Legislator Case Law & Legislation
11210100012 / K16-0093-15 AI generated

Court convicted defendant of illegal drug possession, theft, and fraud, imposing combined prison sentence.

Case Number 11210100012 / K16-0093-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of illegally purchasing and storing methamphetamine, committing burglary and theft, and defrauding a victim. Evidence included seized drugs and testimony establishing the defendant's intent and actions. The court found the evidence sufficient to prove guilt on all counts and imposed a combined sentence of three years imprisonment.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 253. panta 1. daļa; 175. panta 3. daļa; 185. panta 1. daļa: The court established that possession of controlled substances without authorization constitutes a crime, and unauthorized entry to steal property constitutes theft and fraud, warranting criminal conviction and combined sentencing.

Keywords

AI generated
illegal drug possession methamphetamine trafficking burglary and theft combined sentencing criminal conviction fraudulent acts prison term

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 253. panta 1. daļa
Krimināllikuma 175. panta 3. daļa
Krimināllikuma 185. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 5. daļa
Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļa
Krimināllikuma 52. panta 5. daļa
Krimināllikuma 526. pants
Krimināllikuma 511. pants
Krimināllikuma 512. pants
Krimināllikuma 519. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 847

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. 11210100012

Lietas arhīva K16-0093-15

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2015.gada 22.septembrī

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis R.Grandāns

ar tiesas sēžu sekretāri Z.Kapaču, A.Grīnbergu, tiesas tulci I.Golubovu,

piedaloties prokurorei S.Rudzītei,

zvērinātai advokātei A.Rozenbergai,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā, 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā

daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa

k o ns t a t e ja

/pers. A/ izdarīja psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu bez nolūka tās realizēt šādos apstākļos:

/pers. A/, pirmstiesas izmeklēšanā līdz galam nenoskaidrotos apstākļos, no nenoskaidrotas personas neatļauti bez nolūka tās realizēt iegādājās

savām vajadzībām divus polimēra materiāla maisiņus, kuros atradās 1,0796 g dzeltenīgas krāsas sapresētas vielas, kuru aktīvā sastāvdaļa ir

metamfetamīns. Metamfetamīnu saturošās vielas saturs 26% jeb 0,2807 g metamfetamīna.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām,

psihotropajām vielām un prekursoriem” metamfetamīns ir iekļauts 1.pielikuma „Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I

saraksts” 2.punkta „Vielas un augi, kas klasificēti atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijai par psihotropām vielām”, 2.5.apakšpunkta “Psihotropās

vielas, kas atbilst šādam vielas aprakstam”, 2.5.3 sadaļā “Amfetamīni” un atbilst šādam vielas aprakstam “ir savienojums, kas atvasināts no 1-

fenilpropān-2-amīna, aizvietojot vienu aminogrupas ūdeņraža atomu ar alkilgrupu”.

Iepriekš norādītos maisiņus ar minētām vielām /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, neatļauti uzglabāja pie sevis plecu somā līdz 2012.gada

15.decembrim pulksten 20.15, kad viņu aizturēja policijas darbinieki, un tie tika izņemti.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma (turpmāk – KL) 253.panta pirmajā daļā.

Turklāt /pers.A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta iekļūstot telpā, šādos apstākļos:

2011.gadā laikā no 3.novembra pulksten 18.00 līdz 4.novembra pulksten 08.00, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ zādzības

nolūkā ieradās, /adrese/, Jēkabpilī. Tur viņš iekļuva 3.stāva kabinetā, kuru īrēja /pers. B/, no kurienes mantkārīgu tieksmju vadīts slepeni nolaupīja

cietušajam /pers. B/ piederošu televizoru Panasonic Ls 500 vērtībā, kafijas aparātu Saeco Ls 400 vērtībā un no galda atvilktnes naudu Ls 500

aploksnē, nodarot cietušajam /pers. B/ materiālo zaudējumu Ls 1400 apmērā.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 175.panta trešajā daļā.

Turklāt /pers. A/tīši sabojāja svešu mantu šādos apstākļos:

2011.gadā laikā no 3.novembra pulksten 18.00 līdz 4.novembra pulksten 08.00, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ zādzības

nolūkā ieradās /adrese/, Jēkabpilī un tīši ar akmeni izsita SIA „NIKO-LOTO” piederošās ēkas pagrabstāva viena pakešu loga stiklu Ls 80 vērtībā, ar to

nodarot cietušajai SIA “NIKO-LOTO” materiālo zaudējumu minētās summas apmērā.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 185.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu celtajā apsūdzībā norādītajos noziedzīgajos nodarījumos neatzina.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesai par celto apsūdzību pēc KL 253.panta pirmās daļas liecināja, ka 2012.gada 15.decembrī ap pulksten 08.00 vakarā

ieradies Krustpils stacijā ar vilcienu no Rīgas. Pie veikala “Beta” brauca garām policijas mašīna, un piebremzējot, izkāpa policijas darbinieks /pers. G/ un

/pers. F/. /pers. G/ teicis, ka jābrauc uz policijas iecirkni, jo viņš piedzēries un galīgi nestāvot kājās. Policijas darbinieks /pers. G/ paņēma viņa somu un

ielika to mašīnā, kur sēž pasažieris. Viņam attaisīja aizmugurējās durvis, un palūdza iekāpt. Viņi teica, ka iecirknī tikai noskaidros viņa personību. Teicis,

lai ved uz slimnīcu, jo viņam ir lauzta kāja. Dzelzceļa dežūrdaļā (otrajā stāvā) bija iegājis un palūdzis izsaukt taksometru. Jēkabpili nepārzinu, reizi nedēļā

brauc uz Jēkabpili, jo brauc apciemot meitu, savedis dāvanas, meitai lelles, sievai mobilo telefonu Samsung, bija nopirkts fotoaparāts. Bija piegājis pie

stacijas dežuranta /pers. D/, kurš palīdzēja izsaukt taksometru. Koferi policjas darbinieks /pers. G/ atlika malā, ienesa policijas automašīnā, viņu pie

durvīm pārmeklēja, pleca somiņa tika pārbaudīta. Viss notika steigā. Somiņā bija kādi 4 mobilie telefoni. Gribēja zvanīt /vārds/, lai paziņotu, ka taksi nav

sagaidījis, bet sagaidījis policiju. Viņam bija tāda tehniska ierīce, kura iestiprinās ausī. Sapratis, ka ausī nav tās ierīces. Steigā sācis meklēt pa somiņu

ierīci. Steigā pa pusei somiņas saturs izbira. To ierīci nevarēja atrast. Ceļojuma laikā uz policiju izkrita divi sarullēti maisiņi no sola apakšas, kas atradās

