tā nav arī izpildīta. Būvatļaujas derīguma laikā līdz 2002.gada

13.decembrim būvdarbi nav uzsākti.

2013.gada 24.oktobrī būvatļauja tika pārreģistrēta, par tās adresātu noteikts /pers. F/ un tās darbība pagarināta līdz

2014.gada 23.novembrim. Norādīts, ka tā stājas spēkā 2013.gada 28.oktobrī (lietas 76.-77.lapa).

[11] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja ir apstrīdējusi un pārsūdzējusi būvatļaujas pagarinājumu –

lēmumu par būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu.

Vispirms apgabaltiesai jāpārbauda, vai pieteicējai ir subjektīvās tiesības pārsūdzēt būvatļaujas pagarinājumu.

Tiesības pārsūdzēt būvatļaujas pagarinājumu pastāv tikai tad, ja tieši termiņa pagarināšana pati par sevi aizskar

konkrētās personas subjektīvās tiesības (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 9.februāra lēmuma Nr.SKA-220/2010

12.punktu). Turpmāk norādīto apsvērumu dēļ Departaments nepamatoti uzskata, ka pieteicēju būvatļaujas pagarinājums

neskar.

[12] Būvniecības ieceres īstenošana ir pakļauta termiņiem (sk. Vispārīgo būvnoteikumu 110. un 118.punktu,

2.pielikumu).

Ja būvatļaujas adresāts nav īstenojis būvdarbus būvatļaujas derīguma laikā, tad tam jārēķinās, ka saskaņā ar Vispārīgo

būvnoteikumu 111.punktu iepriekš akceptētais būvprojekts, kuram beidzies derīguma termiņš, ir atkārtoti jāakceptē

būvvaldē. Vispārīgo būvnoteikumu 111. 1 punkts noteic, ka, iesniedzot iesniegumu par būvprojekta pārakceptēšanu,

iesniegumam pievieno ģenerālplānu ar oriģināliem saskaņojumiem cita starpā arī ar trešajām personām, kuru intereses var

tikt skartas būvprojekta īstenošanas gaitā.

Tādējādi trešajām personām, kuras konkrētā būvniecība skar, ir tiesības prasīt būvvaldei, lai prasība par būvprojekta

atkārtotu saskaņošanu tiktu ievērota.

Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda, ka pieteicēju trešās personas būvniecība tieši skar. Pieteicēja pieteikumā norāda

uz atļautās būvniecības termiņu izbeigšanos un nepieciešamību saskaņot būvprojektu ar pieteicēju.

Tādējādi apgabaltiesai nav šaubu, ka pieteicējai ir no ārējā normatīvā akta izrietošas tiesības lūgt tiesai pārbaudīt, vai,

pieņemot lēmumu par būvatļaujas termiņa pagarinājumu, iestāde ir ievērojusi tiesību normās noteikto kārtību.

Līdz ar to apgabaltiesa tālāk vērtēs, vai Būvvalde pamatoti pieņēma lēmumu par būvatļaujas derīguma termiņa

pagarināšanu, pārbaudot, vai uz lēmuma pieņemšanas brīdi nebija tiesisku un faktisku šķēršļu būvniecības turpināšanai

saskaņā ar jau izsniegto būvatļauju.

[13] Kā norādījusi Augstākā tiesa, iestādei būvatļaujas termiņa pagarināšanas gadījumā jāvērtē darbības, kas veiktas

būvatļaujas derīguma termiņa laikā, kā arī tas, vai dokumentiem, kas nepieciešami būvatļaujas saņemšanai, nav beidzies

derīguma termiņš (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 29.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-77/2015 13.punktu).

Vispārīgo būvnoteikumu 110.punkts būvprojekta akceptēšanas brīdī 2001.gada 12.novembrī noteica, ja būvdarbi nav

uzsākti, akceptētā būvprojekta derīguma termiņš ir divi gadi. Arī saskaņā ar minētā punkta redakciju uz būvatļaujas

pagarinājuma pieņemšanas brīdi, ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi.

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 111.1.apakšpunktam, ja beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš,

būvprojektu atkārtoti akceptē būvvaldē, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata sākotnēji akceptēts

būvprojekts.

Tādējādi, pagarinot būvatļaujas darbību, nevar neņemt vērā no minētajām tiesību normām izrietošo prasību pēc derīga

būvprojekta.

Būvprojekta derīguma termiņa sasaiste ar būvatļaujas derīguma termiņu atzīta arī Augstākās tiesas judikatūrā (sk.

Augstākās tiesas 2015.gada 29.aprīļa sprieduma Nr.SKA-77/2015 12. un 13.punktu, Augstākās tiesas 2015.gada

8.jūlija lēmuma par attiekšanos ierosināt kasācijas tiesvedību Nr.SKA-345/2015 6. un 8.punktu).

Konkrētajā gadījumā būvatļaujas adresāts nebija uzsācis būvatļaujā paredzētos darbus un akceptētā būvprojekta

derīguma termiņš bija beidzies pirms desmit gadiem, līdz ar to trešajai personai nebija iespējams pagarināt būvatļaujas

derīguma termiņu, neveicot atkārtotu būvprojekta saskaņošanu. Trešā persona šādu procedūru Būvvaldē nav veikusi.

Minētais ir šķērslis būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanai.

[14] Ievērojot minēto, būvatļaujas pagarinājums daļā par gaismas šahtām ir atzīstams par prettiesisku, un tas ir

atceļams.

Tādējādi atzīstams, ka trešās personas veiktie būvdarbi, demontējot gaismas šahtas, ir patvaļīgi. Līdz ar to Būvvaldei

ir pienākums saskaņā ar likumu lemt par šādas būvniecības radīto seku novēršanu.

[15] Administratīvā rajona tiesa pamatoti atzina, ka būvatļaujas pagarinājums ir atceļams, jo nav pārakceptēts

būvprojekts. Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt pirmās instances tiesas atziņai, ka būvatļaujas pagarinājums ir vērtējams

kā būvatļaujas izdošana no jauna. Iestādē būvatļaujas izdošanai nepieciešamais pārbaudes apjoms atšķiras no lietā par

būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanai noskaidrojamo apstākļu kopuma. Izskatāmajā gadījumā Būvvalde

aprobežojusies ar būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu.

[16] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ievērojot minēto, no Rīgas pilsētas pašvaldības par labu pieteicējai ir piespriežama viņas samaksātā valsts nodeva par

pieteikumu 28,46 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. C/ pieteikumu.

Atcelt no pieņemšanas brīža Rīgas pilsētas būvvaldes 2013.gada 24.oktobra lēmumu par 2001.gada 13.decembra

būvatļaujas Nr.4-333 derīguma termiņa pagarināšanu daļā par gaismas šahtām.

Piespriest no Rīgas pilsētas pašvaldības par labu /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta –

/adrese/, LV?1001) viņas samaksāto valsts nodevu 28,46 euro.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Liniņa

(paraksts)

Tiesneses S.Gintere

(paraksts) K.Krastiņa