Court orders lessee to pay rent for damaged car and cover court costs under lease agreement.

ECLI:LV:RIRT:2018:0515.C33514217.1.S

Lieta Nr.C33514217

Lietas arhīva Nr.C-1343-18/20

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2018.gada 15.maijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

atklātā tiesas sēdē izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu SIA ,,KB Līzings” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 11.jūlijā SIA ,,KB Līzings” (turpmāk – prasītāja) iesniegusi tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm 2015.gada 17.februārī noslēgts Līgums un prasītāja nodevusi atbildētājam nomā prasītājam

piederošo automašīnu, ko apliecina 2015.gada 17.februāra pieņemšanas — nodošanas akts Nr.2015/020.

Automašīnas nomas laikā 2015.gada 20.jūlijā automašīna iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā, kuras rezultātā automašīna pilnībā bojāta. Saskaņā

ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja 2015.gada 22.septembra

lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 180439 norādīto informāciju - 2015.gada 20.jūlijā plkst.12.32 Sējas novadā, /pers. D/ vadīja automašīnu

pa autoceļu Saulkrasti - Bīriņi, netika galā ar tā vadību, kā rezultātā nobrauca no ceļa braucamās daļas un iebrauca grāvī. /pers. D/ bija izvēlējusies

neatbilstošu maksimālo ātrumu un līkumā uz slapjas brauktuves uzsākusi bremzēšanas manevru, kā rezultātā iebrauca grāvī, pēc tam uzbraukusi atpakaļ

uz brauktuves, transportlīdzeklis apgāzies uz jumta. No ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas 2015.gada 20.jūlija protokola Nr.306145 redzami

automašīnai konstatētie bojājumi: bojāti abi priekšējie spārni, bojāts motora pārsegs, priekšējais atdurstienis, kreisais priekšējais lukturis, bojātas abas

priekšējās un aizmugurējās durvis, priekšējais stikls, abi aizmugurējie spārni, bojāts arī jumts, sānu stikli un konstatēts virsbūves sašķiebums. No minētā

protokola secināms, ka ceļu satiksmes negadījuma iemesls ir nepareiza ātruma izvēle.

Līguma 4.7.apakšpunkts paredz, ja automašīna tiek iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā automašīna tiek bojāta vai iet bojā,

Iznomātājam ir tiesības pieprasīt atmaksāt visu neizmaksāto summu saskaņā ar maksājuma grafiku. Saskaņā ar maksājumu grafiku no 2015.gada jūlija

mēneša līdz 2016.gada jūnija mēnesim neizmaksātā automašīnas nomas maksa ir 2249,93 euro. Bojātās automašīnas atlieku vērtība bija 300 euro.

Atbildētājam jāatlīdzina prasītājam radītie zaudējumi par automašīnas bojāeju 1949,93 euro apmērā. Automašīna nomā bija nodota atbildētājam un

atbildētāja pienākums bija gādāt par to, lai automašīnu saglabātu līdz tās pilnai apmaksai.

Līguma 2.2.apakšpukts paredz, ka nomnieks apņemas nest pilnu materiālo atbildību par automašīnas saglabāšanu līdz tās pilnai apmaksai. Ar

Līguma 2.6.apakšpunkta nosacījumu atbildētājs apņēmies garantēt automašīnas pilnu apmaksu ar savu īpašumu, arī tad, ja automašīna izkļuvuši no

Nomnieka turējuma nozaudēšanas, zādzības vai jebkurā citā veidā. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko

viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Prasītāja 2015.gada 25.jūlijā bojāto automašīnu no adreses /adrese A/, evakuēja uz Rīgu, ko apliecina 2015.gada 25.jūlija ceļazīme vieglajam

automobilim. Saskaņā ar minēto ceļazīmi automašīnas evakuēšanai nobraukti 110 km. Līguma 6.7.3.apakšpunkts paredz, ja Iznomātājam ir jāveic

automašīnas evakuācija, Nomniekam ir pienākums atlīdzināt evakuēšanas izdevumus 150 euro apmērā līdz 100 km rādiusā no Rīgas. Neskatoties uz to,

ka nobraukti 110 km, prasītāja lūdza atbildētājam atlīdzināt prasītājai evakuatora pakalpojumu izdevumus 150 euro apmērā, par ko prasītājai izsniegts

2015.gada 25.jūlija rēķins Nr.15/50.