viņam pretim. Sakarā ar to, ka turpinājis meklēt savu ierīci, pievērsis uzmanību tam iepakojumam, kas izkrita. Viņu pacēlis, lai noskaidrotu, kas atrodas

iekšā. Tā kā nekā vērtīga iekšā nebija, nometis to zemē. Savas mantas sācis lasīt kopā tad, kad policisti atvēra durvis, viņi jautāja – kas tas ir? Teicis, ka

nezin, kas tas ir, tas nav viņa. Tos maisiņus nav ņēmis. Viņam līdzi bija maisiņi ar kolagēniem sievai, ko liek klāt sieviešu krēmiem. Tie kolagēni bija

iepakoti tādos pašos maisiņos, kā tās nezināmās vielas. Viss bija iepakots līdzīgos maisiņos, kā narkotikas. Nezin, kas tiek vadāts ar policijas

automašīnu, bet droši vien, ka ar košļeni tur pielipināja. Ievedot viņu policijas telpā, /pers. G/ neizlaida no rokām viņa koferi. /pers. F/ un /pers. E/

pārmeklēja viņa mantas, tās bija izklātas koridorā.

Par celto apsūdzību pēc KL 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas apsūdzētais liecināja – viņam zināms tas, ka 2012.gada aprīļa

mēnesī uz mājam, kur viņš īrējis dzīvokli (/adrese/) ieradās kriminālpolicijas darbinieki, jo tika saņemta informācija no /pers. B/ par zādzību. Tika atrasts

viņa DNS nozieguma vietā. Viņu izsauca uz Jēkabpils policijas iecirkni, lika priekšā adresi un uzdeva jautājumus. Teicis, ka nozieguma vietā bijis divas

reizes. Pirmo reizi bijis lombardā 2009.gadā un 2011.gadā, kā noskaidrojās 3.novembrī, ar nolūku meklēt meitai /pers. C/ deju grupiņu. 2011.gada

3.novembrī, braucot uz staciju, taksometra vadītājam palūdzis, lai piestāj pie /adrese/ Tur uz dullo iegājis iekšā. Pa trepēm uzkāpis augšā, pa koridori uz

priekšu un līdz galam, ieraudzījis vēl vienas trepes un uzkāpis pa tām augšā. Gājis atpakaļ un 31.kabinetā durvis bija vaļā, bija tumšs. Bērnu grupiņas

nodarbības notika tieši pie trepēm pretim /pers. B/ kabinetam. Tur runājis ar mammu, kur notika dejošanas nodarbības. Tas bija ap pulksten 18.20. Tur

bija daudz apmeklētāju. Ejot atpakaļ uz taksometru, redzējis, ka tur sēž daudz jauniešu. Domājis, ka nodarbības tur notika arī ap kādiem pulksten 19.00.

Bērnu grupas nodarbība tajā brīdī bija beigusies, un ar vienu mammu runājis un viņa teica, ka tur nekas nesanāks. Vienā no brīžiem, viņam sāka tecēt

asinis pa degunu. Bija iegājis kabinetā, kurš bija atvērts – liela telpa, durvis, taisni pretī divi logi, rakstāmgalds, dīvāns, kompjūters. Piegājis pie loga un

paskatījies, vai taksometrs viņu gaida vai nē. Viņa asinis (DNS paraugs), kuras bija nopilējušas uz grīdas, nav saistītas ar zādzību. Apkopēju redzējis,

viņa arī viņu redzēja (lietas 2.sējuma 179.lapa, ieraksta laiks: 39:57-01:59:27).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētajos noziegumos, neskatoties uz to, ka /pers. A/ savu vainu neatzina pilnībā ir pilnīgi pierādīta ar

liecinieku liecībām, apskates protokolu un citiem pierādījumiem, kuri pārbaudīti un izvērtēti tiesas sēdē.

Apsūdzētā vaina pēc KL 253.panta pirmās daļas pierādīta ar turpmāk uzskaitītiem pierādījumiem un to analīzi.

Liecinieks/pers. D/ tiesā liecināja – tas bija decembra mēnesis, strādājis darba vietā – dzelzceļa stacijas otrajā stāvā bijušās policijas iecirkņa

telpās. Vakarā ap pulksten 08.00 viens vīrs klauvēja pie lodziņa un jautāja iespēju piezvanīt - cik sapratis taksometram. Atradies citā telpa, kad

izdzirdējis vēdlodziņa stikla šķindu, izsaucis policiju. Policijas darbiniekus informējis, ka persona, iespējams, ir alkohola vai kādā citā reibuma stāvoklī, jo

vīrietis bija uzbudināts, steidzīgs. Tad aizslēdzis visas durvis, un ar dienesta automašīnu sekojis vīrietim. Ieraudzījis viņu jau pie veikala “Beta”, kur viņu

bija aizturējuši policijas darbinieki. Kad tas skrēja, neatceras, vai viņam bija kas rokās. Kad notika sazvanīšanās, vīrietis izteicās, ka viņam ir vērtīga

soma ārā. Policijas mašīnā šo somu redzējis.Vīrietim bija tumša soma. Policija viņu aizveda. Tajā brīdī atpazinis to vīrieti, ar kuru sarunājies pa lodziņu.

Policijas darbinieki ļoti ātri ieradās (lietas 2.sējuma 73.lapa, ieraksta laiks: 02:05:55-02:08:22; 02:08:27-02:16:10; 02:21:30-02:46:40).

Liecinieks/pers. E/ tiesā liecināja, ka atradies savā darba vietā Jēkabpils iecirknī 2012.gada 15.decembrī vakara maiņā. Vakarā tika saņemts

izsaukums – Krustpils stacijā kāds vīrietis Krustpils dzelzceļa stacijai ir izsitis logu. Uz notikuma vietu izbrauca ekipāža ar kārtībniekiem /pers. F/ un /pers.

G/, kuri pēc neilga laika atgriezās iecirkņa pagalmā. Viņš izgājis no iecirkņa telpām, viņi atvēra automašīnas durvis un dienesta transportlīdzekļa īslaicīgas

turēšanas telpā atradās vīrietis ar somu. Uz grīdas bija izbērtas daudz dažādas mantas – mobilie telefoni, nauda, plastikāta kartes. Viņa uzmanību pievērsa

polimēra tipa maisiņi ar baltu vielu tajos. Jautājis, kas tas ir ? Vīrietis atbildējis, ka nezinot, kas tie ir un ka tie nav viņa. Vīrietis tika ievests iecirkņa telpās,

un mantas arī tika salasītas un ienestas telpās. Pēc kā tika sastādīts administratīvās aizturēšanas protokols. Tika pārbaudīti arī telefonu IMEI kodi, kur

noskaidrojās, ka viens vai vairāki no telefoniem atrodas meklēšanā. Tika izsaukti dežurējošie operatīvie darbinieki, lai tālāk skaidrotu lietas apstākļus.

