Court partially dismissed small claims suit for maintenance breach, awarding base debt and costs but rejecting penalty claim.

Lietas Nr. C29484015

Lietas arhīva Nr. C-4840-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015. gada 25. septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Agnese Zemmere rakstveida procesā tiesas telpās izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu

Aprakstošā daļa

[1] 2015. gada 04. aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītājs) prasības

pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par parāda piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses

2015. gada 14. aprīļa lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, savukārt Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/.

24.09.2007. Starp pusēm noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, kuru Atbildētājs nepildīja, līdz ar ko Atbildētājam par

laiku no 2009.decembra izveidojies pamatparāds 1613,80 euro apmērā, kā arī aprēķināts līgumsods par laiku no 2011.decembra 1139,42 euro

apmērā.

[1.2] Pamatojoties uz minēto, kā arī uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786., 1791.pantu, likuma

„Par dzīvokļa īpašumu" 12., 35.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam 2753,22

euro un tiesas izdevumus, norādot, ka samaksa veicama uz bankas norēķinu kontu: AS ,,Citadele banka”, LV30PARX0013044380003, kā arī atzīt

Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos procentus, tas ir, 6% (seši procenti) gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu Atbildētājam 2015. gada 20. aprīlī uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015. gada 20. maijam un ietverts

izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta un 250.22panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas 50.lapa). Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta

otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka Atbildētājs var

lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas Atbildētājs 2015. gada 18. maijā sniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību,

norādot, ka prasību atzīst pilnā apmērā (lietas 25. – 26.lapa).

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015. gada 25. jūnijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2015. gada

25. septembrī, kas uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu (lietas 29., 30.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, Rīgā, kadastra Nr./numurs A/, īpašuma tiesības uz

kuru Atbildētājam Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/nostiprinātas 19.03.2007., pamatojoties uz 13.03.2007. pirkuma līgumu

(turpmāk - Dzīvoklis) (lietas 15.lapa).

[4.2] 2007. gada 24. septembrī starp RP SIA ,,Krasta nami" un Atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums

(turpmāk - Pārvaldīšanas līgums) (lietas 17.-20.lapa).

[4.3] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav ziņu par to, ka noslēgtais Pārvaldīšanas līgums ir apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa

likuma 1587.pantam tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs tā līgumslēdzējiem.

[4.4] 2010. gada 29. decembrī RP SIA ,,Krasta nami" tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un

komercreģistrā reģistrēta jauna sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks", reģ.Nr.40103362321 (kas ir Prasītājs lietā) (lietas

21.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu Prasītājs ir atzīstams par RP SIA ,,Krasta nami" tiesību un

saistību pārņēmēju.

[4.5] Ar Pārvaldīšanas līguma 1.punktu Prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, kā arī mājai funkcionāli piesaistītās

ēkas un būves, un mājai piesaistīto zemesgabalu, savukārt Atbildētājs apņēmās apmaksāt Prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā

arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemesgabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli Atbildētāja Dzīvokļa lielumam, kā

arī par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu. Papildus ar Pārvaldīšanas līguma 4.1.2.apakšpunktu Atbildētājs apņēmās laicīgi un

pilnā apmērā veikt šos maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ņemot vērā, ka pušu saistības izriet no 2007. gada 24. septembrī noslēgtā Pārvaldīšanas līguma, strīda izskatīšanai piemērojamas tiesību normas,

kas bija spēkā uz saistību rašanās brīdī.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2010.) 12.pants paredzēja Atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka

pienākumu atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram norēķināties ar Prasītāju par izdevumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa

apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai Atbildētājs ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likums stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Turklāt likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (likuma redakcijā, kas stājās spēkā 20.07.2010.) 50.panta astotā daļa

noteic Prasītāja kā pašvaldības pilnvarnieka tiesības saņemt maksu par Atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem viņa privātīpašuma pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs savas no Pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības ir pildījis, ir pārvaldījis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/,

kā arī Atbildētājs ir saņēmis Prasītāja sniegtos pakalpojumus, jo Atbildētājs savos paskaidrojumos prasību atzinis pilnā apmērā. Atbilstoši Civilprocesa

likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā Pārvaldīšanas līguma, gan uz likuma pamata bija

pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[4.6] Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētāja parāds par Dzīvokli sāka veidoties no 2009. gada decembra un kopš šī laika pakāpeniski pieaug.

Ņemot vērā, ka ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas oficiālā valūta ir euro, saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu un 6.pantu

summas, kas lietas materiālos izteiktas latos, pārrēķināmas no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL

0,702804) un spiedumā izsakāmas euro.