Prasītāja 2016.gada 10.decembrī nogādāja atbildētājam paziņojumu par parāda 2099,93 euro apmaksu, taču no atbildētāja nekādas darbības

parāda samaksai nav sekojušas. Prasītāja 2017.gada 30.maijā ierakstītā sūtījumā nosūtīja 2017.gada 26.maija paziņojumu par radīto zaudējumu

atlīdzināšanu, norādot arī atbildētāja tiesības 21 dienas laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izteikt pamatotus rakstveida iebildumus, pamatojoties uz

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto. Atbildētājs nav nekādā veidā izrādījis interesi un iniciatīvu zaudējumu

samaksai ārpustiesas kārtībā. Vēstule ar nosūtīto paziņojumu nav atgriezta atpakaļ prasītājai, no kā var secināt, ka atbildētājs ir saņēmis paziņojumu, taču

nav iesniedzis nekādus iebildumus saistībā ar paziņojumā norādīto informāciju, līdz ar to, var uzskatīt, ka atbildētājam nav iebildumu par radīto zaudējumu

summu.

Ņemot vērā starp pusēm noslēgto Līgumu, ievērojot Civillikuma 1587. un 1590. pantā noteikto, secināms, ka atbildētāja pienākums ir atlīdzināt

radītos zaudējumus par prasītājai piederošās automašīnas bojāeju.

Prasītāja norādījusi galvenā parāda aprēķinu:

1) prasītāja 2015.gada 17.februārī ar atbildētāju noslēdza Nomas līgumu Nr.2015/020 par automašīnas VW PASSAT VARIANT ar valsts

Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ nomu. Automašīnas nomas laikā 2015.gada 20.jūlijā automašīna iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā, kura rezultātā

automašīna pilnībā bojāta. Līguma 4.7.apakšpunkts paredz, ja automašīna tiek iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā automašīna tiek bojāta

vai iet bojā, iznomātājam ir tiesības pieprasīt atmaksāt visu neizmaksāto summu saskaņā ar maksājuma grafiku. Saskaņā ar maksājuma grafiku

automašīnas atlikusī vērtība ir 2249,93 euro. Pēc ceļu satiksmes negadījuma automašīnas atlieku vērtība bija 300 euro. Atbildētājam jāatlīdzina

prasītājai 1949,93 euro.

2) ar Līguma 6.7.3.apakšpunkta noteikumiem atbildētājam jāatlīdzina izdevumi, kas saistīti ar evakuatora pakalpojumiem 150 euro bojātās

automašīnas evakuēšanai.

Prasītāja norādījusi likumisko procentu aprēķinu:

Līgumā nav nolīgti likumiskie procenti, tādēļ tie aprēķināmi saskaņā ar likumu. Likumiskie procenti tiek aprēķināti no galvenā parāda summas par

laika periodu no 2015.gada 25.jūlija, kad automašīna tika bojāta un prasītāja nesaņēma ikmēneša nomas maksājumus, līdz 2017.gada 5.jūlijam (645

dienas), t.i, līdz prasības sagatavošanas dienai, jo atbildētājs joprojām nav atlīdzinājis radītos zaudējumus. Likumisko procentu aprēķina formula:

2099,93 euro x 6% : 365 dienas x 645 kavētas dienas = 222,65 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1594., 1662., 1756., 1757., 1765., 1775., 1779. un 2112.pantu, prasītāja lūdz:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galvenā parāda summu 2099,93 euro, likumiskos procentus 222,65 euro, valsts nodevu 327,64 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro;

2) noteikt prasītājai tiesības par laiku, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma galīgai izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda summas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2017.gada 14.jūlijā atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese

A/ (lietas 27.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no

prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 28. – 29.lapa).

2017.gada 14.augustā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi (lietas 33. - 34.lapa), norādot, ka atbildētājs prasību neatzīst. No prasītājas puses

ir bijusi nekompeteneta rīcība, tajā skaitā bezatbildība un iebiedēšana. Norāda, ka 30 dienu laikā tiks iesniegts izvērstāks pamatojums pret prasību un

celta pretprasība.

Pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas I.Siliņevičas 2017.gada 20.septembra rīkojumu Nr.1-23/22 par noslodzes izlīdzināšanu, lieta

2017.gada 20.septembrī nosūtīta izskatīšanai uz Rīgas rajona tiesu Siguldā (lietas 37.lapa).

Puses uz tiesas sēdi 2018.gada 19.aprīlī aicinātas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņojot, 2018.gada

31.janvārī nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1.lapa).