Pēc specifiskās alkohola smakas, iespējams, vīrietis bija alkohola reibumā. Viņš atteicās veikt alkohola pārbaudi ar portatīvo alkometru, tāpēc tika

nogādāts Jēkabpils reģionālajā slimnīcā veikt pārbaudi. Viņš skaļi uzvedās, nicinoši izturējās pret policijas darbiniekiem, nepārtraukti kaut ko runāja.

Pārbaudot personu un tika noskaidrots, ka tas ir /pers. A/. Izņemtās mantas tika nodotas Kriminālpolicijas darbiniekiem, jo tika atrasti polimēra maisiņi

ar aizdomīgo vielu (lietas 2.sējuma 73.lapa, ieraksta laiks: 02:47:50-02:51:5; 02:51:55-02:56:35).

Liecinieks/pers. F/ tiesā liecināja, ka bija nakts maiņa, tas ir, no 20.00 līdz 8.00 rītā. Atnākot uz maiņu automašīnu nodeva iepriekšējā maiņa, viņi

pārbaudīja mašīnu gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Kad tika pieņemta maiņa ar automašīnu bija viss kārtībā, nekas netika konstatēts – ne lietas, ne

priekšmeti. Uz izsaukumu brauca viņš un /pers. G/. Pa ceļam nevienu neveda, brauca uz stacijas laukumu. Teica, ka vīrietis izsitis stiklu un varēja būt ar

asiņojošu roku un alkohola reibumā. Piebraucot, viņu satika. Saruna neizveidojās, viņš bija agresīvs. Varēja manīt, ka viņš bija alkohola reibumā. Pēc

tam nolēmuši viņu vest uz iecirkni. Viņam bija viena liela soma un otra mazāka. Lielo somu, iespējams, ielika salonā, bet mazā soma viņam palika uz

pleca. Kad atvēra automašīnas durvis, redzējis, ka viņš vēl mēģināja izbērt visas mantas. Mantas bija izbērtas uz grīdas dienesta automašīnā. Maisiņi bija

divi, gaišā krāsā. Radās aizdomas, ka tās ir narkotikas, jo nekā cita aizliegta starp mantām nebija. Lika viņam savākt tās mantas, viņš negribēja vākt, pēc

tam viņš sāka likt, bet tad, kad pamanīja tos iepakojumus, viņš tos neņēma (lietas 2.sējums 73.lapa, ieraksta laiks: 03:20:10-03:21:58; 03:22:00-

03:29:43; 03:29:45-03:42:01).

Liecinieka/pers. G/ liecības tika pārbaudītas Kriminālprocesa (turpmāk – KPL) 501.panta 3.punktā kārtībā (nolasot), no kurām redzams, ka

2012.gada 15.decembrī dienesta automašīnā tika ievietots vīrieties ar mantām. Pa ceļam vīrietis no savas plecu somas izkratīja tās saturu. Kad atveda

vīrieti, automašīnā bija izmētātas mantas, t.sk., divi maisiņi ar nezināmu vielu. Liecinieks ar cimdiem paņēma šos maisiņus un jautāja, kas tas ir? Vīrietis

atbildēja, ka nezina? Tika noskaidrots, ka vīrietis ir /pers. A/ (lietas 1.sējuma 27.lapa).

Tiesa atzīst, ka liecinieku – /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ – liecības ir detalizētas, secīgas, pārliecinošas, viena otru papildina un tās

apšaubīt nav pamata. Liecinieku liecības nav pretrunā ar pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, kas pastiprina to ticamību. Ar liecinieku, liecībām

pierādīts, ka, apsūdzēto aizturot un nogādājot policijas iecirknī, viņam līdzi bija plecu soma ar mantām. Citu personu un citu mantu tobrīd tur nebija.

Atrodoties policijas dienesta automašīnas īslaicīgas aizturēšanas nodalījumā, apsūdzētais plecu somas saturu izbēra uz grīdas. Tas arī tika konstatēts,

ierodoties policijas iecirknī un atverot īslaicīgas aizturēšanas nodalījumu, kurā atradās apsūdzētais /pers. A/. Tāpēc ir pilnīgs pamats pieņēmumam, ka arī

konstatētie divi maisiņi ar baltas krāsas vielu bija apsūdzētā mantās un pieder viņam.

Šis fakts pierādās ar 2012.gada 15.decembra /pers. A/ administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.398, kurā uzskaitītas pie personas atrastās un

izņemtās mantas, kuras atradās melnā plecu somā ar uzrakstu „Hugo Boss”, t.sk. arī divi polietilēna maisiņi, kuros atrodas baltas krāsas pulverveida viela.

Tur atradās arī polietilēna maisiņš ar zaļas krāsas nezināmu vielu (lietas 1.sējuma 9.-11.lapa).

2012.gada 16.decembrī uzsākts kriminālprocess un procesa ietvaros veikta minēto maisiņu apskate. 2012.gada 16.decembra apskates protokolā

fiksēti divi polimēra materiāla maisiņi ar baltas krāsas pulverveida vielu. Tie ir ar aizspiežamu salmiņveida aizdari augšdaļā, izmērs 7x4 cm. Pēc apskates

maisiņi iepakoti papīra aploksnē un aizzīmogoti ar zīmogu „PAKETĒM” (lietas 1.sējuma 12.lapa) .

2013.gada 20.februārī procesa virzītājs pieņēma lēmumu par bioloģiskās ekspertīzes noteikšanu un nodeva ekspertu rīcībā trīs polimēra maisiņus,

vienu bundžiņu, kā arī zaļas krāsas sapresētu vielu un gaiši zilu želejveida vielu. Nodotie objekti bija saņemti iepakojumā pēc narkotisko un psihotropo

vielu ekspertīzes veikšanas. Tie visi bija atrasti /pers. A/ mantās, t.sk. arī plecu somā un bija izbērtas uz grīdas policijas dienesta automašīnā (lietas

1.sējuma 19.lapa).

Ar 2013.gada 9.maija eksperta atzinumu par komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu Nr.1302877 secināts, ka uz maisiņiem un bundžām

tika konstatēts /pers. A/ bioloģiskais materiāls, kas atbilst viņa DNS profilam (lietas 1.sējuma 21.lapa).

