Court imposes administrative arrest, fine, and license revocation for drunk driving despite defendant's remorse.

Lietas arhīva Nr. 1-0549-20/37

ECLI:LV:ZRT:2020:0625.173054920.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2020.gada 25.jūnijā

Zemgales rajona tiesas

tiesnese Līga Baltmane-Zepa,

ar tiesas sēdes sekretāri Aļonu Petrovu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

2020.gada 20.jūnijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo

uzdevumu nodaļas jaunākais inspektors noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC122211 /pers. A/ par to, ka viņš 2020.gada 20.jūnijā

plkst.19.15 Jēkabpils novada Kalna pagastā vadīja automašīnu VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa ceļu V784 no Dubultiem

uz Apsardi 2.km, atrodoties alkoholisko dzērienu reibumā. Minimālā alkohola koncentrācija 1,2972 promiles konstatētas /pers. A/ izelpas gaisā ar

alkometru AlcoQuant Nr.A102849.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu /pers. A/ piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Protokolā norādīts, ka pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par pārkāpumu

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešajā daļā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis un uz tiesas sēdi nav ieradies. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11

panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.

Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes pārstāvis nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar

to lieta skatāma Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvja prombūtnē.

/pers. A/ tiesas sēdē vainu izdarītajā pārkāpumā atzina un izdarīto nožēloja.

Motīvu daļa

Noklausījusies paskaidrojumu, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešajā daļā, ir pierādīta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama

(ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai

ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk.,

piemēram, Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr.137006315).

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko

transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, ir aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešo daļu administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa

vadīšanu, ja izelpotā gaisā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz vienu promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles.

Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu noformētajiem dokumentiem, arī administratīvo

pārkāpumu protokoliem, a priori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Zemgales

apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413). Jāņem vērā, ka likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās ziņas ir uzskatāmas

par objektīvu pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais (sk., piemēram, Administratīvās

apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).

2020.gada 20.jūnijā par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC122211 (lietas

3.lapa), proti, konstatēts, ka /pers. A/ vada transportlīdzekli alkohola ietekmē. Tiesas sēdē /pers. A/ neapstrīdēja notikuma apstākļus.

Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmā daļa noteic, ka Valsts policijas darbinieku tiesības pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto

gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transporta līdzekļa vadītāju medicīnas

iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt.

To, ka 2020.gada 20.jūnijā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadījis transportlīdzekli, būdams

alkohola ietekmē, pierāda lietas materiālos esošais 2020.gada 20.jūnija transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB307449 alkohola ietekmes

(koncentrācijas) noteikšanai, saskaņā ar kuru /pers. A/ izelpā 2020.gada 20.jūnijā plkst.19.20 konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 1,2972

promiles, savukārt plkst.19.38 – 1,3708 promiles (lietas 6.lapa). Minēto apstiprina transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolam pievienotās divas

izdrukas no alkometra (lietas 5.lapa), kā arī /pers. A/ tiesas sēdē sniegtais paskaidrojums. Arī notikuma vietā /pers. A/ paskaidrojis, ka pirms

braukšanas lietojis alkoholiskos dzērienus. Vadījis automašīnu, jo braucis pēc traktora (lietas 6.lapa).

Tiesnese konstatē, ka alkohola koncentrācijas pārbaude asinīs /pers. A/ veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra

noteikumiem Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”.

Tiesnesei nav šaubu par iepriekš spriedumā minēto pierādījumu ticamību, kas pierāda to, ka /pers. A/ vadīja automašīnu, būdams alkohola

ietekmē, un līdz ar to lietā konstatējams, ka ir noticis administratīvais pārkāpums, /pers. A/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto administratīvo

pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešās daļas sankcija sodu par šo izdarīto administratīvo pārkāpumu paredz

administratīvā aresta veidā no piecām līdz 10 diennaktīm, naudas sodu no 850 līdz 1200 euro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem

gadiem.

Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas

un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

/pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kuram ir augsts apdraudējuma raksturs, jo vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola

ietekmē, apdraudot gan sevi, gan arī citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka /pers. A/ strādā algotu darbu, apgādībā ir divi bērni. Kā redzams no Tiesu informācijas

sistēmā pieejamajām ziņām, tad /pers. A/ laikā no 2011.gada līdz 2020.gadam administratīvi sodīts deviņas reizes (lietas 11.-12.lapa). Tiesnese uzskata,

ka /pers. A/ ir vērtējams neitrāli.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ atbildību mīkstina tas, ka viņš vaļsirdīgi

nožēloja izdarīto. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantam tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību pastiprinošos apstākļus.

Ņemot vērā lietā konstatētos soda ietekmējošos apstākļus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ piemērojams minimālais par pārkāpumu paredzētais

sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešās daļas sankciju, jo tas būs pietiekami audzinošs un atturēs /pers. A/ no

likumpārkāpumu izdarīšanas.

Lai varētu izpildīt lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

308.pantu, lietas materiālos esošā vadītāja apliecība Nr./numurs/ nosūtāma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm. Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10.punkts noteic, ka gadījumā, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija

izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli,

pārbaudes izdevumus 15,65 EUR apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, kas konkrētajā gadījumā ir /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešo daļu, 289.7-289.16 pantu tiesnese

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt

viņu ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm, naudas sodu 850 EUR (astoņi simti piecdesmit euro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.

Noteikt/pers.A/ pienākumu samaksāt ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistītos izdevumus 15,65 EUR

(piecpadsmit euro un 65 centi), nosakot termiņu izdevumu labprātīgai samaksai 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr./numurs/nosūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības

dienas tiesas

kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 25.jūnijā.

Tiesnese Līga Baltmane-Zepa