Prasītājas pārstāvis un atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradušies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējuši, lietas izskatīšanu atlikt nav

lūguši, pavēstes nosūtītas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto un sesto daļu fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,

deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..]. Savukārt tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc

tās juridiskās adreses.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pavēste nosūtīta 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai personai

ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesā celto prasību, un pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma

56. panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas noteikumiem tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu, un ir uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati,

kā arī nav pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 17.februārī prasītāja kā iznomātājs un atbildētājs kā nomnieks noslēguši Nomas Līgumu

Nr.2015/020 (turpmāk – Līgums) (lietas 10. - 13.lapa), saskaņā ar kuru prasītāja nodevusi atbildētājam nomā prasītājai piederošo automašīnu VW

PASSAT VARIANT, ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/.

Civillikuma 1512.pants noteic, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs

līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Saskaņā ar Civillikuma 1591.pantu, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu jāpiesola pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda,

ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis.

Lietā nav strīda, ka ar lietas materiālos esošo 2015.gada 17.februāra Pieņemšanas - nodošanas aktu Nr. 2015/020 (lietas 15.lapa), prasītāja ir

nodevusi lietošanā, bet atbildētājs ir pieņēmis automašīnu savā lietošanā, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasītāja savas no Līguma izrietošās saistības ir

izpildījusi.

Parakstot Līgumu un Pieņemšanas – nodošanas aktu, atbildētājs apliecinājis, ka ar visiem noteikumiem ir iepazinies, piekrīt tiem un apņemas tos

pildīt.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, tam, ka noslēgtais Līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka Līgums ir tiesīgi

noslēgts un saistošs līgumslēdzējpusēm un tā kā prasītāja savas no Līguma izrietošās saistības ir izpildījusi, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt no

atbildētāja Līguma izpildi Līgumā noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 2141.pants noteic, ka nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos.

Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu atbildētājs apņēmies veikt automašīnas un citu pielīgto maksājumu apmaksu Maksājumu grafikā un citos punktos

noteiktajā kārtībā un termiņos.

Līguma 6.1. un 6.2.apakšpunktā noteikts, ka nomnieks maksā par automašīnu saskaņā ar maksājuma grafiku un ikmēneša maksājuma termiņš par

nomā saņemtās automašīnas lietošanu iestājas tekošā mēneša 10.datumā un nomniekam ir tiesības maksājumu veikt līdz tekošā mēneša 20.datumam.

Saskaņā ar maksājuma grafiku ik mēnesi no 10. līdz 20.datumam atbildētājam ir jāveic maksājums 200 euro, bet no 2016.gada 10. līdz 20.jūnijam

jāveic atlikušais maksājums 49,93 euro apmērā (lietas 14.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 20.jūlijā sastādīts Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ 306145, no kura

redzams, ka 2015.gada 20.jūlijā plkst.12.32 Sējas novadā /pers. D/ vadījusi automašīnu pa autoceļu Saulkrasti - Bīriņi, virzienā uz Saulkrastiem un 8.

km nobraukusi no ceļa. Automašīnai konstatētie bojājumi: bojāti abi priekšējie spārni, bojāts motora pārsegs, priekšējais atdurstienis, kreisais priekšējais

lukturis, bojātas abas priekšējās un aizmugurējās durvis, priekšējais stikls, abi aizmugurējie spārni, bojāts arī jumts, sānu stikli un konstatēts virsbūves

sašķiebums (lietas 17.lapa).

2015.gada 3.septembrī /pers. D/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC 180439, no kura redzams, ka 2015.gada 20.jūlijā plkst.12.32

Sējas novadā, /pers. D/ vadīja automašīnu pa autoceļu Saulkrasti - Bīriņi, virzienā uz Saulkrastiem un 8. km netika galā ar transportlīdzekļa vadību, kā

rezultātā nobrauca no ceļa braucamās daļas un iebrauca grāvī. Pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 112.punkta prasības, kas noteic, ka transportlīdzekļa

vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un

stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā) (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 1.janvārim).

2015.gada 22.septembrī pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 180439, par to, ka /pers. D/ bija izvēlējusies neatbilstošu

maksimālo ātrumu un līkumā uz slapjas brauktuves uzsākusi bremzēšanas manevru, kā rezultātā iebrauca grāvī, pēc tam uzbraukusi atpakaļ uz

brauktuves, transportlīdzeklis apgāzies uz jumta, izbiruši stikli. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.4panta 14.daļā. /pers. D/ izteikts brīdinājums (lietas 16.lapa).

Līguma 4.7.apakšpunkts paredz, ja automašīna tiek iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā automašīna tiek bojāta vai iet bojā,

Iznomātājam ir tiesības pieprasīt atmaksāt visu neizmaksāto summu saskaņā ar maksājuma grafiku.