Ar prasības pieteikumam pievienoto 18.03.2015. rēķinu (lietas 10.lapa), piedzenamās summas aprēķinu (lietas 11.-12.lapa) un 25.03.2015.

kopsavilkumu (lietas 14.lapa) apstiprinās, ka Atbildētājs ir kavējis rēķinu apmaksu, piemēram, no 2012. gada novembra līdz 2013. gada oktobrim nav

veicis nevienu maksājumu. Uz prasības celšanas brīdi Atbildētājam izveidojās parāds par laika periodu no 2009. gada decembra līdz 2015. gada

18. martam 1613,80 euro apmērā (1581,25 + 82,55 – 50), kuru Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja.

[4.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru, jo Atbildētājs

celto prasību atzinis pilnībā. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs pilnā apmērā būtu izpildījis savas saistības,

un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā

minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi,

ievērojot sprieduma [4.1]- [4.6] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no

Atbildētāja par labu Prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2009. gada decembra līdz 2015. gada 18. martam 1613,80 euro apmērā.

[4.8] Saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 3.5.apakšpunktu par maksājumu kavējumiem Atbildētājam bija jāmaksā Prasītājam līgumsods 0,2%

apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

No prasības pieteikuma un tam pievienotā līgumsoda aprēķina (lietas 13.lapa) izriet, ka Prasītājs aprēķinājis līgumsodu 0,2% apmērā par laika

periodu no 2011. gada 10. decembra līdz 2015. gada 18. martam 1099,40 euro apmērā, ko lūdz piedzīt no Atbildētāja.

Izvērtējot Prasītāja pieprasīto līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā Civillikuma 3.pantu, kā arī likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantu (grozījumi stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī), kas noteic, ka:

„Līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada

1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un

1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.”

Tā kā strīds ir par Atbildētāja saistībām, kas radušās līdz 2013.gada 31.decembrim un prasība celta tiesā 2015. gada 08. aprīlī, tiesa atzīst, ka ir

pamats strīda izšķiršanai piemērojot Civillikuma normas par līgumsodu, kas ir spēkā no 2014. gada 01. janvāra.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta

naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Minētā panta trešajā daļā

noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņ’) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk kā 10% no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no Atbildētāja puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas

pamatu, jo puses par to ir vienojušās Līgumā un tā aprēķināšanas pamatā ir Atbildētāja saistību neizpilde.

Ievērojot Civillikumā noteiktos līgumsoda apjoma pieauguma ierobežojumus līdz 10 procentiem no galvenās saistības apmēra, no Atbildētāja

piedzenams līgumsods 161,38 euro apmērā, noraidot prasību daļā par līgumsoda 938,02 euro piedziņu no Atbildētāja.

[4.9] Apkopojot sprieduma [4.1]- [4.8] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no Atbildētāja par labu

Prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2009. gada decembra līdz 2015. gada 18. martam 1613,80 euro apmērā un līgumsodu par laika periodu

no 2011. gada 10. decembra līdz 2015. gada 18. martam 161,38 euro apmērā, kopā 1775,18 euro, noraidot prasību daļā par līgumsoda 938,02 euro

apmērā piedziņu.

[4.10] Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..]. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma

1762.pantu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

Pamatojoties uz minēto, Prasītājs lūdz atzīt viņa tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda summas par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no galvenā parāda summas par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[4.11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Prasība apmierināta daļēji, t.i., 1775,18 euro apmērā, līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi

– valsts nodeva 266,28 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā piedzenot 270,98 euro.

[4.12] Tiesa konstatē, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā tos ir apmaksājis Prasītājs, proti, 7,85 euro.

Ņemot vērā, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Prasītāja samaksātajā apmērā, tas ir, 4,70 euro

apmērā, nenomaksātā summa 3,15 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētāja par labu Tiesu

administrācijai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.p., 41.p. pirmo daļu, 42.p. pirmo daļu, 97.p., 193.p., 195.p., 204.1p., 250.25p.,

250.27p., tiesa

nosprieda :

maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, galveno parādu par laika periodu no 2009. gada decembra līdz 2015. gada 18. martam 1613,80 euro apmērā un līgumsodu par laika

periodu no 2011. gada 10. decembra līdz 2015. gada 18. martam 161,38 euro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 270,98 euro apmērā, kopā 2046,16

euro (divi tūkstoši četrdesmit seši euro un 16 centi).

Samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, kontā AS ,,Citadele banka”, LV30PARX0013044380003.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda par laika periodu no 2011. gada 10. decembra līdz 2015. gada 18. martam 938,02 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,15 euro (trīs euro 15 centi) apmērā par labu Tiesu

administrācijai, kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29 4840 15/18.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus no

galvenā parāda summas (1613,80 euro) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sagatavošanas dienas - 2015. gada 25. septembra, Rīgas

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Agnese Zemmere