Šie pierādījumi apstiprina to, ka apsūdzētais /pers. A/ ir lietojis visas šīs mantas, kuras atradās viņa somā, t.sk. arī divus maisiņus, kuros atradās

metamfetamīnu saturošā viela, un maisiņu ar zaļo vielu, kā arī somā atrastā bundžiņa ar gaiši zilu želejveida vielu, kuru piederību viņš nenoliedz. Ar

liecinieka /pers. G/ liecībām apstiprinās, ka /pers. A/ veica tīšas darbības, lai izbērtu plecu somas saturu. Tas pierāda to, ka /pers. A/ apzinājās

psihotropo vielu esamību savās mantās un veica apzinātas darbības, lai traucētu to sasaistīšanu ar viņa mantām. Saskaņā ar policijas darbinieku liecībām,

apsūdzētais tikai norādīja, ka neko nezina par mantās esošajiem diviem polimēra materiāla maisiņiem ar baltas krāsas pulverveida vielu. Viņš nesniedza

norādes un paskaidrojumus par to izcelsmi.

Ar 2013.gada 1.februāra eksperta atzinumu par narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes veikšanu Nr.1300172 apstiprinās, ka maisiņos esošā

viela satur metamfetamīnu. Kopējais vielas svars ir 1,0796, metamfetamīnu saturošās viela saturs ir 26% jeb 0,2807 metamfetamīna (lietas 1.sējuma

14.-16.lapa).

Apsūdzētā vaina minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta arī ar ziņām, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes

informācijā (lietas 1.sējuma 18.lapa), ar protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 1.sējuma 23.-24.lapa).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/ noliedz savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ar nolūku izvairīties no atbildības un soda, taču viņa vainu

pierāda krimināllietā savāktie pierādījumi to kopumā un savstarpējā saistībā.

Ievērojot iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīta. Viņa noziedzīgās

darbības – neatļauti iegādājoties, glabājot psihotropās vielas bez nolūka realizēt – pirmstiesas kriminālprocesā pareizi kvalificētas pēc KL 253.panta

pirmās daļas.

Apsūdzētā vaina pēc KL 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas pierādīta ar turpmāk uzskaitītiem pierādījumiem un to analīzes.

Cietušais/pers. B/ tiesā liecināja, ka no rīta ienācis un kur konstatējis faktu, ka durvis bija atvērtas un telpā bija pazudušas minētās mantas – nauda

aploksnē, televizors un kafijas aparāts ar visām kastēm. Televizoru biju atvedis divas nedēļas iepriekš un kaste stāvēja turpat blakus. Izsaucis policiju,

kas veica tālākās darbības.

Ofiss ir privātām darīšanām. Kabinets sastāv no divām telpām, viena telpa ir istaba. Otra sanitārā telpa. Atverot durvis iekļūst istabā, no durvīm pa

labi var ieiet sanitārajā telpā. Stāvot galvenajās durvīs sanitārās telpas durvis redzēt var, bet telpu redzēt nevar. Tajās telpās strādā viens pats, darbinieku

nav, apmeklētājus arī nepieņem. Apsūdzēto iepriekš nekad nav redzējis. Ieejot telpā, logs ir taisni, telpā ir divi logi. Kad ieradās policija, bija uz vietas,

asins pēdas atradās stūrī pie skapīša kreisajā pusē. Tajā stūrī stāvēja tukšās kastes no televizora un kafijas aparāta. Svešas mantas netika atrastas.

Telpas kopa Biruta, kas strādāja „NIKO-LOTO”. Viņai bija pieejama atslēga, kas bija lombardā. Otra atslēga bija pie viņa. Durvis slēdzās ar mēlīti,

kuru ar puspagriezienu varēja atslēgt. Kodi stāvēja, bet viņi nedarbojās. Atstājot kabinetu, kabinets bija aizslēgts. Izejot laukā no kabineta, asins traipus

nebija konstatējis (lietas 2.sējuma 73.lapa, ieraksta laiks: 44:45-57:36; 43:11-44:37; 01:23:44-01:24:17).

Cietušā SIA „NIKO-LOTO” pārstāve /pers. H/ liecināja, ka 2011.gada 4.novembrī tika iesniegts iesniegums par kaitējuma atlīdzināšanu, kur tika

konstatēts, ka SIA „NIKO-LOTO” piederošajās telpās/adrese/ tika izsists stikls Ls 80 vērtībā. Stikls bija izsists pagrabstāvā (lietas 2.sējuma 73.lapa,

ieraksta laiks: 01:25:30-01:26:15)

Lieciniece/pers. I/ liecināja, ka strādā par apkopēju SIA „NIKO-LOTO”, uzkopa telpas /adrese/ Otrajā dienā pēc konstatētās zādzībam viņu

uzaicināja aizbraukt uz turieni, un prasīja vai nav savainojusies, jo tika konstatētas asinis. Izmeklētājs jautājis – vai viņa iepriekšējā vakarā nav redzējusi

ko aizdomīgu. Viņa redzēja vīrieti, kuram tajā laikā tur nevajadzētu atrasties. Likās dīvaini, jo tajā laikā tur nevienam nevajadzēja būt. Trešajā stāvā ir

baletstudijas telpas, cietušā telpas un koridors. Baletstudijas telpas tajā dienā neuzkopa, jo, viņasprāt, nebija nodarbību diena. Ieejot kabinetā durvis ir

vienmēr ciet, jo tās nofiksējas. Atvērt durvis nevar, vajag pieklauvēt. Vienmēr, uzkopjot telpas, durvis ir ciet. Kabinetu beidza uzkopt pēc pulksten

18.00, durvis bija aiztaisītas, ja kāds gribētu tikt iekšā tad tās būtu jāatver ar atslēgu, vai jāuzlauž. Projām aizgāja apmēram ap pulksten 19.00. Kad

atstāja telpas tās bija tīras, asins traipu nebija. Kamēr atradās telpās neviena nebija. Izejot no telpas, atverot durvis, ieraudzīja otrā koridora galā vīrieti ap

40 gadiem, kurš strauji aizgāja. Tajā dienā apmeklētāju laiks bija beidzies. Aizejot no telpas, kafijas aparāts bija uz mazā galda un tas darbojās.

Televizors bija uz grīdas pie sienas, iepakojums stāvēja blakus. Otrā dienā, kad atbrauca, redzēja, ka kabinetā nav televizora un kafijas automāta (lietas

2.sējuma 73.lapa; ieraksta laiks: 01:31:40-01:33:52; 01:49:08-01:53:04; 02:02:19-02:02:27).

Liecinieks/pers. J/ liecināja – ap pulksten 8.00 no rīta tika konstatēs, ka tika izsists logs no ielas puses mājas labajā pusē /adrese/ un apzagts ofiss.

Viņš personīgi to nekonstatēja. Sasisto logu neredzēja. Atceras, ka bija izsist stikls. Liecinieks /pers. J/ atbild uz prokurores jautājumiem – bija SIA

“Niko-Loto pārstāvis”, /adrese/, bija firmas juridiskā adrese un ofisu ēka. Atcerās, ka bija izsists logs, neatceras, kurā stāvā. Kompensācijas summu

sastāda pakešu logs un darbs. Kāpēc nav maksu apliecinošu dokumentu nevaru pateikt (lietas 2.sējuma 132.lapa, ieraksta laiks: 08:45-09:20;

09:21-10:45; 12:08-16:14; 16:2-20:14; 20:20-22:49).

Lieciniece/pers. K/ liecināja, ka viņai ar apsūdzēto tagad nav nekādu attiecību, viņi dzīvoja kopā piecus gadus, kopdzīves laikā 2010.gada

24.maijā piedzima meita. Pēc kopdzīves pārtraukšanas, apsūdzētais devās uz Rīgu. Lieciniece nezin, kur apsūdzētais strādāja, vai piestrādāja, vai kaut

ko tirgoja. Viņai tika stāstījis, ka pērk kaut ko un pārdod. Meitai palīdzēja. Brauca uz Jēkabpili, apciemoja viņas. Apsūdzētais interesējās par to, lai

meitu iekārtotu pulciņā (lietas 2.sējuma 73.lapa, ieraksta laiks: 03:44:10-04:45:35; 03:49:59-03:52:47; 03:52:56-03:54:52).

Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. B/ un liecinieku – /pers. I/, /pers. J/ – liecības ir detalizētas, secīgas, pārliecinošas, viena otru papildina un tās

apšaubīt nav pamata. Tiesā snieggtās liecības nav pretrunā ar pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā pirmajā iztiesāšanas reizē sniegtajām liecībām, kas palielina

šo liecību ticamību.

Ar cietušā /pers. B/ liecībām apstiprinās, ka iepriekšējās dienā telpās viss bija pilnīgā kārtībā un citas personas viņam lietošanā nodoto telpu

Nr.3.1. neapmeklē, to uzkopj tikai vietējā apkopēja. Tā gan ar liecinieces /pers. I/ liecībām, gan arī kopjamo telpu izvietojumu, apstiprinās, ka

uzkopšanas darbi trešajā stāvā telpā Nr.3.1, ko nomāja cietušais /pers. B/, varēja notikt ap pulksten 18.00-20.00. Tādējādi /pers. A/liecības par viņa

atrašanās laiku ir pretrunā ar liecinieces norādīto laiku, kad viņa ieraudzīja apsūdzēto. Arī pats /pers. A/ nenoliedz, ka apkopēja viņu varēja redzēt. Šo

pretrunu un apsūdzētā liecību neatbilstību apliecina arī apstākļu atšķirība par citu personu iespējamo atrašanos.

Atbilstoši KPL 67.panta pirmās daļas 6.punktam, apsūdzētā pienākums ir norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir

atradusies citā vietā (alibi). Apsūdzētais tiesā liecināja par deju nodarbībām un sarunām ar kādas meitenes māti, tiesa šīm liecībām netic, jo, pirmkārt, par

šiem faktiem apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā nav liecinājis. Otrkārt, šīs apsūdzētā liecības ir krasā pretrunā ar liecinieces /pers. I/ liecībām, ka tajā

dienā trešajā stāvā nekādu nodarbību un citu personu nav bijis. Treškārt, lietā nodibināts, ka uz nozieguma izdarīšanas brīdī apsūdzētā meita bija pusotru

gadu veca. Tiesa, no dzīvē gūtiem novērojumiem, secina, ka nav deju nodarbības pusotru gadu veciem bērniem. Tiesas ieskatā šādas apsūdzētā liecības

radušās pēc tam, kad bija noklausījies liecinieces /pers. I/ liecības tiesas sēdē par šādu nodarbību iespējamību citā laikā, nolūkā radīt sev alibi, lai

izvairītos no atbildības.

Lieciniece /pers. I/ neapstiprināja apsūdzētā liecības par to, ka viņa, iespējams, uzkopa minēto telpu atstājot vaļā tās durvis un turklāt varēja

atrasties blakus telpā, un neievērot, ka apsūdzētais bija ienācis kabinetā. Lieciniece liecināja, ka pabeidza uzkopšanu telpā un nekādu citu pēdu tur

nebija, tostarp nekādu asiņu traipu, kas būtu palikuši pēc kādām citām personām.

Liecinieces /pers. K/ liecībām tiesa tic tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā citiem pierādījumiem, un ņem vērā liecinieces un apsūdzētā savstarpējas

attiecības. Tiesa uzskata, ka šīs liecinieces liecības ir izvairīgas, un sniegtas nolūkā, lai mazinātu /pers. A/ vainu noziedzīgajos nodarījumos.

Atrastais asins traips uz grīdas un asins nospiedumi uz maisiņa saskaņā ar 2012.gada 16.aprīļa ekspertu atzinumu par bioloģiskās DNS ekspertīzes

veikšanu Nr.1117463 pieder viena vīriešu kārtas personai un DNS Nacionālajā datu bāzē tika konstatēta sakritība ar personu (lietas 1.sējuma

80.1apa). Saskaņā ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes informāciju par sakritību DNS datu bāzē, DNS profils uz nomazgājumiem no plastmasas

maisa un no grīdas (ekspertu atzinums Nr.1117463) atbilst personas /pers. A/DNS profilam (lietas 1.sējuma 82.1apa). Tas pierāda, ka šīs pēdas, kas

atstātas telpā, kurā notika zādzība, ir atstājis apsūdzētais. Šīs pēdas atstāšanas faktu arī pats apsūdzētais nenoliedza.

Apsūdzētais liecināja, ka taisnā virzienā gājis pie loga, lai pa to paskatītos, taču tas ir pretrunā ar 2011.gada 4.novembra apskates protokolā

fiksēto, ka telpas kreisajā stūrī atrasts plastikāta maisiņš ar apsūdzētā asins traipiem (lietas 1.sējuma 35.un 44.lapa). Apsūdzētais nevarēja izskaidrot šī

priekšmeta atrašanos un viņa asins traipus uz tā.

Kā palīgfakti pierādīšanai izmantojamas arī ziņas par apsūdzētā personību. Kā liecina lietā esošie spriedumi citās krimināllietās, kuros konstatēta

apsūdzētā /pers. A/ vaina inkriminētajos noziedzīgos nodarījumos, viņam raksturīga vainas neatzīšana, maz ticamu un nepamatotu versiju izvirzīšana par

savām darbībām. Tie arī apstiprina, ka raksturīgs apsūdzētā noziedzīgo darbību modelis ir prettiesiska slepena iekļūšana telpās un vērtīgu priekšmetu

zādzība (lietas 1.sējuma 102.-123.lapa). Tas liecina par noturīgu un raksturīgu uzvedības modeli gan attiecībā uz noteikta veida zādzību izdarīšanu, gan

attiecībā uz melīgu uzvedību. Šajā sakarā tiesa ņem vērā arī juridiskā doktrīnā izteiktās atziņas, ka noziedzniekiem, kas specializējas mantiskos

noziegumos, piemīt visnoturīgākais MOS (modus operandi system), un proti – viņi izdara noziegumus ar vienu un to pašu paņēmienu un vienā un tajā

pašā veidā (sal.: Kriminālistika. Trešā daļa. Kriminālistiskā metodika. Mācību grāmāta. Autoru grupa profesora A.Kavaliera vadībā. Rīga:

LPA izdevums, 1998. 75.lpp.)

Tādējādi ir pierādīts, ka apsūdzētais 2011.gada 3.novembrī ap pulksten 20.00 bez tiesiska pamata atradās ēkā/adrese/ Jēkabpilī un pēc

apkopējas darba pabeigšanas prettiesiski slepeni iekļuva telpā (apzīmēta Nr.3.1), no kuras pazuda cietušajam /pers. B/ piederošās apsūdzībā norādītās

mantas. Citu personu atrašanās šajā laikā un telpā netika konstatēta, kas izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka telpā šajā laikā atrastos kāda cita

persona. Tas pierāda, ka apsūdzētais ieradies ar nolūku piesavināties cietušā mantu, ko viņš arī izdarīja. Apsūdzētā nepatiesās, apstākļiem neatbilstošās

liecības norāda, ka viņš vēlas slēpt savus patiesos nodomus un prettiesiskās darbības. Tiesas ieskatā, apsūdzētā liecības vērtējamas kā mēģinājums

izvairīties no kriminālatbildības un soda.

Lietā nodibināts, ka apsūdzētais atradies trešajā stāvā, tajā koridora pusē, kur atrodas rezerves kāpnes, kas netiek izmantotas iekļūšanai

ēkā. Tās iziet tieši uz pagraba stāvu, kur tika konstatēts izdauzītais logs. Izdauzītā loga stāvoklis norāda, ka tas izdarīts, lai prettiesiski un slepeni iekļūtu

ēkā un to pamestu.

2011.gada 4.novembrī tika veikta notikuma vietas Jēkabpilī,/adrese/, apskate. Saskaņā ar apskates protokolu, logs izsists no pagalma puses, kur

nenotiek cilvēku kustība. Apskatē arī konstatēts, ka ēkas iekšpusē uz kāpnēm atrodas divi akmeņi. Dubultais loga stikls izsists pilnībā, uz iekšpusi un pa

to var iekļūt iekšā cilvēks. Pagrabstāva kāpnes tieši savienotas ar rezerves kāpnēm uz citiem stāviem. Tas ir noticis tajā pašā laika periodā, kad tika

izdarīta zādzība (lietas 1.sējuma 35.-45.lapa). Turklāt, kā norādīts 2013.gada 5.jūnija ziņojumā, vietā, kur tika izsists logs nebija videonovērošanas

kameras (lietas 1.sējuma 77.lapa).

Tas izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka tieši apūdzētais izsita pagrabstāvā viena pakešu loga stiklu, lai varētu veikt zādzību.

Apsūdzētā vaina minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta arī ar šādiem pierādījumiem:

-) ar 2011.gada 4.novembra notikuma vietas apskates protokolu kur fiksēts, ka, apskatot apzagto telpu, tika konstatēts apaļas formas tumši brūns,

asinīm līdzīgas vielas traips. Sturī pie dokumentu skapja redzams plastikāta maisiņš ar uzrakstu „Microsoft” uz kura redzami tumšas krāsas, asinīm līdzīgas

vielas traipi (lietas 1.sējuma 35.-36.lapa);

-) ar apskates protokolam pievienoto fototabulu (lietas 1.sējuma 37.-45.lapa) un eksperta darba protokolu (lietas 1.sējuma 46.lapa), kurā

fiksēti, kā izņemtie objekti norādīti asinīm līdzīgas vielas nomazgājumi no grīdas un maisiņa, kuri tika konstatēti apzagtajā telpā;

-) ar ziņām, kas fiksētas ar 2010.gada 12.maija nedzīvojamo telpu nomas līguma Nr.12/2010. /pers. B/ nodota atlīdzības lietošanā telpas trešajā

stāvā ar platību 43,3 m2 Jēkabpilī, /adrese/ Ir arī pievienota 3.stāva plāna shēma, kurā redzams telpas izvietojums (lietas 1.sējuma 52.-55.lapa);

-) ar 2011.gada 4.novembra /pers. L/ iesniegumu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kura norādīts, ka pulksten 08.00 no rīta konstatēts izsists

pakešu logs pagrabtelpā ēkā, kas pieder SIA „NIKO-LOTO” (lietas 1.sējuma 32.lapa);

-) ar ziņām, kas fiksētas ar SIA „NIKO-LOTO” iesniegumu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru lūgts uzsākt kriminālprocesu (lietas

57.lapa);

-) ar ziņām, kas fiksētas 2012.gada 16.aprīļa ekspertu atzinumā par bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu Nr.1117463 (lietas 1.sējuma

80.lapa);

-) ar ziņām, kas fiksētas ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes informāciju par sakritību DNS datu bāzē (lietas 1.sējuma 82.1apa).

Ievērojot iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīta. Viņa noziedzīgās

darbības – svešas kustamas mantas slepena nolaupīšana (zādzība), kas izdarīta iekļūstot telpā, un tīša svešas mantas bojāšana – pirmstiesas

kriminālprocesā pareizi kvalificētas pēc KL 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas.

Atbilstoši KL 35.pantam, soda mērķis ir: 1) aizsargāt sabiedrības drošību, 2) atjaunot taisnīgumu, 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, 4) resocializēt sodīto personu, 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar KL 46.panta otro daļu, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

apsūdzētā personību. Nosakot sodu, tiesa ievēro arī KPL 591.panta noteikumus par lietas izskatīšanu pēc sprieduma atcelšanas.

Sankcijās, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim, KL 253.panta pirmajā daļā paredzēja sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem

un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, KL 175.panta trešajā daļā – brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez

mantas konfiskācijas, KL 185.panta pirmajā daļā – brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem. Tādējādi saskaņā ar KL 7.pantu /pers. A/ izdarīja

vienu smagu un divus mazāk smagus noziegumus.

Savukārt sankcijās spēkā esošajā redakcijā noteikts, ka KL 253.panta pirmajā daļā paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem un

ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, KL 175.panta trešajā daļā – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, KL 185.panta pirmajā daļā – brīvības atņemšanu uz

laiku līdz diviem gadiem, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

2013.gada 1.aprīlī stājies spēkā 2012.gada 13.decembra likums „Grozījumi Krimināllikumā”, kura Pārejas noteikumu 6.punkts noteic, ka, ja par

attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa

to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa ņem vērā 2013.gada 1.aprīlī stājies spēkā 2012.gada 13.decembra likums „Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru mainīti arī KL 253.panta

pirmajā daļā, 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā daļā sankcija paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža.

Augstākā tiesa 2013.gada 13.septembra lēmumā ir norādījusi, ka likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6.punkts ir imperatīva

tiesību norma un tiesai tā obligāti jāpiemēro ikreiz, kad par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas

paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 13.septembra

lēmums lietā Nr. SKK -413/2013).

Visi noziedzīgie nodarījumi izdarīti ar nodomu (tīši). Kopējais materiālais kaitējums 2105,85 euro, ko tiesa atzīst par ievērojamu apmēru, jo

pārsniedz piecas minimālās mēnešalgas.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa kontatē, ka iepriekš 10 reizes tiesāts, pēdējo reizi: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

2014.gada 18.jūnijā pēc KL 175.panta trešās daļas, piemērojot KL 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 3 mēnešiem bez mantas

konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 1 gadu 12 dienām.

No lietas materiāliem redzams, kuros apsūdzētais mutiski liecinājis, ka pirms ieslodzījuma nestrādāja, neprecējies, dzīvojis kopdzīvi ar sievieti.

Apgādībā divas meitas, kuras atrodas mātes aizgadībā.

Apsūdzētais regulāri tiesāts par mantkārīgiem noziegumiem un zādzībām. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā noziedzīgajām darbībām ir regulāras

nodarbošanās raksturs, jo lietā nav iegūtas ticamas ziņas par citiem pastāvīgiem apsūdzētā legālas iztikas avotiem. Apsūdzētais neprot vai nevēlas

izvēlēties tiesiskas uzvedības modeli. Apsūdzētais neatzīst savas kļūdas, melo, neizdara pozitīvus secinājumus pēc iepriekš piemērotajiem sodiem. Tiesa

secina, ka /pers. A/ ir izveidojusies stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas liecina, ka viņš ir bīstams sabiedrībai, tādēļ viņam piemērojams KL

253.panta pirmajā daļā un 175.panta trešajā daļā sankcijā paredzētais sods – brīvības atņemšana.

Attiecībā par noziedzīgu nodarījumu pēc KL 185.panta pirmās daļas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nebūtu samērīgi un taisnīgi piemērot

naudas sodu, jo minimālais naudas sods ir piecas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, kas uz sprieduma taisīšanas brīdi sastāda 1800

euro. Lietā netika iegūti pierādījumi tam, ka apsūdzētais /pers. A/ noteiktā laikā varētu samaksāt naudas sodu, tāpēc, tiesas ieskatā, nav pamats

piemērojot apsūdzētajam naudas sodu. Ņemot vērā, ka (1) apsūdzētais ir darba spējīgā vecumā, (2) lietā nav ziņu par to, ka viņu veselības stāvoklis ir

tāds, kas neļauj viņam strādāt, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams ar sodu piespiedu darbu veidā.

Nosakot soda mēru, saskaņā ar KL 46.panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar KL 47.panta atbildību mīkstinošie apstākļi netika konstatēti.

Atbilstoši KL 48.panta pirmās daļas 1.punktam kā atbildību pastiprinošais apstāklis atzīstams tas, ka visi noziedzīgi nodarījumi veido noziedzīgu

nodarījumu recidīvu, bet saskaņā ar KL 48.panta pirmās daļas 12.punktu tas, ka noziedzīgais nodarījums pēc KL 253.panta pirmās daļas ir izdarīts

alkohola ietekmē.

Ņemot vērā, ka lietā konstatēts viens divi atbildību pastiprinošie apstākļi, tiesa atzīst, ka soda mēram par katru noziedzīgu nodarījumu jābūt

lielākām par minimālo apmēru.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ jāpiemēro arī KL 253.pantā pirmajā daļā paredzētais papildsods – policijas kontrole, kas nosakāms mazākā par vidējo

apmēru no sankcijā noteiktā termiņa. Sakarā ar to, ka lietas materiālos nav ziņas, vai apsūdzētajam /pers. A/ ir manta, ko varētu konfiscēt, tiesa atzīst, ka

nav pamats piemērot KL 175.panta panta trešajā daļā paredzēto papildsodu – mantas konfiskāciju.

Saskaņā ar KL 52.panta 2.1 daļu pamatsodu – piespiedu darbs – izpildīt patstāvīgi.

Tā kā /pers. A/ noziedzīgos nodarījumus, par kuriem tiek sodīts ar šo spriedumu, izdarījis pirms Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

2014.gada 18.jūnija sprieduma (saskaņā KL 50.panta piekto daļu sods noteikts ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013.gada 18.jūnija spriedumu),

tad galīgais sods nosakāms saskaņā ar KL 50.panta pirmo un piekto daļu. Ņemot vērā, ka apsūdzētais izdarījis piecus patstāvīgus noziedzīgus

nodarījumus (reālā kopība), tiesa atzīst, ka jāpiemēro daļēja sodu saskaitīšana. Šāds galīgais sods būtu adekvāts un taisnīgs par izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem. Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas kopsapulces 2008.gada 1.jūlija

lēmuma (par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā) 31.punktā teikts: „Ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus,

galīgajam sodam vajadzētu būt bargākam salīdzinājumā ar sodu, ko piespriež personai, kura izdarījusi vienu noziedzīgu nodarījumu. Nosakot sodu par

vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu.” Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais

/pers. A/ pamatsodu pēc iepriekšējā sprieduma jau ir izcietis.

Šajā krimināllietā 2015.gada 20.aprīlī /pers. A/ tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (lietas 2.sējuma 82.lapa). Tā kā apsūdzētajam

tiek piemērots reāls brīvības atņemšanas sods par noziegumu, pastāv KPL 272.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētais apcietināšanas pamats, līdz ar

ko nav pamats grozīt drošības līdzekli apcietinājumu. Saskaņā ar KL 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā jāieskaita šajā krimināllietā un pēc

iepriekšējiem nolēmumiem administratīvā aizturēšānā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2011.gada 24.augusta līdz 25.augustam, no 2012.gada 15. līdz

16.decembrim, no 2013.gada 20.februāra līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā (lietas 1.sējuma 9.-10., 199.-200.lapa, 2.sējuma 82.lapa).

KPL 22.pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par cietušā tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Minētais pamatprincips atbilst

„Eiropas Padomes Direktīvas 2004/80 EK (2004.gada 29.aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem” garam. KPL 22.pantā noteikts, ka

personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas

procesuālās iespējas morālas un nemateriālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. KPL 22.pantā deklarētā pamatprincipa praktisku realizāciju

sīki regulē KPL 26.nodaļā „Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās normas.

Saskaņā ar KPL 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrā daļa

noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

KPL 350., 351., 352., 353. un 354.panta izpratnē un saskaņā ar judikatūrā izteikto viedokli (sk.: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

nolēmumi SKK-34/2007, SKK-96/2007), kā arī no KPL normām, kas regulē tiesas apspriedē izlemjamos jautājumus un galīgā nolēmuma saturu izriet,

ka tiesa, izlemjot jautājumu par kompensācijas pieteikumu, var apmierināt (piedzīt) prasību par kaitējuma atlīdzību, neapmierināt (noraidīt) to, atstāt bez

izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu un (vai) nenoteikt kompensāciju.

Cietušais /pers. B/ tiesā uzturēja mantisko kompensāciju 1992,02 euro (Ls 1400) apmērā. Cietušās SIA „NIKO-LOTO” pārstāvis uzturēja

mantisko kompensāciju 113,83 euro (Ls 80) apmērā.

Tiesas sēdē apsūdzētais neatzina pieteiktās mantiskās kompensācijas. Apsūdzētais nav arī pamatoti apstrīdējis cietušo norādītās mantisko

kompensāciju apmērus.

Tiesa atzīst, ka nav pamats neticēt cietušo norādītajam apmēram, jo minēto nozagto mantu (televizoru Panasonic, kafijas aparātu Saeco) un

sabojātā loga vērtība ir novērtēta atbilstoši tirgus cenām. Lietā nav nodibināts, ka cietušais /pers. B/ nepamatoti uzrādītu nozagtās naudas apmēru.

Atbilstoši KPL 352.panta pirmās daļas 1.punktam, izvērtējot cietušo pieteikumu un norādīto radīto zaudējumu apmēru, kas atbilst

pieprasītās kompensācijas apmēram, tiesa atzīst, ka cietušo pieteikto kompensāciju apmērs ir pamatots, tādēļ apmierināms. Jāņem vēra arī Civillikuma

1779. pants, kas nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību ir nodarījis. Tā kā tiesa ir konstatējusi, ka apsūdzētais

/pers. A/ ir izdarījis KL 175.panta trešajā daļā un KL 185.panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, no viņa ir pamats piedzīt mantiskās

kompensācijas apsūdzībā norādītā materiālā kaitējuma apmērā. Apsūdzētā /pers. A/ izdarītās noziedzīgās darbības ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajiem

nodarītajiem zaudējumiem.

Saskaņā ar KPL 240.panta ar lietiskajiem pierādījumiem jārīkojas šādi: 1) vienu gaišu daktoplēvi ar papilārlīniju plūsmām, 2 Cultiplast tamponus

ar asinīm līdzīgas vielas nomazgājumiem, divas bundžiņas ar nezināmu vielu iepakojumā, trīs polimēra maisiņus ar zaļas krāsas vielu un 2) pēc ķīmiskās

izpētes atlikušie 1g metamfetamīnu saturošas vielas, to iepakojumu, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu

glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr.13.05.LR no 01.02.2013., – jāiznīcina.

Tiesā pēc nozīmējuma, lai nodrošinātu apsūdzētā /pers. A/ tiesības uz aizstāvību, piedalījās aizstāvji – zvērināti advokāti S.Bērziņa, I.Cīrulis un

A.Rozenberga, kuriem no valsts līdzekļiem saskaņā ar „Paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā” esošajām

ziņām par darbu juridiskās palīdzības nodrošināšanā izmaksājami – S.Bērziņai 123,98 euro (lietas 2.sējuma 14.lapa), I.Cīrulim – 114,55 (lietas

2.sējuma 108.lapa), A.Rozenbergai – 833,31 euro (lietas 2.sējuma 81., 133., 148., 169., 172., lapa).

Tiesa, saskaņā ar KPL 530.panta trešo daļu, objektīvu iemeslu dēļ pārcēla pilna nolēmuma pieejamības datumu no 2015.gada 6.oktobra uz

16.oktobri.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 519. un 526.pantu

no s pri e da

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10

mēnešiem un ar policijas kontroli uz 1 gadu.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 2

mēnešiem bez mantas konfiskācijas.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 60

stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, saskaitot daļēji brīvības atņemšanas sodus, bet piespiedu darbu un papildsodu pilnīgi, /pers. A/

sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 1 gadu 7 mēnešiem, piespiedu darbu uz 60 stundām, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteikto sodu, saskaitot daļēji brīvības atņemšanas sodu, bet piespiedu darbu un

papildsodu pilnīgi, ar sodu, kas noteikts ar 2014.gada 18.jūnija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, /pers. A/ galīgo sodu noteikt –

brīvības atņemšana uz 3 (trim) gadiem un ar piespiedu darbu uz 60 stundām, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu 12 (divpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu pamatsodu – piespiedu darbs – izpildīt patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto brīvības atņemšanas sodu – no

2011.gada 24.augusta līdz 25.augustam, no 2012.gada 15. līdz 16.decembrim, no 2013.gada 20.februāra līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Drošības līdzekli /pers. A/ – apcietinājums – atstāt spēkā līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ kaitējuma kompensāciju par labu /pers. B/ 1992,02 euro (viens tūkstotis deviņi simti deviņdesmit divus euro 2 centus) (Ls

1400), par labu SIA “NIKO-LOTO” 113,83 euro (viens simts trīspadsmit euro 83 centus) (Ls 80).

Lietiskos pierādījumus: 1) vienu gaišu daktoplēvi ar papilārlīniju plūsmām, 2 Cultiplast tamponus ar asinīm līdzīgas vielas nomazgājumiem, divas

bundžiņas ar nezināmu vielu iepakojumā, trīs polimēra maisiņus ar zaļas krāsas vielu – iznīcināt, 2) pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 1g metamfetamīnu

saturošas vielas, to iepakojumu, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu

reģistrācijas žurnālā Nr.13.05.LR no 01.02.2013., – iznīcināt.

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus par sniegto juridisko palīdzību tiesā 957,29 euro (deviņi simti piecdesmit septiņus

euro 29 centus). Daļā par procesuālo izdevumu piedziņu noteikt /pers. A/ nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības

dienas, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2015.gada 16.oktobris.

Tiesnesis R.Grandāns