No lietas materiāliem izriet, ka pēdējais maksājums veikts 2015.gada jūnijā.

Saskaņā ar maksājumu grafiku no 2015.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam neizmaksātā automašīnas nomas maksa ir 2249,93 euro (lietas

14.lapa).

Prasītāja norāda, ka 2015.gada 25.jūlijā veikusi automašīnas evakuāciju no atbildētāja dzīvesvietas /adrese/, uz prasītājas stāvlaukumu Rīgā,

Lielirbes ielā, ko apliecina 2015.gada 25.jūlija ceļazīme vieglajam automobilim (lietas 19.lapa). No ceļa zīmes redzams, ka kopā nobraukti 110 km.

Līguma 6.7.3.apakšpunkts paredz, ja iznomātājam ir jāveic automašīnas evakuācija, nomniekam ir pienākums atlīdzināt evakuēšanas izdevumus

150 euro apmērā līdz 100 km rādiusā no Rīgas. Cena par katru kilometru, kas pārsniedz 100 km, tiek noteikta 0,50 euro.

Prasītāja prasības pieteikumā norāda, kaut arī ir nobraukti 110 km, rēķins ir izrakstīts par 150 euro. No lietas materiāliem pievienotā rēķina

Nr.15/50 redzams, ka prasītāja izrakstījusi atbildētājam rēķinu par summu 150 euro, ar apmaksas termiņu līdz 2015.gada 5.augustam (lietas 20.lapa).

Atbildētājs savos paskaidrojumos ir cēlis iebildumus par automašīnai noteikto vērtību 300 euro apmērā.

Iesniedzot papildus pierādījumus, prasītāja norādījusi (lietas 44.lapa), ka prasītāja 2015.gadā, ievietojusi sludinājumu internetportālā www.ss.lv par

automašīnu VW PASSAT VARIANT, ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, pārdošanu. Izvērtējot visu pircēju piedāvājumus un ņemot vērā to, ka

automašīna pēc ceļu satiksmes negadījuma tika pilnībā iznīcināta un tās tālāka ekspluatācija vairāk nebija iespējama, automašīna pārdota pircējam, kurš

maksājis augstāko cenu (300 euro).

No grāmatvedības izziņas Nr.1-25/07/2015 redzams, ka automašīnas VW PASSAT VARIANT, ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, atlieku

vērtība ir 300 euro (lietas 45.lapa).

N o 2015.gada 5.augusta Pirkuma līguma Nr.2015/05/08 un Pieņemšanas – nodošanas akta Nr.2015/0508 redzams, ka automašīna VW

PASSAT VARIANT, ar valsts Reģ.Nr. JU 1152, pelēkā krāsā, pārdota par 300 euro (lietas 46. - 47.lapa).

Tādējādi tiesa atzīst, ka lietā ir iesniegti pietiekoši pierādījumi tam, ka automašīnas vērtība pēc notikušās avārijas bija 300 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma likuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

2015.gada 10.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par saistību izpildi, norādot, ka atbildētājam līdz 2015.gada 20.decembrim

jāsamaksā prasītājai parāda summa 2099,93 euro. Atbildētājs brīdināts par sekām, kādas iestāsies, ja maksājumi netiks veikti (lietas 21. - 22.lapa).

2017.gada 26.maijā atbildētājam nosūtīts atkārtots paziņojums par radīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka atbildētājam līdz 2017.gada

9.jūnijam jāsamaksā prasītājai parāda summa 2099,93 euro. Atbildētājs brīdināts par sekām, kādas iestāsies, ja maksājumi netiks veikti (lietas 23.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs minētos paziņojumus atstājis bez ievērības un nekādas darbības parāda atmaksai no atbildētāja puses

nav sekojušas.

Prasītāja lūdz atlīdzināt pamatparādu par automašīnas nomu 1949,93 euro un izdevumus par automašīnas evakuēšanu 150 euro, kopā 2099,93

euro.

Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1589.pants paredz, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par transportlīdzekļa nomu 1949,93 euro apmērā.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1662.pantu nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Savukārt Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., lpp.209).

Saskaņā ar Līguma 2.2.punktu atbildētājs nes pilnu materiālo atbildību par automašīnas saglabāšanu līdz tās pilnai apmaksai.

Ar Līguma 2.6.apakšpunktu atbildētājs apņēmies garantēt automašīnas pilnu apmaksu ar savu īpašumu, arī tad, ja automašīna izkļuvusi no

Nomnieka turējuma nozaudēšanas, zādzības vai jebkurā citā veidā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai savos paskaidrojumos norādīto pretprasību vai pamatotus iebildumus uz prasību, kaut gan norādījis, ka tos iesniegs

30 dienu laikā. Atbildētājs bija pieteicis lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē, ko tiesa apmierināja, bet pirmo tiesas sēdi atbildētājs lūdza atlikt, sakarā ar bērna

slimību, bet uz otro tiesas sēdi viņš neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ.

Pamatojoties uz minēto, tiesa uzskata, ka atbildētājam nav citu iebildumu un pierādījumu pret prasību, kā vien tie, ko viņš norādījis tiesai iesniegtajā

paskaidrojumā.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis un

parādsaistības dzēsis.

Tiesa secina, ka prasītājai nodarītie zaudējumi ir radušies atbildētāja bezdarbības un prettiesiskas rīcības rezultātā, radot prasītājai tiešus

zaudējumus par automašīnas evakuāciju no atbildētāja dzīvesvietas, un tie ir cēloņsakarībā ar prasītājai nodarītajiem zaudējumiem, tādējādi no atbildētāja

prasītājas labā piedzenami izdevumi par evakuatora pakalpojumiem 150 euro.

Tiesa atzīst, ka ar prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, kurus tiesai nav pamata apšaubīt, ir pierādīta prasība daļā par galvenā parāda

un zaudējumu apmēru un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams galvenais parāds 2099,93 euro (1949,93 euro + 150 euro).

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 222,65 euro par laika periodu no 2015.gada 25.jūlija līdz 2017.gada 5.jūlijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam jāsamaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā

nokavējuma procenti.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.p.).

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrai daļai likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta [..] līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Prasītāja likumiskos procentus aprēķinājusi par laika periodu no 2015.gada 25.jūlija (no dienas, kad automašīna nogādāta prasītājas stāvlaukumā)

līdz 2017.gada 5.jūlijam par 645 kavētām dienām no kopējās parāda summas 2099,93 euro pēc formulas - 2099,93 euro x 6% : 365 dienas x 645

kavētās dienas = 222,65 euro, ko lūdz piedzīt no atbildētāja.

Ņemot vērā, ka atbildētājs kavējis maksājumu termiņus, tiesa atzīst, ka prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1756., 1759.pantu ir tiesības saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar prasītājas sastādīto aprēķinu par laika periodu no 2015.gada 25.jūlija līdz 2017.gada 5.jūlijam (par 645

dienām) ir 222,65 euro.

Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītājas veikto procentu aprēķinu, tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami

likumiskie procenti par laika periodu no 2015.gada 25.jūlija līdz 2017.gada 5.jūlijam 222,65 euro apmērā.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja prasītājas labā galveno parādu 1949,93 euro, zaudējumus 150

euro un likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 25.jūlija līdz 2017.gada 5.jūlijam 222,65 euro, kopā 2322,58 euro.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no nenomaksātās parāda summas.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku

posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1760.pantu un 1765.panta pirmo un ceturto daļu un izveidojušos tiesu praksi

(Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14 (C17162112)

un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC- 1331/2016 (C28283311) ) prasītājai par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda

pamatsummas 2099,93 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 327,64 euro (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (lietas

9.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 327,64 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 euro, kopā 330,94 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 4,24 euro (lietas 2.lapa), tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas

samaksātos 3,30 euro, piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 0,94 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.26 un

250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,KB Līzings”, Reģ.Nr.40103258397,

-pamatparādu 1949,93 euro (viens tūkstotis deviņi simti četrdesmit deviņi euro un 93 centi),

-zaudējumus 150 euro (viens simts piecdesmit euro),

-likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 25.jūlija līdz 2017.gada 5.jūlijam 222,65 euro (divi simti divdesmit divi euro un 65 centi) un

-tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu 327,64 euro (trīs simti divdesmit septiņi euro un 64 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,30 euro (trīs euro un 30 centi), pavisam kopā 2653,52 euro (divi tūkstoši seši simti piecdesmit trīs euro un 52 centi).

Parāda summa iemaksājama SIA ,,KB Līzings” norēķinu kontā – AS ,,Luminor banka”, Nr.LV30RIKO0002930103882, SWIFT KODS:

RIKOLV2X.

Noteikt SIA ,,KB Līzings”, Reģ.Nr.40103258397, tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt n o /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītās, bet

nesamaksātās parāda pamatsummas 2099,93 euro (divi tūkstoši deviņdesmit deviņi euro un 93 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,94 euro (94 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33514217.

Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10

dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2018.gada 15.maija,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere